Kamolītis ir sācis ritināties, jeb Līvānu mērs Vaivods un uzņēmēji

Īpašu pipariņu šai vēstij piedeva arī Eiropas prokuratūras veiktās kratīšanas mēra Vaivoda mājās. Tāpēc LTRK rīcība, pieaicinot āzi par ekspertu investīciju jautājumos, ir vairāk nekā apšaubāma. LTRK bez šaubām ir nopietna organizācija, kuras viedoklī ieklausās arī šīs pasaules varenie. Viņu nebaida arī dažādi reputācijas riski. Toties mēram Vaivodam, kura reputācija ir nokritusies līdz līmenim, kad paša sēžamvieta ir tikpat neaizsniedzama kā Everesta virsotne, šis pasākums ir labi izkārtots mēģinājums kaut mazliet uzfrišināt to, kā vairs sen nav.

Katrā ziņā ir labs iemesls papētīt mēra Vaivoda ieguldījumu uzņēmējdarbības attīstībā. Vaivoda kungs ir nemitīgi publiski izteicies, ka, tikai pateicoties viņam, attīstās uzņēmējdarbība Līvānos. Viņš bijis tas, kurš visu metis pie malas, uzrotījis piedurknes un nolēmis, ka tikai viņš var izdarīt tā, lai dažādu likstu vājātie Līvānu uzņēmēji beidzot varētu ar pilnu krūti ieelpot un mesties pasaules tirgu iekarošanā.

Kā ierasts, vispirms izpētīju publiski pieejamo informāciju par vairākiem ES projektiem, kuri realizēti Līvānos. Īpaši pievērsos tiem projektiem, kuru atrašanās vieta bija tā saucamais “Līvānu industriālais rajons”. Tāpat atstutēju savu lepnību aizdurvē un diskrēti aprunājos ar dažiem uzņēmējiem, kuri pavēstīja, ka sākt industriālās zonas sakārtošanu varēja sākt krietni ātrāk.

Nepagāja ne 20 mēra valdīšanas gadi, kad pēc neskaitāmiem uzņēmēju, industriālajā rajonā strādājošo iesniegumiem un sūdzībām, Vaivoda kungs visu savu spožo kombinatora talantu varēja likt lietā, lai Līvānu uzņēmējiem radītu vietu, kur laimē diet. Tika atjaunotas pāris ielas, un kā sēnes mežā ceļa malā “saauga” dažādi angāri. Tas notika ne jau tādēļ, ka Vaivoda kungs būtu liels uzņēmēju aizstāvis, bet tādēļ, ka bija iespējas apgūt Eiropas Savienības līdzekļus un pirms kārtējām vēlēšanām to pasniegt kā savu nemītīgo rūpi par nabaga Līvānu uzņēmēju.

Sev raksturīgā manierē, piepūtis vaigus un savilcis pierē trīs rievas, mērs Vaivods cīnījās par uzņēmuma „BioLitec” (tagadējais SIA “Ceram Optec”) likteni, kad vairākus gadus atpakaļ lika dažādus birokrātiskus sķēršļus uzņēmuma attīstībai. Pie pirmās iespējas visiem, kuri izrādīja vēlēšanos klausīties, aizgūtnēm stāstīja, cik bīstama līvāniešu veselībai un apkārtējai videi ir uzņēmuma iecerētā ražošanas modernizācija.

Ja ir laiks un vēlēšanās, tad droši palasiet 2012.gada 23.maija avīzīti “Līvānu novada vēstis” (https://www.livani.lv/lv/media/12269/download), kurā mērs raksta, cik rūpīgi seko situācijai un kā domes noorganizētā Līvānu ķīmiķu un mediķu grupa apgalvo, cik šī iecere ir bīstama un kaitīga. Toreiz pat no pašvaldības līdzekļiem tika apmaksāta vietējo mediju kampaņa, rīkojot aptauju vietējā interneta resursā jekabpilslaiks.lv (https://arhivs.jekabpilslaiks.lv/?mod=pollRoot&op=showResults&id=21841). Vienīgi vēlāk visi vietējās varas un iedzīvotāju protesti izrādījās kaķim pie vienas vietas. Uzņēmējs vērsās ar sūdzību pie valdības un varēja turpināt iecerēto ražošanas modernizāciju. Toties Līvānu mērs Vaivods pirms kārtējām vēlēšanām varēja vēlreiz nodemonstrēt savu rūpju nomākto vaigu. Mēram nav pat minūtes brīva laika. Mērs domā tikai par tautu un Līvānu likteni.

