Kamēr Latvija vienīgā būvē “Rail Baltica”, varbūt “ELRON” un “LTG” varētu pārņemt "Pasažieru vilcienu"?
Pietiek lasītāja25.04.2023.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Dzelzceļa jomā Latvija ir piedzīvojusi pamatīgāko izgāšanos un atpalicību no Igaunijas un Lietuvas. Latvija vienīgā mēģina būvēt savu „Rail Baltica” daļu. Lietuva ir izbūvējusi savienojumu no Polijas līdz Kauņai, kas apmierina Lietuvas vajadzības. Igaunija ir ieskicējusi trasi, kas Pērnavā sakrīt ar slēgto veco dzelzceļu, bet nogaida un nebūvē neko - netērē lieki līdzekļus.
Tikmēr jau vairākus gadus Igaunijā pasažierus pārvadā "Stadler" elektro un dīzeļvilcieni, Lietuvā - poļu sastāvi, pat divstāvu vagoni līnijā Viļņa-Kauņa. Bet Latvijas "Pasažieru vilciens" drīz būs spiests pārtraukt darbību, jo jau pusgadu nespēj pieņemt „Škodas” elektrovilcienus, kamēr dīzeļvilcieni pat nav pasūtīti!
Šajā situācijā steidzami jāmeklē risinājums! No loģistikas viedokļa būtu loģiski, ja līnijas Rīga-Skulte un Rīga-Valga pārņemtu igauņu „ELRON”, bet pārējās pasažieru līnijas – „Lietuvas LTG”. Bet, protams, ir iespējami arī citi risinājumi, tikai tie jāmeklē laikus, kamēr nav par vēlu.
Savukārt „Rail Baltica” būvniecība ir nekavējoties jāpārtrauc, kamēr atmaksājamie Eiropas fondu līdzekļi nepārsniedz Latvijas iespējas. Uzsākto Rīgas stacijas renovāciju un dzelzceļa atzaru no Imantas uz lidostu „Rīga” var izdalīt kā atsevišķus projektus, bet nekādā gadījumā nedrīkst sākt citas projekta daļas. Vislielākais zaudējums Rīgai būtu, ja nevajadzīgā un utopiskā projekta dēļ tiktu likvidēts 10.tramvaja maršruts.
Seko mums 
Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem skaitlī “8647”, un parakstu: “Foršs gliemežvāku veidojums manā pludmales pastaigā.”
Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam piemīt fundamentālas spējas — uztvere, domāšana, izvēle —, kas veido viņa personīgo patiesības izpratni. Šīs spējas kalpo kā pamats gan ētiskai, gan tiesiskai autonomijai.
Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
