Kamēr Valsts vides dienestu varēs "motivēt" un KNAB turpinās parazitēt, cietīs iedzīvotāji, vide, valsts
Pietiek lasītāja25.06.2024.
Komentāri (12)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
citādi, pasargdievs. lietas sāks izmeklēt godīgie
26.06.2024. 15:54»
bebrs
KNAB jau tādēļ pastāv, lai legalizētu valdošās partijas kukuļņemšanu un zagšanu
...
Tikai tad
26.06.2024. 15:41»
Kad beidzot
tiks sodīti un no VARAM izmesti noziedznieki Daiga Vilkaste, Rudīte Vesere, Ilona Mendziņa, Vilnis Bernards, Valdimārts Šļaukstiņš
kad Tu saņemsi drosmi un informēsi par to ministru...
dīķis
26.06.2024. 15:27»
bebrs
KNAB jau tādēļ pastāv, lai legalizētu valdošās partijas kukuļņemšanu un zagšanu
Vissakarīgākais un patiesākais komentārs.Nav jēga mest akmeņus uz KNAB,akmeņi jāmet uz tiem kuri KNAB radīja un atzīst par labu esam.
Kā arī
26.06.2024. 14:17»
Kad beidzot
tiks sodīti un no VARAM izmesti noziedznieki Daiga Vilkaste, Rudīte Vesere, Ilona Mendziņa, Vilnis Bernards, Valdimārts Šļaukstiņš
Viesturs Ķerus, Jānis Rozītis,Andis Liepa, Artūrs Jansons !
Zināms
26.06.2024. 12:53VVD bijusī mēbele Baklāne - Ansberga bija īsta muļķe un politkluba ieliktene
bebrs
26.06.2024. 11:12KNAB jau tādēļ pastāv, lai legalizētu valdošās partijas kukuļņemšanu un zagšanu
Tā
26.06.2024. 09:33Latvijas artēzisko ūdeni ar tankkuģiem milzīgos daudzumos no Ventspils un Liepājas izved uz Āfriku.Tīrs dzeramais ūdens ir dārgāks par benzīnu. Latvija un Lietuva paliks par kopēju tuksnesi. Liepājā sagruva attīrīšanas iekārtu baseins. Lokālas zemestrīces.
Cita izskaidrojuma man nav, vides dienesta darbinieki ņem kukuļus.
26.06.2024. 09:11Man kaimiņos notika ekoloģiskā katastrofa, noplūda 3-5 t kurināmāas degvielas, varbūt arī vairāk.Saimniekam to izdevās slēpt vairākas nedēļas, Es arī pat nenojautu, lai gan katru dienu redzēju rosību, domāju , ka samniekam ziemā pēc lietus aplūst ēkas. Uzķērās tad, kad degviela nokļuva meliorācijas sistēmā, pēc tam upē un kāds par to ziņoja, glābšanas dienests sāka meklēt avotu un atrada. Smieklīgākais, kā saimnieks vasarā novērsa sekas, Es to savādāk nevaru izskaidrot, kā ar kukuļiem videws dienesta darbiniekiem. Vietā ,kur bija ļoti labi redzams no ceļa izdegusī zāle, tur nekas netiek iegūts,, pēc vides dienesta darbinieka apciemojuma , tika noņemta grunts un vietā atvesta cita, bet tur pat 30m talāk sākas labības lauks, pa to arī bija izplūdusi degviela, pēc nodzeltējušās labības ap 200-300m2 platībā, inspektors arī to visu redzēja, ļoti labi redzēju kur viņš tajā dienā gāja. Tā vieta arī bija labi redzama no ceļa, bet nezinātājs varēja nodomāt, ka ziemāji tur nosaluši pa ziemu. Bet tur netika darīts pilnīgi nekas, nekāda grunts noņemšana, šodien arī tur turpina augt ziemāji, ,,labu apetīti,,, ja ēdat sviestmaizi no Latvijā audzētiem graudiem.
Kad beidzot
26.06.2024. 07:33tiks sodīti un no VARAM izmesti noziedznieki Daiga Vilkaste, Rudīte Vesere, Ilona Mendziņa, Vilnis Bernards, Valdimārts Šļaukstiņš?!
inventarizācija
25.06.2024. 22:16Kurš un kad to vispār projektēja - metāllūžņu un šrota grabināšanu guļamrajonā? Kurš saskaņoja? Ā, tie bija iepriekšējie, kuri vēstures mēslainē.
Viņiem patīk Latviju iznīcināt
25.06.2024. 16:51»
Pārfrazējot
Kamēr balsosiet par vienotību un progresīvajiem, cietīs iedzīvotāji, vide, valsts
Pielabošu vel arī NA krievu partija
Pārfrazējot
25.06.2024. 16:22Kamēr balsosiet par vienotību un progresīvajiem, cietīs iedzīvotāji, vide, valsts.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