Ķeršos āzim pie ragiem un veltīšu visu savu uzmanību pēdējam Līvānu domes projektam, kurā ir paredzēts apgūt Eiropas Savienības finansējumu, lai piesaistītu lielus un mazus uzņēmējus Līvānu “industriālajam rajonam”. Tas ir viens no apjomīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem pilsētā, kurš paredz kārtējā ražošanas angāra celtniecību Līvānu industriālajā zonā. Nav jābūt lietpratējam uzņēmējdarbībā, lai zinātu, ka, realizējot šāda tipa projektu, ir jābūt veselai kaudzei dažādu dokumentu un projektu, kuri ar asinīm ir saskaņoti ar dažādas svarīguma pakāpes ierēdņu armiju.

Ieskatoties Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS), var ieraudzīt, ka 2020 gada 9. septembrī Līvānu dome ir veikusi projektēšanas iepirkumu par 41 851 Eiro bez PVN. Iepirkuma uzvarētājs SIA “REM PRO” (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/44445).

Valstī pastāvošā likumdošana ir noteikusi pietiekami stingrus un visiem saprotamus spēles noteikumus celtniecības jomā. Kā noprotams, tad par pietiekami lielu naudas summu tika izstrādāts projekts, kurš veiksmīgi tika saskaņots Līvānu būvvaldē. Tādējādi varēja sākties nākamais procesa posms – gatavošanās būvdarbu uzsākšanai. Šī projekta realizācijas gaitā Celtniecības ielā 9, Līvānos, blakus jau gadu atpakaļ uzslietajam angāram paceltos vēl viens ražošanas angārs, vēl milzīgāks un vēl dārgāks nekā pirmais. Pēc visa spriežot, pēc tā nodošanas tur apmestos mēra Vaivoda Brocēnu mežā atrastie investori.

No EIS redzams, ka 2021. gada 21. septembrī ir bijis izsludināts iepirkums būvdarbiem “Ražošanas ēkas jaunbūve Līvānu industriālajā zonā Celtniecības ielā 9, Līvānos, Līvānu novadā”, bet tas pārtraukts. 2021. gada 23. novembrī atkārtoti tika izsludināts iepirkums būvdarbiem. EIS pieejamā informācija liecina, ka zemāko piedāvājumu iesniedza un iepirkumā uzvarēja SIA “Jēkabpils PMK”. Tās piedāvātā cena bija 3 412 899,03 eiro bez PVN. No EIS pieejamās informācijas ir redzams, ka domes iepirkuma komisija lēmumu par uzvarētāju pieņēma tikai 2022. gada 7.aprīlī (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/66399).

Tāpat EIS mājas lapā ir atrodama arī informācija, ka līgums ar SIA “Jēkabpils PMK” tika noslēgts 2022. gada 17. jūnijā. Noslēgtais līgums paredz 12 mēnešu laikā uzcelt ražošanas ēku - angāru Celtniecības ielā 9, Līvānos par 3 412 899,03 eiro, neskaitot PVN. Tiktāl viss ir skaidrs. Kā akmenī iecirsts. Līguma summa ir tāda un projekta realizācijas termiņš tāds.

Nezinu, vai vainīga ir mēra Vaivoda pēdējā laika stipri nobružātā aura, bet ar šī objekta celtniecību jau no paša sākuma viss ir gājis krustām šķērsām. Pēc kādas publikācijas sociālajos tīklos varēja konstatēt, ka darbi ir uzsākti bez likumā noteiktajā kārtībā saņemtas būvatļaujas. Kāds Līvānu iedzīvotājs 2022. gada 14. jūlijā bija ievietojis sociālajos tīklos attēlus, kuros bija redzams, ka darbi objektā fotografēšanas brīdī jau rit pilnā sparā uz priekšu. Kā vēlāk noskaidrojās, tad tikai 2022. gada 22. jūlijā Līvānu būvvalde lielā steigā izsniedza būvatļauju celtniecības darbu veikšanai.

Painteresējos pie vairākiem pazīstamiem celtniekiem, vai viņu praksē ir bieži tādi gadījumi, kad darbus Eiropas Savienības projektos uzsāk bez spēkā esošas būvatļaujas. Viņu atbildes varētu iedalīt divās grupās. “Muļķi, vienkārši debīliķi,” apgalvoja pieklājīgākie. Otro teikto atļaušos necitēt. Nenormatīva leksika, vārdu sakot. Visi manis aptaujātie bija vienisprātis, ka šajā gadījumā pastāvošie riski ir tik lieli, ka viņi šādos darījumos neielaistos. Būvvaldes uzliktie sodi būtu tikai sīkumi, salīdzinot ar iespējamo Eiropas Savienības finansējuma zaudēšanu, ja tādi pārkāpumi kļūtu zināmi Eiropas ierēdņiem.

Līvānos ir iespējams viss! Līvānu Propagandas ministrijas vadītāja un pie reizes arī mēra vietniece Kraukles kundze 2022. gada 1. augustā Līvānu ziņās publiski informēja, ka visi papīri šim objektam vienmēr esot bijuši kārtībā. Neatpalikdams no uzticamās ieroču nesējas, kādā no sekojošām domes sēdēm pats mērs Vaivods atzina, ka darbi objektā ir sākti atrāk, bet vainīgs, kā jau mēra leksikā ierasts, ir kāds cits. Šajā gadījumā pats celtniecības darbu veicējs SIA “Jēkabpils PMK” personā.

Pilsētā gan runā, ka pavēli sākt darbus bez būvatļaujas ir devis pats mērs Vaivods, jo Saeimas vēlēšanu gaidās viņš kopā ar Pūces kungu bija iecerējis būvlaukumā teikt līvāniešiem un visai latgaļu tautai savas priekšvēlēšanu kampaņas galveno runu.

Nav pat mazākā pārsteiguma momenta par Līvānu domes amatpersonu cinisko attieksmi un klajajiem meliem, ko šīs amatpersonas ir gatavas izgāzt pār līvāniešu galvām, lai tikai piesegtu sevi. Uzdodu sev jautājumu. Vai tiešām bez domes vadības akcepta un vēlības celtnieks varēja uzsākt darbus objektā, ja celtniecības procesu uzrauga gan būvuzraugu kompānija ar kuru tika noslēgts līgums par gandrīz 20 000 eiro (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/82499), gan Līvānu domes būvvalde, gan domes būvinženiere E. Uzuliņa, kuras darba pienākumos ir pašvaldības vārdā sekot un kontrolēt līguma izpildi.

Iespējams, ka laika posmā no vismaz 2022. gada 14. jūlija līdz 22. jūlijam visas domes amatpersonas bija tik aizņemtas ar darbiem, ka neko neredzēja, neko nedzirdēja un nevienam neko nestāstīja. Vai arī īstenībā klusēja un drebēja, jo bija bail no visaugstās priekšniecības bargā acu skatiena.

Liela daļa no lasītājiem ir sastapušies vai dzirdējuši par dzīves situācijām, kad kāds vientiesis bez atļaujas ir uzsācis būvēt kādu šķūnīti vai ieracis zemē sētas stabu. Nebūtu ilgi jāgaida, kad vesels spiets ar nopietna izskata ierēdņiem būtu klāt un piestādītu protokolu par administratīvo pārkāpumu. Līvānu domē atrastos vismaz 10 amatpersonas, kuras šo parasto cilvēku sodītu un piesistu pie kauna staba. Vēl vismaz tikpat būtu to, kuras pakratītu ar pirkstu un, satiekot uz ielas, vairāk nesveicinātos.

Līvānos viss ir citādāk. Pat fizikas likumi te nedarbojas kā pārējā pasaulē. Līvānos ir tikai viena taisnība. Mēra Vaivoda taisnība. Dažreiz varbūt arī viņa vietniecei Krauklei ir taisnība, protams, kad mērs to visžēlīgi atļauj. Mūsu apskatāmajā gadījumā, lai tikai glābtu savu sasmērēto pēcpusi, mērs Vaivods domes sēdē paziņoja, ka vainīgs ir pats celtnieks. Klausoties šo mēra atklāsmi, vienu brīdi nodomāju, ka varbūt mēram ir taisnība, ka šis bezgala “harizmātiskais” reģionālais līderis ir ticis Eiropas prokuratūrā pasūtīts un tagad kā dullais Dauka izmisīgi cīnās par sevi, par savu iespēju palikt pie siles.

