Kamēr Latvija vienīgā būvē “Rail Baltica”, varbūt “ELRON” un “LTG” varētu pārņemt "Pasažieru vilcienu"?
Pietiek lasītāja25.04.2023.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Dzelzceļa jomā Latvija ir piedzīvojusi pamatīgāko izgāšanos un atpalicību no Igaunijas un Lietuvas. Latvija vienīgā mēģina būvēt savu „Rail Baltica” daļu. Lietuva ir izbūvējusi savienojumu no Polijas līdz Kauņai, kas apmierina Lietuvas vajadzības. Igaunija ir ieskicējusi trasi, kas Pērnavā sakrīt ar slēgto veco dzelzceļu, bet nogaida un nebūvē neko - netērē lieki līdzekļus.
Tikmēr jau vairākus gadus Igaunijā pasažierus pārvadā "Stadler" elektro un dīzeļvilcieni, Lietuvā - poļu sastāvi, pat divstāvu vagoni līnijā Viļņa-Kauņa. Bet Latvijas "Pasažieru vilciens" drīz būs spiests pārtraukt darbību, jo jau pusgadu nespēj pieņemt „Škodas” elektrovilcienus, kamēr dīzeļvilcieni pat nav pasūtīti!
Šajā situācijā steidzami jāmeklē risinājums! No loģistikas viedokļa būtu loģiski, ja līnijas Rīga-Skulte un Rīga-Valga pārņemtu igauņu „ELRON”, bet pārējās pasažieru līnijas – „Lietuvas LTG”. Bet, protams, ir iespējami arī citi risinājumi, tikai tie jāmeklē laikus, kamēr nav par vēlu.
Savukārt „Rail Baltica” būvniecība ir nekavējoties jāpārtrauc, kamēr atmaksājamie Eiropas fondu līdzekļi nepārsniedz Latvijas iespējas. Uzsākto Rīgas stacijas renovāciju un dzelzceļa atzaru no Imantas uz lidostu „Rīga” var izdalīt kā atsevišķus projektus, bet nekādā gadījumā nedrīkst sākt citas projekta daļas. Vislielākais zaudējums Rīgai būtu, ja nevajadzīgā un utopiskā projekta dēļ tiktu likvidēts 10.tramvaja maršruts.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
