Kāpēc akcionārs negrib zināt, kas tad patiesībā notiek „airBaltic”?
Aivars Strakšas19.09.2024.
Komentāri (33)
Iesaki rakstu: 
Pietiek.com publicēts anonīma autora raksts: "Lūgums izmeklēt valsts naudas izšķērdēšanu nacionālajā aviokompānijā „airBaltic”." Autors ir veltījis daudz laika raksta sagatavošanai un pamatojis savu domu ar ievērojamu skaitu atsauču uz dažādiem informācijas avotiem.
Tiem, kuri interesējas par airBaltic, ir iespēja uzzināt kaut ko jaunu un paskatīties uz šo uzņēmumu no nedaudz cita skatu punkta. Sevišķi, kā tad airBaltic izskatās uz citu Eiropas aviokompāniju fona.
Lūgums izmeklēt valsts naudas izšķerdēšanu ar garantiju paliks neuzklausīts. Neskatoties uz pusmiljardu lieliem zaudējumiem un paredzamo maksātnespēju jau 2026. gadā, ja neizdosies airBaltic kādam ātri pārdot, nevienam no politiskās elites neinteresē, kur tad patiesībā šī nauda ir palikusi.
Tāpat nav jautājumu kāpēc airBaltic pērk 100 lidmašīnas, ja reģiona pasažieru pārvadāšanai pietiek ar kādām 35 lidmašīnām. Pārējām pasažieru šeit nav, un būs jāiznomā kaut kur uz ārpusi, no kā Latvijas ekonomikai nekāda labuma, tikai parādi.
Es redzu tikai divus loģiskus skaidrojumus, kāpēc akcionārs varētu neinteresēties par notiekošo un mest "sadedzināšanai" arvien papildus simtus miljonu eiro nodokļu maksātāju naudas.
Pirmais - totāla bezatbildība un nekompetence, kā to redzam cita projekta Rail Baltica gadījumā un pavisam to izslēgt nevar. Taču maz ticams.
Otrais – Latvijas politiskā elite ļoti labi zina, kas tur notiek, un nekādi Valsts kontroles ziņojumi nav vajadzīgi. Pēc tam nezinās, ko ar tiem darīt.
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
