Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan pēdējās nedēļas laikā politiķi nākuši ar paziņojumiem, ka valdība nesteigsies ar lēmumu par Latvijas gāzes 47,23% mazākuma akciju iegādi un iespējamām alternatīvas gāzes piegādēm no Krievijas Gazprom, turpinās augsnes gatavošana uzņēmuma  akciju iegādei, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija no lēmumu pieņēmēju loka.

Šobrīd tiek apspriesti gan nosacījumi Latvijas gāzes padziļinātai izpētei (t.s. due diligence), ko varētu uz pusēm finansēt iespējamais akciju pircējs Latvenergo un pašreizējais 47,23% īpašnieks vācu E.ON. Ruhrgas, gan pirkuma līgumā ietveramās atrunas, kāds būtu valsts daļu īpatsvars uzņēmuma biznesos pēc tā sadalīšanas, kas ir neizbēgami saskaņā ar tā dēvētās ES trešās enerģētikas paketes nosacījumiem.

Kā reālākais variants darījuma shēmai tiek apspriesta valsts kapitālsabiedrības AS Latvenergo kā akciju pircēja iesaistīšana, par ko Pietiek jau rakstījis. Sarunās ar E.ON. Ruhrgas izskanējis piedāvājums Latvijas gāzes padziļināto izpēti jeb due diligence apmaksāt uz pusēm, un vācu akcionārs paudis vēlmi, lai to veiktu viens no audotoru kompāniju lielā četrinieka. Tajā ietilpst Ernst&Young, Deloitte, PricewaterhouseCoopers un KPMG Baltics. Vienotības valdīšanas gados iecienītā privātā konsultanta Prudentia starp tiem nav, un amatpersonas līdz šim neapstiprina, ka šis politiskajai varai pietuvinātais uzņēmums varētu tikt iesaistīts darījumā. Vācu E.ON. Ruhrgas savu akciju pārdošanai piesaistījuši Swedbank.

Uzņēmuma padziļinātā izpēte, kas ietvertu Latvijas gāzes esošās situācijas un nākotnes risku izvērtējumu, kā arī darījuma juridisko nosacījumu apspriešana pēc amatpersonu vērtējuma varētu prasīt līdz pat sešus vai astoņus mēnešus, tādējādi valdība gala lēmumu par uzņēmuma akciju pirkšanu varētu pieņemt pēc Saeimas vēlēšanām vai agrākais - savās pēdējās dienās. Tieši ar šiem termiņiem būtu skaidrojami premjera pienākumu izpildītāja, satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) aizvadītās nedēļas apgalvojumi, ka steigas ar akciju iegādi nebūs.

Nacionālā apvienība pirms maija brīvdienām bija lūgusi koalīcijas sadarbības padomē uzklausīt ziņojumu par situāciju ap akciju iegādi, bet, ņemot vērā to, ka premjere un ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis bija devušies vizītē uz ASV, jautājumu atlika. Arī 6. maija koalīcijas sēdes dienaskārtībā jautājumu nav paredzēts skatīt, Pietiek apgalvoja premjeres birojā.

No sarunām ar iespējamā lēmumā sagatavošanā iesaistītām amatpersonām, kas, ņemot vērā informācijas ierobežotas pieejamības statusu, par detaļām piekrīt runāt tikai neoficiāli, šobrīd ir liela neskaidrība, kādi varētu būt akciju pirkuma līguma nosacījumi. Latvijas valstij būtu svarīgi, lai akciju pirkums nozīmētu, ka arī pēc Latvijas Gāzes biznesa sadalīšanas tā iegūtu 47,23% kapitāldaļu arī no monopolista atdalītajos biznesos. Juridiski neskaidra ir arī darījuma ietekme uz iespējamo strīdu par Inčukalna pazemes gāzes krātuves īpašumtiesībām, kas ir Latvijas gāzes vērtīgākais aktīvs. Uzņēmums jau ir spēris soļus, lai tiesā nostiprinātu savas pretenzijas uz gāzes krātuvi, kurā tam pieder infrastruktūra. Valsts šajā tiesvedībā piedalās Privatizācijas aģentūras personā. Akciju iegādes darījums kontekstā ar strīdu par Inčukalnu Pietiek raksturots kā situācija, kad, iespējams, "valsts nopērk to, kas tai jau pieder".

