Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr ar tiesas lēmumu no arestētās mantas glabātāja pienākumiem atbrīvotais Šveices jurists Rūdolfs Meroni turpina smalki ņirgāties par nevarīgajām Latvijas iestādēm, tās ir sākušas aizvien asāk ķīvēties savā starpā – kurš īsti ir vainīgs tajā, ka mantu pārņemt pagaidām ir izrādījies neiespējami.

Pēc tam, kad Rīgas apgabaltiesa ar vairāku gadu novēlošanos beidzot nolēma atcelt R. Meroni no arestētās mantas glabātāja statusa un šos pienākumu nodeva Nodrošinājuma valsts aģentūrai, tā drīz vien noprata, ka uzliktais uzdevums ir, maigi izsakoties, ārkārtīgi grūti izpildāms.

No vairākiem aģentūras direktora Ērika Ivanova parakstītiem dokumentiem, kas ir Pietiek rīcībā, kļūst skaidrs, ka Ģenerālprokuratūra, savulaik nododot mantu glabāšanā Šveices juristam, ir rīkojusies ļoti pavirši un faktiski devusi R. Meroni visas iespējas tagad izņirgāties par Latvijas iestādēm.

R. Meroni ir oficiāli piedāvājis Nodrošinājuma valsts aģentūrai tai “nodot” arestēto mantu tāpat, kā “manta” ir tikusi “nodota” viņam 2007. gada decembrī - parakstot protokolu, bet fiziski neko nenododot, jo arī viņam taču nekas neesot fiziski nodots.

Šveices jurists šādu protokolu viņa noteiktā vietā un laikā turklāt esot gatavs parakstīt nevis kā mantas glabātājs vai daudzu uzņēmumu direktors, bet gan tikai un vienīgi kā fiziska persona.

Savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūra ir secinājusi, ka tai tiesiska pamata “pieņemt” no R. Meroni kā fiziskas personas šo “arestēto mantu” tikai uz savstarpēji parakstīta protokola pamata, jo „formāla tiesas lēmuma izpilde nenodrošina mantas aresta izpildi Kriminālprocesa likuma izpratnē un nemaina R. Meroni pašreizējo juridisko statusu uzņēmumos, kuros atrodas arestētā manta”.

Nodrošinājuma valsts aģentūra pamatoti uzskata, ka tai manta patiešām būtu jāpārvalda, bet reāli tas nebūtu iespējams, ja mantu turpinātu pārvaldīt R. Meroni. Latvijas likumdošanā nemaz nav definēts termins “patiesā labuma guvēja tiesības”, līdz ar to neesot saprotams, kā šādu “mantu” vispār var pārņemt un uzglabāt – kā tas norādīts tiesas lēmumā.

Visu šo putru acīmredzami ir ievārījusi Ģenerālprokuratūra, pietiekami skaidri norāda Nodrošinājuma valsts aģentūra: “Ģenerālprokuratūras atzinumā ir pausts viedoklis, kā Tiesas lēmums ir izpildāms, līdzīgi kā citu jurisdikciju pārstāvji ir vērsušies Latvijas tiesās ar lūgumiem atzīt citas valsts lēmumus par aresta uzlikšanu Latvijas rezidenta mantai, un šajā gadījumā Aģentūrai ir jāpārņem konkrēta akciju skaita turējums katrā ārvalstīs reģistrētā kompānijā.”

Tikmēr Rīgas apgabaltiesas tiesnese Irina Jansone 19. novembrī ir nosūtījusi iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam adresētu vēstuli – faktiski sūdzību par Nodrošinājuma valsts aģentūras rīcību, nepārņemot šo faktiski nepārņemamo mantu.

Tā vietā, lai precizētu savu lēmumu, apgabaltiesa vaino Nodrošinājuma valsts aģentūras vadību, ka tā, informējot Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģiju, Ģenerālprokuratūru un Tieslietu ministriju “par tiesas lēmuma izpildes neiespējamību un nepieciešamību pieņemt citu nolēmumu”, faktiski „atsakās izpildīt norādīto tiesas lēmumu”, līdz ar ko pelnījusi sodu.

Neieklausoties Nodrošinājuma valsts aģentūras izteiktajos argumentos, tiesa pavēsta – tā esot informēta, ka R. Meroni esot informējis aģentūru “par to, kādā veidā un kad viņš ir gatavs nodot glabāšanā viņa rīcībā esošo mantu”.

“Nodrošinājuma valsts aģentūrai nav tiesiska pamata nepildīt tiesas lēmumu, līdz ar to Nodrošinājuma valsts aģentūrai ir jāizskata pēc būtības un jāsniedz atbilde Rudolfam Meroni par pašas Nodrošinājuma valsts aģentūras pieprasījumu,” iekšlietu ministram sūdzas I. Jansone.

Savukārt aģentūras atsaukšanās uz Ministru kabineta  noteikumiem par tiesas lēmuma izpildes neiespējamību un nepieciešamību pieņemt citu tiesas lēmumu “faktiski ir vērtējama ka izvairīšanās no tiesas lēmuma pildīšanas, jo aģentūra pat nav mēģinājusi arestēto mantu pārņemt no arestētās mantas glabātāja Rūdolfa Meroni”.

I. Jansone Nodrošinājuma valsts aģentūru faktiski vainojusi pat tajā, ka tā iejaucoties tiesas spriešanā, - aģentūras vadītājs “bez tiesiska pamata, attiecībā pret tiesas pieņemtā lēmuma tiesiskumu, pieprasīja atzinumu no Ģenerālprokuratūras, kas ir viena no iztiesājamās lietas pusēm. Šāda Nodrošinājuma valsts aģentūras rīcība var tikt vērtējama kā iejaukšanās tiesas spriešanā”.

Šo iemeslu dēļ tiesa tad arī aicinot „izvērtēt Nodrošinājuma valsts aģentūras amatpersonu rīcības likumību, Rīgas apgabaltiesa Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020.gada 17.augusta lēmuma par Rūdolfa Meroni atcelšanu no arestētās mantas glabātāja krimināllietā Nr. 12812001408, Nr. 12812001608. izpildes gaitā”, kā arī „nodrošināt Rīgas apgabaltiesa Krimināllietu tiesas kolēģijas 2020.gada 17.augusta lēmuma par Rūdolfa Meroni atcelšanu no arestētās mantas glabātāja krimināllietā Nr. 12812001408, Nr. 12812001608 efektīvu un likumīgu izpildi”.

Pirms divām nedēļām Pietiek jau informēja, ka R. Meroni, kuru Rīgas apgabaltiesa ar oficiālu lēmumu ir atcēlusi no arestētās mantas glabātāja statusa, jaunā vēstulē ir vēl izsmējīgāk paņirgājies par nevarīgajām un neprofesionālajām Latvijas valsts iestādēm, kuras joprojām nav tikušas ne soli tuvāk mantas pārņemšanai.

Pietiek jau aprakstīja iepriekšējo R. Meroni vēstuli, kura bija adresēta jaunajam glabātājam – Nodrošinājuma valsts aģentūrai un kurā viņš ne tikai izsmēja Latvijas iestāžu pūliņus tikt pie pārņemamās mantas, bet arī skaidri norādīja – viņa rīcība būšot tieši atkarīga no tā, vai Latvijas valsts gatavojas iejaukties viņa līdz šim formāli „apsaimniekoto”, kaut patiesībā vērienīgi izsaimniekoto uzņēmumu darbībā.

Savukārt ar šā gada 2. novembri adresēto vēstuli R. Meroni adresējis Nodrošinājuma valsts aģentūrai un tajā izsmējīgi izteicies par Latvijas iestādes vēlmi pārņemt arestēto mantu, kas bijusi viņa glabāšanā.

Konsekventi visā vēstulē dēvējot sevi par „parakstītāju”, R. Meroni norāda – viņš esot gatavs tikai un vienīgi “nodot” to, ko parakstītājs “saņēma" glabāšanā tādā pat veidā, kā tika noformēta glabāšana 2007. gada decembrī, t.i., parakstot līdzīgu protokolu un neko fiziski nenododot, jo parakstītājam nekas fiziski netika nodots.

„Parakstītājs uzskata, ka papīra formāta akcijas ir Rīgas apgabaltiesas lietas materiālos un galīgās patiesā labuma guvēja īpašuma tiesības var tikt nodotas tāpat kā 2007. gada decembrī, parakstot līdzīgu protokolu,” Nodrošinājuma valsts aģentūrai skaidro R. Meroni.

