Iesaki rakstu: 
Nabaga Artim Kamparam ir skumīgi. Pilsoni Paņikovski no "Zelta teļa" sarūgtināja tas, ka meitenes viņu nemīl, bet Vienotības ģenerālsekretāru sarūgtina tas, ka viņu un viņa partiju vairs lāga nemīl vēlētāji.
Taču starp abiem kungiem ir viena būtiska atšķirība - un ne tā, ka viens ir caurcaurēm iedomu tēls, bet otrs pats ir ne mazums piepūlējies, lai reālajā pasaulē iedzīvinātu mistiskās brīnumdarītājtumobčkas tēlu.
Paņikovskis, rau, labi apzinājās, kāpēc viņš nepatīk meitenēm, - tāpēc, ka vecs, tāpēc, ka nošņurcis, tāpēc, ka netīrs un nemazgājies, tāpēc, ka vispār galēji nolaidies un nesimpātisks. Ar vārdu sakot, saprata, ka pats vien vainīgs, kaut neko nedarīja, lai savas izredzes pie daiļā dzimuma uzlabotu.
Toties Kamparam, ja spriež gan pēc viņa nupatējās intervijas Dienā, vainīgi ir visi citi un viss cits, tikai ne viņš un viņam līdzīgie.
Vainīgs "vispārējais nogurums no politikas". Vainīgs "līderu jautājums". Vainīga vēlēšanu iecirkņu sistēma. Vainīga reklāmu ierobežošana. Vainīga cildenā vēlme - nevis uzvarēt pašiem, bet panākt, lai "Rīgas domē vairāk pārstāvētas labējās partijas vispār".
Tad vēl vainīgs tas, ka "dabūt jaunus, saprātīgi domājošus cilvēkus politiskajā procesā ir gandrīz vai neiespējami". Un vēl vainīgs tas, ka "politiķa statuss šobrīd ir kaut kas apkaunojošs, nemotivējošs".
Viens tumbočku speciālists, protams, vēl nebūtu nekāds Delfu orākuls, taču fakts - vai pēc aizvadītajām vēlēšanām esat dzirdējuši, redzējuši vai lasījuši kādu redzamu Vienotības vadības pārstāvi atzīstam to, ka spogulis jau nav vainīgs, ka ģīmis tāds neizdevies? Citiem vārdiem - ka pats, pats pēdējais laiks atzīt visas pieļautās kļūdas un kaut ko mainīt?
Nē, neesat, un neviens nav dzirdējis, ka kāds no viņiem godīgi būtu atzinis - tikai visuzticamākajam Vienotības vēlētājam vēl nav līdz kaklam partijas spices un pietuvināto biedru liekulība, divkosība, alkatība, nesaimnieciskums, brēcošie dubultstandarti, melīgums un citas nu jau klasiskās partijas vērtības.
Tā vietā tiek meklēti attaisnojumi, attaisnojumi, attaisnojumi - lai vainīgs būtu jebkas cits, tikai ne viņi paši.
Vainīga esot reklāmu ierobežošana, kaut paši vienotībnieki jau bija tie, kas tās ar līksmiem sajūsmas saucieniem ierobežoja, - un nu paši par savu glupību arī uzrāvās. Vainīgs esot līderu jautājums, kaut neviens ausainis tak neuzspieda izvēlēties par "līderi" nevis vienkārši klibu, bet bezspārnu, bezpleznu pīli Ēlerti, kam tik vien bija kā brēcīgs knābis, - paši vien, paši vien.
Vainīga esot iecirkņu sistēma - kaut, cik zināms, tā attiecās uz pilnīgi visām partijām un sarakstiem. Vainīga esot partijas nesavtīgā vēlme uzupurēties cēlās lietas vārdā, lai vēlētāji savēl citu labējo partiju pārstāvju, - nu, jā, tādu glupību pat no Kampara pārsteidzoši sagaidīt.
Vainīga esot jauno, saprātīgo cilvēku nevēlēšanās nākt politikā, - un ko gan viņi lai tur darītu, ja Vienotība savā Rīgas sarakstā goda vietās "šofera dēla" vietā ieliek "Buiķa dēlu", bet mācītāja Šmita - "mersedesu Gresti"? Kāpēc lai normāls godīgs cilvēks ar pašcieņu iedomātos iekļauties sarakstā, kur priekšā jau prasts, publiski pieķerts blēdis, kas, vienotībasspicesprāt, būšot labākais rīdzinieku pārstāvis domē?
Ak, un vēl Kampara kunga kroņa atziņa - visa nelaime esot tā, ka "acīmredzami, ka politiķa statuss šobrīd ir kaut kas apkaunojošs, nemotivējošs". Kaut nesalīdzināmi godīgāk būtu teikt: ir acīmredzami, ka Kampara un viņam līdzīgo zaķu, ēleršu, čaklo un āboltiņu statuss šobrīd ir kaut kas apkaunojošs.
Ar ko tas beigsies? Pavisam vienkārši - zaķīši, ja no sirds nenožēlosiet grēkus un, galvenais, tos nesapratīsiet un nelabosieties, šovasar pad...sāt Rīgu, pēc gada pad...sīsiet arī Latviju. Pavisam vienkārši.
Red.piez.: šis viedokļraksts bija publicēts portālā DELFI. Publicējam to arī šeit.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
