Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad pirms diviem gadiem tika pirmoreiz virzīta ideja par galvenās cirtes caurmēra samazināšanu (t.i., tievāku koku ciršanas atļaušanu) priežu, egļu un bērzu mežos, noteikumu virzītāji vispār nevērtēja, kā šādas pārmaiņas ietekmētu valsts mežus, un arī AS "Latvijas valsts meži" (LVM) uzsvēra, ka viņi pēc caurmēra necērt*, tāpēc viņus šie grozījumi īpaši neskar.

Tagad, kad grozījumi tiek virzīti vēlreiz, retorika ir mazliet mainījusies (par ko mazliet tālāk), taču grozījumu ietekme uz valsts mežiem netiek vērtēta joprojām, pamatojot to ar argumentu, ka koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu valsts mežos aprēķina Valsts meža dienests un ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets.

Taču ir skaidrs, ka LVM šos grozījumus ļoti grib. Pirmkārt, to apliecina Zemkopības ministrijas iecirtīgā turēšanās, ka grozījumus noteikti jāattiecina arī uz valsts mežiem, lai gan visa grozījumu nepieciešamības argumentācija un veiktā analīze par iespējamiem ieguvumiem attiecas tikai uz privātajiem mežiem. Otrkārt, tieši LVM bija tie, kas jau pirms diviem gadiem uzņēmās veikt izvērtējumu grozījumu ietekmi uz vidi un, lai gan uzņēmumā netrūkst sertificētu dabas aizsardzības ekspertu, uzticēja to veikt meža ekonomikas speciālistam, turklāt tam pašam, kas izstrādājis noteikumu grozījumu ekonomisko pamatojumu. Tad nu nav nekāds pārsteigums, ka veiktais izvērtējums ir ļoti nepilnīgs un tendenciozs.

Bet kāpēc gan LVM tik ļoti cīnās par noteikumu grozījumiem, kas uzņēmuma apsaimniekotos mežus šķietami neskars? Iespējas ir vairākas.

Lielāks pieprasījums pēc stādiem

Atgādinu, ka ieplānotie koku ciršanas noteikumi, lai gan tiek virzīti ar lozungiem par brīvību meža īpašniekiem, nāk komplektā ar stingrākiem noteikumiem mežu atjaunošanā (par to jau esmu rakstījis šeit), prasot pēc caurmēra nocirstos mežus atjaunot mākslīgi pat vietās, kur, kā norādījuši daži mežkopji, mākslīga atjaunošana ir neracionāla.

Jāatzīst, ka tad, kad viens no meža nozares pārstāvjiem man minēja, ka tieši iespēja notirgot savus stādus varētu būt galvenā LVM interese koku ciršanas noteikumu grozījumos, neuztvēru to īpaši nopietni. Taču zemkopības ministrija biroja vadītāja Jāņa Eglīša izteikumi Latvijas Dabas fonda organizētajā diskusijā lika saprast, ka arī ZM acīs šis ir svarīgs apsvērums. Šeit redzamajā video (1:23:25) J. Eglīts, runājot par plānotajiem noteikumu grozījumiem un tajos paredzēto mežu mākslīgo atjaunošanu, norāda, ka "pats būtiskākais" ir tas, ka LVM tehnoloģijas ļauj izaudzēt ātraudzīgākus kokus, "tāpēc nepieciešams virzīties šajā virzienā".

Cirsmu koncentrācijas iespējas

Kā jau minēju iepriekš, šoreiz LVM retorika ir mazliet mainījusies. Kategoriskā "mēs pēc caurmēra necērtam" vietā nācis arguments, ka noteikumu grozījumi atvieglotu cirsmu plānošanu. Lai gan līdz galam tas pateikts netiek, bet būtībā tas nozīmē to, ka būtu vēl lielākas iespējas veikt LVM īstenoto cirsmu koncentrāciju, t.i., tā vietā, lai pārvestu tehniku uz citu vietu, kur ir pēc vecuma cērtami meži, varētu nocirst ieplānotajā mežizstrādes vietā arī audzes, kas vēl nav sasniegušas noteikto vecumu, bet atbilst atļautajam ciršanas caurmēram.

Piemēram, pie manām mājām, rādot plānoto ciršanas vietu, LVM pārstāvis mierināja, ka otrs turpat esošais meža nogabals nebūs cērtams vēl gadus trīsdesmit. Taču galvenās cirtes caurmēra samazināšana varētu ļaut LVM negaidīt un nocirst šo mežu uzreiz.

Cērtamu mežu ir mazāk, nekā šķiet

Šis varētu būt nepatīkamākais skaidrojums LVM vēlmei pēc koku ciršanas noteikumu grozījumiem - varbūt faktiski dabā cērtamu mežu ir mazāk, nekā rāda Valsts meža dienesta dati, pēc kuriem tiek rēķināts maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms. Tātad, lai varētu nocirst tik, cik pēc "tāmes" paredzēts, jātiek pie jaunāku mežu ciršanas.

Šai hipotēzei apstiprinājumu varam rast, salīdzinot LVMI "Silava" veiktā mežu monitoringa datus ar Valsts meža dienesta datiem.

Jāņem vērā gan daži apsvērumi, kuru dēļ nevar uzreiz droši apgalvot, ka dabā LVM apsaimniekotajos mežos patiešām cērtamu mežu ir mazāk, nekā šķiet. Pirmkārt, to, kas ir dabā, īsti neparāda nevieni no šiem datiem (piemēram, daļa datos uzrādīto mežu datu publicēšanas brīdī jau ir nocirsta). Otrkārt, nevieni no datiem neļauj atsevišķi izdalīt tieši LVM apsaimniekotos mežus (kas ir lielākā daļa no valsts mežiem, bet ne visi). Treškārt, tā kā "Silavas" dati neļauj izdalīt aizsargājamos mežus, šajā grafikā iekļauti ne tikai reāli ciršanai pieejamie, bet visi ciršanas vecumu sasniegušie valsts meži, nezinot, cik no tiem faktiski ciršanai nav pieejami.

Tajā pašā laikā tas, ka cērtamu bērzu mežu LVM apsaimniekotajos mežos ir mazāk, nekā liecina Valsts meža dienesta dati, jau sen nav noslēpums, lai gan tas īpaši netiek afišēts. Tāpēc tas, ka starpība starp ciršanas vecumu sasniegušu priežu un bērzu mežu platību pēc Valsts meža dienesta un LVMI "Silava" datiem pārsniedz šo mežu maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu vienai piecgadei, rada nopietnas bažas.

Kā redzams, iespējas, kāpēc LVM tik ļoti grib panākt koku ciršanas noteikumu grozījumus, kas uzņēmumu it kā nemaz īpaši neinteresē, ir vairākas. Par to, ka meža īpašniekiem tie varētu nest nepamatoti sadārdzinātas meža atjaunošanas izmaksas, lai satraucas īpašnieki paši (droši vien, ja Latvijas Meža īpašnieku biedrība nebūtu LVM kontrolē, viņi to arī darītu), taču lielāka kailciršu koncentrācija un iespēja, ka vecu mežu jau tagad ir mazāk nekā uzrāda statistika, prasa pēc nopietna noteikumu grozījumu izvērtējuma arī no vides viedokļa pat tad, ja LVM neplāno palielināt savus koku ciršanas apjomus.

*Skaidrībai atgādinu, ka meža ciršanas noteikumi ļauj nocirst mežu galvenajā cirtē, kad koki sasnieguši noteiktu vecumu vai noteiktu resnumu (caurmēru). Ciršana pēc caurmēra ļauj nocirst mežu tad, kad atļauto ciršanas vecumu tas vēl nav sasniedzis.

Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com/

Novērtē šo rakstu:

50
23

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

“Zemcilvēkiem” šopinga nebūs!

FotoVietējie tirāniņi nolēmuši aizliegt tirdzniecības vietām samazināt publiski pieejamo platību darbam “sarkanajā režīmā”. Tirgotāji centās saglabāt peļņu, vienlaikus paliekot cilvēcīgi pret visiem klientiem. Tādējādi kupči pārkāpa valstī iedibināto segregāciju, ļaujot arī “zemcilvēkiem” baudīt šopinga prieciņu.
Lasīt visu...

21

Ar interesi gaidu, kad tad Šlesers beidzot sāks priekšvēlēšanu kampaņu!

FotoPretēji daudziem citiem mana prognoze ir tāda, ka Aināram Šleseram ir izredzes vēlēšanās. Tik tāds sīkums — ja viņš beidzot sāks savu kampaņu.
Lasīt visu...

21

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

Foto1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV). 
Lasīt visu...

21

Modelēšana – “KO DARĪT?”

FotoNesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”, “Stabilitātei” un “Tautas kalpi”. Dialogs beidzot ir sācies, un, iespējams, organizāciju loks paplašināsies. Tā kā es neesmu “pirdis dīvānā” un tikai driķējis rakstus, lai gan vārdam ir liels spēks, bet arī piedalījies vairākos pasākumos pret pašreizējo varu, atļaušos izteikt savas domas un dot dažus padomus.
Lasīt visu...

21

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

FotoČinavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par tūkstošiem salauztu likteņu.
Lasīt visu...

21

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

FotoBrīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ bojā iet vairāk nekā 8 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 7 miljonus nāves gadījumu izraisa pati smēķēšana, bet aptuveni 1,2 miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pasīvo smēķēšanu. Vismaz 1,8 miljoniem no 5,478 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo smēķēšana bija nāvi veicinošs faktors.
Lasīt visu...

21

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

FotoEs uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos vai dzīvesveidā, bet fiziska. Turklāt tiek propagandēta nepotēto pilnīga izdeldēšana, kas jau robežojas ar genocīdu.
Lasīt visu...

21

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

FotoSaeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu nedēļu laikā puse eiropiešu tiks inficēti. Kad sapratīsim, ka mēģinājumi apturēt Omikrona izplatību ir bezjēdzīgi?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Bezroku antiutopija

Lai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas...

Foto

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

Eksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar...

Foto

Zahejs

Garīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda....

Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...