Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Kanta piemiņai

Jānis Erlats
20.04.2024.
Komentāri (41)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1724. gada 22. aprīlī, svētā Imanuela dienā segliniekam Johanam Georgam Kantam un mājsaimniecei Annai piedzima dēls, pēc kārtas ceturtais bērns ģimenē. Dažādos informācijas avotos ir minēts atšķirīgs piedzimušo skaits, no deviņiem līdz pat divpadsmit bērniem. Kēnigsbergas iedzīvotāji bija pārcietuši mēra epidēmiju, taču dažādas slimības viņus vajāja vēl joprojām. Ilgu mūžu neparedzēja arī mazajam Imanuelam, tomēr viņš nodzīvoja līdz gandrīz 80 gadu vecumam. Jau agrā jaunībā Kants sāka rūpēties par savu veselību, un to viņš darīja visu atlikušo dzīvi.

16 gadu vecumā Kants iestājās Kēnigsbergas universitātē, kurā mācījās līdz mātes un tēva nāvei. Ģimene palika bez vecākiem, un Imanuelam kā vecākajam dēlam bija jāuzņemas atbildība par trim māsām un 11 gadus jaunāko brāli. Māsas sāka strādāt par mājkalpotājām, bet Imanuelam piedāvāja mājskolotāja vietu. Ar savām pieklājīgajām manierēm, dzirkstošo asprātību un spēju mācīt 12 dažādus mācību priekšmetus viņš drīz vien kļuva par pieprasītu privātskolotāju.

Šajā vecumā Kanta mīļākais priekšmets bija ģeogrāfija, un to viņš ne tikai mācīja, bet arī sarakstīja vairākas apceres fiziskajā ģeogrāfijā. Tie bija tik pārliecinoši un krāsaini apkārtējās vides apraksti, ka spēja maldināt Kanta pirmos biogrāfus, kuri uzskatīja viņu par aizrautīgu ceļotāju. Uzzinājuši, ka visu savu mūžu Kants nodzīvoja dzimtajā Kēnigsbergā, neaizbraucot tālāk par 120 kilometriem no pilsētas, viņi filozofam sāka piedāvāt ekstrasensa spējas.

Kad draugi Kantam jautāja, kāpēc viņu neinteresē citas pilsētas, viņš atbildēja, ka ir pārāk ziņkārīgs. Lai iepazītu un izprastu cilvēkus, ir vajadzīgs laiks, bet ceļošana laiku atņem. Pēc šīs atbildes draugi Kantu sāka saukt par 18. gadsimta Sokrātu un pēc būtības nebija kļūdījušies. Gan Sokrāts, gan Kants Rietumu filozofijā izveidoja divas spēcīgas straumes, no kurām radās daudzi izcili filozofi.

Draudzīgas attiecības Kantam bija ļoti svarīgas. Katru dienu pusdienas viņš ēda pazīstamu cilvēku sabiedrībā, kurā vajadzēja būt no trīs līdz deviņiem cilvēkiem. Divu cilvēku sarunā agri vai vēlu sākās citu cilvēku aprunāšana, bet vairāk par deviņu cilvēku sabiedrībā neizdevās uzturēt vienotu sarunu tematu. Filozofam patika garšīgi ēdieni un nelielos daudzumos baudīt labu vīnu, toties nepatika dzert alu. Laba veselība bija atkarīga no labas vēdera darbības un labvēlīgas apkārtējo attieksmes ēšanas laikā, tāpēc pie galda nebija pieļaujami nekādi strīdi. Ja kāds no pusdienu dalībniekiem palika neapmierināts vai aizgāja ātrāk no galda, tad Kants domās analizēja nepatīkamo atgadījumu cēloņus, lai tie vēlāk  neatkārtotos. Pārdomu rezultātā Kants nonāca pie divām svarīgām atziņām. Cilvēks par cilvēku kļūst tikai citu cilvēku sabiedrībā, un cilvēks sevi par cilvēku var saukt tikai tad, ja arī citos saskata cilvēkus.

Vēsturē ir daudz piemēru tam, ka filozofs māca vienus uzskatus, bet īstajā dzīvē vadās pēc pavisam citiem uzskatiem. Uz Kantu šis apgalvojums neattiecās, viņa uzskati un dzīve bija cieši savijušies kopā, papildinot viens otru. 18. gadsimta medicīnā valdīja pārliecība, ka katram cilvēkam dzīvē ir dots noteikts enerģijas daudzums, kuru izlietojot iestājas nāve. Stingrs režīms, atturēšanās no fiziskām aktivitātēm un izvairīšanās no strīdiem palīdzētu saglabāt šo enerģiju ilgam laikam. Kants kļuva par fanātisku dienas režīma ievērotāju, ļoti lēnu pastaigu cienītāju un draudzīgu attiecību uzturētāju ar visiem. Savu mūžu viņš nodzīvoja bez ienaidniekiem, un pēdējā gaitā viņu pavadīja gandrīz visi Kēnigsbergas iedzīvotāji.

Savu uzskatu pirmskritiskajā posmā Kants aizrāvās ar fiziku, taču drīz vien to sāka uzskatīt par pārāk seklu zinātni. Cilvēce savā attīstības gaitā bija izstrādājusi zinātnisko metodi pateicoties novērojumiem, loģikai, eksperimentiem un matemātikai. Fizika bija kļuvusi par pabeigtu sistēmu, kas vairs nebija interesanta. Cita lieta bija dzīvība. Niecīgu tārpiņu Kants uzskatīja par nesalīdzināmi sarežģītāku sistēmu, bet cilvēku par vienīgo patiesi vērto izpētes objektu. Mūža otrajā pusē viņš jau nojauta, ka ir atklājis jaunu uzskatu sistēmu, taču šī nojauta bija jāizsaka vārdos. Kants uz vairāk nekā desmit gadiem pārtrauca publicēties un šajā laikā strādāja pie sava mūža galvenā darba. Filozofs bija atklājis jaunu, nevienam cilvēkam agrāk neiepazītu zemi, kuru viņš aprakstīja līdzīgi tam, kā to dara ģeogrāfi.

Līdz Kantam pastāvēja divas lielas uzskatu sistēmas. Vienā no tām bija fiziskā autoritāte, kuras uzskatu patiesumu nedrīkstēja apstrīdēt. Otrajā bija garīgā autoritāte savstarpēji pretrunīgā izteikumu sistēmā, kuras citātus varēja pēc vajadzības piemērot attiecīgajam notikumam. Kants uzskatīja, ka viņš ir atklājis trešo sistēmu, pēc iepazīšanās ar kuru atkritīs vajadzība pēc pirmajām divām. Filozofijā to dēvē par Kopernika apvērsumu, kad centrā ir nevis objekts, ap kuru riņķo subjekti, bet subjekts, ap kuru riņķo objekti.

Kanta uzskati nonāca līdz Prūsijas ķeizaram Vilhelmam II, kurš aizliedza filozofam runāt un rakstīt par reliģiskiem tematiem. Kants ievēroja šo noteikumu līdz pat ķeizara nāvei. Viņa brīvības izpratne nebija saistīta ar cilvēku savstarpējām attiecībām, bet bija saistīta ar izziņu. Jaunatklātajā zemē bija tik daudz virzienu, kurp doties, ka pārāk liela brīvība apgrūtināja izvēles izdarīšanu. Viens virziens jau sākumā bija bīstams, bet vēlāk kļuva neatļauts, tāpēc filozofs neizrādīja neapmierinātību ar uzlikto ierobežojumu.

Ikvienam autoram, kurš vēlas īsumā aprakstīt Kanta uzskatus, jārēķinās ar lasītāju neizpratni un neticību. Apgalvojumi šķiet pārāk izdomāti, tiem uzreiz grūti noticēt. Vēsturē ir bijuši daudzi domātāji ar neparastiem uzskatiem, un ar ko gan Kants salīdzinājumā ar viņiem izpelnītos īpašu uzmanību? Ir saprotama filozofijas vēsturnieku interese, bet kāpēc lasītājam būtu jātērē laiks, lai iepazītos ar kaut kādiem novecojušiem uzskatiem? Virspusēji un ātri tos aprakstot, tik tiešām var rasties šādi secinājumi. Lai no tā izvairītos, šajā rakstā uzmanība būs pievērsta tikai vienam apgalvojumam – par to, kā ir iespējama tīrā matemātika vai, izsakoties citiem vārdiem, par laiku un telpu cilvēka domāšanā.

Uzreiz jāpaskaidro, ka Kants matemātiku nesaistīja ar lietu īpašībām. Ja tā būtu, tad matemātika kļūtu atkarīga no pieredzes, un nebūtu iespējama ne Eiklīda ģeometrija, ne Ņūtona mehānika. Tātad laiks un telpa nav lietu, bet gan paša cilvēka domāšanas īpašība. Cilvēks lietas var izzināt tikai laikā un telpā, bet ārpus tās lietu patiesās īpašības nav izzināmas. Apgalvojums šķiet maz ticams pat mūsdienās, tāpēc tā apraksts varētu būt interesants daudziem lasītājiem.

Pagājušā gadsimta sākumā fizikā tika izdarīti divi lieli atklājumi – relativitātes teorija un kvantu mehānika. Relativitātes teorijā laiks un telpa tika apvienoti vienotā laiktelpā, savukārt kvantu mehānikā laiks un telpa kļuva varbūtīgi. Kvantu mehānikā nepastāvēja tādi apzīmējumi kā agrāk un vēlāk vai tuvāk un tālāk, bet lielāka vai mazāka varbūtība kaut kad notikt vai kaut kur atrasties. Daļiņu trajektoriju nevarēja aprēķināt precīzi, toties varēja aprēķināt varbūtējo iespēju kaut kad kaut kur atrasties.

Matemātisko formulu, kas attēlo visas iespējamās varbūtības, sauc par attiecīgās daļiņas superpozīciju. Matemātika ļāva precīzi aprakstīt sistēmu kopumā, taču ne sistēmas atsevišķās daļas. Piemēram, divu vienādu skaitļu reizinājums vienmēr deva pozitīvu skaitli, bet, kādi bija šie skaitļi – pozitīvi vai negatīvi, palika nezināms. Fiziķiem bija jāsamierinās, ka viļņos viļņojas nejaušības un viņiem jākļūst par rēķinātājiem, nevis domātājiem. Nevienā citā fizikas nozarē nav veikts tik daudz eksperimentu, un nevienā citā fizikas nozarē nav tik liela uzticamība matemātikas pareizībai kā kvantu mehānikā.

Ikvienam atklājumam vajadzētu būt ne tikai matemātiski, bet arī vārdiski izskaidrojamam. Pirmais bija mēģinājums kvantu mehāniku izskaidrot ar relativitātes teoriju. Elementārdaļiņa, savā ceļā sastopot škērsli, to pārvar no abām pusēm vienlaicīgi, veidojot divas savstarpēji saistītās daļiņas, kurām abām ir viļņa īpašības. Ja vēlamies novērot vai, tēlaināk izsakoties, aptaustīt elementārdaļiņu ar aptuveni divu tūkstošu reižu lielāku taustu (minimālais gaismas viļņa garums salīdzinājumā ar pašas elementārdaļinas izmēriem), pa kuru šķēršļa pusi tā pārvietojas, elementārdaļiņa no viļņa atkal kļūst par daļiņu.

Eksperimentējot var pagarināt vienas saistītās daļiņas ceļu līdz ekrānam un to novērot tikai pēc tam, kad otra saistītā daļiņa ir jau atdūrusies pret ekrānu. Tā kā īsāko ceļu veikusī daļiņa nav novērota, tai vajadzētu būt viļņa īpašībām, taču liels bija fiziķu pārsteigums, kad daļiņas īpašības tagadnē kļuva atkarīgas no tā, vai otra daļiņa tiks vai netiks novērota nākotnē.

Relativitātes teorija to skaidroja ar to, ka abas daļiņas pārvietojas ar gaismas ātrumu, tāpēc daļiņu inerciālajā sistēmā tās pret ekrānu atduras vienlaicīgi, neatkarīgi no veiktā attāluma. Cilvēciskajā inerciālajā sistēmā radās iespaids, ka tagadne jau ir noteikta nākotnē, un, to attiecinot uz visu fizisko vidi, tika pieņemts, ka cilvēkam, piemēram, nav brīvās gribas.

Ja gan vienas, gan otras saistītās daļiņas ceļā radās magnētiskais lauks, tad, vienai daļiņai novirzoties uz vienu pusi, otra daļiņa vienmēr novirzījās uz pretējo pusi, turklāt informācijas apmaiņa starp daļiņām notika ātrāk par gaismas ātrumu. Relativitātes teorijā tika pieņemts, ka daļiņām jau sākumā ir kāda fizikā pagaidām nezināma vērtība, kura tiks atklāta nākotnē. Līdzīgi kā tas ir ar cimdiem līdz brīdim, kamēr vienu no tiem neuzvelk rokā.

Pagājušā gadsimta vidū tika izstrādāts matemātiskais modelis šī pieņēmuma pārbaudei, un gadsimta beigās tika veiktas arī nepieciešamo eksperimentu sērijas. Šie eksperimenti pierādīja, ka daļiņām nav nezināmu vērtību, un par to veikšanu 2022. gadā tika piešķirta Nobela prēmija fizikā. Pieņēmums, ka daļiņām ir apslēpta vērtība, bija nepareizs, taču tas neietekmēja pašas relativitates teorijas pareizību. Jāatzīmē, ka arī pats relativitātes teorijas radītājs mūža otrajā pusē nebija pārliecināts par sava skaidrojuma pareizību, par ko liecina viņa sacītais draugiem. Ja sabiedrība netic cilvēkam, tad viņš var runāt pareizi, un visi to uzskata par muļķību. Ja sabiedrība tic cilvēkam, tad viņš var runāt nepareizi, un visi to uzskata par gudrību.

Relativitātes teorija bija tipiska viena cilvēka domu konstrukcija, savukārt kvantu mehānika bija tipiska daudzu cilvēku kolektīvi radīta uzskatu sistēma. Par godu Kanta simtajai nāves dienai Prūsijas Zinātņu akadēmija izdeva kopoto rakstu sējumus, no kuriem daudzi kvantu fiziķi smēlās iedvesmu problēmas labākai izpratnei. Otrais kvantu mehānikas vārdiskais skaidrojums ir pazīstams ar nosaukumu „Kopenhāgenas interpretācija” un ir saistīts ar Kanta uzskatiem. Fundamentālas vērtības klasiskajā fizikā ir laiks un telpa, savukārt fundamentālas vērtības kvantu fizikā ir daļiņas un viļņi.

Cilvēka domāšana uztver laiku un telpu, līdzīgi kā plaušas uztver gaisu. Pasaulē ir arī ūdens vide, kurā neviens nevar elpot ar plaušām. Cilvēks, nokļūstot zem ūdens un mēģinot elpot ar plaušām piedzīvo līdzīgu šoku kā klasiskais fiziķis, nokļūstot kvantu fizikā. Kamēr vide nav nomainīta, tas ir, nav izdarīti mērījumi, tikmēr viņš atrodas ūdens, nevis gaisa vidē. Ja pirms gadsimta „Kopenhāgenas interpretācija” vēl bija jauna un maz izpētīta, tad mūsdienās tā ir daudz labāk izskaidrota. Tāpat kā zemūdens vidē cilvēks ir iemācījies uzturēties, tāpat viņš, pateicoties matemātikai, ir iemācījies izprast kvantu mehāniku. Lai noskaidrotu, kā cilvēka domāšanā iespējama matemātika, atkal jāatgriežas atpakaļ pie Kanta.

Lasot tekstu, cilvēks burtus „e” un „s” uztver kā vārdu „es”, nevis, piemēram, kā vārdu „tu”. Tas ir iespējams tāpēc, ka cilvēks ir iemācījies saprast, ka likumu ievērošana palīdz iegūt zināšanas. Tāpat viņš ir iemācījies saprast, ka „A” ir vienāds ar „A”, taču abas šīs sapratnes savstarpēji atšķiras. Ja burti tiek novietoti līdzās viens otram, tad to sapratne notiek telpā, bet, ja burti tiek novietoti viens virs otra, tad to sapratne notiek laikā. Telpā cilvēks apgūst apkārtējo vidi, bet laikā notiek visas cilvēces attīstība no dzīvnieciskā uz cilvēcisko. Vārdiskā sapratne un matemātiskā sapratne nav viens un tas pats, katra no tām iespējama atsevišķi. Kants abas šīs sapratnes uzskatīja par līdzīgām, taču par personībām sauca cilvēkus ar spilgti izteiktu domāšanu laikā.

Relativitātes teorija apgalvo, ka ir vienota laiktelpa, līdz ar to matemātiskajam ir jābūt izskaidrojamam arī vārdiski. Šī pieņēmuma pierādīšanai tika izmantots arguments, ka Kants par telpu uzskatīja Eiklīda ģeometriju, bet viņam nebija zināma sfēriskā ģeometrija. Relativitātes teorija izmantoja sfērisko ģeometriju, līdz ar to visi Kanta uzskati par laiku un telpu kļuva novecojuši un fizikā neizmantojami.

Fiziķu nepatikai pret Kantu ir vēl viens nopietns iemesls. Eksperiments ir jautājuma uzdošana dabai, pēc kuras tiek saņemta atbilde. Ja laiks un telpa ir pašas dabas īpašības, tad atbilde tiek saņemta tieši no dabas, bet, ja laiks un telpa ir cilvēka domāšanas īpašības, tad cilvēks šajā procesā ir starpnieks. Metafizikā ir zināms, ka tā var būt tikai subjektīva, jo vienmēr atradīsies kāds cilvēks, kurš nepiekritīs pat acīmredzamajam apgalvojumam. Daba nemelo, toties par cilvēku šādas pārliecības nav. Fiziķiem ļoti nepatiktu, ja arī dabas pētniecība kļūtu subjektīva, līdz ar to fizika faktiski kļūtu par metafiziku.

Tomēr, iedziļinoties Kanta apgalvojumos, var secināt, ka matemātika ir kopīga gan dabai, gan cilvēka domāšanai un melošana rodas no neiespējamības dabas likumus izskaidrot vārdiski. Ja filozofa rakstīto neuztver burtiski, bet tajā ievij pēdējos trīs gadsimtos iegūtās zināšanas, tad uz viņa uzskatu bāzes Kantu iespējams izprast kā modernu domātāju. Kants vēlējās zināšanas par cilvēku padarīt tikpat ticamas kā ticību matemātikai, tāpēc izveidoja uzskatu sistēmu virs fizikas un virs cilvēcīgā, lai no vienotā kopējā varētu izprast gan fiziku, gan cilvēcīgo. Mūsdienās humanitārās zinātnes ir tikpat nozīmīgas kā eksaktās zinātnes, un tas ir liels filozofa nopelns.

Nobeigumā īss secinājums par Kanta mācību. Mācieties matemātiku un trenējiet domāšanu laikā, lai pats sevi un citus virzītu no dzīvnieciskā uz cilvēcisko. Varat samierināties ar apkārtni, taču tad tā būs pielāgošanās apkārtējai videi, kas nav cilvēka cienīgi. Tādā gadījumā vajadzēs mainīt attieksmi pret sevi kā saprātīgu būtni, kurai dota domāšana laikā. Cilvēks nav dzimis, lai peļķē ieraudzītu dubļus, bet cilvēks ir dzimis, lai peļķē saskatītu zvaigznes. Lai šo diženo Kanta cilvēku sevī un citos kaut nedaudz spētu saskatīt ikviens no mums!

Novērtē šo rakstu:

41
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...