Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne mazums Pietiek lasītāju ir - vai centīgi izliekas, ka ir - neizpratnē: kāpēc gan aizstāvēt Linardu Grantiņu? Kas īpaši zīmīgi - ar "aizstāvēšanu" viņi saprot nevis kaismīgu uzsaukumu un petīciju rakstīšanu, bet parastu informēšanu par viņa gaitām tēvzemes politiskās policijas (kas pēdējos pāris gados ir faktiski vienīgā Drošības policijas veiktā funkcija) un ieslodzījuma vietu sistēmas rokās.

Un tiešām - kāpēc "aizstāvēt"? Kāpēc neņemt vērā pirms dažām dienām Latvijas sabiedriskā (!) radio pilnā nopietnībā paziņoto - ja tas būs kāds svarīgs cilvēks, kam aizturēšanā roka salūzusi, mēs par to informēsim, bet citādi atvainojiet...?

Linards Grantiņš noteikti nebija un nav šāds "svarīgs cilvēks". Bijušais šoferis, nu jau pensijas vecuma onkulis daudzus gadus ir bijis, maigi izsakoties, pēc izteiksmes formas un satura ne visai adekvāts. Ne tik maigi izsakoties, traks kā marta zaķis, - "Galvu nost!!!" šis īpatnais cilvēktiesību aizstāvis bija paspējis izziņot krietni biežāk nekā Lūisa Kerola Sarkanā karaliene, un no viņa politiskās retorikas noteikti varēja pamācīties dažs labs santehniķis.

Tad kāpēc šitādu aizstāvēt? Uz ko uzprasījās - to arī beidzot dabūja, un paldies vērīgajai, čaklajai un enerģiskajai Drošības policijai, kas apliecināja savu augsto profesionālismu, nieka nedēļu (!) pēc Grantiņa paša plaši izreklamētās ierašanās Latvijā beidzot spējot viņu aizturēt un nelielo aizkavēšanos kompensējot ar kunga kārtīgu iemīcīšanu, vai ne?

Turklāt, kā norāda ne mazums Pietiek lasītāju, arī ar to iemīcīšanu nekas jau nav droši zināms - ļoti taču var būt, ka īstenībā Grantiņa kungs ir pieklājīgi palūgts nākt līdzi, savukārt viss radiniekiem stāstītais par salauztu roku, atdauzītām nierēm, salauztās rokas piesprādzēšanu pie auto griestiem, medikamentu liegšanu utt. ir viņa martzaķiskās fantāzijas. Droši viens pats roku sakodījis, lai izskatītos pietiekami zila un uzpampusi. Vai tad nu mūsu Drošības policijas profesionāļi atļautos tā izturēties pret pavecu, jukušu onkuli?

Visbeidzot - kāpēc gan pašlaik, kad par notikušo lielā vienprātībā klusē ne tikai "Mežmieta kantoris" (kas labi saprotams), bet arī "lielie" mediji (par Vienotības valstiskajiem un arī drošībnieku "jumtotajiem" privātajiem medijiem viss skaidrs, bet šoreiz klusē ne tikai tie vien), pozīcijas un opozīcijas deputāti un pat par savu algu konstanti norūpējies tiesībsargs, tieši man - arī pašam savulaik no Grantiņonkuļa notiesātam ar augstāko soda mēru, lai ko tas arī nozīmētu, - vajadzētu ņemties šo onkuli kaut jel kādā veidā aizstāvēt? Vai kaut vai veicināt regulāru informēšanu par notikušo?

Vispār jau man tas šķiet pilnīgi pašsaprotama lieta, tomēr paskaidrošu tiem, kam tas nav skaidrs.

Pats Grantiņonkulis man, maigi izsakoties, ir pilnīgi vienaldzīgs. Nezinu, kā tur īsti viņam gāja ar attiecībām ar padomju varu un VDK 1987.-1988. gadā, ar svecīti klāt neesmu stāvējis, bet konkrētais kungs manis dēļ vienlīdz labi var sapūt un iznīkt kā Vācijas psihenē, tā Rīgas Centrālcietuma kamerā. Lai.

Tas, kas man nav vienaldzīgi, ir Latvijā pēdējos gados un jo īpaši pēdējos mēnešos notiekošie procesi, kam gadījums ar Grantiņu ir tikai viena ilustrācija - spilgta un tāpēc arī pelnījusi, lai par to ziņotu un ziņotu, lai kā arī "sabiedriskie" mediji un to saimnieki būtu ieinteresēti šī gadījuma noklusēšanā.

Kādi procesi? Vēsture, protams, nekad neatkārtojas burts burtā, bet mums blakus ir viena liela valsts, kurā pagājušā gadsimta divdesmito gadu beigās un vēl vairāk trīsdesmito gadu sākumā vispirms sāka visādos veidos vajāt un iznīdēt tos, kuri atklāti nebija sajūsmā par valstī notiekošo.

Sākumā ar viņiem cimperlējās (visādos veidos "brīdināja" un pabaidīja, deva šādus tādus nelielus cietumsodus par sadomātām lietām, reizēm pat vienkārši izsūtīja no valsts), taču, gadiem ejot, "ģeopolitiskajai situācijai" mainoties un publikas zombētības pakāpei augot, iznīdētāji un viņu rokaspuiši sāka cimperlēties aizvien mazāk un mazāk.

