Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Klajā nākot grāmatas „Čekisti un komunisti” pirmajai daļai, daudzu sabiedrībā nozīmīgu un pazīstamu personu reakcija reizē izbrīnīja un neizbrīnīja.

Pirmoreiz publiskotajos un grāmatas formātā izdotajos padomju un VDK nomenklatūras sarakstos minētie ļaudis – gan pensijā aizgājušie, gan joprojām augstos un ietekmīgos amatos esošie – lielā vienprātībā klusēja kā zivis.

Tas jau arī bija sagaidāms, un līdzīgi uzvedās daudzi bijušo nomenklatūras pārstāvju tiešā vai netiešā ietekmē esošie mediji. Arī tie izlikās, ka nekas jau vispār nav noticis un nekādi saraksti vispār nav publicēti.

Gadījās izņēmumi. Pavisam naiva „sabiedriskā” Latvijas radio korespondentīte sadomāja par jauno grāmatu veidot sižetu – un jau pēc dažām stundām bija spiesta kaunīgi atvainoties, ka šoreiz nekas nesanākšot.

Bijusī padomju nomenklatūra bija apliecinājusi savu patieso ietekmi sabiedriskajos medijos. Un kāds gan brīnums, ja šajā pašā „sabiedriskajā” radio ar tā vadības ziņu kā „eksperts” regulāri var uzstāties bijušais kompartijas centrālkomitejas propagandas sektora vadītājs Ojārs Janovičs Skudra.

Taču klusēja šie ļaudis tikai publiski. Čekistiski komunistiskā iedaba viņiem lika rīkoties aizvadītajos gadu desmitos ierastajā veidā – mēģināt paklusām spļaut aizdomu un šaubu indi pa labi un kreisi, izmantojot šai indes straumju šļākšanai savus ietekmes aģentus.

„Tas taču nav nekas īpašs”... „Tās taču ir tikai telefongrāmatas”... „Tur taču lielākā daļa cilvēku sen ir miruši vai pensijā”... „Vai, kāda vilšanās”... „To visu noteikti nav jēgas ņemt vērā”...

Šādas un līdzīgas bija tūkstošu no ērtajām aliņām izpurināto, vārdā, uzvārdā un tēvvārdā nosaukto bijušo padomju režīma balstītāju iedvesmotās, viņu ietekmes aģentu atskaņotās vārdiskās indes šļakatas.

„Apskatieties pats to grāmateli, uz kuras daudzi uzraujas. Arī es gandrīz iekritu, bet tad pašķirstīju... Visi gaidīja, ka tur būs ziņotāji, bet nav taču. Tur ir zināmu padomju politiķu darba telefoni. Nu un?” – tā, piemēram, rakstīja teātra kritiķe Silvija Radzobe.

Tas jau bija pārsteigums. Un bija vēl citi līdzīgi ļaudis, no kuriem tāpat it kā nevarēja gaidīt, ka viņi padomju un čekistu nomenklatūras pārstāvjus godbijīgi, gandrīz vai ar trīsām balsī dēvēs par „padomju politiķiem”.

Taču... tikai it kā. Pietiek palūkoties uz šīs pašas padomjlaikos „piejaucētās” bijušās biedrenes, tagadējās kundzes „radošo biogrāfiju”, lai kļūtu skaidrs, kāpēc cilvēks arī masu slepkavas Ļeņinu un Staļinu, visticamākais, klanīgi nodēvētu par „padomju politiķiem”.

Domāju, ka nešaubīšos, apgalvojot, ka pēc pašlaik sagatavošanā esošās „Čekistu un komunistu” otrās daļas ar nosaukumu "Visuzticamākie čekisti un komunisti" nonākšanas sabiedrības rīcībā indes straumju un to šļācēju kļūs vēl vairāk.

1987. gada 14. jūnijā grupa „Helsinki 86” nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, 1988. gadā notika milzīgā manifestācija Mežaparkā, tika nodibināta Latvijas Tautas fronte. Šie bija gadi, kad Latvijas tauta modās – lai kā arī indes vēmēji vēlāk mēģinātu nodēvēt šī laika notikumus.

Cita lieta – ka bija simti un tūkstoši cilvēku, kuri šajā laikā joprojām turējās pie saviem padomju nomenklatūras amatiem. Arī pēc tam, kad 1988. gada 18. novembrī pirmo reizi kopš 1939. gada pie Brīvības pieminekļa tika svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas diena, viņi turpināja balstīt padomju režīmu.

Jaunajā grāmatā "Visuzticamākie čekisti un komunisti" pirmoreiz atklātībai tiks nodoti divi padomju laikā slepeni un līdz šim nepubliskoti saraksti – Latvijas PSR augstākās nomenklatūras saraksts 1988. gada aprīlī un pēc struktūras un apjoma līdzīgs saraksts, kas datēts ar 1989. gada jūliju.

Par mūsdienu Latvijas valsti un tās saimniekiem daudz ko izsaka fakts, ka šādi saraksti neatrodas ne Nacionālajā arhīvā, ne Okupācijas muzejā, ne Nacionālajā bibliotēkā. Ir bijuši cilvēki, kas par to ir parūpējušies.

Bet nu tie nāk dienas gaismā, un ikvienam pašlaik sagatavošanās esošās grāmatas lasītājam būs vienreizēja iespēja, ņemot talkā arī grāmatas pirmo daļu, pašam pārliecināties – kuri bija tie „visuzticamākie” padomju nomenklatūras pārstāvji, kuriem pietika prāta vai godaprāta izstāties no padomju varas aktīvo atbalstītāju rindām jau līdz ar Atmodas sākumu, un kuri bija tie, kas padomju okupācijas režīmu balstīja līdz pēdējam mirklim.

Līdz ar to grāmata „Visuzticamākie čekisti un komunisti” būs bijušajiem padomju nomenklatūras darbiniekiem, eksčekistiem, viņu radiem, draugiem un mantiniekiem vēl daudz netīkamāka un atmaskojošāka nekā „Čekistu un komunistu” pirmā daļa.

No Brigmaņa un Lemberga līdz Šmidrem, Dolgopolovam un Kehrim, - viņi visi būs šīs grāmatas lappusēs, sarakstos, kuru autentiskumu viņi ar visu savu šaubu indes šļācēju pieredzi nespēs apstrīdēt. Un tas nevar nepriecēt.

Atliek Latvijas tautai sagaidīt vēl divus sarakstus – reizē ar tik ilgi slēptajiem „čekas maisiem” arī pilnu astoņdesmito gadu beigu kompartijas biedru sarakstu ar visiem pēdējā brīdī par pilnvērtīgiem komunistiem kļuvušajiem reiriem, ēlertēm un rasnačiem, kuri tagad mēģina iegalvot, ka esot centušies padomju sistēmu „graut no iekšas”.

Kad arī šie saraksti būs nopublicēti, padomju kolaborantu lappusi Latvijas vēsturē varēs uzskatīt par puslīdz pabeigtu.

Novērtē šo rakstu:

222
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...