Iesaki rakstu: 
Valdību veidojošo apvienību Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) politiskā tirgošanās par partijām pietuvinātu cilvēku likšanu amatos piektdien vainagojās ar abu apvienību partiju cilvēku ielikšanu telekomunikāciju giganta Lattelecom padomē. Pie amata Lattelecom padomē tika gan ZZS virzītais bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, gan bijušais partijas Jaunais laiks ģenerālsekretārs 9.Saeimas deputāts Uldis Grava.
Pietiek zināms, ka kandidātu uzvārdus jauno Lattelecom padomes locekļu amatiem, par kuriem piektdien formāli lēma Privatizācijas aģentūras (PA) valde, uz aģentūru „atnesis” jeb virzījis ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).
PA valde, kura pirmdien ar Kampara (PA pilnsapulce) lēmumu jau tika nomainīta, bez ministra akcepta neko nav lēmusi un pati nekādus kandidātus nav virzījusi. Gravas un Rozes nokļūšana Lattelecom padomē apliecina ministra piekāpšanos politiskajam tirgum arī attiecībā uz Lattelecom padomi.
Visticamāk, tieši JL biedra Gravas virzīšana Lattelecom padomei bija iemesls, kāpēc Kampars pēdējās dienās atturējās izteikties gan par gaidāmajām izmaiņām Lattelecom padomē, gan par Rozes apstiprināšanu šim amatam.
Bez Rozes un Gravas amatu Lattelecom padomē ar PA valdes svētību ieguvis arī lidsabiedrības airBaltic padomes loceklis Raitis Tukāns.
Lai visi trīs jaunie locekļi iegūtu pilnvaras, vēl nepieciešams formāls Lattelecom dalībnieku sapulces lēmums, kas aizkavējies, jo Lattelecom 49% kapitālu daļu īpašniece ziemeļvalstu TeliaSonera piektdien vakarā nav saskaņojusi dalībnieku sapulces protokolu. Tas tiek gaidīts pirmdien, kad arī izmaiņas Lattelecom padomē tiks iesniegtas reģistrēšanai Uzņēmumu reģistrā.
Valstij pieder 51% Lattelecom, šo daļu turētāja ir PA.
Lattelecom padomi vada Vienotībā ietilpstošajā partijā Sabiedrība citai politikai pietuvinātais Gatis Kokins. Viņa atalgojums pirms nodokļiem veido 2760 latus, savukārt pārējie valsts pārstāvji Lattelecom padomē saņem 750 latus (pirms nodokļu nomaksa). Lattelecom padomes sēdes notiek vidēji reizi mēnesī.
Vienotībā iesaistītās partijas un to līderi ilgstoši publiski bija pret politisko partiju jeb tā saukto politisko ielikteņu iecelšanu valstij piederošo uzņēmumu padomēs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
