Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

17.novembrī Ministru kabinets atkārtoti sāka lemt par līguma slēgšanu ar it kā Prudentia atrasto Nacionālās aviosabiedrības Air Baltic potenciālo investoru „vācu” uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu - Girmesu un lemšanu - sakarā ar "jaunas informācijas"  saņemšanu - turpinās ceturtdien. Pati par sevi investora piesaiste (ko tagad dēvē par „finanšu investoru”) ir ļoti slavējama lieta, un varētu pat pieciest tos mazos alkatības apliecinājumus no Prudentia puses, ja vien šī investīcija nebūtu saistīta ar tik ļoti šaubīgajām krievuSuperJet lidmašīnām (turpmāk – SSJ). Pēdējās nedēļās publiskajā telpā ir izskanējis daudz melu gan no Montāga – Girmesa kunga, gan Air Baltic vadītāja Gausa kunga, bet jo sevišķi no Prudentia vadītāja Krastiņa.

Jāatzīst, pašā Air Baltic nevienā brīdī nebija šaubu par pozitīvu valdības lēmumu, jo jau krietnu laiku gandrīz visi departamenti spraigi strādā pie SSJ implementācijas: tehniķi gatavo apkalpošanas plānus, juristi – līgumus, plānotāji veido maršrutus, personāla un lidojuma departamenti plāno apkalpes un tā tālāk. Kopš 3. novembra valdības lēmuma darbs ir aizgājis vēl raitāk un šobrīd notiek jau, piemēram, atbilstošā tipa speciālistu atlase.

FAKTS: Bijušais satiksmes ministrs ir atzinis - investoru nebūt nav atradusi Prudentia

Gan bijušais satiksmes ministrs, gan pats investors, sabiedrībai šobrīd piedāvā laimes stāstu, kā Girmesa un Gausa kungi iepazinušies Parīzes aviošovā šovasar, tomēr tad apbrīnojama sakritība ir tas, ka šobrīd Latvijas valsts gatavojas slēgt līgumu ar Girmesa kunga uzņēmumu, kurš Latvijā dibināts jau 2014. gada nogalē.

Mediju telpā jau daudz ir atspoguļota informācija, ka Montāga - Girmesa kungs ir saistīts ar sankcijās iekļauto Vņešekonombank. Kaut nedaudz pārmeklējot interneta plašumus, var viegli atrast apliecinājumu gan tam, gan faktam, ka Girmesa kungs Krievijā, kur viņš regulāri mīt jau pēdējos 20 gadus, ir nodarbojies ne tikai ar privatizāciju un bankām, bet arī ar Krievijā ražoto lidmašīnu eksportu. Kādā īpaši saldā krievu rakstā viņš tā arī tiek saukts „labais vācietis, kas attīsta Krievijas avio ražošanas industriju”.

Gausa kunga biogrāfijā savukārt viens no „veiksmes stāstiem” (piedodiet sarkasmu) ir Ungārijas Nacionālā aviosabiedrība MALEV, kuras vadītāja amatā viņš tika ievēlēts tieši pēc Krievijas Vņešekonombank, kurai tolaik piederēja puse no MALEV, spiediena. Sakritība, bet tieši MALEV līdz nesenam laikam bija vienīgā aviosabiedrība Eiropā, kas bija noslēgusi līgumu par SSJ iegādi, lai gan nekad tos tā arī nesaņēma, jo pavisam neilgi pēc Gausa kunga aiziešanas MALEV pēc 66 gadu pastāvēšanas pārstāja eksistēt.

Var tikai minēt, ka, labi saprotot, ka, nedaloties ar Vienotības kases uzņēmumu, darījums ar draugu var nenotikt, Martins Gauss neiebilst, ka šis tiek saukts par „Prudentia atrasto investoru”.

Vēl viena blakus lieta: nevajag aizmirst, ka arī pats Martins Gauss tika izvēlēts un apstiprināts par Air Baltic vadītāju laikā, kad daļa aviosabiedrības piederēja Krievijas baņķierim Antonovam.

FAKTS: Martins Gauss pats atbildību nekad neuzņemas

Jau stājoties Air Baltic vadītāja amatā, Martins Gauss veica restrukturizāciju, lai aviācijas industrijā pieņemtais Accountable Manager statuss, kas sev līdz nes arī lielu atbildību, būtu jāuzņemas nevis CEO (Chief Executive Officer – tas ir viņam), bet COO (Chief Operational Officer). Tā kā COO vieta uz to brīdi bija vakanta, Gausa kungs sākotnēji šo amatu ar atbildību piedāvāja ilggadējam lidojumu direktoram, kurš gan, laikam jau juzdams, ka viņam tiek piedāvāta Cepļa Edmunda Sausā loma, no šī piedāvājuma atteicās.

Tomēr Gausa kungs atrisināja situāciju ātri, šajā amatā iekārtojot tobrīd 29 gadus veco, ne pārāk aviācijā pieredzējušo wlovāku puisi Martinu Sedlacki. Un, protams, visās turpmākajās šaubīgajās darbībās nekad vairs nevar vainot pašu Gausu: tas ir tieši Sedlackis, kurš nu ir oficiāli atbildīgs par tik ļoti daudzajiem lēmumiem, kas īstermiņā varbūt ir palielinājuši peļņu (un attiecīgi - pašu prēmijas), bet ilgtermiņā noteikti nav izdevīgi. Tiesa, viņš par šādu ztcpriekšsēdētāja lomu tiek labi atalgots, jo, piemēram, pagājušajā gadā Sedlacka jeb Sausā kungs ir nopelnījis pusmiljonu eiro.

FAKTS: Martinam Gausam patīk nauda

Sabiedrība jau reiz šausminājās par Bertolta Flika atalgojumu, kas maksimālajā tās „pīķī” bija aptuveni 340 tūkstoši eiro gadā, tomēr Martins Gauss atbilstoši 2011. gada SM paziņojumam oficiāli tika pieņemts par šai summai ļoti līdzīgu atalgojumu: tie paši apmēram 340 tūkstoši, jau tikai dažus gadus pēc stāšanās amatā ievērojami „pārsita” Fliku, nopelnot 637 tūkstošus 2013. gadā un 935 tūkstošus 2014. gadā. Sabiedrībai bija tiesības uzzināt, ka Gausa kungam šī alga pienākas pēc papildu vienošanās ar valsti, jo Air Baltic ir „strādājis ar peļņu”.

It kā loģiski: vairāk nopelni uzņēmumam - vairāk saņem, ja vien mēs neieskatāmies arī daļēji publiski pieejamos Air Baltic finanšu rādītājos un nekonstatējam, ka patiesībā Air Baltic Gausa laikā tā arī NEKAD nav darbojies ar (operatīvo) peļņu. NET peļņa tiek panākti ar dažādiem finanšu instrumentiem, piemēram, 2014. gada lieliskais un skaļi izziņotais rezultāts – 12 miljonu peļņa - ir panākts iekļaujot gada pārskatā arī tos valsts iepriekš ieguldītos aptuveni 20 miljonus eiro, kas bija norakstīti tiesvedībā ar kādu zināmu Maskavas banku, tomēr tā arī nezaudēti. Līdzīgs fantastiski veiksmīgs negaidīts finansiāls ieguvums apmēram 12 miljonu eiro apmērā ir arī šī gada jūnijā, par ko Gausa, Sedlacka un Jakovļeva kungiem noteikti pienāksies prēmija arī nākampavasar.

Atkal jau – protams, ir jācenšas uzrādīt maksimāli labākus rādītājus, jo tas noteikti palīdz aviosabiedrības tēlam pasažieru vidū (un pie viena arī valdošajai partijai), tomēr, manuprāt, nav ētiski saņemt lielas prēmijas, ja faktiskie tiešās darbības rādītāji vēl joprojām ir zemi. Gausa kunga vadībā tieši darbību raksturojošie parametri ir tikai gājuši uz leju: pasažieru skaits, apgrozījums, vietu aizpildījums utt. tikai rūk. Air Baltic ir, iespējams, vienīgā aviokompānija, kas pēdējo gadu laikā ir zaudējusi savu procentuālo klātbūtni Rīgas lidostā – pārējās ir tikai augušas.

Šeit gan nevar neteikt arī labu vārdu – kopš 2011. gada arī Air Baltic izmaksas ir ievērojami samazinājušās, un laikam jau var teikt, ka aviosabiedrība strādā efektīvāk. Bet atkal tas pats jautājums – vai tā ir ilgtermiņa stratēģija: iegūt labākus tekošos rādītājus, samazinot izmaksas un līdz ar to arī apgrozījumu un tirgus daļu?

Iepriekš aprakstīto nedaudz primitivizējot, var teikt, ka Gausa „peļņa” un tai sekojošās superprēmijas nav no uzņēmuma darbības, bet tiek radītas no tās naudas, ko Latvijas valsts jau bija ieguldījusi Air Baltic 2011. un 2012. gados, kad tika uzrādīti maksimālie zaudējumi.

Atliek secināt, ka līdzīgi kā Flikam arī Gausam noteikti Latvija liekas „lielo iespēju zeme”. Un, kā zināms, „apetīte aug ēdot”.

FAKTI: SuperJet ir viena (ja ne pati) no sliktāk sevi parametros demonstrējošām šobrīd ražotām lidmašīnām pasaulē

Šobrīd Air Baltic iekšienē uzņēmuma vadība pozicionē visu ap „investora” piesaisti notiekošo kā politiski motivētu, it sevišķi attiecībā uz SSJ lidmašīnām – oficiālais viedoklis ir „tās ir labas lidmašīnas, tikai jūs pārāk jūtīgi izturaties pret Krieviju”.

Bet tas tā gluži nav, jo, atmetot visu politisko, problēma ir arī pašās lidmašīnās:

- Šobrīd vidējā SSJ lidmašīnu utilizācija (t.i. diennaktī nolidoto stundu daudzums) pasaulē ir aptuveni 4 stundas. Līderim šajā ziņā – Meksikas aviosabiedrībai Interjet, kur katru lidmašīnu apkopj vesela armija inženieru, šis rādītājs ir 5.4. Salīdzinājumam – jaunam Rietumu analogam (Boeing 737 vai Airbus 320) šis rādītājs ir 12 stundas, pašreizējās 15-20 gadus vecās Air Baltic Boeing 737 lidmašīnas veic vidēji 9 stundas dienā, turklāt statistiku uz leju velk tikai dažas no tām, savādāk vidējais cipars būtu ap tiem pašiem 12. Smieklīgi, bet Air Baltic veiktajos aprēķinos, kas, nešaubos, ir nonākuši arī līdz Satiksmes ministrijai, tiek paredzēts vidējais 6 stundu SSJ nolidojums no paša ekspluatācijas sākuma, t.i. vairāk nekā esošajam līderim.

- Kopš 2009. gada, kad šis krievu brīnums tika prezentēts Parīzes aviošovā, Girmesa kungam nav izdevies pārdot nevienu (!) lidmašīnu nevienai Eiropas vai ASV  aviosabiedrībai. Ir kaut kas notirgots Meksikā, Laosā, Vjetnamā, Kubā, Indonēzijā, Armēnijā un, protams, pašā Krievijā, bet nekas nevienā aviācijas jomā nopietni vērtētā valstī.

Neliela statistika (starp citu, bija arī uz galda MK 3.novembrī): no kopējās Krievijas flagmaņa Aeroflot flotes SSJ ir tikai 8%, tomēr šie 8% rada Aeroflot 40% visu tehnisko kļūmju. Protams, Krievija, gan politiski, gan tīri tehniski ar Montāga – Girmesa kunga spēkiem ārkārtīgi cenšas iedabūt šo lidmašīnu kaut vienā Eiropas aviokompānijā, un ir patiesi žēl, ka kārtējos Krievijas plānos jau atkal tieši Latvija būs vājākais ES posms.

- Neapšaubāmi šādas lidmašīnas ekspluatācija Air Baltic maršrutos var radīt arī uzticamības zaudēšanu pasažieru acīs un attiecīgi samazināt jau tā nebūt ne izcilos biļešu pārdošanas apjomus.

- Tas ir vairāk emocionāli nekā racionāli – ko vien vērts ir produkts, kuram debijas reizē lielajā Parīzes aviošovā, izbraucot no angāra, noslāpst dzinējs, līdz ar ko parauglidojums ievērojami aizkavējas, vai arī kurā pārdošanas tūres ietvaros Indonēzijā 2012. gada 9. maijā (ievērojāt datumu?) tiek iesēdināti potenciālie pircēji – aviosabiedrību vadītāji - un tā tiek ietriekta kalnā, nogalinot visus savus nākamos klientus.

Air Baltic bilancē šobrīd jau ir divas mūsu reģionā neefektīvas Boeing 757 lidmašīnas, par kuru līzingu uz 10 gadiem steigā tika noslēgts līgums 2008. Gadā pēc toreizējā satiksmes ministra Aināra Šlesera pompozā paziņojuma par drīz gaidāmajiem reisiem uz Ņujorku (starp citu, šīs lidmašīnas nemaz tehniski nederēja lidojumiem pāri okeānam). Vēlāk līzinga kompānija atteicās pārtraukt līgumu, un šobrīd šīs lidmašīnas par puscenu tiek izīrētas kādam Krievijas operatoram. Ņemot vērā SSJ uzticamības parametrus, var minēt, ka drīz Air Baltic bilancē būs vēl 5 neizmantojamas lidmašīnas, par kurām, protams, pārdevējs savu naudu saņems.

FAKTI: Arguments, ka steidzīga Air Baltic flotes modernizācija ir vienīgais izdzīvošanas priekšnoteikums, ir meli

Jebkurš 1.kursa students, ja vien tam iedod parametrus, ātri izrēķinās, ka ar esošo degvielas cenu energotaupīgas jaunas, bet dārgas lidmašīnas ir daudz neizdevīgākas par ne tik taupīgām, bet lētām. Nekādā gadījumā flotes modernizācija nav slikta lieta, noteikti var atrast daudz argumentus par labu tai, kaut vai zaļāka pasaule, drošība nākotnē ar iespējamu naftas cenas pieaugumu utt., tomēr šobrīd sabiedrībai tiek nopietni melots, pasniedzot modernizāciju kā vienīgo panaceju. Protams, cita lieta ir Bombardier jau iemaksātās summas zaudēšana, kā arī iespējamie soda procenti, tomēr tad ļoti gribētos zināt šos ciparus, kā arī izvērtējumu par ar Bombardier noslēgtā līguma kvalitāti, ja reiz Air Baltic ir tik lieli sodi par atkāpšanos no CS300 pasūtījuma, neskatoties uz to, ka piegādes jau šobrīd kavējas par 10 mēnešiem un nav īstas pārliecības, ka tās nekavēsies vēl vairāk.

Tā galvenā problēma ir, ka acīmredzami ar Gausa un Krastiņa kunga spēkiem šobrīd nevis investors tiek iesaistīts, lai risinātu jauno Bombardier iegādes jautājumu, bet Bombardier jautājums ir galvenais arguments, lai iebīdītu darījumā ar valsti šo investoru un viņa dīvainās lidmašīnas. Palasot internetā Martina Gausa vēl salīdzinoši nesenas atziņas, var pieņemt, ka Air Baltic veiksmes pamatā būtu pāreja uz vienkāršāku floti bez daudziem tipiem. Kā šādā modelī var iederēties vēl pavisam savādāka SSJ tipa iesaiste?

Starp citu, kā nelāgu piemēru šobrīd visi piemin Igaunijas Nacionālo aviosabiedrību Estonian Air, kas pirms nedēļas pārtrauca darbu pēc Eiropas Komisijas lēmuma par neatbalstāmu valsts palīdzību. Tomēr Gausa, Krastiņa un citi kungi nepiemin, ka jau nākamajā dienā visos Estonian Air maršrutos sāka lidot cita Igaunijas valstij piederoša aviosabiedrība ar visai līdzīgu zīmolu, toties bez iepriekšējām Estonian Air saistībām, apgrūtinājumiem, neefektīviem aktīviem utt.

Visbeidzot – protams, aviācija ir augstas konkurences un īpaši jūtīga industrija un šobrīd varbūt nav viegli atrast tā sauktos „stratēģiskos” investorus. Tomēr atkal jau – pēdējos dažos gados investorus ir atradušas tādas aviosabiedrības ar ne pārāk spožiem finanšu rādītājiem kā „Alitalia”, „Air Berlin”, „JAT Airways” (tagad „Air Serbia”), Darwin (tagad „Etihad Regional”), „Czech Airways” un citi. Un neviens no šiem dārgu sludinājumu Financial Times līdzīgi Prudentiai nebija publicējis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

21

Divi vienā

FotoLasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu par visu, kas man šķiet svarīgs.
Lasīt visu...

21

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

Foto1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams arī kolektīvā līmenī kā sociuma kādas daļas (piem., inteliģences) apziņas pazīme. Tā tas ir tajos gadījumos, kad patiesībai ir kolektīvs raksturs. Tādās reizēs patiesība attiecas uz daudziem cilvēkiem, kā arī var attiekties uz visu tautu.
Lasīt visu...

21

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

FotoKādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man – šajās pāris stundās no sirds varēju uz savas ādas izbaudīt to, par ko beidzamajā laikā žēlojas šoferīši – un viņus var labi saprast! – par absolūti sabrukušajām Rīgas ielām.
Lasīt visu...

6

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

FotoIzglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika nostiprināts “uz papīra”, kad Ministru kabinets 2018.gada 15.janvārī izdeva rīkojumu Nr.17 “Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim” (https://likumi.lv/ta/id/296460-par-pedagogu-darba-samaksas-pieauguma-grafiku-laikposmam-no-2018-gada-1-septembra-lidz-2022-gada-31-decembrim).
Lasīt visu...

18

Kam mēs esam pret

FotoKPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde - to visu Artuss Kaimiņš un Co. ir paveikuši pāris nedēļu laikā:
Lasīt visu...

21

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

FotoOtrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To sola rīkot taksisti un citi pārvadātāji, kam dzīvi apgrūtina nelegāli strādājošie un nodokļus nemaksājošie – vai citām valstīm maksājošie – konkurenti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...