Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministrs Artis Kampars saņēmis jaunu „dāvanu”: šoreiz, kā rāda viņa uzņēmuma Ronis pagājušā gada darbības pārskats, - no bankas, kam pretstatā 2009. gadā veiktajiem maksājumiem pērn viņa firma varējusi nemaksāt ne santīma no kredīta pamatsummas – vairāk nekā 1,38 miljoniem latu vai 1,97 miljoniem eiro.
Kā zināms, ekonomikas ministrs un viņa uzņēmums Ronis pērn un aizpērn tikuši pie vairākām iespaidīgām „dāvanām”: ministra nestrādājošā dzīvesbiedre spējusi viņam grūtā brīdī uzdāvināt 27 tūkstošus latu, mistisks investors, kura vārdu vai nosaukumu Kampars pretlikumīgi nepublisko, viņam avansā izsniedzis 35 tūkstošus latu, bet vēl cits nezināms labvēlis pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā – 2009. gadā, kad ikdienišķiem uzņēmējiem kredīti bija faktiski nepieejami, ar smagiem zaudējumiem strādājošajam Ronim izsniedzis aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ministra firmas nav prasījis pat aizdevuma procentus.
Kā rāda nule Lursoft datu bāzē publiskotais Roņa 2010. gada darbības auditētais pārskats, ministra un viņa uzņēmuma "labvēļiem" pievienojusies arī SEB banka, kura Kampara parādos un zaudējumos slīkstošajai kompānijai pērn ļāvusi nemaksāt iespaidīgā kredīta pamatsummu un, iespējams, pat procentus vai to daļu.
Kampara uzņēmums SEB bankā un Swedbank ir ņēmis divus lielus kredītus, SEB bankai ieķīlājot daļēji tukšo jauno biroju ēku Tukumā, Šēseles ielā 3 un Raiņa ielā 16A, bet Swedbank – nekustamo īpašumu Zemītes ielā; abiem kredītiem dots arī Kamparam oficiāli vairs nepiederošās SIA Snaige Latvija galvojums.
Swedbank aizdevumu, kā rāda Roņa gada pārskati Lursoft datu bāzē, kopš 2008. gada sākts dzēst: 2008. gada beigās tas bija gandrīz 360 tūkstoši eiro, 2009. gada beigās vēl bija palielināts līdz 393 tūkstošiem eiro, bet pagājušā gada beigās Kampara firmas aizņēmums sarucis līdz 375 tūkstošiem eiro.
Toties SEB bankas aizdevumu, kas 2008. gada beigās bijis 2,14 miljoni eiro, Kampara firma 2009. gada laikā bija samazinājusi līdz 1,97 miljoniem eiro. Toties pagājušā gada laikā kredīta apjoms nav mainījies ne par eiro un arī gada beigās ir bijis 1 974 827 eiro.
Turklāt uz to, ka Kampara firma līdz ar kredīta pamatsummas nemaksāšanu SEB bankai varētu būt saņēmusi „pretimnākšanu” arī procentu maksājumos, netieši liecina gada pārskata dati, ka pērn salīdzinājumā ar 2009. gadu Roņa maksātie banku procenti par kredītiem sarukuši no 72,3 līdz 55,5 tūkstošiem latu (2008. gadā procentos par kredītiem tika maksāti pat 122 tūkstoši latu). Vienlaikus Roņa īstermiņa aizņēmums no SEB bankas gada laikā sarucis no 98,4 līdz 41 tūkstotim eiro.
Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā nav nekādu ierakstu, kas liecinātu, ka Kampara firmai kopš 2008. gada februāra, kad tā no bankas aizņēmās vēl 168 tūkstošus latu, būtu oficiāli grozīti SEB bankas izsniegtā hipotekārā kredīta nosacījumi.
Banka savas attiecības ar individuāliem aizņēmējiem nekomentē. Tikmēr Roņa gada pārskats rāda, ka Kampara firma pretstatā 2009. gadā ciestajiem 299,6 tūkstošu latu zaudējumiem pagājušo gadu beigusi ar 6555 latu peļņu. Kāds Pietiek lasītājs gan norādīja, ka "procentu maksājumu atlikšana nav pamats, lai tos neturpinātu uzskaitīt kā izdevumus peļņas un zaudējumu aprēķinā, - tas tikai atliek maksājumu, t.i., uz laiku uzlabo naudas plūsmu".
Kā zināms, pats Kampars nekādus komentārus par savu biznesu nesniedz, aizbildinoties, ka viņš neesot savas kompānijas izpildstruktūrās.
Tikmēr, kā rāda Roņa gada pārskats, kas apstiprināts šā gada 31. martā, uzņēmums oficiāli vēl joprojām pieder Kamparam, kurš, neraugoties uz formālās norobežošanās no biznesa, pats arī šo pārskatu atbilstoši likumam apstiprinājis.
Spriežot pēc Kampara iepriekšējiem izteikumiem, mistiskais investors, kurš jau pērn ar ministru esot noslēdzis kapitāldaļu pirkuma līgumu un nekavējoties samaksājis ministram 35 tūkstošus latu, joprojām „turpina uzņēmuma izpēti”.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
