Kāpēc "Latvijas valsts meži" grib koku ciršanas noteikumu grozījumus?
Viesturs Ķerus02.12.2019.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Ar mežu atejā
03.12.2019. 01:53Ar mežu zagļu bratvā un ar sirdi tauku bļodā ir tā būtība, kas Andi Krēsliņu saista ar Latvijas mežu izzadzēju bandu vairāk kā četrdesmit gadus. No pašiem pamatiem līdz galvenā Latvijas koksnes rūpkombināta uzrauga amatam gadskārtu pie gadskārtas krāti meli un iegūta krāpšanas pieredze, saņemot gan nopēlumus, gan uzslavas. Meža iztirgotājs un nopostīšanas sprieduma parakstītājs - Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andis Krēsliņš no saknēm līdz galotnei jūt, saprot un nolasa no acīm baķkas vēlmes. Vienmēr izcēlies ar savu izkalpošanos, lielajām darba spējām, izcilu aprobežotību, vadītājs ar lielu pofigismu un pārliecību, ka galvenais ir krāpties, un noturēt tabureti Valsts meža dienestā.
Ministru kabineta Atzinības raksts –
Andim Krēsliņam – Valsts meža dienesta ģenerāldirektoram
galvenais ir izpumpēt naudu
03.12.2019. 00:59par mežu kā tādu, nemaz nerunājot par mežu struktūru, ne mazākās rūpes !
apk
03.12.2019. 00:34pirmo reizi lieku plusiņu. Esmu iebildis pret zaļo līšanu privātajos mežos un viņu īpašnieku mācīšanu, kā rīkoties ar īpašumu. Tā, ka nesekoju līdzi topošajām izmaiņām, jo nav aktuāli, jo varu nocirst sev atlikušo mežu kaut vai rīt, jo ir sasniedzis vajadzīgo vecumu. Satraukumu rada rakstā minētā meža atjaunošana, neļaujot atjaunoties dabīgi. Dārgi tas būtu pats par sevi saprotams, bet izaudzēt ir baigā problēma. Šobrīd kopju dabīgi atjaunotu cirsmu, otro reizi. Aptuveni 20% no atjaunotās cirsmas ir apse, bet 80% no apsēm ir aļņu bojāta. Ja nāktos pirkt stādus, tad tie jau būtu jau atkārtoti izdevumi. Ar priedēm tas pats, stādi jāsargā. Atliek bērzs vai egle, melnalksnis. Nav nojausmas, kā aug ozola vai lapegļu audzes un vai tās tiek bojātas no pārnadžu puses. Liedzot dabīgi ajaunoties, meži paliks viendabīgi. Toties manā mežā turpinās augt kļavas, gobas, pīlādži, liepas, šķetrs un pat kāda lazda un baltalksnis pats par sevi saprotams.
Meżizstrades meistars
03.12.2019. 00:11To jau visi runā, ka caurmeru nolaišana ir LVM vajadzība. Pilniga taisnība rakstniekam gan par stadiem, gan par LVM pārgurušo elsošanu kokrupniekiem par certamas koksnes trūkumu. Tuliņ jau nozares teoretiķi blaus, mums LVM daudz vecu certamu mežu. Jājautā vai LVM rekinataji uz mežu iet vai piedalas tikai orientešanas mačos.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
