Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sākot jau no pirmās kara dienas, ir bijis jautājums, kas notiks ar Krievijas ekonomiku un finanšu sistēmu. Būtu naivi domāt, ka Krievija šajās jomās nav centusies sagatavoties kara apstākļiem un potenciālajam sankciju vilnim. Taču tieši tāpat kā frontē izskatās, ka neviens nebija gaidījis šādu notikumu gaitu.

Karam jau pārsniedzot ceturto simtu dienu, varam redzēt, ka Krievijas vadība saprot, ka tas viss tik drīz nebeigsies un valstu tautsaimniecības ir jāpielāgo jaunajām vajadzībām un izaicinājumiem. Piemēram, visās pusēs ir sapratne, ka neviens nav bijis gatavs karam ar tādu lādiņu un citas munīcijas patēriņu, un aizvien vairāk nāk ziņas, ka tiek mobilizētas esošās jaudas un veidotas jaunas ražotnes. 

Eiropas un ASV gadījumā tas ir ne vienkārši, bet tomēr paceļami, jo ir pieejams kapitāls, izejvielas un cilvēki, kas prot ražot un organizēt tādas komplicētas lietas kā munīcija. Gan Eiropa, gan ASV spēj un ražo visu, sākot no visvienkāršākajām lietām un beidzot ar atomreaktoriem un kosmosa tehnoloģijām, un ar šādu potenciālu saražot munīciju un kara tehniku, gan ar zināmu piepūli, var pārskatāmos termiņos. 

Taču Krievijas gadījumā, kuras ražošanas potenciāls no padomju laikiem ir lielā mērā pagaisis un ir kļuvis pilnīgi atkarīgs no komplektējošām detaļām, kas tiek ražotas rietumos vai austrumos, tādos apstākļos, protams, sākt ražot kaut ko, kas ir sarežģītāks, ir daudz grūtāk.

Izejvielas - tām jābūt pieejamām Krievijā, jo tās teritorijā atrodas visa Mendeļejeva periodiskās tabulas izejvielu komplekss. Otra problēma ir kvalitatīva un spējīga personāla pieejamība, kas ir nopietna problēma, jo, zaudējot ražošanas kapacitāti, zūd arī cilvēki, kas saprot, kas ir ražošanas kvalitātes disciplīna u. c.

Trešā problēma ir cilvēki, kas spēj organizēt, jo jaunu rūpnīcu izveidošana vai esošās nopietna reorganizācija ir sarežģīta vadības problēma. Šajā situācijā cilvēki ar šādām spējām ir pametuši valsti, lai izvairītos no mobilizācijas un nodrošinātu komfortu sev un saviem ģimenes locekļiem ārpus dzelzs priekškara.

Ceturtā problēma ir finanšu speciālistu pieejamība, kas var izveidot efektīvu sistēmu, lai nauda, kas ir ekonomikas asinsrite, plūst bez kavēšanās, it īpaši apstākļos, kādos ir Krievija, kad sankcijas ir nopietni ietekmējušas finanšu sektoru. 

Pēc informācijas dinamikas var skaidri redzēt, kā Krievijas psiholoģisko operāciju spēki cenšas piespiest cilvēkus, kas ir vajadzīgi Krievijas ekonomikas adaptācijai, atgrieztos Krievijā. Viens no visizplatītākajiem veidiem ir veikt psiholoģiskas operācijas, padarot konkrētu vajadzīgu cilvēku dzīvi neciešamu, lai radītu sajūtu, ka nav citas izejas kā atgriezties Putina Krievijā, kur nav sankciju un kur viss ir labi un komfortabli.

Viens no redzamākajiem piemēriem ir spiediens uz Alfa Grupas akcionāriem Fridmanu un Avenu. Spiediens palielinājās, kad parādījās ziņas, ka viņi pārdod savu banku Krievijā. Par šiem kungiem var pateikt daudz ko gan par sadarbību ar režīmu, gan par draudzību ar Putinu, bet viens ir skaidrs: kā vadītāji šie cilvēki ir ļoti spējīgi.

Daudzi ir tikuši pie visa kā Krievijā, bet ne daudzi ir radījuši tādas biznesa impērijas, kas ir izturīgas pret sitieniem un sankcijām, kas liecina, ka viņi savu darbu prot. Piemēram, Ukrainas viena no lielākajām bankām Sense bank (Alfa Bank Ukrainā līdz 2022. gada 1. decembrim) spēj izturēt kara sitienus un turpināt strādāt un apkalpot klientus.

Tādēļ, paskatoties uz viļņošanos, kas sākās krievu opozicionāru vidū pēc tam, kad Kremļa rokaspuisis  Venediktovs publicēja vēstuli ar parakstiem, lai izņemtu Avenu un Fridmanu no sankcijām, tas bija vēl viens apliecinājums, ka visa Krievijas tā saucamā opozīcija ir caurausta ar FSB, GRU un citu dienestu aģentiem, kuriem ir jādzied vienā korī, kad diriģenti no Maskavas pamāj.

Protams, var teikt, ka tā ir sazvērestības teorija, bet kā var izskaidrot to, ka tādi oligarhi kā Mahmudovs un Bokarevs var klusi mierīgi izvairīties no sankcijām un turpināt Rīgas centrā ražot elektromehāniskās iekārtas, kas tiek tālāk eksportētas caur pelēkām shēmām uz Krieviju un izmantotas tanku ražošanā?

Šie cilvēki var mierīgi pārvietoties pa Eiropu, organizējot materiālu sagādi Krievijas militārajai rūpnieciskajai nozarei, un neviens tā saucamais krievu opozicionārs ne pušplēstu vārdu par to, ka šie cilvēki ir jāliek sankcijās nekavējoties. Laikam jau tādēļ, ka viņiem jājūtas komfortabli, lai var ar pilnu atdevi darīt savu netīro darbu.

Bet tie, kas ir uzdrošinājušies nepalīdzēt mātes Krievijas karā pret briesmīgajiem Rietumiem (NATO u.c.), tie jāliek sankcijās un maksimāli jāsoda, lai viņi aptvertu savu kļūdu, saprastu, cik garas ir Tētiņa Putina rokas, un brauktu mājās ar savu darbu izpirkt savu vainu.

Novērtē šo rakstu:

90
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

21

14 mīti par inflāciju un cenām

FotoAr ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Lasīt visu...

21

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

FotoPēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Lasīt visu...

21

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

FotoIr taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Lasīt visu...

10

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

FotoKomentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Lasīt visu...

21

Darbinieku trūkums – problēma samilst. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

FotoRīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Lasīt visu...

21

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

FotoValsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi