Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība. Latvijas vārds diemžēl ilgi tika mētāts pa mediju pirmajām lappusēm, kad virs mūsu galvas arvien draudīgāk savilkās “Moneyval” ziņojuma negaisa mākoņi, solot mūsu valsti iekļaut “pelēkajā sarakstā”, kas būtībā nozīmētu uz pieres saņemt zīmogu “nespējam tikt galā ar noziedzīgas naudas apriti”. No saraksta izsprukām, bet kas notiek draudu ēnā?

Ārvalstu miljardi Baltijā

Igaunijas laikraksts “Postimees” pirms kāda laika ziņoja, ka 2009. gadā „Swedbank” Igaunijā sāka kontrolēt nerezidentu biznesu, tika pārskatīti visu nerezidentu biznesa klientu dokumenti un banka atteicās no 350 klientiem.

Tomēr sadarbība ar “labo klientu” – uzņēmumu “Carbo One” tika saglabāta, jo lielākā daļa darījumu notikuši ar reāliem uzņēmumiem. Tikai vēlāk "Swedbank" pārtrauca attiecības ar minēto klientu (un citiem “labajiem”), ar kuru neoficiāli saistīts Krievijas miljardieris Iskanders Mahmudovs, jo izrādījās, ka caur kontiem Igaunijas “Swedbank” “Carbo One” ne visai “tīrā veidā” pārskaitījis 1,4 miljardus eiro.

Zviedrijas sabiedriskās televīzijas SVT analītiskais raidījums “Uppdrag granskning” šā gada sākumā ziņoja par aizdomām, ka starp Dānijas “Danske Bank” un Zviedrijas “Swedbank” struktūrvienībām Baltijas valstīs laikā no 2007. līdz 2015. gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardi eiro).

Latvijā savukārt prokuratūra tikko par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu cēlusi apsūdzības 11 personām, tostarp vairākiem nu jau bijušajiem "Swedbank" darbiniekiem. Skandālos par nelegālas naudas aprites nekontrolēšanu iekļuvusi arī “SEB banka”, vēl trakāk – Ukrainas prezidenta vizītes laikā Latvijā viens no sarunu tematiem bija arī 29 miljoni eiro, kas saistīti ar bijušajām augsta ranga Ukrainas amatpersonām, un kurus Latvijas tiesa atzinusi par noziedzīgi iegūtiem un konfiscējusi.

V. Zeļenskis sarunās prasīja šo naudu atdot Ukrainai, uz ko saņēma atbildi, ka “Latvijas puse kopā ar Ukrainas pusi centīsies šo jautājumu pozitīvi atrisināt”, - tā sacīja Valsts prezidents E. Levits. Kas, citiem vārdiem, nozīmē to, ka “visi s...i (tas ir izmeklēšana, skandāls un naudas sodi bankām)” – viss ar netīro naudu saistītais – tiek mums, bet nauda, jau “tīra” un pēc mūsu “kompetentu institūciju” lēmuma – atdota atpakaļ ārzemniekiem, kuru bankas pat nav pārbaudītas un atbilstoši sodītas, par šīs pašas naudas izskaitīšanu uz šejieni bez pienācīgas pārbaudes, un mēs pat neprasām šo banku pārbaudi, pirms tur ieskaitām “valsts naudu”?

39 tūkstoši eiro nedēļas nogales ballītei – bez bankas ziņojuma Latvijas VID un FID?

Pēc visa iepriekš aprakstītā varētu šķist, ka Latvijā nelegālās naudas aprite tiek maksimāli ierobežota un kontrolēta, jo galu galā – tieši aktīva rīcība, “labojot situāciju” ļāva mums izvairīties no “pelēkā saraksta”. Tomēr baltajam mākonim ir drūma, melna mala. Jā, terorisma vai sankciju naudas parādīšanās pie mums ir ļoti maz iespējama, bet Latvijā ir kāda cita “melnās naudas specifika” – “pašmāju otkati”, kukuļi amatpersonām un nenomaksātie nodokļi. Starp citu, arī no “otkatiem” nodokļi netiek maksāti.

Mūsu bankas šos gadījumus “neredz”, jo tie visi līdzinoties “parastiem klienta darījumiem ar šim klientam raksturīgajām “parastajām summām””. Gribat zināt, kādām? Tas ir interesanti, jo, kamēr bankas neatver kontus jauniem mazajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums paredzēts līdz 15 000 eiro (un es tiešām tam neredzu attaisnojumu, jo tā ir ekonomikas bremzēšana), tikmēr nosacīti “lielajiem un labajiem” klientiem pat notiek pašas bankas iekšējās, “labiem” klientiem organizētās lekcijas par to, ka “nekas jau satraucošs un nelikumīgs nebūs, ja Jūs nedēļas nogales ballītei noņemsiet skaidru naudu 39 000 eiro apmērā, Jums jau tie ienākumi ir legāli un tāpēc mums pat nebūs par to jāziņo”. Kas tik daudz izmaksā? Nu, varbūt – kokaīns un eskorta meitenes? Legāli?

Ballīšu nauda var aiziet arī kukuļiem?

Skaidrs, ka šādā situācijā dabūt naudu kukulim vai drošības naudas iemaksai nav grūti. Un, jo cilvēks ir “tuvāk otkatiem” un kukuļiem, jo viņš ir bagātāks. Un, jo viņš ir bagātāks, jo brīvāk drīkst bez aizdomām izņemt lielas skaidras naudas summas. Savukārt, ja tikko ir noņemta liela nauda, nav nekādu problēmu šādu naudu atkal “atlikt atpakaļ”.

Aplis noslēdzies – viņam viss ir legāls! Un patiesi – bez operatīvajām darbībām, tikai ar parasto auditu ne VID, nedz arī finanšu uzraugi te neko pierādīt nevarēs, ja netiks pārsniegti “parastie apjomi”, “parastā peļņa” un tiks maksāti kaut mazi nodokļi.

Nav jau teikts, ka šāda “ballīšu nauda” uzreiz tiek maksāta amatpersonām kukuļos skaidras naudas veidā. Tikpat labi var kādam uzdāvināt zelta pulksteni. Kamēr acīgi ļaudis neatpazīs dārgu izstrādājumu, tikām saņēmējs to varēs mierīgi valkāt un nenorādīt savā deklarācijā kā deklarējamo pirkumu. Par dārgiem pulksteņiem savulaik nācās skaidroties gan Ainaram Šleseram, gan bijušajam Rīgas “karalim” Nilam Ušakovam – abi kungi savus dārgos aksesuārus nebija norādījuši amatpersonu deklarācijās un stāstīja dažādas pasakas, kā pie tiem tikuši.

Nekustamie īpašumi par samazinātu cenu, meži, mantojumi, maksātnespējas, azartspēles – tas viss var tikt pēc tam izmantots skaidras naudas iegūšanai, bet pēc tam – kukuļiem un ietekmes palielināšanai. Tāpēc būtu svarīgi mazāk pievērst uzmanību maziem darījumiem, bet skatīties, kur ir kaut kas liels un bīstams! Tas arī izbeigtu nevajadzīgo banku un valdības konfliktu ar mazo biznesu un parastajiem cilvēkiem, kuri šobrīd tiešām tiek nepamatoti čakarēti. Bet varbūt piekasīšanās mazajiem darījumiem notiek tāpēc, lai „nepamanītu lielos“?

Darījumi ar mežiem – skaidras naudas paradīze

Covid-19 krīze pasaulē un arī Latvijā, liek pievērst uzmanību ikdienas aktuālajām lietām, mazāk laika veltot lielākai daļai sabiedrības nesaistošajām shēmām, kā ļaudis “atmazgā” skaidro naudu. Viena no šobrīd ļoti kritiskajām nozarēm, kur šādi skaidras naudas darījumi pēdējos piecus gadus “iet uz urrā”, ir mežu nozare. Pārdodot mežu, precīzāk – augošus kokus, likums nosaka, ka jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis 10%. Ja pirkšanas – pārdošanas darījums notiek skaidrā naudā par summu, teiksim, 5000 eiro, tad nekāds IIN nav jāmaksā un neviens gailis pakaļ nedziedās, tikai Pircējs un Pārdevējs zinās patieso darījuma summu.

Mežu uzpircējs paņem no sava bankas konta skaidru naudu un nopērk augošu mežu “par pašizmaksu”. IIN neviens nemaksā. Pēc kāda laika mežs tiek pārdots tālāk, visbiežāk – “savējiem” ar mērķi kokus izcirst vai veikt “meža tīrīšanu”. Pēc likuma personai, kas pārdod mežu šādiem mērķiem, jāmaksā jau minētie 10% IIN no darījuma summas, taču likums ļauj daļu no īpašuma vērtības atskaitīt “uzturēšanas un saimnieciskajos izdevumos”. Rezultātā darījumā iesaistītie tiek pie skaidras naudas ar 7,5% lielām izmaksām! Tas, pēdējos gados, ir viens no lētākajiem skaidrās avotiem, kurus pēc tam var legāli izņemt!  Un jau cita skaidrā nauda tiek iemaksāta atpakaļ bankas kontā, un shēmu var atkārtot, palielinot ietekmi.  

Bankas par šādiem gadījumiem neziņo, jo notiek “parasti klientam raksturīgi darījumi” apjomos, kas šim klientam raksturīgi. Peļņas nav, vai tā ir maza, nodokļi nav jāmaksā vai jāmaksā maz. Mazliet ir sākuši maksāt visi – tātad – vēl grūtāk to visu atklāt.

Piemēram, viens šāds “skaidrās naudas darījumu” cienītājs ir Latvijā labi zināmais mežu īpašnieks Modris Fokerots, kurš cita starpā iepriekš sodīts par krāpšanos ar ES fondu līdzekļiem. M.Fokerots jau gadiem uzpērk mežus, noformējot tos uz sev pietuvinātu cilvēku, tai skaitā ģimenes locekļu, vārdiem. Bet pēcāk šos mežus pārdod kā augošu koku cirsmas – izstrādei. Nemitīgi iesaistoties darījumos, kur nodokļi “neveidojas”.

M.Fokerotam savas meža tehnikas nav, tāpēc visa biznesa sāls ir optimizācija un skaidra nauda. Tā ir vajadzīga, lai pārliecinātu cilvēkus pārdot savus īpašumus bez IIN. Bet pēc tam var atgūt skaidro naudu, jau pārdodot cirsmas izstrādei ar pavisam maziem nodokļiem. Kā tapis zināms, tad nesen par kādu no M. Fokerota darbībām esot ierosināta arī kārtējā krimināllieta – šoreiz pēc Krimināllikuma 195.panta – par naudas atmazgāšanu. Proti – nelegālos darījumos iegūtie līdzekļi tiek “legalizēti”, lai turpinātu darboties. Iespējams, tā, kā iepriekš aprakstīts. Bet pasekosim – ja “viņš savā SEB bankā var legāli noņemt un uzlikt lielas naudas summas”, vai tas var ietekmēt arī “izmeklēšanas rezultātu”? Redzēsim! Šis ir piemērs, bet tādu cilvēku ir daudz un viņiem ir skaidra nauda.

Kā jau minēju, nelikumīgas naudas legalizēšanai var būt dažādi ceļi – mežu pārpirkšana, dārgu aksesuāru iegāde vai, kā savulaik mēģināja rīkoties bijušie “Latvenergo” vadītāji K.Miķelsons un A.Meļko – caur fiktīviem darījumiem ar nekustamo īpašumu, konsultāciju pakalpojumiem vai spekulācijām vērtspapīru tirgos, izmantojot pašu nodibinātu uzņēmumu, kurā “iegulda līdzekļus”. Maksātnespēja vien ir atsevišķa sāga. Tomēr, pamazām no šādiem darījumiem ir sākti maksāt vismaz mazi nodokļi – tas jau ir progress!

Novērtē šo rakstu:

46
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...