Kampars vēršas KNAB, lūdzot vērtēt Liuzinika iespējamo interešu konfliktu
B. Rulle22.02.2011.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Nu
24.02.2011. 16:35traki jauka bilde ar trīs darbojošajām personām. Par pirmo un trešo visiem viss, protams, jau skaidrs arī pirms tiesas. Interesanta ir tā bildē redzamā otrā - vidējā persona. Vai tas nozīmē, ka arī Zviedrim jāsāk sausiņus kaltēt, vai arī tas "mesidžs" ir kāds cits?
tas pats
22.02.2011. 18:54Smieklīgi...!
Luizniks ir Jaudas īpašnieks no 20. gs. 90.!
Kāds naivums, rakstītāji...:)))
ĒRIKAM
22.02.2011. 18:28tur jau tā lieta, ka 3 mio Latvenergolietā spriedums bija, viņu atzina par līdzvainīgu - bet tas netraucēja viņiem kāpt uz augšu pa dienesta kāpnēm tajā pašā uzņēmumā. Tas ir nepareizi.
andreiko
22.02.2011. 15:26Ir nu gan šiem tipiem varena nekaunība - firma vinnē iepirkumus no Latvenergo par 48 miljoniem, un Latvenergo galvenais vecis šajās rebēs mierīgi dodas strādāt uz šo firmu!
Ja Liuziniks būtu bijis godīgs un spiedis cenu uz leju līdz objektīviem cipariem, Jauda nekad dzīvē viņu neņemtu pie sevis darbā. Nu gan šajā valstiņā ir pilnīgs ierēdņu bezpreģels un neviens no nekā vairs nebaidās. Ja premjers vai ministrs nedrīkst zināmu laiku strādāt tajās jomās un firmās, attiecībā uz kurām pieņēmis lēmumus, tad Liuziniks drīkst???
Kaut kāds ārprāts...
Ēriks
22.02.2011. 14:21Kapēc cilvēks nedrīkst strādāt darba vietā, atbilstošai savai pieredzei un zināšanām. Kamēr nav tiesas sprieduma, tikmēr personu nedrīgst apvainot noziegumā.
..
22.02.2011. 13:43JAUDA ir kārtīga monopolērce Latvijas elektroskapīšu tirgū - pa dārgo tik uzcep skārda paralēlskaldņus un nokrāso pelēkus..
atbalstarazhoshanu
22.02.2011. 12:28Protams, Latvijaa jau labaak pabljaustiities un nerazhot neko.. labaak KUPI-PRADAI .... ... Jauda cik zinu ir vieniigais kas RAZHO shaadu produkciju un dod darbu cilveekiem.... Tapeec arii uzvar konkursos...
Es
22.02.2011. 11:13Tiešām, Liuziniks nebija apcietināts.
Ka tik ziņas publicētājs neiebrauc auzās.
Ezis
22.02.2011. 10:42Vai tiešām Liuziniks arī tika apcietināts? Šķiet, ka tas bija Livanovičs. Rulle kļuvusi pilnīgi neprofesionāla.
jautājums
22.02.2011. 09:57tikai viens - kā viņš varēja turpināt ieņemt augstos amatus turpat, par ko tika sodīts toreiz?
kaķa smiekli
22.02.2011. 09:55Liuzniks bija viens no tiem kas pašā pirmajā, ja vēl kādas atceras, Latvenergo skandālā - 3 mio lietā sēdēja uz sola, taču laikam tika attaisnots. Glums, kā zutis, bijis klāt visos tumšajos darījumos - nu tad arī tika pienācīgi atalgots. Lai tikai KNAB sāk parakt un papēta - kam pieder visas tas Latvenergo apkalpojošās firmas - vai tik ne visāda ranga priekšniekiem? Un vai tos grozījumus likumā par sertificētām firmām, kuras tiesīgas veikt ar Latvenergo saistītos darbus arī neizbīdīja tikai tāpēc, lai paši varētu raust? Izcenojumi visās ar elektrooapgādes ierīšanu saistītajās lietās ir vienkārši graujoši augsti - alkatības koeficients tur ne pa jokam. Lai KNAB veicas beidzot visu atšķetināt.
2 kiko
22.02.2011. 09:50Jā, es piekrītu, ka šādiem tipiem ir jāiet ielas slaucīt. Jo ne jau darba vietu viņš maina, bet ir sasmērējies savā nozarē, ka smird pa gabalu. Tātad nozarē nav šādiem vieta.
kiko
22.02.2011. 07:54Divas puses sai lietai - skaidrs, ka gan L gan J stradajusi roku roka. Bet taja pasa laika ari jasaprot, ka L ir augsta limena specialists un vaditajs. Pie kam Latvija nav tik daudz uznemumu, kur vina zinasanas varetu piemerot. Ko tad vinam vajadzeja darit - iet ielas slaucit? ...
Ta vispar ir tipiska Latvijas problema - tirgus ir tik mazs, ka sada limena vaditajiem mainot darba vietu viena nozare, nav iespejams neiebraukt non-compete teritorija, manuprat. Tapec - vai nu maksa kompensaciju kadu laiku, vai samierinies, ka darbinieks iet pie konkurentiem/piegadatajiem/pircejiem ar visu uzkrato zinasanu un informacijas bagazu
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