Viņš arī negatavojoties doties uz Latviju uz kādu oficiālu parakstīšanu, līdz ar ko tā varot notikt viņa birojā Šveicē viņa paša noteiktā laikā. „Parakstītājs pirms došanās uz Šveici aicinātu saņēmēju iepazīties ar informāciju Šveices sabiedrības veselības vietnē. Šajos apstākļos parakstītājs arī apsvērtu iespēju veikt “nodošanu" ar videokonferences starpniecību, izmantojot starptautisko juridisko palīdzību,” vēstulē piebilst R. Meroni.

Šveices jurists aizrādījis arī uz nepieciešamību ievērot „pieklājības principus”: „Ievērojot pieklājības principu, parakstītājs norāda, ka gadījumā, ja saņēmējs pieprasa dažādiem uzņēmumiem vai organizācijām ārvalstīs rīkoties tā, kā to pieprasa saņēmējs (pretēji parakstītājam kā privātpersonai), parakstītājs sagaida, ka to varētu darīt, kad attiecīgajiem uzņēmumiem ārzemēs, pie kuriem atrodas arestētā manta, ir juridisks pienākums to darīt un likumīgā veidā, kas darbojas attiecīgajās ārvalstu jurisdikcijās, lai izvairītos no iespējamās atbildības galīgā (-o) patiesā (-o) labuma guvēja (-u) priekšā par to, ka tas (parakstītājs) to ir darījis, juridiski neesot pienākumam to darīt.”

Savukārt iepriekšējā vēstulē R. Meroni bija nepārprotami licis saprast – no Latvijas varas iestāžu plāniem attiecībā uz viņa līdz šim „apsaimniekotajiem” uzņēmumiem būs tieši atkarīgs tas, cik lielā mērā viņš ar tām sadarbosies.

„Zemāk parakstījusies persona vēlas saņemt adresāta skaidrojumu par gala rezultātu, ko adresāts plāno sasniegt, veicot paredzēto aktīvu nodošanu, t.i., vai adresāts ir paredzējis izmantot balsstiesības attiecībā uz minētajiem aktīviem, veikt izmaiņas dalībnieku (akcionāru) reģistros, dot dažādu uzņēmumu, kas ir minēto aktīvu turētāji, direktoriem norādījumus par konkrētu rīcību utt.,” vēstulē Nodrošinājuma valsts aģentūrai bija pavēstījis R. Meroni.

Šī informācija līdzšinējam arestētās mantas apsaimniekotājam esot „svarīga no juridiskā viedokļa, lai izvērtētu adresāta pieprasījuma juridiskās sekas katrā attiecīgajā jurisdikcijā”. Tikmēr starp rindiņām lasāms – šī informācija Šveices juristam ir svarīga, lai saprastu, kādi tieši būs jauno mantas glabātāju plāni un kā tie atbilst viņa interesēm. „Praktisku apsvērumu dēļ zemāk parakstījusies persona vēlas saņemt no adresāta skaidrojumu par iepriekš minēto aktīvu paredzamās pārņemšanas praktisko īstenojamību,” vēl piebilda R. Meroni.

R. Meroni iepriekšējā vēstulē Nodrošinājuma valsts aģentūrai arī bija norādīts – pašlaik viņš ķerties pie mantas nodošanas nekādā gadījumā netaisoties, jo notiekot lēmuma tulkojuma izskatīšana, kā arī tiekot apsvērta iespēja pārsūdzēt šo lēmumu. Tikai pēc „norādīto darbību pabeigšanas” viņš varēšot „informēt adresātu par dažādajiem apstākļiem, kas attiecas uz attiecīgajiem aktīviem”.

Saskaņā ar R. Meroni domām šādai informēšanai būšot nepieciešams sagatavot pārskatu par katru arestēto aktīvu pozīciju, jo esot nepieciešams izskaidrot katras arestēto aktīvu pozīcijas konkrēto tiesisko situāciju. Pārskata sagatavošanai būšot nepieciešams ilgāks laiks, kas lēšams mēnešos. Konkrētu termiņu R. Meroni nav minējis.

R. Meroni arī ir izsmejoši – kaut formāli ļoti korekti – aicinājis Latvijas iestādes norādīt konkrētas tiesību aktu normas, kas viņam būtu saistošas un piešķirtu tām tiesības sūtīt tiesiskos pieprasījumus tiešā veidā, turklāt angļu valodā, kas nav Šveices oficiālā valoda.

Tāpat R. Meroni vēloties saņemt arī informāciju par konkrētām tiesību aktu normām, kas Latvijas iestādēm piešķirtu tiesības noteikt viņam termiņus saistībā ar pārskatu pieprasīšanu un aktīvu nodošanu.

