Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs ar domubiedriem, to skaitā dažiem juristiem, uzrakstījām petīciju par divu reiz Latvijai no Kremļa puses uzspiestu līgumu denonsēšanu. Tās ideja ir likt Saeimai aizdomāties par 2008. gada 17. jūlijā noslēgtās vienošanās „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un 1994.gada 30.aprīlī noslēgtās vienošanās starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” atcelšanu, tādējādi dodot iespēju Latvijai pašai lemt, ko darīt ar viesiem PSRS laika memoriāliem, apbedījumiem utml. lietām, jo pašā būtībā okupācijas karaspēkam aizejot no Latvijas nebija nekādas tiesības likt darīt vai nedarīt Latvijai.

Sanāk, ka tā ir šantāža, - vai tad PSRS karaspēks neizvāktos no Latvijas, ja netiktu parakstīti šie līgumi? Protams, to nebija tik grūti izdarīt, jo pie varas Latvijā atradās joprojām vecie komunisti un KGB aģenti, kā mēs to redzam šodien. Un, ņemot vērā to, ko Kremlis dara tagad Ukrainā, kāpēc lai kāds rēķinātos ar Latvijas nodevēju dotajiem solījumiem Kremlim? Manabalss.lv, īsāk sakot, pasūtīja mūs piecas mājas tālāk.

Petīcija par 2008.gada 17.jūlijā noslēgtās vienošanās „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un 1994.gada 30.aprīlī noslēgtās vienošanās starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” denonsēšanu 

Latvijas Republikas iedzīvotāji vienmēr ir kā ar cieņu izturējušies pret dažādākiem viedokļiem, tā arī visos laikos respektējuši cilvēku pēdējās atdusas vietas neatkarīgi, kādas valsts iedzīvotāji ir apglabāti. 

1994.gada 30.aprīlī tika noslēgta vienošanās starp Latvijas Republiku un Krievijas federāciju “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”[1] (turpmāk tekstā – Vienošanās Nr.1). 

Vienošanās sevī ietvēra ārpus tās nosaukuma tvērumam arī citus jautājumus, proti, sadaļu par memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanas pienākumu. Tās 13.pantā noteikts: Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek Šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai. 

Tādā pašā veidā Krievijas Puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu. 

2008.gada 17.jūlijā tika noslēgta vēl viena vienošanās: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā (turpmāk tekstā – Vienošanās Nr.2). 

Vienošanās Nr.1 un Vienošanās Nr.2 tiek izmantots formulējums “memoriālās būves”.  

Vārda “memoriāls” skaidrojums ir: Memoriāls ir objekts, kas kalpo kā uzmanības centrā atmiņai vai piemiņai par kaut ko, parasti ietekmīgu, mirušu cilvēku vai vēsturisku, traģisku notikumu.[2] [3] 

Faktiski Krievijas Federācija, ietverot šādu formulējumu, panāca to, ka Latvijas Republikā tiek saglabāti memoriālās būves, pieminekļi, kuri slavina vai godina Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk – PSRS) armiju, tās karavīrus un režīmu, kas faktiski okupēja Latvijas Republiku. Līdz ar to, tika panākts, ka Latvijas Republikai tika uzlikts par pienākumu saglabāt tās okupācijas karaspēka piemiņu vietas. 

Vēsturiskie notikumi ir fakti, kuri nav izdzēšami ne no vienas valsts vēstures, bet, šādu notikumu piemiņu raisošu monumentu izmantošana pašlaik pie varas esošā autoritatīvā režīma slavināšanā vai atbalstīšanā, turklāt, ja konkrētais režīms ir vērsts uz neatkarīgu valstu neatkarību apdraudēšanu, tajā skaitā izmantojot militāru spēku, nav pieļaujams ne pēc starptautiskām tiesībām, ne pēc veselā saprāta. 

