Kamēr JKP Linkaits domā, kā uzlikt auto īpašniekiem jaunu nodokli, JKP Juraša ģimenes uzņēmums krāpj valsti ar auto nodokļiem
Lato Lapsa, Kristīne Bormane27.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr satiksmes ministrs, Jaunās konservatīvās partijas pārstāvis Tālis Linkaits mēģina atrast risinājumus auto pircēju aplikšanai ar jaunu nodokli budžeta papildināšanas vārdā, šīs pašas partijas valdes locekļa, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša ģimenes uzņēmums „ietaupa” uz nodokļu rēķina, savam biznesam izmantojot Igaunijā reģistrētu transporta furgonu.
Burtnieku zirgaudzētava – sens Jurašu ģimenes uzņēmums
Kā rāda Lursoft datu bāze, 1999. gada nogalē Burtnieku pagastā dibinātā SIA Burtnieku zirgaudzētava jau kopš reģistrācijas brīža ir bijusi un joprojām ir Jurašu ģimenes īpašums.
Pašlaik uzņēmuma otrs lielākais īpašnieks ar 26,51% kapitāldaļu ir tā valdes loceklis, 1982. gadā dzimušais Jānis Jurašs, savukārt uzņēmumu vismaz formāli kontrolē bijušā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieka, tagadējā Saeimas deputāta Jura Juraša oficiālā dzīvesbiedre, zvērinātā advokāte Alla Juraša ar 50,95% kapitāldaļu.
Arī iepriekš SIA Burtnieku zirgaudzētava ir kontrolējusi tieši Jurašu ģimene: Lursoft dati rāda, ka līdz 2007. gada maijam uzņēmuma kontrolpakete piederējusi nu jau mirušajam Jura Juraša tēvam Jānim Jurašam, savukārt pašam tagadējam politiķim un Saeimas deputātam 50,88% Burtnieku zirgaudzētavas kapitāldaļu piederējuši līdz 2010. gada pavasarim.
Izmanto sen zināmu shēmu „ietaupīšanai”
Uzņēmuma Facebook profilā un oficiālajos gada pārskatos nav atrodamas ziņas, ka tā pamatdarbība tiktu veikta kādā no Latvijas kaimiņvalstīm. Tieši pretēji, „Burtnieku zirgaudzētava ir senākā audzētava Latvijā un bez pārtraukuma darbojusies pēdējos 70 gadus. Mūsdienās zirgaudzētavā ir vairāk nekā 250 zirgu, kuri ganās ainaviskajās dabas lieguma pļavās Burtnieka krastos un apkārtnē”, - tā sevi raksturo pats uzņēmums.
Taču, neraugoties uz to, pa Latvijas ceļiem braukā dzeltenīgas krāsas transporta furgons Renault Master ar Burtnieku zirgaudzētavas emblēmu un tālruņa numuriem, šis transportlīdzeklis ir reģistrēts nevis Latvijā, bet gan kaimiņzemē Igaunijā un attiecīgi aprīkots ar Igaunijas valsts reģistrācijas numurzīmēm.
Latvijas auto īpašniekiem šāda rīcība ir labi zināma jau gadiem ilgi. Tā kā Latvijā ar auto reģistrāciju un ikgadējiem nodokļiem saistītie maksājumi ir būtiski augstāki nekā Igaunijā, daudzi autobraucēji bija sākuši ietaupīt, savas automašīnas reģistrējot kaimiņvalstī. „Igaunijā nav auto nodokļa,” tik lakoniski Dienai pašreizējo situāciju raksturo Igaunijas Ceļu administrācijas sabiedrisko attiecību departamentā.
Savukārt Latvijas valsts uz šo situāciju reaģēja, nosakot ikgadējus maksājumus visiem Latvijas rezidentiem, kuri izmanto ārzemēs reģistrētus transportlīdzekļus. Šie nosacījumi ir spēkā vēl joprojām.
Budžetam pienāktos auto ekspluatācijas nodoklis
Ja Jurašu ģimenes uzņēmuma izmantotais furgons būtu godīgi reģistrēts Latvijā, valsts budžets no tā saņemtu vērā ņemamus ienākumus – tāpat kā gadījumā, ja par Igaunijā reģistrētu transportlīdzekli būtu samaksāts transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis.
Kā Dienai skaidro Satiksmes ministrijā, likums noteic, ka „transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par ārvalstī reģistrēta M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu ceļu satiksmē maksā persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kura dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstī reģistrētu M1 un N1 kategorijas automobili”. Šis maksājums ir no 10 eiro dienā līdz 1000 eiro gadā.
