Kamēr Latgales cilvēkos būs dzīvs kalpu sindroms, mēs ignorēsim vēlēšanas, bet skriesim un balsosim par piešķirtajiem grašiem
Raimonds Nipers19.01.2025.
Komentāri (60)
Iesaki rakstu: 
Latgale ir nabadzīgākais reģions ne vien Latvijā bet arī Baltijā, un Krāslavas novads un tāpat arī Dagdas bijušais novads ir vieni no nabadzīgākajiem Latgalē.
Ekonomikas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latgalē eiro izteiksmē ir četras reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Tam pamatā ir ne tik daudz finansiālais konteksts, cik psiholoģiskais aspekts. Latvieši ir bijuši veselus 700 gadus par kalpiem citām varām, un Latgale faktiski pēdējos 300 gadus bija Krievijas impērijas sastāvā.
Īpašs stāsts par Padomju Savienību un to vēlēšanu sistēmu, kad vajadzēja obligāti iet uz vēlēšanām un balsot par vienīgo komunistiskās partijas izvirzīto deputātu, - dabīgi, ka jēgas no vēlēšanām nekas nebija. Cilvēki apzinājās, ka kompartijas izvēlētā kolhoza slaucēja būs par deputātu…
Bet šis reflekss vecāka gada gājuma cilvēkiem ir iesakņojies galvās, viņi arī tagad uzskata, ka tāpat kā kompartijas laikā nav nekādas jēgas iet uz vēlēšanām, ka viss jau ir izlemts bez viņiem.
Lai mazinātu konkurenci valdošajām partijām vēlēšanās, tiek veiktas dažādas slēptās psiholoģiskās reklāmas, un viena no tādām ir aicinājums sociālajos tīklos neapmeklēt vēlēšanas. To pastarpināti veic dažādi viltus profili, pat mākslīgi veidotas partijas, pat nosaukumi tiem ir pieskaņoti, piemēram, “Boikota partija”.
Viņu aicinājums ir elementāri vienkāršs – nav jāpiedalās vēlēšanās, jo tāpat viss ir nolemts.
Vēlēšanu rezultātu būtiski ietekmē arī masu mediji, kas pašreiz ir valdības finansēti, un tur ir masīva varas partiju propaganda. Rezultātā ir ieveidojušies tā saucamie "Panorāmas" vēlētāji.
Liels potenciāls vēlēšanu iznākumam ir pērkamajiem vēlētājiem. Pagājušajās Saeimas vēlēšanās seniori tika banāli nopirkti ar dāsno divu mēnešu pensiju indeksāciju, izmaksājot to pirms pašām vēlēšanām.
Latvieši kā jau kalpu dvēseles par grašiem var par pārdot jebko - savas idejas, savus draugus, savus radus un pat savus bērnus.
Viņi par Saeimas atlaišanu gada laikā nevar salasīt nepieciešamo balsu skaitu, 150 tūkstošus, bet, lai iesniegtu ienākumu deklarāciju un saņemtu nodokļa atmaksu, Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmā stundas laikā piesakās ap 190 tūkstošiem cilvēku.
Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gadā par Jauno Vienotību ir nobalsojuši vien 130 563 no visiem 1 541 102 balsstiesīgajiem, pēc fakta tie ir vien 8% vēlētāju. Bet divas trešdaļas vēlētāju neieradās uz vēlēšanu iecirkņiem, līdz ar to Jaunā Vienotība ieguva 25,09% tas ir 386 662 vēlētāju balsis.
Latgalē par Jauno Vienotību ir nobalsojuši 7 950 vēlētāju, kas no visiem 188 888 balsstiesīgajiem ir vien 4,2%, un atkal uz neieradušos vēlētāju skaita viņi papildus iegūst 16,91%, kas ir četras reizes vairāk, un tās ir 31 940 balsis.
Dagdas pilsētā par Jauno Vienotību nobalsoja vien 69 cilvēki, bet uz neieradušos vēlētāju rēķina viņi ieguva 13,45% un tie ir papildus 219 vēlētāju balsis. Tāpat arī uz neieradušos vēlētāju rēķina Krāslavas novada Andrupenē un Aulejā katrs piektais vēlētājs skaitās nobalsojis par Jauno Vienotību, Šķaunē katrs desmitais…..
Latvijas vēlēšanu likums neparedz mazāko vēlētāju minimālo slieksni, un likums nosaka, ka, atnākot uz vēlēšanām tikai vienam vēlētājam, vēlēšanas ir likumiski notikušas un viņa izvēlētais kandidāts ir ieguvis 100% vēlētāju atbalstu!
Cilvēki tiek ietekmēti no dažādām pusēm - gan no sociālajiem tīkliem, gan no masu medijiem, un puse iedzīvotāju tomēr neierodas pie vēlēšanu urnām.
Bet uz vēlēšanām atnāk organizētie ekonomiskie grupējumi, dzimuma minoritātes… viņu ir maz, bet viņi atnāk VISI, un viņi tiek valdībā, un tad viņi pieņem likumus un noteikumus…
Un tad cilvēkos valda sašutums un naids... par nejēdzīgi pieņemtiem likumiem, par kārtējo nodokļu palielināšanu, par naudas izšķērdēšanu, par finansējuma trūkumu veselības aprūpei, izglītībai, autoceļiem... Bet ko mēs ar savu vēlēšanu boikotu esam deleģējuši darbā Saeimā un Eiroparlamentā?
Pašreiz valdības atļautais cinisms ekonomiskajiem grupējumiem izšķērdēt valsts budžetu ir fenomenāls. Air Baltic piešķirtie miljoni, Rail Baltica izšķērdētie miljardi, Latvenergo nopērk zemes īpašumu - Kaigu kūdras purvu, maksājot par hektāru 130 000 eiro…
Valsts parāds Jaunās Vienotības valdīšanas laikā ir pieaudzis no 4 miljardiem eiro līdz 20 miljardiem eiro, un kur ir palikusi aizņemtā nauda?
Parastā cilvēka prāts pat nespēj apjaust šīs izšķērdētās un piesavinātās naudas apmēru, viņi ir pieraduši pie meliem kā Padomju Savienības laikos, ar mirdzošām acīm viņi klausās varas vīru saldajās runās un piekrītoši māj ar galvu.
Kamēr Latgales cilvēkos būs dzīvs kalpu sindroms, šeit nebūs ekonomiskās attīstības, mēs ignorēsim vēlēšanas, bet mēs atbalstīsim valdības kungus, mēs skriesim un balsosim par piešķirtajiem grašiem.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
