Kamēr jaunā ASV valdība vēlas izbeigt karu Ukrainā, tikmēr Latvijas vecā valdība nelokāmi īsteno ģeopolitiskā analfabētisma kursu un turpina kara propagandu
Gatis Kristaps11.03.2025.
Komentāri (117)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
visdrīzāk
11.03.2025. 08:03»
paardomas
Par Šveici informācijas man nav bet Somijā uz šo brīdi trešdaļa no iedzīvotājiem ir klaidoņi.Realitātē bruņošanās notiek tikai medijos,toties nauda tiek tērēta
tev vispār nav ne informācijas ne smadzeņu
Beta
11.03.2025. 08:00»
Patiesais
Malacis,malacis,malacis!.Ir patīkami redzēt, ka Latvijā ir arī ļoti gudri cilvēku...
Muļķiem un pērkamajiem aizmaksāts par nepretošanās politikas sludināšanu...
Beta
11.03.2025. 07:59»
Patiesais
Malacis,malacis,malacis!.Ir patīkami redzēt, ka Latvijā ir arī ļoti gudri cilvēku...
Izolācijā tūlīt būs Tramps. Pasaule vēl ir šokā, bet jebkurš šoks pāriet...
Patiesais
11.03.2025. 07:44Malacis,malacis,malacis!.Ir patīkami redzēt, ka Latvijā ir arī ļoti gudri cilvēku.
Neviens Latvijai neuzbruks, ja vien paši neuzprasīsies. Latvijas valdības, vienalga kādā sastāvā, nespēj to saprast. Kad gribas karot vienmēr
vajag uzdot jautājumu, kas paliks no Latvijas pēc kara?
Viens otrs Eiropas politiķis atklāti jau tagad saka, ka Francijas, Anglijas, Vācijas karavīri mūsdienu kara apstākļos nemāk karot, un šo valstu pilsoņi nepieļaus savu karavīru iznīcināšanu.
Varam nonākt smagā starptautiskā izolācijā.
… Rādīt visu
Terēzija
11.03.2025. 07:28Tā jau visos laikos ir bijis,vieni ir par un tie citi atkal ir pret.un beigās sanāk kaut kas pa vidam.
fakts
11.03.2025. 07:27Pilnīgi slimi suņa murgi!
"2014. gada 22. februārī notiek ASV atbalstītais valsts apvērsums Ukrainā, un tiek izveidota Ukrainas pilsoņu demokrātiskās vēlēšanās neievēlēta valdība."
Pirmkārt, autors pāris teikumus iepriekš pats raksta, ka ASV atbalstīja darījumu starp Janukoviču un opozīciju.
Otrkārt, nekāda apvērsuma nebija, bet prezidents aizbēga no valsts tautas protestu rezultātā.
Treškārt, valdību izveidoja likumīgi ievēlēts Ukrainas parlaments.
Beta
11.03.2025. 07:25Kremļa nopirkto Saksu, kā vecu lupatu mēģina tirināt acu priekšā, lai Ukrainu piespiestu padoties, bet mūs to pieņemt...
putlera iebrukums un slepkavības Ukrainā nevar attaisnot ne ar ko!
Galu galā putlers Krimu varēja nopirkt, būtu lētāk...
paardomas
11.03.2025. 07:21»
ir atšķirība
starp bruņošanos kā šveicē vai somijā un AM nadas izzagšanu kā latvijā
Par Šveici informācijas man nav bet Somijā uz šo brīdi trešdaļa no iedzīvotājiem ir klaidoņi.Realitātē bruņošanās notiek tikai medijos,toties nauda tiek tērēta.
ir atšķirība
11.03.2025. 07:17starp bruņošanos kā šveicē vai somijā un AM nadas izzagšanu kā latvijā.
karburators
11.03.2025. 07:04Kas vēju sēj, tas vētru pļaus, Latvijas piekoptā kara histērija pie laba gala nenovedīs, vai mēs gribam kodolkaru? Nē!
Jukums
11.03.2025. 06:38»
VB
Šim rakstam te nevajadzēja būt! Nekādas iekšējas lietas nevar būt ārēja iebrukuma izskaidrojums / attaisnojums
Tev, otsos, te nevajadzēja būt. Un atstāt savus ķeburus
Skolnieciņš
11.03.2025. 06:36Jebkādi Saeimas paziņojumi pēdējā laikā ir ačgārni un absurdi. Jebkādi lēmumi ir destruktīvi un kļūdaini. Man ar šo valsti nav nekā kopīga, šis muļķu kuģis var tālāk peldēt bez manis. Un es pirkstu nepakustināšu, lai apturētu režīma agoniju. Neviens no maniem draugiem neies karot un neņems rokā ieroci, ja nu pašaizsardzībai.Šai nodevēju varai, kas sastāv no nekompetentiem kretīniem, būtu jāgādā pārtikas rezerves , nevis ieroči, kurus neviens neņems rokās! Koalīcija, nosprāgstiet vai atkāpieties! Tramps nāk atbrīvot no jums pederastiem!
VB
11.03.2025. 06:04Šim rakstam te nevajadzēja būt! Nekādas iekšējas lietas nevar būt ārēja iebrukuma izskaidrojums / attaisnojums.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
