“Kampara tumbočkas” saiknes: izgaismojas vietējo Tukuma policistu iesaiste
Imants Liepiņš06.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ārpus darba laika nevis braukājis pētīt un izmeklēt “Kampara tumbočku”, bet gan novērojis un fotografējis mājas tiem pašvaldības deputātiem, kas pret “tumbočku” shēmām sekmīgi cīnās — tādu kārtībnieku priekšnieku Tukumā zīmē lasītāju sniegtās norādes.
Pēc tam, kad 2. maijā Pietiek tika publicēts, bet vairākos citos medijos pārpublicēts raksts “Sīks rakstiņš reģionālā portāliņā sakaitina “Kampara tumbočkas” turētājus”, zem raksta nra.lv portālā komentāros lasītāji norādīuja, ka atpazinuši fotogrāfijā lietoto automašīnu: pie tās stūres, iespējams, esot sēdējis Tukuma policijas iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks Māris Trēde. Vienlaikus – arī apsardzes firmas līdzīpašnieks, iepriekš strādājis vēl vairākās privātfirmās (tajā skaitā firmā ar ievērojamu Krievijas kapitālu, turklāt tieši Kremlim pakļautu).
Ja apstiprināsies ziņas par vietējo Tukuma policistu iesaisti spiediena izdarīšanā uz tiem, kas pēdējo divu gadu laikā beidzot sākuši sekmīgi cīnīties pret shēmām Tukuma pašvaldībā, tad kļūs skaidrāks, kāpēc visas aizvadītās desmitgades garumā nav mēģināts veikt izmeklēšanu t.s. “Kampara tumbočkas” lietā: vietējā iecirkņa policisti, kuriem shēmas tā kā būtu jāizmeklē, tā vietā drīzāk izdarīs spiedienu uz tiem, kuri cenšas attiecīgās shēmas izravēt.
Mārim Trēdem jau ir nosūtīti jautājumi uz Valsts policijas Tukuma iecirkni, tajā skaitā — ko tieši viņš darījis minētajā laikā un vietā; kādā kriminālprocesā viņš varbūt veicis operatīvās darbības; kāpēc darbības veiktas pl. 18:08, nevis darba laikā; kam pieder transportlīdzeklis (īpašumā vai valdījumā) utt.
Pietiek jau rakstīja, ka neizprotami saasinātu reakciju izraisījis Tukuma domes nosūtīts vienkāršs lūgums SIA Ronis īpašniekam, kādreizējam ekonomikas ministram un Vienotības ģenerālsekretāram Artim Kamparam ar lūgumu Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā “izskatīt iespēju samazināt nomas maksu par [bibliotēkas] telpām Šēseles ielā 3, Tukumā, kuras [pašvaldība] nomā kopš 2008. gada. Nomas maksa mēnesī sastāda 10 999,48 EUR, bet gadā ap 132 000 EUR.
Dome šajā laika periodā nekad nav kavējusi nomas maksu un komunālos maksājumus. Šobrīd ārkārtējās situācijas laikā bibliotēka ir slēgta apmeklētājiem, tādēļ ir ierobežota iespēja izmantot telpas pakalpojuma nodrošināšanai iedzīvotājiem. Šajā visiem tik sarežģītajā laikā arī no vietējiem uzņēmējiem pašvaldība sagaida solidaritāti un vietējā patriotismā balstītu rīcību,” tāda ir pašvaldības nostāja.
Pēc tam, kad šī informācija tika nopublicēta vietējā portāliņā Tukumabalss.lv, kas ir reģistrēts kā bezpeļņas sabiedriskā organizācija, sekoja sērijas ar histēriskiem telefonzvaniem, kuros tika izteikti draudi rosināt kriminālprocesus (vismaz vienā gadījumā anonīmie zvanītāji prasīja arī naudu par krimināllietas nerosināšanu), bet otrās dienas vakarā automašīna, kuru tagad lasītāji Tukumā atpazinuši, iespējams, kā policista M. Trēdes lietotu, sāka apbraukāt un fotografēt dzīvesvietas tiem esošajiem un bijušajiem domes deputātiem, kas nostājas pret shēmām.
Tomēr veiktās darbības tikušas ierakstītas ar novērošanas kameru pie vicemēra Agra Zvaigzneskalna dzīvesvietas — tieši domes priekšsēdētāja vietnieks ir tas, kam amata pienākumi liek sagatavot lūgumu A. Kampara firmai par atbalsta izrādīšanu Covid-19 krīzes laikā, uz laiku daļēji samazinot īres maksu.
Jau ziņots, ka Tukumā pagājušogad nomainījās novada politiskā vadība pēc tam, kad “par shēmu lobēšanu” no amata tika atlaists iepriekšējais vicemērs Aivars Volfs, bet vēlāk amatu labprātīgi atstāja mērs Ēriks Lukmans — viņu vietā tagad stājušies shēmu pretinieki Agris Zvaigzneskalns un Normunds Rečs.
Iepriekšējās domes vadības virzītie plāni saistījās ar pašvaldības zemes privatizāciju par septiņkārt mākslīgi samazinātu vērtību, turklāt par labu iepriekš sarunātiem “investoriem” ar saknēm Kipras ofšoros, kā arī vēja ģeneratoru parka būvniecību novada dienviddaļā
Tautā jau folklorizējies apzīmējums “Kampara tumbočka”, attiecībā uz kuru beidzot pamazām sāk rasties skaidrība — saistībā ar bibliotēkas telpām, kas pieder SIA Ronis un ko Vienotības varas laikā Tukuma dome iznomājusi no šīs firmas, A. Kampara valsts amatpersonas deklarācijas liecina: jau 2008. gadā firma Ronis piederējusi vienpersoniski A. Kamparam, kurš deklarējis kapitāldaļas 33 880 latu vērtībā, kā arī parādus tuvu pie 300 tūkstošiem eiro.
Nākamajā gadā nekas nav mainījies — ne parādu summa, ne fakts, ka no SIA Ronis nav saņemtas nekādas dividendes. Vēl gadu vēlāk saņemti 27 tūkstoši latu no sievas, kā arī “drošības nauda” par kapitāldaļu pārdošanu 35 tūkstošu latu vērtībā.
Šī dīvainā forma (“drošības nauda”) ļāvusi neuzrādīt un noslēpt, kas tad šo naudu īsti iemaksājis: “Kapitāldaļu pārdevuma līgums Nr. 1/2010 noslēgts ar iepriekšējas pārbaudes tiesību. Pircējs veic due diligence un 2010. gadā nav paziņojis par vēlmi pirkt kapitāla daļas. No tā izrietoši, kapitāla daļas pircējam 2010. gadā nav nodotas un samaksa par kapitāla daļu pārdošanu nav saņemta. Uz minētā līguma pamata 2010. gadā tika saņemta drošības nauda Ls 35 000 apmērā.”
Nākamajā gadā, A. Kamparam beidzot pildīt ekonomikas ministra amatu, izrādās, notikusi fantastiski neloģiska situācija: Tukuma dome maksājusi firmai Ronis pie 90 tūkstošiem latu gadā (turklāt tā ir nomas maksa tikai par ēkas diviem augšējiem stāviem — pirmajā atrodas vēl arī bankas filiāle, kas dod papildus peļņu), taču mistiskais pircējs atteicies no firmas kapitāldaļu pirkšanas, lai arī firmai garantēts ienesīgs bizness daudzas desmitgades uz priekšu, un pieprasījis atdot iemaksāto 35 tūkstošu latu rokasnaudu.
