Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mēs ar domubiedriem, to skaitā dažiem juristiem, uzrakstījām petīciju par divu reiz Latvijai no Kremļa puses uzspiestu līgumu denonsēšanu. Tās ideja ir likt Saeimai aizdomāties par 2008. gada 17. jūlijā noslēgtās vienošanās „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un 1994.gada 30.aprīlī noslēgtās vienošanās starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” atcelšanu, tādējādi dodot iespēju Latvijai pašai lemt, ko darīt ar viesiem PSRS laika memoriāliem, apbedījumiem utml. lietām, jo pašā būtībā okupācijas karaspēkam aizejot no Latvijas nebija nekādas tiesības likt darīt vai nedarīt Latvijai.

Sanāk, ka tā ir šantāža, - vai tad PSRS karaspēks neizvāktos no Latvijas, ja netiktu parakstīti šie līgumi? Protams, to nebija tik grūti izdarīt, jo pie varas Latvijā atradās joprojām vecie komunisti un KGB aģenti, kā mēs to redzam šodien. Un, ņemot vērā to, ko Kremlis dara tagad Ukrainā, kāpēc lai kāds rēķinātos ar Latvijas nodevēju dotajiem solījumiem Kremlim? Manabalss.lv, īsāk sakot, pasūtīja mūs piecas mājas tālāk.

Petīcija par 2008.gada 17.jūlijā noslēgtās vienošanās „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā” un 1994.gada 30.aprīlī noslēgtās vienošanās starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību” denonsēšanu 

Latvijas Republikas iedzīvotāji vienmēr ir kā ar cieņu izturējušies pret dažādākiem viedokļiem, tā arī visos laikos respektējuši cilvēku pēdējās atdusas vietas neatkarīgi, kādas valsts iedzīvotāji ir apglabāti. 

1994.gada 30.aprīlī tika noslēgta vienošanās starp Latvijas Republiku un Krievijas federāciju “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”[1] (turpmāk tekstā – Vienošanās Nr.1). 

Vienošanās sevī ietvēra ārpus tās nosaukuma tvērumam arī citus jautājumus, proti, sadaļu par memoriālo būvju un masu apbedījumu vietu uzturēšanas pienākumu. Tās 13.pantā noteikts: Saskaņā ar starptautisko praksi Latvijas Puse nodrošina memoriālo būvju un karavīru masu apbedījuma vietu sakopšanu, labiekārtošanu un saglabāšanu Latvijas Republikas teritorijā, kā arī neliek Šķēršļus mirušo militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu apglabāšanai un apbedīšanas rituālu veikšanai. 

Tādā pašā veidā Krievijas Puse nodrošina memoriālo būvju un latviešu, līvu un Latvijas pilsoņu, kuri gājuši bojā karu un represiju rezultātā Krievijas Federācijas teritorijā, apbedījuma vietu sakopšanu. 

2008.gada 17.jūlijā tika noslēgta vēl viena vienošanās: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā (turpmāk tekstā – Vienošanās Nr.2). 

Vienošanās Nr.1 un Vienošanās Nr.2 tiek izmantots formulējums “memoriālās būves”.  

Vārda “memoriāls” skaidrojums ir: Memoriāls ir objekts, kas kalpo kā uzmanības centrā atmiņai vai piemiņai par kaut ko, parasti ietekmīgu, mirušu cilvēku vai vēsturisku, traģisku notikumu.[2] [3] 

Faktiski Krievijas Federācija, ietverot šādu formulējumu, panāca to, ka Latvijas Republikā tiek saglabāti memoriālās būves, pieminekļi, kuri slavina vai godina Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (turpmāk – PSRS) armiju, tās karavīrus un režīmu, kas faktiski okupēja Latvijas Republiku. Līdz ar to, tika panākts, ka Latvijas Republikai tika uzlikts par pienākumu saglabāt tās okupācijas karaspēka piemiņu vietas. 

Vēsturiskie notikumi ir fakti, kuri nav izdzēšami ne no vienas valsts vēstures, bet, šādu notikumu piemiņu raisošu monumentu izmantošana pašlaik pie varas esošā autoritatīvā režīma slavināšanā vai atbalstīšanā, turklāt, ja konkrētais režīms ir vērsts uz neatkarīgu valstu neatkarību apdraudēšanu, tajā skaitā izmantojot militāru spēku, nav pieļaujams ne pēc starptautiskām tiesībām, ne pēc veselā saprāta. 

Kā iepriekš minēts, Vienošanās Nr.1 priekšmets minēts tās pirmajā pantā, proti, Šī vienošanās attiecināma uz Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošajam personām, kuras norādītas Krievijas Federācijas 1993. gada 12. februāra likumā «Par pensiju nodrošināšanu personām, kuras bijušas karadienestā vai dienējušas iekšlietu iestādēs, un šo personu ģimenēm» (turpmāk tekstā - «militārie pensionāri»). Jēdziens «ģimene» ietver laulātos, viņu nepilngadīgos bērnus un citas personas, kuras ir militārā pensionāra apgādībā.   

Kā secināms, Vienošanās Nr.1 priekšmets ir saistīts tikai ar dzīviem cilvēkiem un viņu sociālajām garantijām. 

Kopš Vienošanās Nr.1 noslēgšanas brīža, līdz mūsdienām ir pagājis ilgs laika periods un jautājumi, kuri bija būtiski vienošanās noslēgšanas brīdī, vairs nav aktuāli. Vienošanās Nr.1 pašlaik tikai ierobežo Latvijas Republikas rīcības brīvību ar okupācijas karaspēka atgādinošiem objektiem, kuri tiek izmantoti Krievijas Federācijas agresīvās politikas kultivēšanā un vēsturisko faktu falsifikācijā.  

Diemžēl, nav iespējams identificēt personas, kuras parakstīja Vienošanos Nr.1, bet, tās spēkā stāšanos noteica atsevišķs likums, kuru parakstīja tā laika prezidents G.Ulmanis.[4] 

Neatbildēts jautājums – kādēļ noslēgtā vienošanās nesaturēja tās grozīšanas vai vienpusējas izbeigšanas priekšnosacījumus. Faktiski, Vienošanās Nr.1 uzskatāma par mūžīgu, 

BET  

1969.gada 23.maija Vīnes konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām (turpmāk – Vīnes konvencija) preambulā minēts: PATUROT PRĀTĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktos starptautisko tiesību principus, kā līdztiesība, nāciju pašnoteikšanās, suverēna vienlīdzība un valstu neatkarība, neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās, draudi par spēka pielietošanu vai to pielietošanas aizliegums, vispārējā cieņa, cilvēka tiesību un pamatbrīvību ievērošana[5]  

Attiecīgi – ikvienam starptautiskā dokumenta slēdzēja valstij ir jāievēro starptautiskie tiesību principi, no kuriem viens no galvenajiem – respektēt valstu neatkarību, neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās. 

Vairs nav diskusijas par jautājumu par to, vai Krievijas Federācija tās prezidenta V.Putina personā respektē citu valstu neatkarību un neiejaucas to iekšējās lietās. Krievijas Federācijas līdzšinējā rīcība un V.Putina rīcība personiski ar notikumiem Ukrainā pašlaik atgādina pagājušā gadsimta pirmo pusi, kad nenosodīta citu valstu okupācija bija kļuvusi par ierastu praksi.

Vīnes konvencijas 42.pants Līguma spēkā esamība un tās uzturēšana nosaka: 

1. Līguma vai valsts piekrišanas līguma saistošajam raksturam spēkā esamība var tikt apstrīdēta, pamatojoties tikai uz šo Konvenciju. 

2. Līguma darbības pārtraukšana, tā denonsēšana vai dalībnieka izstāšanās var notikt tikai konkrētā līguma vai dotās Konvencijas noteikumu piemērošanas rezultātā. Šie paši noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz līguma darbības apturēšanu. 

Konvencijas 42.panta 2.punkts pasaka, ka jebkuru starptautisku līgumu var denonsēt Konvencijas noteikumu piemērošanas rezultātā. Nav apspriežams, ka prasīt kādam ievērot var tikai tad, ja pats ievēro. 

Attiecīgi – ikkatras valsts rīcībai, lai tā varētu prasīt starptautisko tiesību un starptautisko līgumu ievērošanu, pašai ir jāievēro noteikti pienākumi, respektīvi, Konvencijā ietvertie pamatprincipi. 

Vēl plašāki starptautisko tiesību pārkāpumi no V.Putina vadītās Krievijas Federācijas puses faktiski nav iespējami, jo viss iespējamais gandrīz jau pārkāpts. Īpaši, ja runājam par tādām pamatvērtībām kā neiejaukšanās citu valstu iekšējās lietās, respektēt citu valstu neatkarību. Putins, vadot Krieviju, vairākkārt ir norādījis, ka, viņaprāt, PSRS sabrukums ir bijusi kļūda. Nevar nenorādīt, ka Putins ne tikai vārdos, bet arī darbos ir parādījis, ka pie vismazākās iespējas atjaunos PSRS visā tās bijušajā teritorijā un nepalaidīs garām iespēju pievienot jaunas valstis.

Iepriekš minētā mērķa sasniegšanā viņš gatavs izmantot jebkādus līdzekļus. Krievijas Federācija jau ilgtermiņā ir pierādījusi, ka to nevis rūp bojā gājušo karavīru pēdējo atdusas vietas sakārtošana, bet gan memoriālo būvju vai kara tematikai veltīto pieminekļu izmantošana propagandas mērķiem. Turklāt nevienas līgumtiesības, tajā skaitā arī starptautiskās, nevar prevalēt pār tautas pašnoteikšanās tiesībām. Līdz ar to jebkuri starptautiskie līgumi, kuri pēc būtības satur mehānismu, lai to ievērošanas gadījumā kāda no līgumslēdzēja valstīm radītu sev apdraudējumu – ir pretrunā ar tautas pašnoteikšanās tiesībām. 

Konvencijas 60.panta pirmais punkts nosaka: Divpusēja līguma dalībnieka būtisks līguma pārkāpums piešķir otram dalībniekam tiesības atsaukties uz šo pārkāpumu kā pamatu, lai pārtrauktu vai apturētu līguma darbību kopumā vai daļēji. 

Krievijas Federācija, īpaši Putina prezidentūras laikā, vairākkārt ir pierādījusi, ka tās mērķis ietvert vienošanās atrunu par memoriālo būvju un pieminekļu saglabāšanu ir vērsts nevis uz bojā gājušo cilvēku pieminēšanu, bet gan uz šī brīža ģeopolitisko mērķa sasniegšanu. 

Attiecīgi būtiski tiek pārkāptas Vienošanās mērķis, nodrošināt pienācīgu pēdējās atdusas vietu, jebšu, nodrošināt noteiktai mērķu grupai sociālo aizsardzību. 

Jāatzīmē, ka visi pārējie Vienošanās Nr.1 mērķi, izņemot memoriālo būvju saglabāšanu, no 1989.gada ir ietverti Latvijas Republikas Satversmes 8.nodaļā.  

Nav šaubu, ka Krievijas Federācija neatzīs nevienu no paustajām iebildēm, kuras kalpo par noslēgto vienošanās izbeigšanām, bet šādas iebildes nebūtu pat vērtējamas, jo Krievijas Federācija, Putina persona, visai pasaulei arī publiski apgalvoja, ka tā nav iesaistīta Krimas krīzē, bet fakti, tajā skaitā arī apbalvojuma izveide pirms visiem notikumiem, rāda pretējo.  

Ņemot vērā iepriekš minēto, rosinu Latvijas Republikas Saeimai denonsēt  1994.gada 30.aprīļa vienošanos starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju “Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības VIENOŠANĀS par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību”. 

Denonsēšanas pamatojums – Krievijas Federācija ar savām darbībām, neievērojot Ukrainas pašnoteikšanās tiesības un tās neatkarību, nav uzskatāma par subjektu, kura noslēgtās vienošanās aizsargātu Konvencijas regulējums. 

Ja vēl ir aktuāls jautājums par atsevišķu personu sociālo aizsardzību, to var risināt citādākā ceļā, tomēr nav indikāciju, ka šajā jautājumā pastāvētu kāda problemātika.  

Savukārt attiecībā uz Vienošanās Nr.2 darbības izbeigšanu situācija ir vienkāršāka. Arī Vienošanās Nr.2 ir ietverti vairāki mērķi. Pirmais – pienācīga cieņas izrādīšana apbedītajiem, otrs, slēptais, ar memoriālajām būvēm un pieminekļiem turpināt slavināt PSRS režīmu, un, faktiski – propagandēt okupantus.  

Nevienas tautas pastāvēšanas pamatā nevar būt savu okupantu slavināšana, vai tādu nosacījumu radīšana, kuri slavinātu okupācijas spēkus. 

Vienošanās Nr.2. 9.panta 3.punktā noteikts: Šī Vienošanās ir noslēgta uz nenoteiktu laiku un paliek spēkā vēl sešus mēnešus no dienas, kad viena no Pusēm pa diplomātiskajiem kanāliem ir rakstiski paziņojusi otrai Pusei par savu nodomu izbeigt šīs Vienošanās darbību. 

Ņemot vērā iepriekš minēto, rosinu Latvijas Republikas Saeimai pieņemt likumu, ar kuru tā denonsē 2008.gada 17.jūlijā noslēgto vienošanos: Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanos par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā, paredzot tuvākā nākotnē, noslēgt vienošanos ar Krievijas Federāciju, ievērojot visus starptautisko tiesību pamatprincipus, par apbedījuma vietu uzturēšanu kārtībā. 


[1] https://likumi.lv/ta/id/58919-krievijas-federacijas-valdibas-un-latvijas-republikas-valdibas-vienosanas-par-latvijas-republikas-teritorija-dzivojoso-krievijas-federacijas-militaro-pensionaru-un-vinu-gimenes-loceklu-socialo-aizsardzibu-protokols 

[2] https://en.wikipedia.org/wiki/Memorial 

[3] https://tezaurs.lv/memori%C4%81ls  

[4] https://www.vestnesis.lv/ta/id/58917 

[5] https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1

Novērtē šo rakstu:

127
16

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...