Šveices jurists arī pieminējis, ka Rīgas apgabaltiesa ir piemirsusi vai pat nav mēģinājusi noskaidrot, kādas ir oficiālās valsts valodas Šveicē, uz kurieni nosūtīta aģentūras vēstule, - angļu valoda, kurā sarakstīta vēstule, nav to vidū.

Turklāt Rīgas apgabaltiesa neesot uzskatījusi par nepieciešamu nosūtīt arī sava lēmuma oriģinālu. Arī tas, ka vēstule saņemta, neizmantojot starptautiskās tiesiskās palīdzības starpniecību, esot nekorekti un neprofesionāli.

Kopumā no formāli korektās, taču acīmredzami ņirdzīgās vēstules nepārprotami izrietēja, - R.Meroni uzskata valstiskos mantas pārņēmējus par zaļiem amatieriem un darīs visu iespējamo, lai mantas nodošana prasītu daudzus mēnešus vai pat gadus, iespējams, pat vispār nenotiekot pilnā apmērā, vai arī nodošana būtu tikai formāla.

Novērtē šo rakstu:

79
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Latvijas atbilde uz dezinformācijas izplatīšanas mēģinājumiem ir darbs pie augstākas sabiedrības noturības

FotoSavas uzrunas sākumā vēlos apsveikt Maldīvijas ārlietu ministru Abdulu Šahida kungu ar iecelšanu ANO Ģenerālās asamblejas 76. sesijas priekšsēdētāja amatā. Varu jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies sesijas norisē.
Lasīt visu...

21

Vai “būvnieku karteli” nomainīs “ierēdņu kartelis”?

FotoKonkurences padome skaļi pateica to, par ko citi paklusēja, – ka būvniecībā “karalis ir kails”. Protams, objektu pasūtītāji un viņu draugi politiskajās aprindās to līdz šim nebija ne redzējuši, ne dzirdējuši, ne nojautuši. Bet tagad nu gan ar visu “bezkompromisa tiesiskuma koalīcijas” jaudu tiks aizdarītas sūces! Būvniecību sakārtos ar tādu pašu entuziasmu, kā iepriekš izremontēja banku sektoru – viss tīrs, kaut arī apkārtnē zāle vairs neaug…
Lasīt visu...

18

Pēc iespējas ierobežojiet nevakcinēto personu socializēšanos, citādi mūsu biznesam gals klāt!

FotoLatvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA), kas apvieno vairāk nekā 200 sektora vadošos uzņēmumus, augsti vērtē nozarei sniegto atbalstu, lai pārvarētu smagāko krīzi!
Lasīt visu...

21

Šlesera uzdevums ir spēlēt vāju un haotisku opozīciju, izskatīties impotenti

FotoLai kā es vēlētos iesmiet par Šlesera “ultimāta” iesniegšanas pasākumu, ir arī daži nopietni secinājumi.
Lasīt visu...

21

Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa

FotoSakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
Lasīt visu...

10

Savāds laiks

FotoNo aizmirstības putekļiem mediju starmešos atkal parādījies tas pats vīrs, kurš reiz solījās visus oligarhus apkarot un Latvijā taisnību atjaunot.
Lasīt visu...

21

Vainīguma prezumpcija jāatceļ, citādi – kapitālais remonts beidzies, bet ēka nav apdzīvojama

FotoNeviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā. Nevienam nav jāpierāda savs nevainīgums. Šie ir jebkuras demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipi. Nevainīguma prezumpcija ir nostiprināta arī Latvijas likumdošanā. Izņemot vienu virzienu – banku sektoru.
Lasīt visu...

6

Ultimāts valsts prezidentam Egilam Levitam

FotoMēs ierosināsim valsts prezidenta Egila Levita pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, ja mūsu prasības netiks izpildītas divu nedēļu laikā, Jums tiks atņemta prezidenta pensija, dzīvoklis un mašīna. Latvijas Republikā nevar būt prezidents, kas neievēro Satversmi un Tautas gribu. Tādēļ tiks ierosināts Likums par prezidenta pirmstermiņa atbrīvošanu no amata, liedzot Jums visas privilēģijas.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Daudz ko var paveikt īsā laikā, tikai – bez viņiem

Ja esošais ministrs un valdība nezina, kā, un nemāk panākt 60 - 70 procentu vakcinēto skaitu,...

Foto

Es esmu vienīgā īstā opozīcija, nevis kaut kāds tur Šlesers!

Svētdien veltīju nedaudz laika un papētīju publisko informāciju par Aināra Šlesera organizēto pasākumu pie Rīgas pils...

Foto

Ticiet ekspertiem, un viss būs tikpat labi kā līdz šim

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi...

Foto

Nē cūku un vistu slepkavošanai vēdera baudai!

Katru gadu Latvijā tiek noslepkavoti 700 tūkstoši cūku un vairāk nekā 21 miljons vistu, lai piepildītu iedzīvotāju kāri apmierināt...

Foto

Tagad Latvijas Ārstu biedrība paudīs tikai „pareizo” viedokli: ja nomirst saskaņā ar Covid-19 vadlīnijām, tad OK

Domas kavējas pie Latvijas Ārstu biedrības prezidentes ārstes Ilzes Aizsilnieces...

Foto

VID atņem cilvēku sociālās iemaksas, lai segtu svešu uzņēmumu parādus

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir vērsies pret visiem SIA Tokyo City darbiniekiem, kopumā atņemot viņiem sociālās iemaksas 130...

Foto

Hermanis Rāzens, Putņa sāga

Kas nav ar mums, tas ir pret mums, tas Putnis ir viens pārpratums, viņš visur saskata tik slikto, un tāpēc valdei sāka likties, ka partijā viņš...

Foto

Reālajā dzīvē, kuru, iespējams, no Rīgas pils logiem grūtāk saskatīt, problēmas ir gluži citas

Rudens sesiju atklājot, valsts prezidents Egils Levits informēja Saeimu, ka ar Latvijas...

Foto

Mazais Gobzems gāž lielo vezumu

Uzreiz jāpiebilst, ka autors nav skandalozā deputāta Alda Gobzema cienītājs. Skaļo dīvainīti var uzlūkot ar žēlumu un līdzjūtību. Taču jāatzīst, ka...

Foto

Pateicamies par uzticēšanos valsts prezidenta institūcijai, bet ko tad mēs, mēs jau neko

Cienījamā Rozenbergas kundze! Valsts prezidenta kancelejā 2021. gada 19. jūlijā saņemts valsts prezidentam...

Foto

Vadoņu konstruēšana

Divi pašieceltie un, jāatzīst, daudzu atbalstītie varoņi Latvijā jau ir, jo Saeimas vēlēšanu kampaņa jau ņipri sākusies. Līdz vēlēšanām gan vēl gads ar mazu...

Foto

Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru

Īsi un kodolīgi par to, kur slēpjas problēma un kā to risināt. Neaizmirstam cilvēcību viens pret otru - cilvēki ilgstoši ir...

Foto

Ar īpašu minoritāšu politiku uzkrāsim antivielas pret nacionālismu!

“Cilvēkiem jābūt mūsu politikas pašā centrā. Tāpēc es vēlos, lai visi eiropieši aktīvi piedalītos konferencē par Eiropas nākotni...

Foto

Protestētāji neslimo ar kroņa vīrusu

Šobrīd visā pasaulē globālo kungu vietējie pakalpiņi baida ļaudis, ka protesta saietu dēļ pieaugs saslimstība ar koronavīrusu. Taču nekas tamlīdzīgs nenotiek....

Foto

Kā mēs visi vēlamies dzīvot pēc tam, kad šis viss būs beidzies

Pēdējo nedēļu laikā ļoti maz esmu apmeklējis vietējo plašsaziņas mediju kanālus. Tas tāpēc, ka...

Foto

Izziņa kā garīga vērtība

Pirms aptuveni divarpus gadsimtiem vairāki raksti sākās ar paskaidrojumu, kam tie paredzēti – skolniekiem vai skolotājiem. Skolnieku vajadzībām bija jāraksta viegli saprotami...

Foto

Gobzems Latvijā vislabāk slauka dibenu un visu, ko vien spējam iedomāties

"Žurku skrējiens" pēc varas šoreiz sācies agrāk nekā parasti. Draņķīgākie politiķi steidz manipulēt ar masu...

Foto

Vai Kariņa valdību varētu izmest kā mīkstās rotaļlietas?

„Un ko ar tām (mīkstajām mantiņām – E.V.) vajadzēja darīt? Kariņam nest uz mājām un sasēdināt uz viesistabas...