Viņi aptvēra, ka vajadzības gadījumā krimināllietas un pierādījumus var safabricēt, ka var izdomāt visabsurdākās apsūdzības, ka jau no valsts izlaistos var atskaldīt ar ledus cirtņiem, ka aizturētos var kaustīt un spīdzināt pēc sirds patikas, - jo tas viss mierīgi gāja cauri un publikas viena daļa līksmi plaukšķināja par kārtējo piežmiegto tautas ienaidnieku, bet otra daļa gan aptvēra, kas notiek, taču bailīgi klusēja.

Savukārt nākamajos gados - līdz pat trīsdesmit septītajam un arī pēc tam - īstie režīma pretinieki sen bija izbeigušies, bet mašīna bija iekustināta, tai vajadzēja darbos apliecināt savu vajadzīgumu un pašsaglabāties, un uz spīdzināšanas kamerām, nošaušanas pagrabiem un gulaga nometnēm sāka plūst miljoni to, kuri iepriekšējos gados bija līksmi plaukšķinājuši vai bailīgi klusējuši...

Pārāk neiespējama analoģija? Varbūt. Cerams. Taču tikai no savas personiskās pieredzes vien es varu droši apgalvot, ka Drošības policija jau pašlaik pilnā sparā - lai pildītu saimnieku uzdevumus un lai attaisnotu pati savu eksistenci, - gan nodarbojas ar kriminālprocesu un pierādījumu safabricēšanu, gan ir gatava tieši un nepārprotami ietekmēt visas pārējās varas, gan savas iekšējās instrukcijas uzskata par svarīgākām nekā kaut kādus tur sū... likumus, gan var sadomāt visnepatiesākās un absurdākās apsūdzības, gan melīgu liecību sniegšanu tiesā un nepatiesu dienesta ziņojumu sacerēšanu uzskata par normālu lietu.

Tas viss šai arvien atklātāk noziedzīgajai struktūrai un tās darbiniekiem ir iespējams gan tāpēc, ka ir pasūtījums no "politiskās augšas", gan tāpēc, ka ir "sakārtota" nepieciešamā acu pievēršana tiesās un prokuratūrā ar "savu" tiesnešu un prokuroru palīdzību, gan tāpēc, ka sabiedrība notiekošajā flegmatiski noskatās - kurš aplaudē, kurš bailīgi paklusē, kuram pagaidām vienalga, kas tur notiek ar kaut kādu traku onkuli. Jo ar viņu taču nekas tāds nenotiks - tas nav iespējams...

It kā jau arī trakiem onkuļiem Latvijas valstī ir savas cilvēktiesības. It kā jau tikai tāpēc, ka onkulis ir traks, nevienam nav tiesību viņu gāzt gar zemi, salauzt roku, atspārdīt nieres, stundām ilgi spīdzināt, ņirgāties utml. Taču šī strauji briestošā augoņa - šīs jau pašlaik faktiskās valsts valstī - pārstāvji visā nopietnībā mēnesi pēc mēneša kļūst aizvien pārliecinātāki, ka viņiem ir atļauts viss.

Vienam trakam onkulim vispirms sekos citi, jau nopietnāki ar notiekošo valstī neapmierinātie, bet pēc tam - nu, viss kā vēstures grāmatās aprakstīts. Un rezultātā tas, ko šodien, jums klusējot vai līksmi plaukšķinot, dara ar visādiem tur trakiem grantiņiem, pēc gada vai trim, vai pieciem notiks ar jums pašiem vai kādu no jūsu ģimenes locekļiem, vai kādu jūsu radu, draugu, paziņu. Ja ne ātrāk. Un tad vaimanāt būs par vēlu.

Tāpēc arī Pietiek par trakā Grantiņa gadījumu informē un informēs, jo, protams, vienmēr pastāv iespēja, ka uzplečotie noziedznieki dabūs pa purnu tik sāpīgi, ka vismaz uz laiku atkāpsies. Es nupat tiesā paskatījos uz triju šādu subjektu ģīmjiem: izvilktiem no ierastās visatļautības vides, vaigi sarka, ačeles šaudījās, balšteles aizlūza, roķeles berzējās. Vēl jau var viņiem ierādīt viņu īsto vietu. Bet mūžīgi tā nebūs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

21

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

FotoPēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav māsu, kuras varētu dot ķīmijterapiju, te Daugavpilī aptrūkušies anesteziologi, un apstājusies plānveida palīdzība, joprojām nesarūk rindas valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām, un problēmu virkne šķiet nebeidzama.
Lasīt visu...

21

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

FotoRīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai” un “Latvijas attīstībai” frakcijas priekšsēdētājs Viesturs Zeps. Nedēļas beigās pēkšņi sarosījās vairāki Rīgas domē strādājošie politiķi.
Lasīt visu...

21

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

FotoPēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri ar stekiem sit un brutāli aiztur vienkāršus, miermīlīgus iedzīvotājus, kuri devušies uz kādu no publiskajām demonstrācijām.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...