Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Artis Kampars šaubās, vai 10.Saeimas vēlēšanās caurkritušajam Mārtiņam Rozem ir jānodrošina siltā vietiņa Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē. Rozes krēsls labi apmaksātājā regulatora padomē ir viens no valdošās koalīcijas dienaskārtības jautājumiem.
Bijušā zemkopības ministra, apvienības Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) biedra Mārtiņa Rozes ceļš uz „silto” vietu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomē pagaidām ir ērkšķiem kaisīts.
Lai arī Ekonomikas ministrijas veidotā konkursa komisija, kas vērtēja SPRK padomes locekļa amata pretendentus, Rozi atzinusi par konkursa uzvarētāju un viņa kandidatūru ieteikusi ekonomikas ministram Artim Kamparam (Vienotība), pagaidām nav skaidrs, vai Kampars šo konkursa komisijas ieteikumu atbalstīs un virzīs Rozi apstiprināšanai valdībā, pēc tam Saeimā.
Kā sarunā ar Pietiek atzina Kampars, par Rozes virzīšanu augstajam SPRK padomes locekļa amatam viņš vēl neesot izšķīries.
„Jā, konkursa komisija Rozes kandidatūru ir izvirzījusi kā labāko, tomēr lēmumu par Rozes kā jaunā SPRK locekļa kandidāta virzīšanu uz valdību vēl neesmu pieņēmis,” teica ministrs un atzina, ka šaubas radot gan tas, vai Roze tiešām ir atbilstošs šim amatam, gan tas, kāda ir Rozes reputācija sabiedrībā. Ņemot vērā Rozes līdzšinējo darbību un pieredzi, Kampars pagaidām neesot īsti pārliecināts par Rozes kandidatūru un to, vai viņš spēs saņemt Saeimas vairākuma atbalstu.
Atbilstoši likumam SPRK locekļus amatā apstiprina Saeima. Pirms kandidātu virzīšanas uz parlamentu par to jālemj valdībai pēc ekonomikas ministra ieteikuma.
SPRK padomē ir divas vakances – padomes priekšsēža un padomes locekļa amats. Uz abiem šiem amatiem tika izsludināts konkurss.
Pēc Kampara sacītā, konkursa komisija par labāko regulatora padomes priekšsēdes amatu kandidāti atzinusi līdzšinējo Lursoft IT valdes priekšsēdētāja Ilutu Riekstiņu, savukārt par labāko padomes locekļa kandidātu – Rozi.
Kampars Pietiek apstiprināja, ka regulatora padomes priekšsēdes amatam viņš ir gatavs virzīt Riekstiņu. Savukārt par Rozi ekonomikas ministrs norādīja: „Es nevēlos uz valdību un Saeimu virzīt tādu regulatora padomes kandidātu, kurš varētu nesaņemt parlamenta atbalstu un kura kompetences vērtējums ir pretrunīgs.”
To, kad izlems par Rozes kandidatūru, Kampars neprecizēja. Ministrs neslēpa, ka šis ir viens no jautājumiem, par kuru vēl tiks diskutēts Vienotības un ZZS veidotās valdošās koalīcijas padomē.
Pietiek ziņoja, ka jau pirms jaunās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības apstiprināšanas kuluāros izskanēja – Rozem kā ZZS pārstāvim paredzēta vieta SPRK padomē.
Konkursu uz vakanto SPRK padomes locekļa vietu EM izsludināja septembrī, tajā pieteicās 16 pretendenti, viņu vidū Roze.
SPRK īsteno sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, dzelzceļa transporta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs. SPRK padome lemj un apstiprina tādu monopoluzņēmumu kā Latvenergo, Latvijas gāze, Latvijas dzelzceļš, Latvijas pasts u.c. pakalpojumu tarifus.
SPRK padomes locekļu atalgojums pašlaik ir ap 2000 latu mēnesi. Tā sauktajos treknajos gados tas bija tuvs vai pārsniedza 4000 latu. SPRK padomi pēc likuma veido 5 locekļi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
