Iesaki rakstu: 
Veselības ministrs Hosams Abu Meri esot parūpējies, lai tiktu izdzēsts paša ārdīšanās audio 28.decembra Veselības ministrijas sanāksmē par zāļu pieejamību.
Delfi 04.02.2024. publikācijā norādīts: "Varam apstiprināt, ka Tiesībsarga birojā ir saņemts Kristīnes Jučkovičas iesniegums. Šobrīd notiek informācijas ieguve no iesaistītajām pusēm," portālam "Delfi" teica Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa. Tas, cik savlaicīgi un pilnīgi tiks saņemta lūgtā informācija, ietekmēs jautājuma izskatīšanas gaitu, viņa papildināja.”
Ļaunas, bet informētas mēles melš, ka audioieraksts vairs nav pieejams un to ministrijas ierēdņiem palūdzis izdarīt pats ministrs. Diemžēl interesentiem vairs nebūs pieejams kolorītais audio, kurā iemūžinātas emocionāli nestabilā ministra histērijas lēkmes.
Par to, kāpēc uzreiz pēc skandalozās sanāksmes, kurā piedalījās ap 30 nozares pārstāvju, ministram savajadzējās audio likvidēt, katrs varam spriest pēc savas samaitātības pakāpes. Atgādināšu, ka sanāksmes laikā ministrs histēriski kliedzis, draudējis un dauzījis dūrītēm pa galdu.
Vai nevarētu būt tā, ka, ja nu kāds sadomātos apjautāties par minēto audio, par muļķiem tiktu padarīti attiecigie ierēdņi? Un no kā galu galā tik ļoti nobijās Abu Meri? Lai vai kā, arī pēc audioieraksta dzēšanas diez vai varēs pateikt, ka šis ir kāds pārpratums vai izdomājums, ja reiz tas notika 30 cilvēku klātbūtnē, kurus visus gan jau var aptaujāt, lai saprastu, kā tad tur īsti bija.
Interneta dzīles gan liecina, ka jau iepriekš izskanējusi informācija par epizodēm, kad ministrs sabiedrībā uzvedies agresīvi. Vēl laikā, kad Abu Meri bija precējies ar toreizējo iekšlietu ministri, viņa agresīvu uzvedību piedzīvoja pasažieri Rīgas lidostā. Arī toreiz viņš sitis ar dūrēm pa reģistrācijas galdu, bijis agresīvs un kliedzis, un par šādu uzvedību sākotnēji nav ielaists lidmašīnā, iesaistoties arī lidostas drošības dienestam. Arī toreiz viņš žurnālistiem savu agresīvo uzvedību un ārdīšanos lidostā skaidrojis ar emocionalitāti.
Šis 2012.gada "Vakaru ziņu" raksts "Mūrniecei laulībā drūmas perspektīvas – vīram uzrādās agresijas pazīmes" notikušā kontekstā ir pelnījis, lai to pārpublicētu pilnā apjomā:
„Aptuveni pirms mēneša pamatīgs tracis izcēlies starptautiskajā lidostā «Rīga», un tā epicentrā bijuši neviens cits kā nesen salaulātie Hosams Abu Meri un bijusī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (nu jau Abu Meri).
Kāda lidostas darbiniece (vai darbinieki) anonīmā vēstulē stāsta, ka Abu Meri nepamatoti sācis skandalēties, tāpēc izslēgts no pasažieru saraksta. Savukārt Abu Meri, nenoliedzot, ka uzvedies «emocionāli», sarunā ar »VZ« uzsver, ka pie vainas bijuši lidostas darbinieki, kas turklāt viņam veltījuši rasistiskus izteicienus.
Lai gan pats incidents noticis nedaudz vairāk nekā pirms mēneša, anonīmā vēstule, kurā aprakstīti tās dienas notikumi, »VZ« un vēl pāris medijiem izsūtīta tikai šonedēļ. Tajā vēstīts sekojošais:
«28. aprīlī ap pulksten 11.15 lidostā «Rīga» bija garas rindas, jo pasažieri izlidoja no Rīgas atpūsties uz maija sākuma brīvdienām. Atrados blakus biznesa klases galdiņam un novēroju interesantu scēnu. Ar ekonomiskās klases biļetēm rokā (to vēlāk paskaidroja mana kolēģe) pie biznesa klases reģistrācijas galdiņa garām visiem normālajiem pasažieriem bija aizspraukusies pazīstamā politiķe Linda Mūrniece ar vīru Hosamu Abu Meri.
Pēkšņi blakus biznesa klases galdiņam atskanēja tāds blīkšķis, ka sabijos es un arī pārējie pasažieri. Izrādās, Hosams Abu Meri izgrūdās caur priekšā stāvošajiem pasažieriem un ar roku uzsita pa galdiņa virsmu ar visu spēku! Kolēģe, kas sēdēja blakus, arī bija pārbijusies un izskatījās diezgan lielā šokā, jo Abu Meri, kas sāka celt traci, bļaustījās uz viņu par rindām un sita pa galdiņu.
Par šādu agresiju reģistrācija uz reisu netika veikta un tika izsaukts drošības dienests. Apkārtējie pasažieri sāka jautāt kolēģēm pie reģistrācijas galdiņiem, vai tas kungs lidos, un saņēma atbildi, ka nē, jo šādi pasažieri netiek sēdināti lidmašīnā, viņi teica, ka tas labi, jo viņš viņus biedē un pasažieri ir uztraukušies par savu drošību lidojuma laikā.»
Rakstītājs atsaucas uz savu kolēģi, kādu meiteni, kuru notikušais pamatīgi satriecis, taču viņa nav vēlējusies atklāt savu vārdu, lai nezaudētu darbu.
Pēc pāris minūtēm skandāla epicentrā tik tiešām ieradies «drošībnieks» un nostājies pie biznesa klases galdiņa. «Uz to brīdi Abu Meri bija pieklusis un viss bija mierīgi. Kad drošības aģents pajautāja, kur ir agresīvā persona, reģistrācijas darbinieces norādīja uz Abu Meri, teikdamas – «tas cilvēks melnajā ādas jakā».
Tajā brīdī iepriekšminētais kungs atkal pienāca tuvāk galdiņiem, sāka kaut ko bļaut par rasismu, prasīja darbinieku vārdus un sāka atkal sist pa galdiņu. Viņš turpināja ārdīties un prasīja pildspalvu, bet Lindai Mūrniecei tās laikam nebija, tad viņš rakstāmo prasīja sev blakusstāvošajam cilvēkam.
Linda Mūrniece pati stāvēja blakus savam ceļabiedram ar sarkanu seju un stresaini somiņā meklēja pildspalvu. Liekas, ka viņa pati bija šokā par notiekošo. Kad Mūrnieces kundze reģistrāciju bija izgājusi, viss šis jandāliņš beidzās. Arī skaļais vīrietis kaut kur pazuda.
Es teiktu, ka tas viss bija ļoti briesmīgi. Visi ekonomiskās klases pasažieri bija neapmierināti dēļ rindām, bet neviens neiedomājās līst priekšā, ar ekonomiskās klases biļetēm pieprasīt apkalpošanu biznesa klasē, kā arī atļauties šāda veida agresiju,» sašutumu pauž anonīmās vēstules autori.
Pie viena tiek nosaukti precīzi šī notikuma norises fakti, proti, Hosams Abu Meri esot plānojis lidot uz Milānu ar reisu BT629 (LIN). Pārbaudot informāciju, »VZ« no saviem avotiem diemžēl neguva ne apstiprinājumu, ne noliegumu tam, vai Abu Meri un arī Mūrniece bijuši šī reisa pasažieru sarakstā.
Lai noskaidrotu, cik minētajā vēstulē ir patiesības, »VZ« sazinājās ar pašu Abu Meri, kurš nenoliedza, ka šāds skandāls lidostā tiešām bijis. To, ka vēstule atklātībā parādījusies mēnesi pēc incidenta, viņš skaidro ar to, ka sūdzējies tiesībsargam un tagad acīmredzot lidostā sākušās pārbaudes.
Pēc Abu Meri »VZ« stāstītā, todien viņš ar dzīvesbiedri Lindu Mūrnieci ieradies lidostā jau ar internetā reģistrētām iekāpšanas kartēm un viņiem atlicis vien nodot bagāžu, lai varētu doties uz lidmašīnu.
«Manai sievai bija VIP karte, tāpēc stāvējām rindā, kur apkalpo biznesa klasi un VIP klientus. Rinda kustējās ļoti lēni, un, kamēr citi stāvēja rindā, darbiniece, kādas trīs vai četras grupas palaida bez rindas. Es reaģēju emocionāli. Protestēju, taču mani ignorēja. Jā, es situ ar plaukstu pa galdu, taču tā ir normāla reakcija, ja ignorē. Es taču nesitu ar kāju!» stāsta Abu Meri.
Pēdējās pacietības paliekas zudušas, kad viņš izdzirdējis, kā pie blakus galdiņa kāda darbiniece citam pasažierim kaut ko saka par «agresīvu melnādainu pasažieri». Būdams pēc tautības libānietis ar tumšāku ādas krāsu, viņš to uztvēris asi un pieprasījis, lai darbiniece nosauc savu vārdu, ko tā atteikusies darīt.
«Kad pajautāju, ko tieši viņa teica, un lai atkārto teikumu, kas ir diskriminējošs, viņa izlikās jautājumu nedzirdam,» stāstīja Abu Meri, kurš, kā pārliecinājās »VZ«, latviski gan saprot gluži labi, tikai runā ar nelielu akcentu.
Pa to laiku Mūrniece dzīvesbiedra pasi jau bija nodevusi lidostas darbiniecei, kura Abu Meri no lidojuma pasažieru saraksta izslēgusi, tomēr kopīgs ceļojums uz Milānu saderinātajiem nav gājis secen, jo zvans aviokompānijas «airBaltic» vadībai (vismaz tā šo notikumu gaitu »VZ« restaurēja pats apvainotais) nodrošinājis, ka Abu Meri sarakstā tiek atjaunots. Atgriezies no ceļojuma, viņš par notikušo uzrakstījis sūdzību gan «airBaltic», gan tiesībsargam.
Abu Meri Latvijā dzīvo kopš 1993. gada. Pabeidzis studijas Paula Stradiņa universitātē, viņš palicis dzīvot šeit un apguvis gastroenterologa specialitāti, kā arī atvēris savu privātpraksi. Paralēli tam viņš nodibinājis Arābu kultūras centru, bet 2007. gadā Abu Meri par īpašiem nopelniem piešķirta Latvijas pilsonība.
Viņš bija arī toreizējās iekšlietu ministres Mūrnieces ārštata padomnieks migrācijas jautājumos – šeit strādājot, abi arī satuvinājušies. Pērnā gada sākumā viņa pārdzīvoja problēmas laulības dzīvē ar Drošības policijas darbinieku Raimondu Mūrnieku, arī Abu Meri tolaik jau ilgāku laika sprīdi dzīvojis šķirti no sievas. Oficiāli Abu Meri un Mūrniece salaulājās 22. maijā, un abi grasās audzināt gan Abu Meri meitas, gan Mūrniecas atvases – dēlu Haraldu un meitu Helēnu.
Laulība ar bijušo iekšlietu ministri viņam ir trešā. Iepriekšējā laulībā ar sievu Antru dzimušas divas meitas – Sabīna un Adriana Anna, bet par šķiršanās iemesliem oficiāli nekas nav minēts. Tiesa, »VZ« informācijas avoti no nu jau bijušā laulātā pāra pietuvinātām aprindām minējuši, ka sabiedrībā un žurnālos sevi kā godavīru pozicionējušais Hosams Abu Meri mēdzot būt arī pavisam citādāks – iepriekšējai laulenei nācies ciest gan bērnu dēļ, gan arī tīri fiziski. Šāda informācija pavīd arī interneta komentāros, tomēr oficiāli tai, protams, apstiprinājuma pagaidām nav un, cerams, arī nebūs.”
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