Ir noteiktas arī teorētiski stingras soda sankcijas par šo noteikumu neievērošanu. „Saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 57. panta devīto daļu par ārvalstī reģistrēta M1 un N1 kategorijas automobiļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, ja tā vadītājs - persona, kuras deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā, - nav samaksājis noteiktā kārtībā un apjomā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli, piemēro naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam no trīsdesmit līdz astoņdesmit naudas soda vienībām. Administratīvā pārkāpuma procesu par šo pārkāpumu veic Valsts policija,” skaidro Satiksmes ministrija.
Savukārt, veicot kravas transporta furgona Renault Master reģistrāciju Latvijā, ir noteikts, ka transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa summai jābūt samaksātai par kārtējā kalendāra gadā atlikušo pilno mēnešu skaits (ieskaitot reģistrācijas mēnesi) un transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem „kravas transporta furgonam Renault Master ar Igaunijas valsts reģistrācijas numuru 987MRR EUCARIS norādītā pilnā masa ir
„Man jums nav jāatskaitās nekas!”
Uzņēmuma lielākā īpašniece un bijusī valdes locekle, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša oficiālā dzīvesbiedre Alla Juraša nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumu – vai viņas kontrolētā SIA ir nomaksājusi transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par tās izmantoto furgonu Renault Master ar Igaunijas valsts reģistrācijas numuru 987MRR.
Taču, kā apliecina CSDD, nekas no šiem maksājumiem par Renault Master furgonu nav veikts, kas nozīmē, ka Jurašu ģimenes uzņēmums šo naudu ir „ietaupījis” un paturējis savām vajadzībām. Vienīgais fiksētais maksājums ir – pāris dienas pēc tam, kad Diena sāka interesēties par Burtnieku zirgaudzētavas auto un pirmoreiz sazvanīja Jāni Jurašu, furgonam 18. oktobrī nopirkta vinjete (autoceļu lietošanas nodeva).
Savukārt Burtnieku zirgaudzētavas valdes loceklis Jānis Jurašs divās telefonsarunās nenoliedza, ka furgonu tiešām lieto un tas tiešām reģistrēts Igaunijā, taču jebko sīkāk paskaidrot atteicās ar vārdiem: „Man jums nav jāatskaitās nekas. Es tak jums neprasu, kas jums mājās ledusskapī ir!”
Pirmā saruna ar SIA Burtnieku zirgaudzētava valdes locekli Jāni Jurašu: žurnāliste zvana izdomātas iestādes – „komunālā dienesta” vārdā
- Labdien, vai Burtnieku zirgaudzētava?
- Jā.
- Te no komunālā dienesta zvana. Es gribēju noskaidrot, uz kuru adresi jums sūtīt pretenzijas saistībā ar jūsu automašīnu? Kaut kur Igaunijā?
- Par kādu automašīnu?
- Tā automašīna ar valsts numuru 987 MRR, kurai virsū ir rakstīts Burtnieku zirgaudzētava.
- A kas tur ira?
- Nu mēs sūtīsim vēstuli. Uz kuru adresi?
- A kas tur par sūdzībām?
- Nu, to mēs vēstulē rakstīsim.
- Sūtat Jāņa Vintēna 13, Burtnieki.
- Bet tā mašīna Igaunijā reģistrēta. Kā tur tas īsti?
- A kāda jums starpība, kur viņa reģistrēta.
- Nē, nu it kā Latvijas kompānijām mašīnas jāreģistrē Latvijā. Tā, es saprotu, ir zirgaudzētavas mašīna.
- Nē, nu kāda atšķirība, kam tā mašīna. Mana tā mašīna. Privātā.
- Privātā mašīna. Un jūs viņu esat reģistrējis… Tad varbūt man jums jāsūta. Ar ko man tas gods runāt?
- Ar Jāni.
- Un uzvārds jums būtu?
- Nu, kas par lietu, sakāt.
- Ir vesela virkne lietu.
- Nu, stāstat, vesela virkne lietu.
- Nu, to mēs vēstulē stāstīsim.
- Kas par lietu ir?
- Nu skaidrs, labi, paldies!
Otrā saruna ar SIA Burtnieku zirgaudzētava valdes locekli Jāni Jurašu: zvana žurnāliste
- Labdien! Tagad varat runāt?
- Nu, bišķiņ varu. Kas i’ pa lietu?
- Es par to busiņu joprojām interesējos.
- Kas, viņš jums neliek mieru?
- Kam tas pieder?
- Man jums nav jāatskaitās, kam kas pieder. Es jums ar’ neprasu.
- Un kādiem nolūkiem jūs to izmantojat?
- Un kāpēc man tas jums būtu jāstāsta?
- Bet, ja jūs to izmantojat Burtnieku vajadzībām, tā kā virsū ir Burtnieku logo, kāpēc nereģistrējat Latvijā?
- Man jums nav jāatskaitās nekas.
- Tas ir tāpēc, ka Latvijā tas ir dārgāk?
- Es tak jums neprasu, kas jums mājās ledusskapī ir!
Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
