Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa atklātā tiesas sēdē izskatīja SIA ”Kartodroms” lūgumu par Kandavas novada būvvaldes 2017.gada 18.oktobra atzīmes par būvniecības ieceres akceptu paskaidrojuma rakstā objektam ”Prettrokšņa barjera”, Jelgavas ielā 16, Kandavas novadā darbības atjaunošanu un ar 2018.gada 17.augusta lēmumu lietā Nr.A420160318 A011603-18/2 nolēma noraidīt SIA ”Kartodroms” lūgumu.

Tiesas ieskatā prettrokšņu pasākumam ir jābūt efektīvam līdzeklim trokšņa robežlielumu nodrošināšanā. Būvniecības iecere paredz prettrokšņa ekrāna izbūvi vienā kartodroma trases stūrī 100 metru garumā, nedaudz samazinot trokšņa līmeni atsevišķu Priežu ielas māju teritorijā. Tomēr pārējo Priežu ielā esošo māju teritorijā trokšņa līmeņa samazināšanu būvniecības iecere neaptver. Šajās mājās atbilstoši lietas materiālos esošajiem mērījumiem trokšņa līmenis saglabāsies 75-79 dB(A).

Tiesas sēdē SIA ”Kartodroms” un Kandavas novada domes pārstāvji atzina, ka būvniecības iecere ir tikusi izstrādāta manis dēļ, lai samazinātu manas sūdzības par kartinga trases troksni. Šāds mērķis tiesas ieskatā nesaskan ar to mērķi, kādam būtu jākalpo prettrokšņa pasākumu īstenošanai.

Prettrokšņa pasākumam būtu jābūt vērstam uz pēc iespējas plašāka troksnim pakļauto personu loka aizsardzību, nevis tikai uz kādas konkrētas personas iesniegumu un sūdzību skaita samazināšanu.

Pēc prettrokšņa ekrāna izbūves paredzamais trokšņa līmenis – 65-69 dB(A) atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni norādītajam rada sirds un asinsvadu sistēmas slimību riska pieaugumu, tātad vērtējamas kā kaitīgas sekas radošs troksnis.

Tā kā prettrokšņa ekrāna galvenā funkcija ir nepieļaut trokšņa līmeņa pārsniegšanu, nevis tikai samazināt trokšņa avota radīto troksni, akceptētā prettrokšņa ekrāna izbūve tiesas ieskatā nenodrošinās to mērķi, kādam tā ir paredzēta.

Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 23.augusta lēmumu lietā Nr.A420346615 SKA-1475/2018 atcelts Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 12.jūlija lēmums un Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 29.aprīļa lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekli – Kandavas novada domes 2015.gada 22.decembra lēmumu Nr.19, 19& darbības atjaunošanu.

Tas nozīmē, ka Kandavas kartinga trases darbība ir apturēta.

Pielikumā pievienoju Augstākās tiesas administratīvo lietu departamenta 2018.gada 23.augusta lēmumu.

Lieta Nr. A420346615 SKA-1475/2018 Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

LĒMUMS Rīgā 2018.gada 23.augustā

Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līvija Slica, tiesnese Dzintra Amerika, tiesnese Ieva Višķere

rakstveida procesā izskatīja Elzas Freibergas blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 12.jūlija lēmumu, ar kuru noraidīts Elzas Freibergas lūgums par Kandavas novada domes 2015.gada 22.decēmbra lēmuma Nr. 19 19§ darbības apturēšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Kandavas novada domes 2014.gada 26.jūnija lēmumu apturēta kartodroma trases Kandavā, Jelgavas ielā 16, darbība un aizliegts trasi ekspluatēt līdz tādu prettrokšņa pasākumu īstenošanai, kas nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošu trokšņa līmeni trasei pieguļošajā dzīvojamo māju teritorijā.

2015.gada 22.septembrī tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 16), nosakot tajos jaunus pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus ārpus telpām izvietotajām mototrasēm.

Ar Kandavas novada domes 2015.gada 15.oktobra lēmumu Nr. 16, l.§ atļauts ekspluatēt trasi konkrētos laika posmos ar mērķi veikt mērījumus par trokšņa atbilstību grozītajām noteikumu Nr. 16 prasībām. Ar Kandavas novada domes 2015.gada 29.oktobra lēmumu Nr. 17, 46.§ (turpmāk - 2015.gada 29.oktobra lēmums) trases darbība atjaunota ar mērķi veikt trases pielāgošanu atbilstoši noteikumos Nr. 16 veiktajiem grozījumiem. Ar Kandavas novada domes 2015.gada 22.decembra lēmumu Nr. 19 19.§ (turpmāk - 2015.gada 22.decembra lēmums) trases darbība atjaunota, jo trase atbilst noteikumu Nr. 16 prasībām.

[2] Pieteicēja Elza Freiberga vērsās tiesā, lūdzot domes 2015.gada 29.oktobra lēmuma atzīšanu par prettiesisku, 2015.gada 22.decembra lēmuma atcelšanu un personiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2016.gada 29.aprīļa lēmumu, kas atstāts negrozīts ar Administratīvās apgabaltiesas 2bl6.gada 31.maija lēmumu, atjaunoja ar pieteikuma iesniegšanu tiesā apturēto 2015.gada 22.decembra lēmuma darbību.

Administratīvā rajona tiesa ar 2016.gada 9.decembra lēmumu noraidīja pieteicējas lūgumu par 2015.gada 22.decembra lēmuma darbības apturēšanu. Administratīvā apgabaltiesa ar 2017.gada 19.janvāra lēmumu šo lēmumu atstāja negrozītu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 17.aprīļa spriedumu pieteikums daļēji apmierināts - domes 2015.gada 22.decembra lēmums atcelts ar sprieduma spēkā stāšanās dienu, Kandavas novada pašvaldībai uzlikts pienākums atlīdzināt pieteicējai 500 euro personisko (morālo) kaitējumu, bet noraidīts prasījums par personiskā kaitējuma atlīdzinājumu pārējā daļā, kā arī lūgums par sprieduma nekavējošas izpildes noteikšanu. Spriedumā norādīts turpmāk minētais.

[4.1] 2015.gada 22.decembra lēmuma spēkā esība ir priekšnoteikums trešās personas SIA „Kartodroms” tiesībām ekspluatēt trasi pirms 2014.gada 26.jūnija lēmumā noteikto prettrokšņa pasākumu veikšanas. 2015.gada 22.decembra lēmuma pieņemšanas faktiskais pamats ir trešās personas iesniegtie pierādījumi par trases atbilstību noteikumu Nr. 16 prasībām, tostarp 2.pielikuma 2.punktā noteiktajiem trokšņa robežlielumiem. Satversmes tiesa ar 2017.gada 19.decembra spriedumu lietā Nr. 2017-02-03 atzina noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punktu par neatbilstošu Satversmes 111. un 115.pantam un spēkā neesošu attiecībā uz pieteicēju no viņas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Tā kā gan 2015.gada 15.oktobra lēmuma un 2015.gada 29.oktobra lēmuma, gan galīgā 2015.gada 22.decembra lēmuma pieņemšana balstās noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punkta piemērošanā (faktu novērtēšanā atbilstoši šajā normā noteiktajiem trokšņa robežlielumiem), bet šo normu lietā nedrīkstēja piemērot, 2015.gada 22.decembra lēmums atzīstams par prettiesisku un atceļamu ar sprieduma spēkā stāšanās brīdi.

[4.2] Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa šajā lietā, vērtējot pieteicējas lūgumu apturēt 2015.gada 22.decembra lēmuma darbību, ir vērtējusi pagaidu aizsardzības nepieciešamību pieteicējai. Tiesa konstatējusi, ka pieteicēja īrētajās dzīvojamajās telpās, kas atrodas netālu no trases, ikdienā tikpat kā neuzturas. Pieteicēja par dzīvesvietu, kurā tā ir sasniedzama, ir atzinusi un deklarējusi adresi Rīgā. Tātad arī trases darbības ietekme uz pieteicēju nav pastāvīga. Nav konstatējami apstākļi, kas raksturo pieteicējas atrašanos tādā situācijā, kas prasa nekavējošu pagaidu aizsardzību. Pieteicējas lūgums ir vairāk principiāla rakstura, nevis balstīts steidzamā vajadzībā.

Minētie apstākļi līdz sprieduma taisīšanai pēc būtības nav mainījušies. Lai gan sākas vasaras sezona, kurā trases darbība ir iespējami sagaidāma (ciktāl tā ir iespējama atbilstoši šobrīd spēkā esošajām tiesību normām), tomēr pieteicēja joprojām, arī tiesas sēdē iesniegtajā iesniegumā tiesai, kā savu pamata dzīvesvietu ir norādījusi adresi Rīgā. Tādējādi pieteicēja nav ikdienā pastāvīgi pakļauta trases iespējami radītajiem trokšņiem. Līdz ar to nav konstatējama pieteicējas atrašanās tik spiedīgā situācijā, kas prasītu noteikt izņēmumu no vispārīgās sprieduma spēkā stāšanās kārtības.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu procesa dalībnieki iesniedza apelācijas sūdzības un lietā ierosināta apelācijas tiesvedība.

Pieteicēja iesniedza lūgumu par pārsūdzēto lēmumu darbības apturēšanu.

[6] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 12.jūlija lēmumu pieteicējas lūgums noraidīts.

Apgabaltiesa norādīja, ka, izvērtējot pieteicējas norādīto pagaidu aizsardzības līdzekļa nepieciešamības pamatojumu, konstatējams, ka pieteicēja no nekustamā īpašuma Kandavā, Priežu ielā 10, īpašnieka saskaņā ar 2008.gada 31.jūlija īres līgumu īrē četras nedzīvojamās telpas - saimniecības ēku, divus šķūņus un kūti. Savukārt pieteicējas dzīvesvieta jau ilgstoši ir deklarēta Rīgā. Pieteicējas īrētās telpas ir saimniecības telpas un palīgtelpas, kas nav paredzētas dzīvošanai, bet dzīvojamā māja pieteicējai nav izīrēta un saskaņā ar pašvaldības paskaidroto tajā dzīvo liela ģimene. Tieši šo apstākļu dēļ, nevis trases radītā trokšņa dēļ, pieteicēja viņai izīrēto nekustamo īpašumu pašlaik nemaz nevar izmantot kā dzīvošanai piemērotu vietu. Apgabaltiesa arī pilnībā piekrita rajona tiesas spriedumā ietvertajam lietas apstākļu vērtējumam, izlemjot pieteicējas lūgumu par sprieduma nekavējošu izpildi.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secināja, ka pieteicējas lūguma izlemšanas brīdī konstatētie apstākļi neapstiprina nepieciešamību saņemt nekavējošu pagaidu aizsardzību, proti, nav konstatējams pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas subjektīvais kritērijs.

[7] Pieteicēja iesniedza blakus sūdzību par apgabaltiesas lēmumu, norādot turpmāk minētos argumentus.

[7.1] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka Kandavas novada dome un trešā persona ir sniegušas tiesai nepatiesu informāciju un sagrozījušas lietas faktiskos apstākļus.

[7.2] Kandavas novada dome norāda, ka trešā persona ir uzsākusi kartinga trases ekspluatāciju ar elektriskajiem kartingiem, tāpēc trases darbība nerada troksni. Trases darbības laiks ir sešas dienas pēc kārtas un tās darbības laikā tiek braukts vismaz 99 % ar sporta un īres kartingiem, tāpēc ne dome, ne trešā persona tiesai neiesniedz mērījumus no monitoringa iekārtām. Pa trasi tiek regulāri braukts arī ar motocikliem.

[7.3] Nekustamais īpašums Kandavā, Priežu ielā 10, pieder pieteicējas brāļa dēlam. Viņiem ir mutiska vienošanās, ka pieteicēja var dzīvot dzīvojamajā ēkā, pieteicējai ir atsevišķa istaba, kurā viņa var dzīvot no 2003.gada. 2007.gadā pieteicēja nolēma savas vecumdienas pavadīt Kandavā. Tieši tāpēc, ka dzīvojamajā mājā 2008.gadā dzīvoja ģimene ar trīs bērniem, 2008.gada 31.jūlijā tika noslēgts īres līgums par īres tiesībām uz saimniecības ēku un palīgceltnēm. īres līgums paredz ēku pārbūvi un pārplānošanu, līdz tam pieteicēja dzīvotu dzīvojamajā mājā. Šo 11 gadu laikā bērni jau ir kļuvuši pieauguši un vecākās meitas dzīvo Rīgā.

Tā kā saimniecības ēka sākotnēji ir projektēta un būvēta kā dzīvojamā māja un padomju laikos tur oficiāli bija dzīvokļi, pieteicēja var veikt ēkas renovāciju vai rekonstrukciju un mainīt tās izmantošanas veidu. Tieši tāpēc, ka publiski tika pausts viedoklis, ka kartinga trasei būs pasaules standartiem atbilstoša trokšņa siena, tika noslēgts īres līgums.

Pieteicēja konkrētajā īpašumā pašlaik ilgstoši nevar uzturēties tikai un vienīgi kartinga trases dēļ, jo pieteicējas gados veselības stāvokļa dēļ tur uzturēties ir dzīvībai bīstami. Tieši kartinga trasē notiekošās darbības dēļ pieteicējai nebija un arī pašlaik nav iespējas izmantot īres līgumā paredzētās tiesības, jo nav tiesiskas paļāvības, ka, ieguldot naudas līdzekļus, pieteicēja varēs izmantot savas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības.

[7.4] Troksnis ir vidi ietekmējošs faktors, tāpēc pieteikumi iesniegti vides aizsardzības jomā. Vides lietās personas subjektīvo publisko tiesību aizskārumam nav nozīmes.

[7.5] Cilvēkiem, kuri dzīvo tuvu kartinga trasei, trokšņa iedarbība var radīt pārejošu vai pastāvīgu ietekmi uz organisma fizioloģisko funkciju norisēm. Jūtīgiem cilvēkiem tas var izraisīt funkcionālo sistēmu traucējumus. Kartinga trases darbības atjaunošana aizskāra ne tikai pieteicējas cilvēktiesības, bet arī visu kartinga trases tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju tiesības, domes pienākums bija izvērtēt lēmuma atbilstību vispārējiem demokrātiskas valsts tiesību principiem. Tiesnešu ieskatā trešās personas tiesības veikt nelikumīgu uzņēmējdarbību un tās rezultātā gūt peļņu ir vairāk aizsargājamas, nekā iedzīvotāju cilvēktiesības.

[7.6] Tikai tāpēc, ka rajona tiesa ar 2016.gada 29.aprīļa lēmumu atjaunoja kartinga trases darbību, jau trešo gadu kartinga trases tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji ar kartinga trasē notiekošās darbības troksni tiek spīdzināti.

[8] Trešā persona paskaidrojumos par blakus sūdzību norāda, ka pieteicējas minētie apstākļi neapstiprina nepieciešamību saņemt nekavējošu pagaidu aizsardzību. Pieteicēja pastāvīgi nedzīvo Kandavā, tikai viesojas. Trases darbībā tiek ievēroti šobrīd spēkā esošie trokšņa robežlielumi. Kopš trases darbības atjaunošanas atbildīgās iestādes nav konstatējušas trases darbības neatbilstību spēkā esošajiem trokšņa robežlielumiem.

Motīvu daļa

[9] 2015.gada 22.decembra lēmuma darbība bija apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā (Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmā daļa). Tā darbība uz tiesvedības laiku ir atjaunota ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 29.aprīļa lēmumu. Līdz ar to pieteicējas lūgums par lēmuma darbības apturēšanu ir vērtējams kā lūgums pārskatīt (atcelt) Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 29.aprīlī noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli - 2015.gada 22.decembra lēmuma darbības atjaunošanu.

Līdz ar to būtībā tiesai šobrīd jāizvērtē nevis tas, vai ir pamats piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli - administratīvā akta apturēšanu (jo likumdevējs ir noteicis, ka vispārīgi šāda administratīvā akta darbībai būtu jābūt apturētai ar pieteikuma iesniegšanu tiesā), bet gan tas, vai ir tiesisks pamats atjaunot pārsūdzētā lēmuma darbību.

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.’panta otro daļu tiesa, izlemjot lūgumu par administratīvā akta vai faktiskas rīcības darbības apturēšanu vai administratīvā akta darbības atjaunošanu, ņem vērā to, vai pārsūdzētā administratīvā akta darbība varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojamo apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus (tiesu praksē tiek apzīmēts kā subjektīvais kritērijs), un to, vai pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks (tiesu praksē apzīmēts kā objektīvais kritērijs).

Minētie kritēriji pagaidu aizsardzības piemērošanai novērtējami kumulatīvi - ja nepastāv viens no tiem, pagaidu aizsardzības piemērošanai nav pamata.

[11] Vispirms tiks izvērtēts objektīvais kritērijs.

2015.gada 22.decembra lēmums, ar kuru atjaunota kartadroma trases darbība, pamatots ar to, ka trases trokšņa robežlielumi atbilst noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punktā noteiktajiem vides trokšņu robežlielumiem ārpus telpām izvietotajām mototrasēm.

Pamatojoties uz tādiem pašiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, Administratīvā rajona tiesa ar 2016.gada 29.aprīļa lēmumu atjaunoja 2015.gada 22.decembra lēmuma darbību.

Lietā atrodas Veselības inspekcijas 2016.gada 3.novembra vēstule pieteicējai par trokšņa mērījumu 2016.gada jūlijā un septembrī rezultātiem (4.sējuma 2.-15. lapa), no kuras izriet, ka trokšņa mērījumi atbilst tobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējuma, bet pārsniedz tos robežlielumus, kas ir spēkā šobrīd.

Ar Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumu lietā Nr. 2017-02-03 noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punkts tika atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 111. un 115.pantam, un ir spēkā neesošs no 2017.gada 21.decembra. Savukārt attiecībā uz pieteicēju noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punktu Satversmes tiesa atzina par spēkā neesošu no pieteicējas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Ņemot vērā minēto, 2015.gada 22.decembra lēmums pirmšķietami ir atzīstams par prettiesisku.

Vērtējot iespēju saglabāt lietā piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli (atjaunota 2015.gada 22.decembra lēmuma darbība), ir ņemams vērā, ka vairs nav tiesiska pamata trases radīto trokšņu lielumu vērtēt atbilstoši tiem robežlielumiem, kas bija noteikti spēku zaudējušajā normā - noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punktā. Šobrīd pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus regulē noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 1.punkts. Tajā noteiktais vides trokšņu robežlielums individuālo (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) dzīvojamo māju teritorijā dienā ir 55 dB(A), vakarā - 50 dB(A) un naktī - 45 dB(A). Tā kā ir mainījušies tiesiskie apstākļi, kas bija pamatā 2015.gada 22.decembra lēmuma izdošanai un tā darbības atjaunošanai, Augstākās tiesa ieskatā, ir zudis pamats, balstoties uz kuru lietā tika atjaunota pārsūdzētā lēmuma darbība.

[12] Apgabaltiesa lēmumā ir izvērtējusi subjektīvo kritēriju un nav konstatējusi apstākļus, kuru dēļ pieteicējai būtu nepieciešams nekavējoši saņemt pagaidu aizsardzību. Tiesas apsvērumi pamatoti galvenokārt ar apstākli, ka pieteicēja pastāvīgi nedzīvo trases tuvumā, un līdz ar to trases darbības ietekme uz pieteicēju nav pastāvīga.

Šajā sakarā Augstākā tiesa norāda, ka, tā kā konkrētajā gadījumā nav jālemj par administratīvā akta darbības apturēšanu, jo likumdevējs ir paredzējis, ka administratīvā akta darbība tiek apturēta līdz ar pieteikuma iesniegšanu tiesā, bet gan par piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu vai saglabāšanu, subjektīvais kritērijs nebūtu aplūkojams pieteicējas interešu kontekstā. Šajā gadījumā subjektīvais kritērijs aplūkojams no trešās personas interešu viedokļa. Vienlaikus, ņemot vērā, ka nav pamata piemērotās pagaidu aizsardzības saglabāšanai no objektīvā kritērija viedokļa (jo pārsūdzētais lēmums ir primšķietami prettiesisks), šobrīd nav vajadzības izvērtēt arī subjektīvo kritēriju.

Vienlaikus norādāms, ka jebkurā gadījumā apgabaltiesas argumenti par subjektīvo kritēriju ir kļūdaini turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[13] Administratīvā procesa likuma 31.panta otrā daļa noteic, ka pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir vai var tikt aizskartas. Citiem vārdiem, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu, jābūt aizskartām tās tiesībām vai tiesiskajām interesēm vai arī likumā jābūt īpaši paredzētam gadījumam, kad tiesā var vērsties, lai aizsargātu citu personu vai sabiedrības intereses.

Viens no likumā noteiktajiem gadījumiem, kad ir paredzēta atkāpe no vispārējās kārtības, ir vides tiesību joma, kur Latvijā ir paredzēts ļoti plašs, sabiedrību iesaistīties aicinošs regulējums. Proti, Vides aizsardzības likuma 9.panta trešā daļa noteic: ,,Sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt valsts iestādes vai pašvaldības administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi.” Jēdziens sabiedrība definēts minētā likuma 6.pantā, saskaņā ar kuru sabiedrība ir ikviena privātpersona, kā arī personu apvienības, organizācijas un grupas. Kā atzinusi Augstākā tiesa, 9.panta trešā daļa, jo īpaši ņemot vērā likuma mērķi nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, paredz ikvienas personas (fiziskas vai juridiskas) un šo personu izveidoto apvienību (biedrību, organizāciju, grupu) tiesības vērsties tiesā par vides aizsardzības jautājumiem. Likumdevējs tādējādi ir akcentējis sabiedrībai svarīgu un sensitīvu jomu, kurā nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība {2010.gada 31.marta lēmuma lietā Nr. SKA-325/2010 (A42938509) 7. punkts).

Augstākās tiesas ieskatā, pieteicējas pieteikums ir vērtējams kā tāds, kas iesniegts vides tiesību jomā, jo pieteicējas iebildumi lietā ir pamatoti ar tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un trases darbības rezultātā radītā trokšņa ietekmi uz veselību. Līdz ar to šādos gadījumos, vērtējot subjektīvo kritēriju, jāvērtē ne tikai pārsūdzētā administratīvā akta ietekme uz pieteicēju, bet arī tā ietekme uz vidi. Proti, vai nepieciešama pagaidu aizsardzība, lai nepieļautu būtisku kaitējumu videi.

[14] Satversmes tiesa 2017.gada 19.decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03 vērtēja noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punktā noteikto vides trokšņu robežlielumus. Spriedumā norādīts, ka ar apstrīdēto normu pieļautais troksnis ir ne tikai pietuvināts cilvēka veselībai kaitīgas sekas radošam troksnim, bet atsevišķos gadījumos pat lielāks par to un pārsniedz arī Pasaules Veselības organizācijas noteiktos trokšņa robežlielumus {19.2.punkts). Vērtējot trokšņa negatīvo ietekmi apdzīvotā vietā, jāņem vērā, ka pilsētā vides trokšņa iedarbība ne vienmēr ir tieša, taču tas var radīt netiešas sekas, vienlaikus atsevišķas problēmas tas var tikai saasināt vai veicināt. Veselības ministrija apstrīdēto normu pieņemšanas procesā minējusi argumentus tam, ka autotrasēs un mototrasēs radītais troksnis var kaitēt personu tiesībām uz veselību un tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, un norādījusi uz robežlielumiem, kas būtu saudzīgāki pret cilvēku {turpat). Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto tiesību normu, nav pienācīgā kārtībā veicis pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu un aizsargātu personas tiesības uz veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē (20.punkts).

No Satversmes tiesas spriedumā ietvertā noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punktā noteiktā vides trokšņu robežlielumu vērtējuma ir pamats izdarīt secinājumu, ka šajā tiesību normā atļautais trokšņa lielums būtiski ietekmē trases tuvumā esošo dzīvojamo māju iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi.

[15] Trešā persona paskaidrojumos par blakus sūdzību norādījusi, ka trases darbībā tiek ievēroti šobrīd spēkā esošie trokšņa robežlielumi un ka vēsturiskā situācija neattiecas uz trases darbību šobrīd.

Tā kā pieteikuma priekšmets ir konkrēta administratīvā akta - 2015.gada 22.decembra lēmuma atcelšana, šīs tiesvedības ietvaros nav pamata vērtēt, vai atbilstoši šā brīža tiesiskajam regulējumam un faktiskajiem apstākļiem attiecībā uz trešo personu ir izdodams tai labvēlīgs administratīvais akts. Par to vispirms ir jālemj attiecīgajām iestādēm.

[16] Ievērojot iepriekš minēto, Augstākā tiesa secina, ka apgabaltiesas lēmums ir atceļams un jautājums ir izlemjams pēc būtības. Šajā gadījumā ir pamats atcelt lietā piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli par 2015.gada 22.decembra lēmuma darbības atjaunošanu. Tas nozīmē, ka uz Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmā daļas pamata 2015.gada 22.decembra lēmuma darbība ir apturēta sakarā ar pieteikuma iesniegšanu tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 3.punktu un 324.panla pirmo daļu, Augstākā tiesa nolēma

Atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 12.jūlija lēmumu.

Atcelt ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 29.aprīļa lēmumu piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli - Kandavas novada domes 2015.gada 22.decembra lēmuma Nr. 19, 19§ darbības atjaunošanu.

Atmaksāt Elzai Freibergai samaksāto drošības naudu - 15 euro.

Lēmums nav pārsūdzams.

Novērtē šo rakstu:

22
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...