Pietiek jau rakstīja, ka atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas nesniedz skaidru atbildi, vai ziņojumā, kas tiek gatavots izskatīšanai valdībā, tiks ietverti arī varianti akciju iegādei, tostarp caur Latvenergo. Valdības akceptēšanai piedāvātais lēmumprojekts, ko gatavo līdz ar ziņojumu, paredzēšot tikai zaļās gaismas došanu sarunām ar E.ON. Ruhrgas par iespēju iegādāties Latvijas gāzes akcijas.

Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs (attēlā no labās kopā ar Latvijas gāzes šefu Adrianu Dāvi un uzņēmuma mazākuma akcionāra Itera Latvija šefu Juri Savicki) sarunās ar politiķiem paudis vēlmi, lai gadījumā, ja akciju pirkšanas darījumā politiski nolemtu iesaistīt šo uzņēmumu, tas tiktu nostiprināts ar valdības lēmumu. Premjeres Laimdotas Straujumas (Vienotība) ietekmes lokā kā publiskā argumentācija Latvijas gāzes akciju pirkšanai caur Latvenergo dzirdama tēze par to, ka, "iegādājoties gāzes piegādātāju, samazināsies izmaksas". Zinātāji to Pietiek vērtējuši kā drīzāk sabiedrisko attiecību paņēmienu, jo esot apšaubāms, ka valsts ar 47,23% Latvijas gāzes akciju spēs ietekmēt otra lielākā akcionāra Gazprom piegādātās gāzes tarifus.

Latvenergo šefa Žīgura piesardzība tiek skaidrota arī ar bažām par iespējamā darījuma ekonomisko pamatojumu. Latvenergo tuvākajos gados jāpārfinansē saistības vairāku simtu miljonu apmērā, tādēļ, ja finanšu tirgus Latvijas gāzes akciju iegādi nevērtēs tik optimistiski, tas var atsaukties uz Latvenergo kredītprocentu likmēm. Tāpat izsvērti arī riski, kā Konkurences padome vērtētu šādu darījumu, kad lielākais gāzes patērētājs un siltumenerģijas un elektroenerģijas ražotājs Latvenergo iegūst daļas lielākajā gāzes piegādātājā Latvijas gāzē.

Iespējamajam darījumam ar Latvijas gāzes akciju iegādi tempu aprīļa sākumā deva premjeres Straujumas izteikumi, kas netieši atbalstīja šādu lēmumu, solot, ka nauda šādam darījumam valstij atrastos, "taču tas nenozīmē, ka tie būs no valsts budžeta". Tomēr kavēšanās ar jautājuma virzīšanu uz valdību devusi laiku ekspertiem publiski kritizēt šāda dārga pirkuma jēgu, apšaubot gan iespējamo cenu, gan valsts iesaistīšanos biznesā ar otru lielāko Latvijas gāzes akcionāru Gazprom, tā vēl vairāk nostiprinot Latvijas atkarību no krievu gāzes.

Pietiek jau rakstīja, ka neformālās sarunās ar valdības pārstāvjiem vācu E.ON. Ruhrgas par saviem 47,23% Latvijas gāzes akciju nosaukuši cenu 200 līdz 225 miljoni eiro. Tas ir divreiz vairāk nekā ekspertu minētā akciju reālistiskā cena, bet divas un pat trīs reizes mazāk par to cenu, ko kuluāros minējuši politiķi un darījumā ieinteresētie.

Pietiek rīcībā ir Ruhrgas rakstveida piedāvājums, kas iesniegts valdības pārstāvjiem, un tajā Latvijas gāzes akcijas tiek reklamētas kā droša investīcija, pateicoties Latvijas lielajai atkarībai no dabasgāzes un no viena piegādātāja - Krievijas.

Latvija ir ārkārtīgi atkarīga no dabasgāzes piegādēm, kas dominē siltuma un elektrības ražošanā, un tāpat sagaidāms, ka pieprasījums pēc dabasgāzes paielināsies, turpinoties ekonomiskajai augšupejai, savukārt gāzes tirgus liberalizācija ir maz ticama līdz 2017. gada aprīlim, jo Latvijas dabasgāzes sistēma ir izolēta no Eiropas Savienības cauruļvadu tīkliem un tai ir tikai viens piegādātājs - Krievija. Tā E.ON. Ruhrgas akciju pārdošanas piedāvājumā tiek raksturots dabasgāzes tirgus Latvijā un tā perspektīvas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...