Gada laikā kopš ekonomikas ministra amata pamešanas A. Kampars bija spējis no šī parāda nomaksāt nepilnus 5 tūkstošus, pie kam nebija no savas firmas guvis nekādas dividendes vai darba algu. Gadu vēlāk nomaksāta jau lielākā daļa, atlicis nomaksāt vienīgi 15 tūkstošus, taču A. Kamparam tas izdevies unikālā veidā: viņš divu gadu laikā kopš ekonomikas ministra amata zaudēšanas nebija nopelnījis nevienu pašu santīmu (ienākumi — precīzi nulle, tajā skaitā nekāda alga vai dividendes no Roņa telpu nomas īres līguma ar pašvaldību), tomēr A. Kampars spēja ne vien dzīvot un ģimeni uzturēt, bet arī parādus atmaksāt un bez samaksas pildīt Vienotības ģenerālsekretāra pienākumus!
Jāpiezīmē, ka A. Kampara firmai piederošā apjomīgā trīsstāvu ēka pašā izcilākajā Tukuma vietā (starp domi, tirgu un Raiņa ģimnāziju) bija uzbūvēta jau padomju gados kā kinoteātris, no deviņdesmito beigām pēc rekonstrukcijas tajā vakaros darbojās klubs Grands, bet pārējā laikā turpinājās kinoseansi. Līdz ar to A. Kamparam nebija jāinvestē miljoni, lai no nulles uzbūvētu jaunu ēku — atlika veikt vienīgi jau esoša objekta ātru pārbūvi.
Vēlākos gados A. Kamparam vairs nebija jāiesniedz deklarācijas, tālab nav zināms, vai viņam izdevies nomaksāt parādus, nestrādājot un nesaņemot nekādus ienākumus no biznesa, vai arī izbijušais ekonomikas ministrs tomēr spējis atrast jelkādu darbavietu, taču internetā atrodams, ka 2016. gadā Ronis izdevis nomā vēl 300 kvadrātmetrus tajā pašā ēkā, un atkal nevienam citam kā Tukuma novada domei. Šis līgums Ronim šobrīd ienes vēl papildus vairāk nekā 32 tūkstošus eiro gadā, ko tāpat apmaksā nodokļu maksātāji. Firmas vienīgais īpašnieks joprojām ir A. Kampars, vienīgais valdes loceklis — Ilvars Auseklis, kurš arī kandidējis uz Tukuma domi no Vienotības saraksta.
Šajos gados, kuros Ronis saņēmis naudu no pašvaldības, domi lielākoties vadījusi Vienotības un vietējās partijas Tukuma Pilsētai un Novadam koalīcija, pie kam Tukuma Pilsētai un Novadam līdz ar vairākām citām reģionālajām partijām tāpat ietilpst Jaunajā Vienotībā. Kādreizējais Tukuma mērs, ilggadējais komunists Juris Šulcs iepriekšējā Saeimā tika ievēlēts tieši no Vienotības saraksta un vēl tagad ir Jaunās Vienotības valdes loceklis. Situācija Tukuma politikā mainījās vienīgi pagājušogad, kad gada izskaņā amatu zaudēja J. Šulca partijas biedrs Ēriks Lukmans, bet vēl iepriekš “par shēmu lobēšanu” tika izbalsots vicemērs Aivars Volfs.
Iepriekšējais raksts: https://www.pietiek.com/raksti/siks_rakstins_regionala_portalina_sakaitina_kampara_tumbockas_turetajus,_sakas_vajasanas_kampana
Seko mums 
Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns publiski ir pārmetis Jēkabpilī nogalinātās sievietes advokātei nepietiekamu uzstājību, cenošoties nokļūt pieņemšanā pie ģenerālprokurora. Pēc tam, kad šis J.Stukāna izteikums izraisīja sašutumu, viņš sasauca preses konferenci un teica, ka esot pārprasts un "nekādas glupības nav sarunājis".
„Jauna sieviete matiem sārtiem
Pāri plūstošā nevainībā
Noliecas pāri gaišmatei
Un zemā, liegā balsī saka tai:
Dailes teātris, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos pārpublicēto Alvja Hermaņa ierakstu viņa privātajā Facebook kontā 6. jūnijā, vērš uzmanību uz to, ka šis ieraksts līdzās personiskiem apvainojumiem satur arī nepatiesu informāciju.
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