Patiesībā viss ir pavisam vienkārši. Mūsu mīļais melis Vaivods, izmantojot savu dienesta stāvokli, ir veikli visus savārītos sūdus pārmetis celtnieka SIA “Jēkabpils PMK” lauciņā. Mēģinot saprast, kurš no celtniecības procesa dalībniekiem ir atbildīgs par nelikumīgu celtniecību, uzdūros zvērināta advokāta Imanta Muižnieka skaidrojumam, kurš saka, ka atbildības jautājumus būvniecībā vispārēji reglamentē Būvniecības likuma 19.pants. Katram būvniecības dalībniekam (zemes un būves īpašniekam, būvprojekta izstrādātājam, būvdarbu veicējam, būvuzraugam un būvekspertam) ir pienākums būvniecības procesā ievērot normatīvo aktu prasības. Jautājumā norādītajos gadījumos, kas būtībā attiecināmi uz patvaļīgas būvniecības faktu (proti, būvdarbi uzsākti un veikti bez attiecīgas atļaujas būvēt, pasūtītājs noklusē, ka nav tiesīgs veikt būvdarbus, būvdarbu gaitā būvatļauja ir apturēta, bet tas nav darīts zināms būvdarbu veicējam), atbildīgs būs zemes īpašnieks”.

Šoreiz nebūs tālu jāmeklē. Zemes īpašnieks ir Līvānu pašvaldība. Respektīvi šeit sods par nelikumīgo celtniecību būtu jāsaņem pašvaldības vadītājam Vaivodam. Atļaušu minēt. Domājat, ka mērs Vaivods sodu saņēma? Protams, ka nesaņēma! Ekonomikas ministrija, kura it kā pārrauga ar celtniecību saistītos jautājumus valstī, kādam iedzīvotājam uz viņa uzdoto jautājumu par angāra celtniecības likumību, visžēlīgi atbildēja, ka angāra celtniecības likumība ir jāizvērtē vietējai Līvānu būvvaldei.

Dievs žēlīgais, vai Būvvalde kodīs rokā, kura to baro. No kuras ir atkarīgs tās tālākās pastāvēšanas jautājums. Man galvā radās doma, ka pašvaldības principā var arī neķēpāties ar celtniecības atļaujām, jo sodīt tās tāpat nevienam vietējam ierēdnim necelsies roka. Visas nebūšanas ir laikus jānoveļ uz celtniekiem, jo tos jau var vainot visā, sākot no tā, ka nemāk būvēt, beidzot ar to, ka veido dažādus karteļus. Bet vai šeit nav jāpēta amatpersonu darbības ietekme uz celtniecību, vai amatpersonas savus darbus ir izdarījušas godīgi, vai tiešām viss tiek tik godprātīgi kontrolēts kā šajā Līvānu gadījumā?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura cita starpā ir arī naudas devējs šim angāra projektam, tā arī neko nelikumīgu nesaskatīja ne Eiropas līdzekļu apguvē, ne vietējo amatpersonu darbībā, ne apstāklī, ka darbi uzsākti bez atļaujām. Un vēl vairāk, bez finansiāla seguma.

Tieši tā! Kā Līvānu domē runā, tad līguma slēgšanas brīdī angāra projekts vēl nebija pat apstiprināts augstajās instancēs.

Pieņemsim, ka mēra Vaivoda partijas biedrs un tā laika VARAM ministrs Pleša kungs to nepamanīja, jo uz mirkli bija bija noņēmis brilles, ko ikdienā nesā.

Gribētu satikt un uzdod jautājumu jaunajam VARAM ministram Sprindžuka kungam, kā viņš rīkotos, ja nonāktu šādā situācijā. Vai šis nebūtu tas gadījums, kad būtu jāpapēta mēra Vaivoda rīcība un atbildība? Varbūt arī pārējo pašvaldības deputātu atbildība, ļaujot mēram slēgt tādus finansiāli apjomīgus līgumus bez pienācīga seguma? Vai šāda pašvaldības vadītāja rīcība ir likumīga, un vai tiek ievērota laba pārvaldība? Vai mēram Vaivodam, parakstot līgumu un uzņemoties saistības bez finansiāla seguma, nebija jāinformē par to pārejos deputātus?

 Varbūt Sprindžuka kungs uzdotu kādam no savas ierēdņu armijas pārbaudīt šī projekta virzību un attiecīgo amatpersonu atbildīb? Savā laikā valstī plaši izskanēja Lielvārdes vekseļa skandāls, kad Lielvārdes mērs parakstīja “parādzīmi”, tad atkāpās no amata un vēlāk tika vēl tiesāts.

Atkal pievēršoties mēram Vaivodam, kurš ir slavens cīnītājs par uzņēmēju labklājību un investoru piesaistīšanu, varam pārliecināties par šī kunga patieso seju un attieksmi pret uzņēmēju, kurš ir iesaistīts šājā projektā.

Droši ir zināms, ka atbilstoši līgumam paredzēto avansa maksājumu 20% apmērā, kas ir 682 579,81 eiro, uzņēmējs tā arī nav saņēmis. Tauta klusām savā starpā sačukstas, ka uzņēmējs projektā ir arī ieguldījis apmēram tikpat savu līdzekļu. Vēl jo vairāk, jau agrā rudenī, kad celtniecībai bija labvēlīgi apstākļi, SIA “Jēkabpils PMK” bija spiesta ņemt tehnoloģisko pārtraukumu, lai neradītu vēl lielākus zaudējumus uzņēmumam. Tāpat līdz pat šim brīdim nav apmaksāti arī uzņēmēja izpildītie darbi.

Uzsvēršu, ka Līvānu mērs Vaivods pats personīgi līgumu parakstīja 2022. gada 17. jūnijā. Protams, ka uzņēmējs īstos “piespiedu” tehnoloģiskā pārtraukuma iemeslus publiski neatklās, jo jebkurš strīds ar pasūtītāju var negatīvi iespaidot uzņēmuma reputāciju un finanses. Vēl tikai piebildīšu, ka gadu iepriekš šis pats uzņēmējs 100 metrus tālāk spēja uzbūvēt līdzīgu angāru, pat neņemot tehnoloģisko pārtraukumu un darbus veicot arī ziemā.

Tagad ir skaidri redzams, ka politiskā kapitāla audzēšanai pirms Saeimas vēlēšanām mūsu blēdīgais varonis parakstīja līgumu ar uzņēmēju, kaut ļoti labi zināja, ka šim projektam vēl nav finansiāla seguma, jo tas vēl nav apstiprināts.

Zinot par iespējamo naudas izkrāpšanu no Eiropas fondiem, par Eiropas prokuratūras veiktajām procesuālajām darbībām gan Līvānu domē, gan mēra Vaivoda privātmājā, par iespējamo saistību nepildīšanu pret SIA “Jēkabpils PMK”, būtu jāuzdod jautājums mēram Vaivodam.

Mēra kungs! Vai tas ir to vērts, lai ziedotu SIA “Jēkabpils PMK” uzņēmuma reputāciju un pakļautu tā darbību finansiāliem riskiem, lai tikai gūtu pašlabumu, startējot Saeimas vēlēšanās?

Ļoti cienījamā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera! Vai Līvānu mērs Vaivods ar savu apšaubāmo reputāciju deva to pienesumu pasākumam, kurā tikās cilvēki, kuri uzņēmējdarbības attīstība un izaugsme ir goda lieta?

Uzskatu, ka lielākās vērtības uzņēmējdarbībā ir godīgs darbs un laba reputācija. Nesen žurnālā KLUBS bija intervija ar Māri Mičerevski, kurā viņš saka, ka “man iespiedies atmiņā, ka Latvijas attīstībai birojā mēs ar Juri kāpjam lejā pa trepēm un viņš stiepj papīra tīstokli. Prasu – ko tu tur nes? Viņš saka – pagastveči atsūtīja zušus. Tik laimīgs, ka atsūtīts tāds personīgs apliecinājums”.

Varas gaiteņos jau sen dažs labs iesmēja, ka Līvānu mērs Vaivods ir kārtīgs paciņu stiepējs Pūces kungam. Kaut kādā veidā jau sava pateicība par ņemšanu savā paspārnē bija jāizrāda. Šis kungs tik izmisīgi un centīgi to darīja, ka nebrīnītos, ja izrādītos, ka Pūces kunga labā roka ir jēla no Vaivoda kunga kvēlajiem skūpstiem.

Novērtē šo rakstu: