Iesaki rakstu: 
Strādnieki ir tādi paši visādi, normāli cilvēki, bez kuriem nekas pasaulē nenotiktos. Strādnieks var arī būt (un mūsdienās ļoti bieži arī ir) ar doktora grādu, teātra cienītājs un Rietumu literatūras kanona zinātājs. Tam nav nozīmes.
Strādnieks vs brīvais cilvēks (un brīvs nenozīmē, ka viņš būtu labs vai labāks) ir nošķīrums starp dažādām līdzdalības formām. Kamēr brīvais cilvēks piedalās dzīvē sabiedriskas idejas vārdā (kas nebūt nav apsveicami, piemēram, ja ideja ir aplama), ar kuru viņš ir gatavs arī pašiznīcināties, tikmēr strādnieka ideja ir izteikti privāta (pat tad, ja tā sakrīt ar vairuma citu idejām par pareizo dzīvi), un viņa līdzdalība sabiedrībā ir šīs privātās idejas realizācija vides diktēto spēles noteikumu ietvaros.
Strādniekiem, kā jau tika teikts, pašiem par sevi nav ne vainas, un bez viņiem nevar. Problēmas sākas tad, kad strādnieki lielā īpatsvarā nonāk pie lemšanas, kā tas ir Latvijas gadījumā.
Vai esat kādreiz nonākuši krīzes situācijā kopā ar strādniekiem, kad jūsu starpā nav iepriekš norunātas hierarhijas? Viņi drīzāk sastings un sagaidīs galu, drīzāk sāks kasīties, nekā pieņems tādu kolektīvam vai uzdevuma iznākumam izdevīgu lēmumu, kas varētu apdraudēt viņu pašu karjeras izredzes salīdzinājumā ar citu kolektīva dalībnieku. Neviena krīze darbā viņiem nav līdz galam īsta, ja vien viņu pašu karjera nav apdraudēta.
Izpaliekot tam, lai arī strādnieks var uz laiku pieņemt spēles noteikumus un iestāties par spēles deklarētajām vērtībām, viņam tas nekad nav pa īstam. Jo viņš ir, kā saka, profesionālis. Pa īstam ir tas, ko viņš dara ar sapelnīto naudu, ar ģimeni, brīvdienās, kāds varbūt tikai pensijā. Varbūt pa īstam ir tikai slīkšana baudās un izklaidēs.
Bet tā arēna, kurā brīvie dzīvo pilnasinīgu dzīvi, strādniekam ir tikai viņa avatāra skatuve. Pielāgoties, izpildīties, vienmēr sekot līdzi vēja un modes virzienam. Kad viņš kursos apgūst kādu šīs spēles noteikumu, viņa uzmanību nepiesaista nedz pretrunas, nedz netaisnības. Viņu interesē, kas jādara, lai par to saņemtu atalgojumu.
Strādnieka talants un lāsts ir, ka viņš nevar izkāpt no šī pasaules redzējuma. Un, kad viņš nonāk politiskā amatā ar lemšanas tiesībām, viņš labāk izvēlēsies bezjēdzīgu projektu, kurā viņam ir iespēja uzspīdēt, nekā izvēlēsies nekā nedarīšanu, kas būtu labāka pilnīgi visiem, izņemot viņa profesionālo avatāru.
Strādnieks ir kā tāds mazs grauzējs, kuram vajag tikai nolikt priekšā graužamo, un viņš grauzīs. Ja viņš ir akadēmiķis, dodiet viņam tēmu, un viņš rakstīs. Dodiet programmētājam programmējamo, ārstam ārstējamo, empātiķim empatizējamo, aktīvistam ieviešamo. Tikai neprasiet viņiem aizmirst par iztiku un statusu profesionālajā vidē.
Strādnieku pārvaldīta valsts (un mediji) vienmēr realizēs dajebkādas programmas un kursus, kurus kāds finansēs vai atalgos ar atbilstošu statusu modīgajā sabiedrībā, pat tad, ja tie acīmredzami vedīs purvā. Labs strādnieks vienkārši zina, ka, lai vai kādā purvā mēs esam vai nonāksim, zem šīs vai citas varas viņam kā čaklam un apsviedīgam strādniekam vienmēr atradīsies darbiņš.
Tāpēc Igaunijā Kallasa mierīgi noliek it kā suverēnas valsts premjera amatu un aiziet strādāt citur. (Pamēģiniet šo viņas lēmumu pamatot, neapšaubot Igaunijas suverenitāti — vai mēģināsiet sacīt, ka viņa jaunajā amatā ir Igaunijas politiskajā hierarhijā augstāk stāvoša par jauno premjeru?) Un neviens pat acis nepamirkšķina. Jo strādnieki zina, ka viņas vietā būtu darījuši to pašu.
Pārpublicēts no jazepsbasko.lv
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