Kā iepriekš minēts, Vienošanās Nr.1 priekšmets minēts tās pirmajā pantā, proti, Šī vienošanās attiecināma uz Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošajam personām, kuras norādītas Krievijas Federācijas 1993. gada 12. februāra likumā «Par pensiju nodrošināšanu personām, kuras bijušas karadienestā vai dienējušas iekšlietu iestādēs, un šo personu ģimenēm» (turpmāk tekstā - «militārie pensionāri»). Jēdziens «ģimene» ietver laulātos, viņu nepilngadīgos bērnus un citas personas, kuras ir militārā pensionāra apgādībā.   

Kā secināms, Vienošanās Nr.1 priekšmets ir saistīts tikai ar dzīviem cilvēkiem un viņu sociālajām garantijām. 

Kopš Vienošanās Nr.1 noslēgšanas brīža, līdz mūsdienām ir pagājis ilgs laika periods un jautājumi, kuri bija būtiski vienošanās noslēgšanas brīdī, vairs nav aktuāli. Vienošanās Nr.1 pašlaik tikai ierobežo Latvijas Republikas rīcības brīvību ar okupācijas karaspēka atgādinošiem objektiem, kuri tiek izmantoti Krievijas Federācijas agresīvās politikas kultivēšanā un vēsturisko faktu falsifikācijā.  

Diemžēl, nav iespējams identificēt personas, kuras parakstīja Vienošanos Nr.1, bet, tās spēkā stāšanos noteica atsevišķs likums, kuru parakstīja tā laika prezidents G.Ulmanis.[4] 

Neatbildēts jautājums – kādēļ noslēgtā vienošanās nesaturēja tās grozīšanas vai vienpusējas izbeigšanas priekšnosacījumus. Faktiski, Vienošanās Nr.1 uzskatāma par mūžīgu, 

BET  

1969.gada 23.maija Vīnes konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām (turpmāk – Vīnes konvencija) preambulā minēts: PATUROT PRĀTĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktos starptautisko tiesību principus, kā līdztiesība, nāciju pašnoteikšanās, suverēna vienlīdzība un valstu neatkarība, neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās, draudi par spēka pielietošanu vai to pielietošanas aizliegums, vispārējā cieņa, cilvēka tiesību un pamatbrīvību ievērošana[5]  

Attiecīgi – ikvienam starptautiskā dokumenta slēdzēja valstij ir jāievēro starptautiskie tiesību principi, no kuriem viens no galvenajiem – respektēt valstu neatkarību, neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās. 

Vairs nav diskusijas par jautājumu par to, vai Krievijas Federācija tās prezidenta V.Putina personā respektē citu valstu neatkarību un neiejaucas to iekšējās lietās. Krievijas Federācijas līdzšinējā rīcība un V.Putina rīcība personiski ar notikumiem Ukrainā pašlaik atgādina pagājušā gadsimta pirmo pusi, kad nenosodīta citu valstu okupācija bija kļuvusi par ierastu praksi.

Vīnes konvencijas 42.pants Līguma spēkā esamība un tās uzturēšana nosaka: 

1. Līguma vai valsts piekrišanas līguma saistošajam raksturam spēkā esamība var tikt apstrīdēta, pamatojoties tikai uz šo Konvenciju. 

2. Līguma darbības pārtraukšana, tā denonsēšana vai dalībnieka izstāšanās var notikt tikai konkrētā līguma vai dotās Konvencijas noteikumu piemērošanas rezultātā. Šie paši noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz līguma darbības apturēšanu. 

Konvencijas 42.panta 2.punkts pasaka, ka jebkuru starptautisku līgumu var denonsēt Konvencijas noteikumu piemērošanas rezultātā. Nav apspriežams, ka prasīt kādam ievērot var tikai tad, ja pats ievēro. 

Attiecīgi – ikkatras valsts rīcībai, lai tā varētu prasīt starptautisko tiesību un starptautisko līgumu ievērošanu, pašai ir jāievēro noteikti pienākumi, respektīvi, Konvencijā ietvertie pamatprincipi. 

Vēl plašāki starptautisko tiesību pārkāpumi no V.Putina vadītās Krievijas Federācijas puses faktiski nav iespējami, jo viss iespējamais gandrīz jau pārkāpts. Īpaši, ja runājam par tādām pamatvērtībām kā neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās, respektēt citu valstu neatkarību. Putins, vadot Krieviju, vairākkārt ir norādījis, ka, viņaprāt, PSRS sabrukums ir bijusi kļūda. Nevar nenorādīt, ka Putins ne tikai vārdos, bet arī darbos ir parādījis, ka pie vismazākās iespējas atjaunos PSRS visā tās bijušajā teritorijā un nepalaidīs garām iespēju pievienot jaunas valstis.

Iepriekš minētā mērķa sasniegšanā viņš gatavs izmantot jebkādus līdzekļus. Krievijas Federācija jau ilgtermiņā ir pierādījusi, ka to nevis rūp bojā gājušo karavīru pēdējo atdusas vietas sakārtošana, bet gan memoriālo būvju vai kara tematikai veltīto pieminekļu izmantošana propagandas mērķiem. Turklāt nevienas līgumtiesības, tajā skaitā arī starptautiskās, nevar prevalēt pār tautas pašnoteikšanās tiesībām. Līdz ar to jebkuri starptautiskie līgumi, kuri pēc būtības satur mehānismu, lai to ievērošanas gadījumā kāda no līgumslēdzēja valstīm radītu sev apdraudējumu – ir pretrunā ar tautas pašnoteikšanās tiesībām. 

Konvencijas 60.panta pirmais punkts nosaka: Divpusēja līguma dalībnieka būtisks līguma pārkāpums piešķir otram dalībniekam tiesības atsaukties uz šo pārkāpumu kā pamatu, lai pārtrauktu vai apturētu līguma darbību kopumā vai daļēji. 

Krievijas Federācija, īpaši Putina prezidentūras laikā, vairākkārt ir pierādījusi, ka tās mērķis ietvert vienošanās atrunu par memoriālo būvju un pieminekļu saglabāšanu ir vērsts nevis uz bojā gājušo cilvēku pieminēšanu, bet gan uz šī brīža ģeopolitisko mērķa sasniegšanu. 

Attiecīgi būtiski tiek pārkāptas Vienošanās mērķis, nodrošināt pienācīgu pēdējās atdusas vietu, jebšu, nodrošināt noteiktai mērķu grupai sociālo aizsardzību. 

Jāatzīmē, ka visi pārējie Vienošanās Nr.1 mērķi, izņemot memoriālo būvju saglabāšanu, no 1989.gada ir ietverti Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā.  

Nav šaubu, ka Krievijas Federācija neatzīs nevienu no paustajām iebildēm, kuras kalpo par noslēgto vienošanās izbeigšanām, bet šādas iebildes nebūtu pat vērtējamas, jo Krievijas Federācija, Putina persona, visai pasaulei arī publiski apgalvoja, ka tā nav iesaistīta Krimas krīzē, bet fakti, tajā skaitā arī apbalvojuma izveide pirms visiem notikumiem, rāda pretējo.  

Ņemot vērā iepriekš minēto, rosinu Latvijas Republikas Saeimai denonsēt  1994.gada 30.aprīļa vienošanos starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”. 

Denonsēšanas pamatojums – Krievijas Federācija ar savām darbībām, neievērojot Ukrainas pašnoteikšanās tiesības un tās neatkarību, nav uzskatāma par subjektu, kura noslēgtās vienošanās aizsargātu Konvencijas regulējums. 

Ja vēl ir aktuāls jautājums par atsevišķu personu sociālo aizsardzību, to var risināt citādākā ceļā, tomēr nav indikāciju, ka šajā jautājumā pastāvētu kāda problemātika.  

Savukārt attiecībā uz Vienošanās Nr.2 darbības izbeigšanu situācija ir vienkāršāka. Arī Vienošanās Nr.2 ir ietverti vairāki mērķi. Pirmais – pienācīga cieņas izrādīšana apbedītajiem, otrs, slēptais, ar memoriālajām būvēm un pieminekļiem turpināt slavināt PSRS režīmu, un, faktiski – propagandēt okupantus.  

Nevienas tautas pastāvēšanas pamatā nevar būt savu okupantu slavināšana, vai tādu nosacījumu radīšana, kuri slavinātu okupācijas spēkus. 

Vienošanās Nr.2. 9.panta 3.punktā noteikts: Šī Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku un paliek spēkā vēl sešus mēnešus no dienas, kad viena no Pusēm pa diplomātiskajiem kanāliem ir rakstiski paziņojusi otrai Pusei par savu nodomu izbeigt šīs Vienošanās darbību. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, rosinu Latvijas Republikas Saeimai pieņemt likumu, ar kuru tā denonsē 2008.gada 17.jūlijā noslēgto vienošanos: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā, paredzot tuvākā nākotnē, noslēgt vienošanos ar Krievijas Federāciju, ievērojot visus starptautisko tiesību pamatprincipus, par apbedījuma vietu uzturēšanu kārtībā. 


[1] https://likumi.lv/ta/id/58919-krievijas-federacijas-valdibas-un-latvijas-republikas-valdibas-vienosanas-par-latvijas-republikas-teritorija-dzivojoso-krievijas-federacijas-militaro-pensionaru-un-vinu-gimenes-loceklu-socialo-aizsardzibu-protokols 

[2] https://en.wikipedia.org/wiki/Memorial 

[3] https://tezaurs.lv/memori%C4%81ls  

[4] https://www.vestnesis.lv/ta/id/58917 

[5] https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1

Novērtē šo rakstu:

126
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Četras lietas, kas pazudušas no Dabas resursu nodokļa likuma grozījumiem

FotoRažotājiem ir nepieciešama finansiāla motivācija samazināt iepakojumu un izmantot pārstrādājamu iepakojumu. Ir jāveicina pārstrādātu materiālu izmantošana un jāpadara neizdevīga atkritumu apglabāšana. Šķiet pašsaprotami, vai ne? Diemžēl pašlaik valdība nesaprotamu iemeslu dēļ bremzē jau ar visām iesaistītajām pusēm apspriestu likumprojektu un dod priekšroku no iedzīvotāju kabatām katru gadu maksāt ES 15 miljonus par nepārstrādātu plastmasas iepakojumu.
Lasīt visu...

21

Reklāmas, kas nepatīk kustībai „Par!”, ir jāaizvāc!

Foto2022. gada maijā Liepājas ielās ir konstatēti AS “Liepājas autobusu parks” piederoši autobusi, uz kuriem izvietota politiska un neviennozīmīgi vērtējama reklāma, par kuru esam saņēmuši iedzīvotāju pretenzijas. Uz vienas no autobusu reklāmām ir attēloti pieci dažāda vecuma bērni, sieviete un vīrietis, kā arī uzraksti “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni!”. Bet otra veida reklāma uz autobusiem ievietotā reklāma ietver politiskās partijas “Latvija pirmā” biedru kopbildi, kā arī uzrakstus “Latvija pirmā! Par dabisku ģimeni! Apvienosim Latvijas tautu!”.
Lasīt visu...

21

Mazliet par situāciju Ukrainā

Foto1. Krievu spēkiem ir vietēja mēroga panākumi, pārraujot frontes līniju Donbasa frontē pie Popasnas pilsētas. Tas ir izdevies, sakoncentrējot spējīgākās vienības, tajā skaitā “Vāgnera” grupu. Ir arī citi nelieli izrāvieni.
Lasīt visu...

21

Valdības varonīgie “mikrorestarti” nevairo cerību, ka ziemā cilvēki būs siltumā un par to spēs norēķināties

FotoAizvadītājā nedēļā valdība lielākoties bija aizņemta ar savu kārtējo krīzīti. Tomēr arī par tautu domāja. Vismaz tā varētu likties, pārlūkojot mediju publikāciju virsrakstus
Lasīt visu...

21

Jauna NATO stratēģija un “aizvainota aknu desa”

FotoVācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka atklāj, ka līdzšinējā NATO stratēģija paredz agresijas gadījumā vispirms pamest Baltijas valstis un pēc tam tās atkal atkarot. Bērboka uzskata, ka nepieciešama jauna NATO stratēģija, kas ļautu nekavējoties un vispusīgi atvairīt Krievijas uzbrukumu. Baltijas valstu aizsardzība tad vairāk gultos uz Vāciju. Tā ka, iespējams, drīzumā Dievzemītē atkal būs pa pilnam vācu puišu, meiču un, velns viņu zin’, kas tur vēl dienē.
Lasīt visu...

21

Tā kā tieslietās viss kārtībā, vēršu savas rūpes enerģētikas nozares virzienā

FotoEnerģētiskā atkarība ir viens no iedarbīgākajiem Krievijas ieročiem, kas tiek lietots neminstinoties, ja rodas vajadzība. To mēs redzam gan Ukrainā, gan nu jau arī pavisam blakus Somijā un citviet Eiropā. Nebūsim naivi, tas nenotiek bez vietējo enerģētikas jomas pārstāvju iesaistes, – viņi ir kļuvuši par daļu no Krievijas energosistēmas. Daži neapzināti, jo viņi vienkārši dara profesionāli savu darbu, daži arī ļoti apzināti, pārstāvot Krievijas intereses Latvijā.
Lasīt visu...

21

Krievu identitāte ir organizēta ap impēriski politiskiem simboliem

FotoAttiecībā uz padomju pieminekļiem ir viens aspekts, par ko jābūt skaidram priekšstatam - visā Eiropā šie pieminekļi ir vietējo krievvalodīgo identitātes konsolidācijas punkti. Un sociologiem ir daudzmaz skaidrs, kāpēc tas tā. Tie nav gluži piederības atraktori. Par tiem kalpo tā pati māju izjūta, un par to cits stāsts (cik plaši ietver mājas, sēta vai reģions Pribaltika).
Lasīt visu...

21

No Tamuža un Zakatistova lietas KNAB izkalis kārtējo čiku

FotoTagad jau piemirsies, bet 2018. gadā bija briesmīgs skandāls – KNAB darbinieki aizturēja Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu Saeimas telpās. Nākamajā rītā deputāts tika palaists brīvībā. Kaimiņam kā aktierim izdevās izcila performance – samulsums, bailes, pēc tam varonīga apņēmība, kas atspoguļojās viņa sejā dažādos veidos. Tolaik Kaimiņam un viņa partijai vēl bija daudz fanu, kuri gaidīja elka iznākšanu no cietuma. Tā gan tagad ir tāla pagātne.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Būtu tikai godīgi mums un visai Rietumu pasaulei atzīt beidzot faktu: Krievija ir fašistiska valsts

Kopš kara sākuma paralēli turpinu lasīt viedokļus gan no Krievijas, gan...

Foto

Kad deputāte atzīstas, ka deputāti pārstāv kādas grupas intereses...

Priekšstats, ka deputāts pārstāv tikai sava vēlētāja “viedokli, uzskatus un vēlmes”, rodas:...

Foto

Dalītais īpašums: ko darīt tālāk?

Latvijā 90. gados notika revolūcija mājokļu sektorā. Pārmaiņas bija saistītas gan ar ēku īpašumu atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, gan...

Foto

Politisko attiecību līmenis, kurš kādreiz šķistu neiedomājams cinisms, tiek uzdots kā pašsaprotama norma

Šonedēļ Latvijas politikā notika sava veida fāzes pāreja. Nokāpšana vēl vienu līmeni zemāk....

Foto

Līdzšinējā ekonomikas ministra muļļāšanās un tās cena

Krievijas karš Ukrainā tiek finansēts no gāzes un naftas eksporta ieņēmumiem, un no šī kara pirmās dienas Latvijas valdības...

Foto

Uzņēmēju organizācijas aicina ekonomikas ministra amatu saglabāt Jānim Vitenbergam

Šobrīd, kad Latvija saskaras ar būtiskiem ģeopolitiskiem, sociāliem un ekonomiskiem izaicinājumiem, mēs, uzņēmējus pārstāvošās organizācijas un nozares,...

Foto

Krišjānis Kariņš ir uzsācis bērnišķīgu, bet vienlaikus bīstamu spēli

Vakar iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja par savu demisiju šādiem vārdiem: “Ministru prezidents Kariņš, pakļaujoties nacionāļu ultimatīvajam...

Foto

Šobrīd mainīt ekonomikas ministru ir bezatbildīgi

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) norāda, ka pieaugošās ekonomiskās krīzes un kara radīto sarežģījumu...

Foto

Atgādinām, ka vairāk nekā trīsdesmit procentiem Latvijas pilsoņu dzimtā valoda ir krievu valoda

Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” valde pašreizējo situāciju Latvijā uzlūko ar nopietnām bažām. Atbildīgo institūciju...

Foto

Daži jautājumi par pieminekļa nojaukšanu

Vai ir iespējams, ka padomju vadība, plānojot parku un pieminekli Rīgā, ņēma vērā arī to, ko Krievijā sauc par sadarbību ar...

Foto

Daudzkrāsainās ļaunuma puķes

“Aiz ideālu daudzināšanas politiķi bieži vien meistarīgi slēpj savu neprasmi, melus un nevēlēšanos kalpot valsts interesēm.” Pjērs Buasts....

Foto

Pārējo būs apēdusi inflācija...

Ikdienā neaizstājamu pārtikas produktu cenas jau tagad ir pieaugušas par 30-50%. Un tas ir tikai sākums – energoresursu cenu lēciens un kara...

Foto

Pavļuts pauž necieņu pret Ministru kabineta apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības nozares darbiniekiem

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž nožēlu par Veselības ministrijas...

Foto

Jūs taču neiedomājāties, ka es jutīšos vainīga vai atbildīga par kaut jel ko?

Policijai, tai skaitā speciālo uzdevumu bataljonam, ir uzdots īstenot nulles tolerances politiku pret...

Foto

Vismaz nākamos desmit gadus valstij ar krievvalodīgajiem jākomunicē krieviski

Par politisku nāciju. Krievvalodīgie dalās trīs grupās: 20% jau ir daļa no politiskās nācijas, 30% ar savu...

Foto

Vispār jau 10. maijā viss bija diezgan labi, vienīgi Satversme mums ir tāda, kāda ir

Es nosodu tos cilvēkus, kas svin Krievijas agresiju. Tai pat laikā...

Foto

Laiki dāsniem pabalstiem un atbalstiem ir beigušies

959 miljoni eiro uz budžeta deficīta rēķina 2020. gadā, 2 miljardi 104 miljoni eiro uz deficīta rēķina 2021. gadā...

Foto

Ticiet vai ne, bet patieso apdraudējumu es saskatu virtuālajā vidē

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas Savienībā mēs atzīmējam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā,...

Foto

Zaļās partijas Tavara dīvainības

Šī gada 27. martā Jaunmoku pilī, tiekoties Latvijas Zaļās partijas (LZP), Latvijas Zemnieku savienības, Liepājas partijas un partijas Latvijai un Ventspilij vadītājiem, LZP priekšsēdētājs...

Foto

Cik slikti, ka Latvija uzņem daudz bēgļu, bet nez kāpēc negrib viņus integrēt

Ukrainas bēgļu uzņemšana iezīmē pagriezienu daudzu Eiropas Savienības dalībvalstu, it sevišķi Ukrainas kaimiņvalstu,...

Foto

Ministre Golubeva uzskata, ka "konstatētie nodarījumi nav masveidīgi". Vajag vairāk?

„Vērtējot šos gadījumus kopējā likumpārkāpumu kontekstā, viennozīmīgi var apgalvot, ka konstatētie nodarījumi nav masveidīgi,” pēc iekšlietu...

Foto

Ja ne mēs, tad kurš vēl aizsargās ģimenes vērtības?

Ģimene, laulība, bērni – tās ir augstākās garīgās vērtības. Šobrīd ir nepieciešams, lai mēs tās aizsargātu. Piesedzoties...

Foto

Nebakstiet bijušo čekas ziņotāju – pareizticīgo metropolītu Aleksandru!

Populāra Latvijas ārste ar Ukrainas saknēm LTV intervijā precīzi raksturoja mūsu sabiedrības attieksmi pret krieviem. Pat, ja viņi...

Foto

Rietumos esam tikuši, tomēr padomju lausku lasītājus neesam lāga pieskatījuši

Tik daudz laimīgu cilvēku seju kā 1990. gada 4. maija pievakarē pēc Latvijas Republikas Augstākās padomes balsojuma...

Foto

4. maija ideālus daudzi ir nodevuši gluži nemanot

Laikziņi šogad sola 4. maija aukstuma rekordus. Acīmredzot vēl nav pienācis mirklis noņemt šalles un novilkt cimdus, kas...

Foto

Okupācijas stabs. Mani un citu līkloči

Tā jautājumu un komentāru gūzma, ko pēdējo nedēļu laikā esmu saņēmis saistībā ar bēdīgi slaveno Pārdaugavas stabu, sāk radīt aizdomas,...

Foto

Jurašs Nr. 2 tēmē uz Saeimu?

Ja piedzīvojām situāciju, ka bija divi Juraši - viens fiziskais ar miesu un asinīm, kas staigāja pa ielu un sniedza...

Foto

Orda ir jāsagrauj

Lielākajai daļai no mums jau sen ir skaidrs no ikdienas pieredzēm, ka PSRS koloniālā minoritāte Latvijā pārstāv svešu pasauli, uz kuru mūsu kultūras...

Foto

Reirs melo

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka finanšu ministrs Jānis Reirs 28. aprīlī LTV raidījumā “Šodienas jautājums” sniedza...

Foto

Es dodos atpakaļ uz Latviju, kur visi mani apskauž un ienīst, jo man ir jauns funktieris

Esmu ceļā uz Madridi, lai dotos uz Latviju. Šis ir...

Foto

Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads

Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena...

Foto

Domājam ar savu galvu!

Latvijas pilsoņiem! Krievijas iebrukums Ukrainā liek domāt arī par nenodrošināto un neskaidro Latvijas tautas stāvokli. Sabrūkot PSRS, kādi slepeni protokoli un, iespējams,...

Foto

Latvijai tuvojas vēl nepieredzēta krīze

Kurināmā, degvielas, elektrības, izejvielu un rezultātā pārtikas cenu kāpums jau ietekmē un ietekmēs vēl vairāk katru Latvijas iedzīvotāju. Viennozīmīgi visvairāk cietīs...

Foto

Kāpēc Ukraina uzvar?

Kāpēc Ukraina uzvar, lai gan frontes līnijā var būt zaudējumi, ir teritoriju okupācija, kritušie un civiliedzīvotāju deportācijas? Uzvar – morāli! Ukraiņu tautu, armiju...

Foto

Par pareizticības žandarmu Kudoru

Lai kā Andris Kudors necenstos zem Ukrainas karoga paslēpt, ka viņš ir patoloģisks melis, sektants un manipulators, padodas tas viņam ne pārāk...

Foto

“Bēgļi” no Krievijas nav jāuzņem, nekādas jaunas uzturēšanās atļaujas – terminētas, pastāvīgās, vienalga kādas!

“Latvijas Avīze” 20. aprīlī publicēja interviju ar Saeimas deputātu Ainaru Latkovski, kurā politiķim...

Foto

Ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu

Daži praksē balstīti padomi domas konstrukcijai, ja sanāk verbāla saķeršanās ar putinistu....

Foto

Mūs aizmirsa!

Atsaucoties uz Ķīles Pasaules ekonomikas institūta publicēto informāciju par valstu sniegto atbalstu Ukrainai, kurā norādīta nepatiesa informācija par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem,...

Foto

Mēs esam atraduši jaunu veidu, kā paspēlēties ar pilsonību, tagad kā piesegu izmantosim Ukrainas bēgļus

Šobrīd Saeima skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, pie kādiem...

Foto

Sarkanā "profesūra" stingri stāv okupekļa sardzē

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie...

Foto

Nomest līķautu atjaunotā dzīvē

“Vai jums nav zināms, ka mēs visi, kas Jēzus Kristus Vārdā esam kristīti, esam iegremdēti Viņa nāvē? Jo mēs līdz ar Viņu...

Foto

Mamuška

Ukrainas austrumos notiek karaspēka koncentrēšana izšķirošai milzu kaujai. Nav skaidrs, kāpēc tāda kauja būtu vajadzīga, tomēr abas puses apbrīnojamā vienprātībā savelk spēkus, apšauda viens otru,...

Foto

Spriežam par „kolektīvo Putinu”. „Zombie, what’s in your head?”*

Pēc ziņām, foto un video no Bučas šķiet, ka vārdi ir sekli un nespēj ietvert visu, kas...

Foto

Sankcijas – trīs piedāvājumi

Līdz ar sankciju paplašināšanu pret Krieviju un atbalsta (militārā, humānā, ekonomiskā, visa iespējamā) palielināšanu Ukrainai, ir vērts arī, tēlaini izsakoties, iztīrīt un...

Foto

Ienīst necilvēcību ir normāli

Krievijas karš un genocīds pret ukraiņiem daudziem ir radījis iekšēju cīņu pret arvien pieaugošām naida un dusmu jūtām pret okupantu necilvēkiem. Mēs...

Foto

Par karu Ukrainā un medicīnas konsekvencēm

Karš nozīmē agresiju pret cilvēku dzīvību un veselību. Ukrainas kara tuvākās un ilgtermiņa sekas veselībai kļūst katastrofālas. Televīzijas kanālos un internetā...

Foto

Ministri Golubevu netraucēt ar zagļiem: viņai jāizdomā jauns joku video

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi, kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad...

Foto

Nils rekomendē svecītes

Jāatzīst, ka, kamēr Rīgas “gauleiters” bija Nils Ušakovs, galvaspilsēta zēla tīri labi. Bija, par ko mēru sunīt, un par savu kabatu politiķis neaizmirsa,...

Foto

Okupācijas muzeja brīvdabas ekspozīciju vajag apmūrēt ar mūri

Ir skaidrs, ka okupantu pieminekli līdz 9.maijam mēs nepagūsim nojaukt. Ja vien krievi paši neuzmetīs atombumbu, tas stāvēs....

Foto

Mūsu policisti ir ļoti, ļoti, ļoti lojāli, nemaz nedomājiet to apšaubīt!

Valsts policija ir iepazinusies ar bijušā iekšlietu ministra M. Gulbja intervijas izteikumiem kādā raidījumā, kurā...

Foto

Man ir daudz domu par visu ko, bet visvairāk par lielisko mani pašu

Es citkārt domāju, kas tad ir mans noziegums pret valsti ar nosaukumu Latvija....