Kampara firma oficiāli nemaksā pat minimālo algu; aizdomas par „aplokšņu algām”

Kā rāda Roņa 2010. gada pārskats, ko kā šīs Tukuma firmas vienīgais oficiālais īpašnieks apstiprinājis pats Kampars, pērn vidējais uzņēmumā nodarbināto personu skaits bijis astoņi darbinieki, kam kopā oficiālajās algās gada laikā izmaksāti 15 806 lati. Tas nozīmē, ka vidēji vienam darbiniekam mēnesī maksāti nepilni 164 lati, bet sociālās nodrošināšanas izmaksās valsts mēnesī saņēmusi vidēji nepilnus 40 latus par katru darbinieku.

Tas savukārt nozīmē, ka oficiāli vidējā darbinieka alga Kampara firmā pagājušajā gadā bijusi pat nedaudz mazāka nekā valsts noteiktā minimālā mēnešalga (pērn – 180 latu).

Tikmēr, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta oficiālie dati, no kuriem tiek ņemta informācija Kampara minētajiem Publisko iepirkumu likuma grozījumiem, nozarēs, kurām varētu piederēt savu nekustamo īpašumu iznomājošais Ronis, algu līmenis pat saskaņā ar valstij deklarētajiem datiem pērn ir bijis vidēji divreiz augstāks nekā Kampara firmā.

Tā „Izmitināšanas” nozarē vidējā alga pērn bijusi 291 lats mēnesī pretstatā Kampara firmas oficiāli maksātajiem 165 latiem, „Operācijās ar nekustamo īpašumu” – 273 lati mēnesī, „Iznomāšanas un ekspluatācijas līzingā” – 345 lati mēnesī, „Biroju administratīvajās darbībās un citās uzņēmumu palīgdarbībās” – pat 488 lati mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Kampara firmas oficiāli uzrādītā alga tās darbiniekiem arī bijusi divarpus reizes zemāka par viņa bēdīgi slavenajā intervijā vācu laikrakstam Frankfurter Allgemeine Zeitung nosauktajiem 600 eiro kā Latvijas iedzīvotāju vidējo mēnešalgu un gandrīz trīsreiz zemāka par Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajiem datiem par 2010. gada decembri – 479 latiem bruto.

Arī Kurzemes reģionā (kur atrodas Tukums) vidējā oficiālā bruto mēnešalga pagājušā gada decembrī ir bijusi vairāk nekā divreiz lielāka par Kampara firmas saviem darbiniekiem vidējo oficiāli maksāto atalgojumu – 403 lati.

Līdz ar acīmredzamo nodarbi – sava nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu – Kampara firma kā darbības nozares norādījusi arī alkoholisko un citu dzērienu mazumtirdzniecību, kā arī kravu autotransportu.

Taču arī šajās nozarēs pat oficiālās vidējās algas ir būtiski lielākas nekā Kampara firmas uzrādītās: "Mazumtirdzniecībā, izņemot automobiļus un motociklus” – 251 lats mēnesī, „Sauszemes transportā un cauruļvadu transportā” – 340 latu mēnesī.

Šī situācija rada pamatu nopietnām aizdomām par iespējamu „aplokšņu algu” maksāšanu Kampara uzņēmumā, par ko acīmredzami reizē ar gada pārskata apstiprināšanu lietas kursā ir arī pats ekonomikas ministrs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) oficiālā atbilde pirmdien bija – tas saskaņā ar likumu nedrīkst komentēt konkrētu nodokļu maksātāju darbību, turklāt VID nodokļu nemaksāšanas un citu risku analizēšanas metodes ir ierobežotas pieejamības informācija.

Pašlaik Kampars, kā zināms, nesniedz nekādus komentārus par savu uzņēmējdarbību, apgalvojot, ka par to īsti neesot informēts, jo saskaņā ar likumu neatrodoties Roņa izpildinstitūcijās.

Tomēr, kā rāda šā gada 31. martā Tukumā notikušās SIA Firma Ronis dalībnieku sapulces protokols, Kampars kā vienīgais uzņēmuma oficiālais īpašnieks ticis iepazīstināts ar Roņa 2010. gada finanšu pārskatu un pieņēmis lēmumu apstiprināt to un uzņēmuma peļņu Ls 6554,98 apmērā, par tās sadalīšanu lemjot „turpmākā dalībnieka sapulcē”.

Saistībā ar šiem faktiem Pietiek ir vērsies Valsts ieņēmumu dienestā ar jaunu iesniegumu, aicinot veikt pārbaudi par algu izmaksām Kampara firmā.

Kā zināms, Kampars kā ekonomikas ministrs publiski ir krasi un principiāli iestājies pret „aplokšņu algu” maksātājiem. „Valsts un pašvaldību finansētus pasūtījumus ir tiesīgi saņemt tikai tie uzņēmumi, par kuriem esam droši, ka viņi darbojas likuma ietvaros un maksā valstij nodokļus. Ja līdz šim cīņa pret algu maksāšanu aploksnēs notika galvenokārt ar represīvām metodēm, tad šie grozījumi likumā būs stimuls maksāt nodokļus par darba ņēmēju pilnā apmērā. Uzskatu, ka labākais veids, kā aplokšņu algas izskaust, ir ar šāda veida metodēm motivēt uzņēmumus maksāt nodokļus,” – šādi Kampars izteicās oficiālā preses relīzē pagājušā gada maijā.

Tāpat šajā relīzē bija apgalvots: ”Ministrs norāda, ka šāds risinājums ir taisnīgs pret tiem uzņēmumiem, kas apzinīgi veic nodokļu nomaksu par saviem darbiniekiem. Vienlaicīgi tas uzlabos šo uzņēmumu konkurētspēju valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos, jo nav pieņemami, ka daļa uzņēmumu, nemaksājot nodokļus, var tikt pie valsts un pašvaldību pasūtījumiem ar zemāku cenu. Algas aploksnēs ir bijusi Latvijas ekonomikai nozīmīga problēma jau kopš neatkarības atjaunošanas. Šī iemesla dēļ valsts budžetā ik gadus netiek nomaksāti daudzi simti miljoni latu.”

Novērtē šo rakstu: