Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
NĀVE audiogrāmata

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pieeja inovāciju veicināšanai Latvijā šobrīd bieži ir formāla un gaidīto pienesumu uzņēmumu konkurētspējas celšanai nedod.

Sabiedrībā vārds “inovācijas” visbiežāk asociējas ar startapiem, t.i. jaunuzņēmumiem, un visu, kas ar to saistīts. Inkubatori, hakatoni, garāžas, “Inovāciju forumi”. Skaļa mūzika, iedvesmas runātāji, sēžammaisi un miljardu investīcijas rīt. Pie kam - miljarda “izmānīšana” no investora ir darba gala rezultāts. Uzvara. Tu esi Vienradzis.

Es šeit nekādā veidā nekritizēju startapus, tie ir svarīgi un vajadzīgi, bet tas ir tikai viens no jaunu produktu radīšanas ceļiem. Taču ieņēmis centrālo vietu politiķu un arī žurnālistu galvās, rakstos, raidījumos un retorikā. Dzīvē daudz biežāk inovācijas rodas bez skaļas mūzikas, forumiem, prezentācijām un “pičiem”. Uzņēmumos. Klusumā. Vai arī mētājoties ar skrūvgriežiem un skaļi strīdoties. Mēs esam dažādi, un inovāciju ceļi ir dažādi.

Ekonomikas attīstība bez inovācijām nav iespējama, jo tās kopā ar izglītību ir viens no konkurētspējas vairošanas pamatiem. Lai veiksmīgi spētu piedāvāt savus produktus un pakalpojumus, uzņēmumiem nepieciešami aizvien jauni risinājumi sava piedāvājuma uzlabošanai, lai tas atbilstu klientu vajadzībām un veiksmīgi konkurētu ar citiem līdzīgiem piedāvājumiem.

Tāpēc divas lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija rekomendācijās politisko partiju vēlēšanu programmām ir iekļāvušas inovāciju jomu, vēršot uzmanību nepieciešamībai to attīstību veicināt un atbalstīt.

Jāsaprot, ka visbiežāk inovācijas, kas tiek veiksmīgi ieviestas un sniedz vērā ņemamu atdevi, rodas uzņēmumā, kas uzlabo jau esošo produktu vai pakalpojumu, vai rada kaut ko jaunu, balstoties uz pieredzi un zināšanām. Pamatā tam ir jau skaidra vīzija par to, kam un kāpēc jaunais risinājums būs nepieciešams, kādas problēmas tas novērsīs un kas to iegādāsies. Atšķirībā no zinātnes pētījumiem un izgudrojumiem, kas notiek, nedomājot par tirgu un reālu pieprasījumu. Vienīgā inovāciju veicināšanas programma, kurā pieteicējs ir pats uzņēmējs, ir Kompetences centri, kas dod iespēju uzņēmumam mērķtiecīgi radīt un attīstīt produktus tieši savu klientu vajadzībām, tādā veidā kāpinot savu konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā tirgū. Tāpēc jaunajai valdībai Kompetences centru programmu atbalstu būtu jāattīsta un jāuzlabo, dodot uzņēmējiem iespēju radīt inovatīvas preces un pakalpojumus, kas tirgū ir nepieciešami.

Latvijā pastāv arī Valsts lielo uzņēmumu inovāciju “sistēma”, kas radīta, lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības produktivitāti, ilgtspējīgas investīcijas un eksporta pieaugumu. Par šo iniciatīvu plašāka sabiedrība visdrīzāk nav informēta tāpēc, ka realitātē tā nestrādā un tās pastāvēšana ir tikai formāla. Dalībnieki periodiski tiekas semināros, runā par inovācijām un to nepieciešamību, un tālāka darbība nenotiek. Bet inovācijas ir ļoti praktiska lieta un nodrošina praktiskas vajadzības. Tā ir finansiālu līdzekļu ieguldīšana taustāmās lietās – laboratorijās, tehnoloģijās, materiālos, ražošanā.

Šajā procesā ar semināriem un sarunām nav pietiekami. Valsts lielo uzņēmumu vadītājiem un par attīstību atbildīgajiem darbiniekiem būtu nepieciešams veidot ciešu sadarbību ar dažādu nozaru Latvijas uzņēmumiem, kas ražo, piegādā un nodrošina šīs inovācijām nepieciešamās tehnoloģijas un materiālus, tādā veidā palīdzot Latvijas uzņēmējiem atrast ceļu pie līdzekļiem un zināšanām tiem nepieciešamo inovāciju attīstībai. Lielākajai daļai uzņēmumu ir skaidras vajadzības attīstībai un produktu pilnveidošanai, taču Latvijā gan publiskajā, gan privātajā sektorā šīs vajadzības pieņemts apmierināt ar maģisko iepirkumu. Tiek sacerēta specifikācija un tad vērtēts, kas ir piedāvājumā.

Tradicionālām, stabilām lietām un pakalpojumiem, kas ilgi ir tirgū un piedāvājumu ir daudz, tas lieliski der. Bet tajā brīdī, kad ir jāizstrādā kaut kas jauns un specifisks, šāda pieeja darbojas slikti. Un šis ir brīdis, kad varētu pieslēgties pilnvērtīgi funkcionējoša valsts lielo uzņēmumu inovāciju sistēma un palīdzēt uzņēmumam atrast iespēju radīt šo nepieciešamo risinājumu. Taču šādai kārtībai nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos un kultūras maiņa. Ja nekas nemainīsies, mēs turpināsim laist garām iespējas. Un vienmēr pietrūks naudas.

Piemēram, viena garām palaista inovāciju iespēja ir iepakojuma depozīta sistēmas ieviešana. No diviem piedāvājumiem, kuros viens bija jauns, iepriekš nerealizēts, jaunās tehnoloģijās, uz mašīnredzi, AI un uz lietotāju ērtību un elastību vērsts risinājums, bet otrs jau novecojoša, taču stabila un gadiem ilgi izmantota un neērta tehnoloģija, valsts pārvalde izvēlējās neriskēt, iegādāties pārbaudīto tehnoloģiju. Tā, protams, strādā. Kādreiz bija teiciens: “It is safe to fail with IBM” (Ir droši izgāzt projektu ar Coca Cola).

Politiski bezriska pasākums. Bet vai tas ir ērtākais un labākais risinājums, kas dod pienesumu Latvijas uzņēmumiem un eksportam? Kategoriski nē. Un tā mēs turpinām tradicionāli sludināt iepirkumus, lielākoties iegādāties kaut ko no ārpuses tā vietā, lai stiprinātu Latvijas uzņēmumus un veicinātu to inovācijas. Šobrīd spēkā esošie likumi paredz sodīt ierēdņus un valsts uzņēmumu vadītājus, ja tie iepirkuma vietā ar nozares uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām veidotu nākotnes produktu attīstības projektus.

Tikko nodibināts nacionālais kopuzņēmums SIA "Latvijas vēja parki". Būšot miljarda investīcija. Milzīgi tehnoloģiski izaicinājumi. Un atkal no politiķiem būs atkarīgs, vai šis iedos grūdienu Latvijas zinātnei un ražojošajam sektoram vai būs kārtējā garām palaistā izdevība. Man ir BAŽAS, lielas bažas.

Lai nodrošinātu inovāciju attīstību, saimniecībā nepieciešams īsts pasūtītājs ar īstu risinājumu un naudu. Iedvesmas konferences, semināri un sarunas nepalīdz, vajadzīgs reāls darbs ar uzņēmumiem pasūtītāja problēmu risināšanai. Kamēr nenotiks izmaiņas likumos un attieksmē, Latvijas uzņēmumu konkurētspējas un attīstības iespējas turpinās bremzēt.

Novērtē šo rakstu:

44
32

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

21

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

FotoAtgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā, es sapratu, ka mani priekšstati par izglītības sistēmas degradācijas procesu ir nepilnīgi. Neteikšu, ka tagad es visu saprotu līdz galam, bet dažas lietas noteikti esmu sapratis labāk. Un viens secinājums ir šāds: mūsu izglītības sistēma tika nolemta kraham nevis tajā brīdī, kad mēs sākām ieviest degradējošas mācību programmas, bet tad, kad mēs salauzām izglītības procesa ētisko mugurkaulu.
Lasīt visu...

21

Izdevusies valsts

Foto1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar mani “nedistancējās” daži cilvēki, ar kuriem draudzīgi parunājām. Par to mūs izdrāza “izdevusies valsts”, kaut gan neviens necieta, nevienam no klātesošajiem nekas ļauns netika nodarīts un arī šodien pasaulē ir jau pierādīts, ka distancēšanās bija lielākais absurds pasaules vēsturē.
Lasīt visu...

21

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

FotoJaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir atkal iestrēdzis. Darbu pabeigšanas termiņš atkal nav zināms, un pašlaik jau tiek runāts par līguma laušanu starp darba pasūtītāju (Valsts nekustamie īpašumi) un celtniekiem (Skonto). Tas savukārt nozīmētu remonta beigu atlikšanu vēl uz 2-3 gadiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...