Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Vācija pasūtījusi 200 tūkstošus monoklonālo antivielu maisījumu devu, kas plašāk zināmas kā „Trampa zāles”, Latvija līdzīgi kā ar Pfizer/BioNTech vakcīnām ir bijusi ārkārtīgi pieticīga un pieteikusies tikai uz 100 devām, tā liekot domāt, ka šīs zāles tāpat kā pirmās vietas vakcinēšanās rindā tiks „izredzētajiem”.

Monoklonālo antivielu maisījumi kļuva zināmi pērn kā „brīnumzāles”, kas palīdzēja saslimšanu triecientempā pārvarēt un atveseļoties toreizējam ASV prezidentam Donaldam Trampam. Viņš ASV Nacionālajā militārās medicīnas centrā saņēma vienu 8 gramu devu tā dēvētā monoklonālo antivielu kokteiļa, kura cena toreiz tika lēsta pat ar sešciparu summu.

Kopš ta laika šie eksperimentālie medikamenti kļuvuši daudz pieejamāki un arī lētāki, un publiskā informācija liecina, ka Vācijas universitātes slimnīcās jau tiek izmantoti divi – farmācijas uzņēmuma Eli Lilly ražotais Bamlanivimab un Regeneron Pharmaceuticals radītais REGN-COV-2.

Neviens no šiem medikamentiem gan vēl nav saņēmis Eiropas Zāļu aģentūras apstiprinājumu vispārējai lietošanai, taču ir valstis, kas rūpēs par saviem iedzīvotājiem jau laikus ir tos pasūtījušas ievērojamos apjomos. Tā, piemēram, Vācijas veselības ministrs ir apstiprinājis, ka šīs valsts valdība ir pasūtījusi 200 000 devu par 400 miljoniem eiro, - tātad vienas devas cena ir 2000 eiro.

Taču, kā izrādās, līdzīgi kā ar bēdīgi slaveno atteikšanos no „neērtajām” Pfizer/BioNTech vakcīnām, arī domājot par antivielu kokteiļiem, kas varētu palīdzēt Covid slimniekiem ar īpaši smagu slimības gaitu, Latvijas valdība ir bijusi, maigi izsakoties, ārkārtīgi pieticīga.

Tikai pēc tam, kad Latvija saņēma Eiropas Komisijas izteikto piedāvājumu Latvijai kā dalībvalstij piedalīties monoklonālo antivielu maisījumu iepirkumā, mūsu valsts, lietojot Veselības ministrijas formulējumu, „ir piekritusi dalībai iepirkumā”, taču pasūtīts mikroskopisks apjoms - 100 devas no viena ražotāja, kura nosaukums netiek atklāts, savukārt „citu ražotāju zāles šobrīd tiek izvērtētas”.

Jau tradicionāli par pieņemto lēmumu nav neviena konkrēta atbildīgā. „Piedāvāto medikamentu izvērtēšanas procesā iesaistīti Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Zāļu valsts aģentūras pārstāvji, pieaicinot attiecīgās jomas ekspertus,” skaidro Veselības ministrijas preses pārstāvis Oskars Šneiders.

Par to, kas un kādos gadījumos var cerēt uz šīm zālēm, Daniela Pavļuta (viņš pats sniegt atbildes nevēlējās) vadītā ministrija atbild maksimāli izvairīgi: „Zāļu piemērošana tiks īstenota atbilstoši ražotāja informācijai, izstrādātajām vadlīnijām un ārstējošā ārsta norādījumiem.”

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, kurš, kā izrādījās iepriekšējās veselības ministres Ilzes Viņķeles demisijas pieprasījuma laikā, par vakcīnu iepirkumiem nekādu sīkāku interesi izrādījis nebija, arī tagad par „antivielu kokteiļu” iepirkumu un tā apjomiem neliekas ne zinis.

Uz visiem uzdotajiem jautājumiem valdības vadītāja preses sekretārs Sandris Sabajevs Dienai atbildēja: „Paldies par jūsu jautājumiem. Nepieciešamās ārstniecības, tostarp medikamentu, nodrošināšana Covid-19 pacientiem ir Veselības ministrijas kompetence – lūgums vērsties ministrijā pēc atbildēm.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

208
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi