Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Administratīvā rajona tiesa atklātā tiesas sēdē izskatīja SIA ”Kartodroms” lūgumu par Kandavas novada būvvaldes 2017.gada 18.oktobra atzīmes par būvniecības ieceres akceptu paskaidrojuma rakstā objektam ”Prettrokšņa barjera”, Jelgavas ielā 16, Kandavas novadā darbības atjaunošanu un ar 2018.gada 17.augusta lēmumu lietā Nr.A420160318 A011603-18/2 nolēma noraidīt SIA ”Kartodroms” lūgumu.

Tiesas ieskatā prettrokšņu pasākumam ir jābūt efektīvam līdzeklim trokšņa robežlielumu nodrošināšanā. Būvniecības iecere paredz prettrokšņa ekrāna izbūvi vienā kartodroma trases stūrī 100 metru garumā, nedaudz samazinot trokšņa līmeni atsevišķu Priežu ielas māju teritorijā. Tomēr pārējo Priežu ielā esošo māju teritorijā trokšņa līmeņa samazināšanu būvniecības iecere neaptver. Šajās mājās atbilstoši lietas materiālos esošajiem mērījumiem trokšņa līmenis saglabāsies 75-79 dB(A).

Tiesas sēdē SIA ”Kartodroms” un Kandavas novada domes pārstāvji atzina, ka būvniecības iecere ir tikusi izstrādāta manis dēļ, lai samazinātu manas sūdzības par kartinga trases troksni. Šāds mērķis tiesas ieskatā nesaskan ar to mērķi, kādam būtu jākalpo prettrokšņa pasākumu īstenošanai.

Prettrokšņa pasākumam būtu jābūt vērstam uz pēc iespējas plašāka troksnim pakļauto personu loka aizsardzību, nevis tikai uz kādas konkrētas personas iesniegumu un sūdzību skaita samazināšanu.

Pēc prettrokšņa ekrāna izbūves paredzamais trokšņa līmenis – 65-69 dB(A) atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijās aizsardzībai pret vides (sadzīves) troksni norādītajam rada sirds un asinsvadu sistēmas slimību riska pieaugumu, tātad vērtējamas kā kaitīgas sekas radošs troksnis.

Tā kā prettrokšņa ekrāna galvenā funkcija ir nepieļaut trokšņa līmeņa pārsniegšanu, nevis tikai samazināt trokšņa avota radīto troksni, akceptētā prettrokšņa ekrāna izbūve tiesas ieskatā nenodrošinās to mērķi, kādam tā ir paredzēta.

Ar Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018.gada 23.augusta lēmumu lietā Nr.A420346615 SKA-1475/2018 atcelts Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 12.jūlija lēmums un Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 29.aprīļa lēmums par pagaidu aizsardzības līdzekli – Kandavas novada domes 2015.gada 22.decembra lēmumu Nr.19, 19& darbības atjaunošanu.

Tas nozīmē, ka Kandavas kartinga trases darbība ir apturēta.

Pielikumā pievienoju Augstākās tiesas administratīvo lietu departamenta 2018.gada 23.augusta lēmumu.

Lieta Nr. A420346615 SKA-1475/2018 Administratīvo lietu departaments

Latvijas Republikas Augstākā tiesa

LĒMUMS Rīgā 2018.gada 23.augustā

Augstākā tiesa šādā sastāvā: tiesnese Līvija Slica, tiesnese Dzintra Amerika, tiesnese Ieva Višķere

rakstveida procesā izskatīja Elzas Freibergas blakus sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 12.jūlija lēmumu, ar kuru noraidīts Elzas Freibergas lūgums par Kandavas novada domes 2015.gada 22.decēmbra lēmuma Nr. 19 19§ darbības apturēšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Kandavas novada domes 2014.gada 26.jūnija lēmumu apturēta kartodroma trases Kandavā, Jelgavas ielā 16, darbība un aizliegts trasi ekspluatēt līdz tādu prettrokšņa pasākumu īstenošanai, kas nodrošina normatīvo aktu prasībām atbilstošu trokšņa līmeni trasei pieguļošajā dzīvojamo māju teritorijā.

2015.gada 22.septembrī tika veikti grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumos Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk - noteikumi Nr. 16), nosakot tajos jaunus pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus ārpus telpām izvietotajām mototrasēm.

Ar Kandavas novada domes 2015.gada 15.oktobra lēmumu Nr. 16, l.§ atļauts ekspluatēt trasi konkrētos laika posmos ar mērķi veikt mērījumus par trokšņa atbilstību grozītajām noteikumu Nr. 16 prasībām. Ar Kandavas novada domes 2015.gada 29.oktobra lēmumu Nr. 17, 46.§ (turpmāk - 2015.gada 29.oktobra lēmums) trases darbība atjaunota ar mērķi veikt trases pielāgošanu atbilstoši noteikumos Nr. 16 veiktajiem grozījumiem. Ar Kandavas novada domes 2015.gada 22.decembra lēmumu Nr. 19 19.§ (turpmāk - 2015.gada 22.decembra lēmums) trases darbība atjaunota, jo trase atbilst noteikumu Nr. 16 prasībām.

[2] Pieteicēja Elza Freiberga vērsās tiesā, lūdzot domes 2015.gada 29.oktobra lēmuma atzīšanu par prettiesisku, 2015.gada 22.decembra lēmuma atcelšanu un personiskā kaitējuma atlīdzināšanu.

[3] Administratīvā rajona tiesa ar 2016.gada 29.aprīļa lēmumu, kas atstāts negrozīts ar Administratīvās apgabaltiesas 2bl6.gada 31.maija lēmumu, atjaunoja ar pieteikuma iesniegšanu tiesā apturēto 2015.gada 22.decembra lēmuma darbību.

Administratīvā rajona tiesa ar 2016.gada 9.decembra lēmumu noraidīja pieteicējas lūgumu par 2015.gada 22.decembra lēmuma darbības apturēšanu. Administratīvā apgabaltiesa ar 2017.gada 19.janvāra lēmumu šo lēmumu atstāja negrozītu.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018.gada 17.aprīļa spriedumu pieteikums daļēji apmierināts - domes 2015.gada 22.decembra lēmums atcelts ar sprieduma spēkā stāšanās dienu, Kandavas novada pašvaldībai uzlikts pienākums atlīdzināt pieteicējai 500 euro personisko (morālo) kaitējumu, bet noraidīts prasījums par personiskā kaitējuma atlīdzinājumu pārējā daļā, kā arī lūgums par sprieduma nekavējošas izpildes noteikšanu. Spriedumā norādīts turpmāk minētais.

[4.1] 2015.gada 22.decembra lēmuma spēkā esība ir priekšnoteikums trešās personas SIA „Kartodroms” tiesībām ekspluatēt trasi pirms 2014.gada 26.jūnija lēmumā noteikto prettrokšņa pasākumu veikšanas. 2015.gada 22.decembra lēmuma pieņemšanas faktiskais pamats ir trešās personas iesniegtie pierādījumi par trases atbilstību noteikumu Nr. 16 prasībām, tostarp 2.pielikuma 2.punktā noteiktajiem trokšņa robežlielumiem. Satversmes tiesa ar 2017.gada 19.decembra spriedumu lietā Nr. 2017-02-03 atzina noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punktu par neatbilstošu Satversmes 111. un 115.pantam un spēkā neesošu attiecībā uz pieteicēju no viņas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža. Tā kā gan 2015.gada 15.oktobra lēmuma un 2015.gada 29.oktobra lēmuma, gan galīgā 2015.gada 22.decembra lēmuma pieņemšana balstās noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punkta piemērošanā (faktu novērtēšanā atbilstoši šajā normā noteiktajiem trokšņa robežlielumiem), bet šo normu lietā nedrīkstēja piemērot, 2015.gada 22.decembra lēmums atzīstams par prettiesisku un atceļamu ar sprieduma spēkā stāšanās brīdi.

[4.2] Administratīvā rajona tiesa un Administratīvā apgabaltiesa šajā lietā, vērtējot pieteicējas lūgumu apturēt 2015.gada 22.decembra lēmuma darbību, ir vērtējusi pagaidu aizsardzības nepieciešamību pieteicējai. Tiesa konstatējusi, ka pieteicēja īrētajās dzīvojamajās telpās, kas atrodas netālu no trases, ikdienā tikpat kā neuzturas. Pieteicēja par dzīvesvietu, kurā tā ir sasniedzama, ir atzinusi un deklarējusi adresi Rīgā. Tātad arī trases darbības ietekme uz pieteicēju nav pastāvīga. Nav konstatējami apstākļi, kas raksturo pieteicējas atrašanos tādā situācijā, kas prasa nekavējošu pagaidu aizsardzību. Pieteicējas lūgums ir vairāk principiāla rakstura, nevis balstīts steidzamā vajadzībā.

Minētie apstākļi līdz sprieduma taisīšanai pēc būtības nav mainījušies. Lai gan sākas vasaras sezona, kurā trases darbība ir iespējami sagaidāma (ciktāl tā ir iespējama atbilstoši šobrīd spēkā esošajām tiesību normām), tomēr pieteicēja joprojām, arī tiesas sēdē iesniegtajā iesniegumā tiesai, kā savu pamata dzīvesvietu ir norādījusi adresi Rīgā. Tādējādi pieteicēja nav ikdienā pastāvīgi pakļauta trases iespējami radītajiem trokšņiem. Līdz ar to nav konstatējama pieteicējas atrašanās tik spiedīgā situācijā, kas prasītu noteikt izņēmumu no vispārīgās sprieduma spēkā stāšanās kārtības.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu procesa dalībnieki iesniedza apelācijas sūdzības un lietā ierosināta apelācijas tiesvedība.

Pieteicēja iesniedza lūgumu par pārsūdzēto lēmumu darbības apturēšanu.

[6] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 12.jūlija lēmumu pieteicējas lūgums noraidīts.

Apgabaltiesa norādīja, ka, izvērtējot pieteicējas norādīto pagaidu aizsardzības līdzekļa nepieciešamības pamatojumu, konstatējams, ka pieteicēja no nekustamā īpašuma Kandavā, Priežu ielā 10, īpašnieka saskaņā ar 2008.gada 31.jūlija īres līgumu īrē četras nedzīvojamās telpas - saimniecības ēku, divus šķūņus un kūti. Savukārt pieteicējas dzīvesvieta jau ilgstoši ir deklarēta Rīgā. Pieteicējas īrētās telpas ir saimniecības telpas un palīgtelpas, kas nav paredzētas dzīvošanai, bet dzīvojamā māja pieteicējai nav izīrēta un saskaņā ar pašvaldības paskaidroto tajā dzīvo liela ģimene. Tieši šo apstākļu dēļ, nevis trases radītā trokšņa dēļ, pieteicēja viņai izīrēto nekustamo īpašumu pašlaik nemaz nevar izmantot kā dzīvošanai piemērotu vietu. Apgabaltiesa arī pilnībā piekrita rajona tiesas spriedumā ietvertajam lietas apstākļu vērtējumam, izlemjot pieteicējas lūgumu par sprieduma nekavējošu izpildi.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa secināja, ka pieteicējas lūguma izlemšanas brīdī konstatētie apstākļi neapstiprina nepieciešamību saņemt nekavējošu pagaidu aizsardzību, proti, nav konstatējams pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanas subjektīvais kritērijs.

[7] Pieteicēja iesniedza blakus sūdzību par apgabaltiesas lēmumu, norādot turpmāk minētos argumentus.

[7.1] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka Kandavas novada dome un trešā persona ir sniegušas tiesai nepatiesu informāciju un sagrozījušas lietas faktiskos apstākļus.

[7.2] Kandavas novada dome norāda, ka trešā persona ir uzsākusi kartinga trases ekspluatāciju ar elektriskajiem kartingiem, tāpēc trases darbība nerada troksni. Trases darbības laiks ir sešas dienas pēc kārtas un tās darbības laikā tiek braukts vismaz 99 % ar sporta un īres kartingiem, tāpēc ne dome, ne trešā persona tiesai neiesniedz mērījumus no monitoringa iekārtām. Pa trasi tiek regulāri braukts arī ar motocikliem.

[7.3] Nekustamais īpašums Kandavā, Priežu ielā 10, pieder pieteicējas brāļa dēlam. Viņiem ir mutiska vienošanās, ka pieteicēja var dzīvot dzīvojamajā ēkā, pieteicējai ir atsevišķa istaba, kurā viņa var dzīvot no 2003.gada. 2007.gadā pieteicēja nolēma savas vecumdienas pavadīt Kandavā. Tieši tāpēc, ka dzīvojamajā mājā 2008.gadā dzīvoja ģimene ar trīs bērniem, 2008.gada 31.jūlijā tika noslēgts īres līgums par īres tiesībām uz saimniecības ēku un palīgceltnēm. īres līgums paredz ēku pārbūvi un pārplānošanu, līdz tam pieteicēja dzīvotu dzīvojamajā mājā. Šo 11 gadu laikā bērni jau ir kļuvuši pieauguši un vecākās meitas dzīvo Rīgā.

Tā kā saimniecības ēka sākotnēji ir projektēta un būvēta kā dzīvojamā māja un padomju laikos tur oficiāli bija dzīvokļi, pieteicēja var veikt ēkas renovāciju vai rekonstrukciju un mainīt tās izmantošanas veidu. Tieši tāpēc, ka publiski tika pausts viedoklis, ka kartinga trasei būs pasaules standartiem atbilstoša trokšņa siena, tika noslēgts īres līgums.

Pieteicēja konkrētajā īpašumā pašlaik ilgstoši nevar uzturēties tikai un vienīgi kartinga trases dēļ, jo pieteicējas gados veselības stāvokļa dēļ tur uzturēties ir dzīvībai bīstami. Tieši kartinga trasē notiekošās darbības dēļ pieteicējai nebija un arī pašlaik nav iespējas izmantot īres līgumā paredzētās tiesības, jo nav tiesiskas paļāvības, ka, ieguldot naudas līdzekļus, pieteicēja varēs izmantot savas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības.

[7.4] Troksnis ir vidi ietekmējošs faktors, tāpēc pieteikumi iesniegti vides aizsardzības jomā. Vides lietās personas subjektīvo publisko tiesību aizskārumam nav nozīmes.

[7.5] Cilvēkiem, kuri dzīvo tuvu kartinga trasei, trokšņa iedarbība var radīt pārejošu vai pastāvīgu ietekmi uz organisma fizioloģisko funkciju norisēm. Jūtīgiem cilvēkiem tas var izraisīt funkcionālo sistēmu traucējumus. Kartinga trases darbības atjaunošana aizskāra ne tikai pieteicējas cilvēktiesības, bet arī visu kartinga trases tuvumā dzīvojošo iedzīvotāju tiesības, domes pienākums bija izvērtēt lēmuma atbilstību vispārējiem demokrātiskas valsts tiesību principiem. Tiesnešu ieskatā trešās personas tiesības veikt nelikumīgu uzņēmējdarbību un tās rezultātā gūt peļņu ir vairāk aizsargājamas, nekā iedzīvotāju cilvēktiesības.

[7.6] Tikai tāpēc, ka rajona tiesa ar 2016.gada 29.aprīļa lēmumu atjaunoja kartinga trases darbību, jau trešo gadu kartinga trases tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji ar kartinga trasē notiekošās darbības troksni tiek spīdzināti.

[8] Trešā persona paskaidrojumos par blakus sūdzību norāda, ka pieteicējas minētie apstākļi neapstiprina nepieciešamību saņemt nekavējošu pagaidu aizsardzību. Pieteicēja pastāvīgi nedzīvo Kandavā, tikai viesojas. Trases darbībā tiek ievēroti šobrīd spēkā esošie trokšņa robežlielumi. Kopš trases darbības atjaunošanas atbildīgās iestādes nav konstatējušas trases darbības neatbilstību spēkā esošajiem trokšņa robežlielumiem.

Motīvu daļa

[9] 2015.gada 22.decembra lēmuma darbība bija apturēta uz likuma pamata ar pieteikuma iesniegšanu tiesā (Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmā daļa). Tā darbība uz tiesvedības laiku ir atjaunota ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 29.aprīļa lēmumu. Līdz ar to pieteicējas lūgums par lēmuma darbības apturēšanu ir vērtējams kā lūgums pārskatīt (atcelt) Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 29.aprīlī noteikto pagaidu aizsardzības līdzekli - 2015.gada 22.decembra lēmuma darbības atjaunošanu.

Līdz ar to būtībā tiesai šobrīd jāizvērtē nevis tas, vai ir pamats piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli - administratīvā akta apturēšanu (jo likumdevējs ir noteicis, ka vispārīgi šāda administratīvā akta darbībai būtu jābūt apturētai ar pieteikuma iesniegšanu tiesā), bet gan tas, vai ir tiesisks pamats atjaunot pārsūdzētā lēmuma darbību.

[10] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 185.’panta otro daļu tiesa, izlemjot lūgumu par administratīvā akta vai faktiskas rīcības darbības apturēšanu vai administratīvā akta darbības atjaunošanu, ņem vērā to, vai pārsūdzētā administratīvā akta darbība varētu radīt būtisku kaitējumu vai zaudējumus, kuru novēršana vai atlīdzināšana būtu ievērojamo apgrūtināta vai prasītu nesamērīgus resursus (tiesu praksē tiek apzīmēts kā subjektīvais kritērijs), un to, vai pārsūdzētais administratīvais akts ir pirmšķietami (prima facie) prettiesisks (tiesu praksē apzīmēts kā objektīvais kritērijs).

Minētie kritēriji pagaidu aizsardzības piemērošanai novērtējami kumulatīvi - ja nepastāv viens no tiem, pagaidu aizsardzības piemērošanai nav pamata.

[11] Vispirms tiks izvērtēts objektīvais kritērijs.

2015.gada 22.decembra lēmums, ar kuru atjaunota kartadroma trases darbība, pamatots ar to, ka trases trokšņa robežlielumi atbilst noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punktā noteiktajiem vides trokšņu robežlielumiem ārpus telpām izvietotajām mototrasēm.

Pamatojoties uz tādiem pašiem tiesiskajiem un faktiskajiem apstākļiem, Administratīvā rajona tiesa ar 2016.gada 29.aprīļa lēmumu atjaunoja 2015.gada 22.decembra lēmuma darbību.

Lietā atrodas Veselības inspekcijas 2016.gada 3.novembra vēstule pieteicējai par trokšņa mērījumu 2016.gada jūlijā un septembrī rezultātiem (4.sējuma 2.-15. lapa), no kuras izriet, ka trokšņa mērījumi atbilst tobrīd spēkā esošajam tiesiskajam regulējuma, bet pārsniedz tos robežlielumus, kas ir spēkā šobrīd.

Ar Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumu lietā Nr. 2017-02-03 noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punkts tika atzīts par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 111. un 115.pantam, un ir spēkā neesošs no 2017.gada 21.decembra. Savukārt attiecībā uz pieteicēju noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punktu Satversmes tiesa atzina par spēkā neesošu no pieteicējas pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Ņemot vērā minēto, 2015.gada 22.decembra lēmums pirmšķietami ir atzīstams par prettiesisku.

Vērtējot iespēju saglabāt lietā piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli (atjaunota 2015.gada 22.decembra lēmuma darbība), ir ņemams vērā, ka vairs nav tiesiska pamata trases radīto trokšņu lielumu vērtēt atbilstoši tiem robežlielumiem, kas bija noteikti spēku zaudējušajā normā - noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punktā. Šobrīd pieļaujamos vides trokšņa robežlielumus regulē noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 1.punkts. Tajā noteiktais vides trokšņu robežlielums individuālo (savrupmāju, mazstāvu vai viensētu) dzīvojamo māju teritorijā dienā ir 55 dB(A), vakarā - 50 dB(A) un naktī - 45 dB(A). Tā kā ir mainījušies tiesiskie apstākļi, kas bija pamatā 2015.gada 22.decembra lēmuma izdošanai un tā darbības atjaunošanai, Augstākās tiesa ieskatā, ir zudis pamats, balstoties uz kuru lietā tika atjaunota pārsūdzētā lēmuma darbība.

[12] Apgabaltiesa lēmumā ir izvērtējusi subjektīvo kritēriju un nav konstatējusi apstākļus, kuru dēļ pieteicējai būtu nepieciešams nekavējoši saņemt pagaidu aizsardzību. Tiesas apsvērumi pamatoti galvenokārt ar apstākli, ka pieteicēja pastāvīgi nedzīvo trases tuvumā, un līdz ar to trases darbības ietekme uz pieteicēju nav pastāvīga.

Šajā sakarā Augstākā tiesa norāda, ka, tā kā konkrētajā gadījumā nav jālemj par administratīvā akta darbības apturēšanu, jo likumdevējs ir paredzējis, ka administratīvā akta darbība tiek apturēta līdz ar pieteikuma iesniegšanu tiesā, bet gan par piemērotā pagaidu aizsardzības līdzekļa atcelšanu vai saglabāšanu, subjektīvais kritērijs nebūtu aplūkojams pieteicējas interešu kontekstā. Šajā gadījumā subjektīvais kritērijs aplūkojams no trešās personas interešu viedokļa. Vienlaikus, ņemot vērā, ka nav pamata piemērotās pagaidu aizsardzības saglabāšanai no objektīvā kritērija viedokļa (jo pārsūdzētais lēmums ir primšķietami prettiesisks), šobrīd nav vajadzības izvērtēt arī subjektīvo kritēriju.

Vienlaikus norādāms, ka jebkurā gadījumā apgabaltiesas argumenti par subjektīvo kritēriju ir kļūdaini turpmāk minēto apsvērumu dēļ.

[13] Administratīvā procesa likuma 31.panta otrā daļa noteic, ka pieteikumu, izņemot likumā noteiktos gadījumus, var iesniegt privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses ir vai var tikt aizskartas. Citiem vārdiem, lai persona varētu vērsties tiesā ar pieteikumu, jābūt aizskartām tās tiesībām vai tiesiskajām interesēm vai arī likumā jābūt īpaši paredzētam gadījumam, kad tiesā var vērsties, lai aizsargātu citu personu vai sabiedrības intereses.

Viens no likumā noteiktajiem gadījumiem, kad ir paredzēta atkāpe no vispārējās kārtības, ir vides tiesību joma, kur Latvijā ir paredzēts ļoti plašs, sabiedrību iesaistīties aicinošs regulējums. Proti, Vides aizsardzības likuma 9.panta trešā daļa noteic: ,,Sabiedrība ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt valsts iestādes vai pašvaldības administratīvo aktu vai faktisko rīcību, kas neatbilst vides normatīvo aktu prasībām, rada kaitējuma draudus vai kaitējumu videi.” Jēdziens sabiedrība definēts minētā likuma 6.pantā, saskaņā ar kuru sabiedrība ir ikviena privātpersona, kā arī personu apvienības, organizācijas un grupas. Kā atzinusi Augstākā tiesa, 9.panta trešā daļa, jo īpaši ņemot vērā likuma mērķi nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, paredz ikvienas personas (fiziskas vai juridiskas) un šo personu izveidoto apvienību (biedrību, organizāciju, grupu) tiesības vērsties tiesā par vides aizsardzības jautājumiem. Likumdevējs tādējādi ir akcentējis sabiedrībai svarīgu un sensitīvu jomu, kurā nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība {2010.gada 31.marta lēmuma lietā Nr. SKA-325/2010 (A42938509) 7. punkts).

Augstākās tiesas ieskatā, pieteicējas pieteikums ir vērtējams kā tāds, kas iesniegts vides tiesību jomā, jo pieteicējas iebildumi lietā ir pamatoti ar tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē un trases darbības rezultātā radītā trokšņa ietekmi uz veselību. Līdz ar to šādos gadījumos, vērtējot subjektīvo kritēriju, jāvērtē ne tikai pārsūdzētā administratīvā akta ietekme uz pieteicēju, bet arī tā ietekme uz vidi. Proti, vai nepieciešama pagaidu aizsardzība, lai nepieļautu būtisku kaitējumu videi.

[14] Satversmes tiesa 2017.gada 19.decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03 vērtēja noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punktā noteikto vides trokšņu robežlielumus. Spriedumā norādīts, ka ar apstrīdēto normu pieļautais troksnis ir ne tikai pietuvināts cilvēka veselībai kaitīgas sekas radošam troksnim, bet atsevišķos gadījumos pat lielāks par to un pārsniedz arī Pasaules Veselības organizācijas noteiktos trokšņa robežlielumus {19.2.punkts). Vērtējot trokšņa negatīvo ietekmi apdzīvotā vietā, jāņem vērā, ka pilsētā vides trokšņa iedarbība ne vienmēr ir tieša, taču tas var radīt netiešas sekas, vienlaikus atsevišķas problēmas tas var tikai saasināt vai veicināt. Veselības ministrija apstrīdēto normu pieņemšanas procesā minējusi argumentus tam, ka autotrasēs un mototrasēs radītais troksnis var kaitēt personu tiesībām uz veselību un tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē, un norādījusi uz robežlielumiem, kas būtu saudzīgāki pret cilvēku {turpat). Satversmes tiesa atzina, ka Ministru kabinets, pieņemot apstrīdēto tiesību normu, nav pienācīgā kārtībā veicis pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu un aizsargātu personas tiesības uz veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē (20.punkts).

No Satversmes tiesas spriedumā ietvertā noteikumu Nr. 16 2.pielikuma 2.punktā noteiktā vides trokšņu robežlielumu vērtējuma ir pamats izdarīt secinājumu, ka šajā tiesību normā atļautais trokšņa lielums būtiski ietekmē trases tuvumā esošo dzīvojamo māju iedzīvotāju tiesības uz labvēlīgu vidi.

[15] Trešā persona paskaidrojumos par blakus sūdzību norādījusi, ka trases darbībā tiek ievēroti šobrīd spēkā esošie trokšņa robežlielumi un ka vēsturiskā situācija neattiecas uz trases darbību šobrīd.

Tā kā pieteikuma priekšmets ir konkrēta administratīvā akta - 2015.gada 22.decembra lēmuma atcelšana, šīs tiesvedības ietvaros nav pamata vērtēt, vai atbilstoši šā brīža tiesiskajam regulējumam un faktiskajiem apstākļiem attiecībā uz trešo personu ir izdodams tai labvēlīgs administratīvais akts. Par to vispirms ir jālemj attiecīgajām iestādēm.

[16] Ievērojot iepriekš minēto, Augstākā tiesa secina, ka apgabaltiesas lēmums ir atceļams un jautājums ir izlemjams pēc būtības. Šajā gadījumā ir pamats atcelt lietā piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli par 2015.gada 22.decembra lēmuma darbības atjaunošanu. Tas nozīmē, ka uz Administratīvā procesa likuma 185.panta pirmā daļas pamata 2015.gada 22.decembra lēmuma darbība ir apturēta sakarā ar pieteikuma iesniegšanu tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 323.panta pirmās daļas 3.punktu un 324.panla pirmo daļu, Augstākā tiesa nolēma

Atcelt Administratīvās apgabaltiesas 2018.gada 12.jūlija lēmumu.

Atcelt ar Administratīvās rajona tiesas 2016.gada 29.aprīļa lēmumu piemēroto pagaidu aizsardzības līdzekli - Kandavas novada domes 2015.gada 22.decembra lēmuma Nr. 19, 19§ darbības atjaunošanu.

Atmaksāt Elzai Freibergai samaksāto drošības naudu - 15 euro.

Lēmums nav pārsūdzams.

Novērtē šo rakstu:

23
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...