Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunajā „politiskajā trillerī” Bailes, kas izziņots kā mēneša vispirktākā grāmata Latvijā, faktiski visi personāži ir pietiekami viegli atpazīstami, jo vairāk, ka aiz pseidonīma „Indriķis Latvietis” aizslēpies autors (vai autoru grupa) nav īpaši nopūlējies/-ušies, pārveidojot „prototipu” uzvārdus. Taču ir viens intriģējošs izņēmums, faktiski - pretruna, kas liek uzdot nopietnu jautājumu: kāpēc tā? Kāpēc viena no trillera „varonēm” saucas Ineta Alksne, tā norādot uz LTV ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni, bet viss šīs grāmatā aprakstītās, zem specdienestu „jumta” esošās „žurnālistes” apraksts norāda uz raidījuma Nekā Personīga producenti Artu Ģigu? Tātad – kāpēc Bailēs ir nevis Alda Figa vai Antra Piga, bet gan Ineta Alksne?

Atļaušos nocitēt dažus nelielus fragmentus no grāmatas, kuri veltīti „Inetas Alksnes” nodarbēm, fiziskajiem parametriem utml. Lasiet un domājiet līdzi – kam tie precīzi atbilst, bet kam – nepavisam ne.

1) „Televīzijas producente – faktiski jau nedēļas nogales „informatīvi analītiskā raidījuma” galvenā veidotāja un vismaz formālā satura noteicēja. Ja galīgi nebija faktu, labi derēja arī pusizdomājumi un „iespējams” formā pasniegtas baumas. Ik pa laikam Inetai radās skumīgas aizdomas, ka izdomājumi un baumas vietējai publikai derēja pat labāk nekā fakti. Bet viens bija skaidrs – katru nedēļu bija vajadzīgs jauns saturs. Runa bija par raidījumu komerctelevīzijā, kas strādāja aizvien mazākā un mazākā tirgū. Tā ka televīzija – tas nozīmēja nepārtraukti cīnīties par izdzīvošanu un staigāt pa naža, nē, kur nu naža, žiletes asmeni. Kas ar viņas komplekciju, hahaha, nemaz nebija tik viegli.”

2) „Visus tos gadus, kad Juta bija zirgā, Inetas ziņu kaislība bija apmierināta faktiski pilnībā. Un tur arī nekādu iekšēju konfliktu nebija – Alksne bija svēti pārliecināta, ka Juta dara svētīgu darbu. Lielā mērā – tāpēc, ka Juta, lai nu cik psiha būdama, par informāciju nekad neko neprasīja pretī. Par to, ka reizēm Jutas pozitīvo trakumu viņas kolēģis Durašs un viņa draugi izmantoja jau savām biznesa darīšanām, - par to Ineta bija nosolījusies sākt domāt, tikko būs konkrēti fakti. Kuru, protams, nebija.”

3) „Kad Inetai pēc ilgāka laika parādīja dienesta ziņojumu, kuru bija sarakstījis viens no „draugiem”, viņa, protams, sarāvās – un kā tur nesarauties? No trīs lappusītes garā dokumenta varēja noprast – informatore atskaitās savam kuratoram par virkni jautājumu...”

4) „Nu jau gandrīz ik nedēļu „draugu” piegādātā informācija par atkal jauniem un jauniem piektās kolonnas nedarbiem brīžam gan bija aiz matiem pievilkta un brīžam pat ar nelielu smaciņu, taču publikai acīmredzami patika. Pat vairāk – publika bija sajūsmā...”

5) „Diena sākās ar diezgan ikdienišķām un caurcaurēm praktiskām galvassāpēm – Alksnei vajadzēja iziet cauri sava uzņēmuma pagājušā gada finansēm. Ja precīzāk, lielākoties sava, bet arī pāris kolēģu. Visi oficiālie ienākumi skaitījās nākuši tikai un vienīgi no televīzijas raidījumu producēšanas. Labi, pilnīgi simtprocentīgi tas tā nebija, bet lielos vilcienos tā varēja teikt. Tas nozīmēja – televīzija pirka no viņas raidījumu, un tikai un vienīgi no televīzijas vadības noskaņojuma bija atkarīgs... nu, faktiski pilnīgi viss. Labi, ja vēl būtu tikai no noskaņojuma – bet patiesībā arī no televīzijas naudas maka biezuma, un tas bija ellīgs salikums. It kā uz pagājušo gadu bija izdevies izspiest būtisku palielinājumu, bet tas viss varēja mainīties jebkuru brīdi. Turklāt arī palielinājums ļāva savilkt galus kopā, tikai un vienīgi jau ierasti krāpjot valsti.”

6) „Vairākus gadus viens no Alksnes ļaunākajiem murgiem bija – kāds beidzot ir iedziļinājies viņas producentu uzņēmuma finansēs un kaut kur publiskā vietā pajautā: mīļā, tu, kas katru dienu cīnās pret valsts nozadzējiem, vai tu varētu izskaidrot pati savas firmas algu un nodokļu skaitļus? Tur nebija, ko skaidrot. Tur viss bija skaidrs no pirmā acu uzmetiena. Divpadsmit darbinieku. Kopējās oficiālās algas – nepilni piecdesmit pieci tūkstoši eiro. Tātad oficiāli vidējā mēnešalga, no kuras tika maksāti nodokļi, – aptuveni trīssimt astoņdesmit eiro uz papīra. Nekāda sakara ar reālo, īsto atalgojumu. Valsts krāpšana un apzagšana visā godībā, neko piebilst. Alksne to labi apzinājās – bet tur neko nevarēja padarīt. Tādi bija spēles noteikumi šajā valstī. Gribēji te izdzīvot – nācās šo valsti krāpt.”

7) „Pirms dažiem gadiem atklātībā bija nonākušas ziņas, kā viņa ar savu uzņēmumu – tā paša analītiskā un neatkarīgā raidījuma producētāju - paklusām bija piepelnījusies, palīdzot taisīt politiskās reklāmas. Jā, bija nonākušas – un kas? Visi pāris dienas paņēmās un likās mierā. Tad ko uztraukties par kaut kādiem tur nodokļiem un valsts krāpšanu, it īpaši, ja tā darīja visi un valsts izlikās, ka viss ir puslīdz kārtībā? Tā ka pēdējā laikā Alksne par šo tēmu pat neiedomājās.”

8) „Šādi sižeti bija Alksnes jājamzirdziņš – Krieviju viņa patiešām uzskatīja par draudu numur viens un tāpat bija pārliecināta, ka karā pret šādu draudu visi līdzekļi ir labi. Reālajā ikdienā tas visbiežāk nozīmēja, ka visikdienišķākos faktus varēja apliet ar „Krievijas draudu” mērcīti – un viss rullēja tā, prieks. Krievijas specdienesti cenšas atjaunot sadarbību ar saviem bijušajiem darbiniekiem arī Latvijā... Komentāri interneta portālos tiek izmantoti, lai izplatītu Krievijas specdienestu radītu vīrusu, kas inficē datorus, lai spiegotu… Krievijas specdienesti slepus pēta Latvijas pierobežas iedzīvotāju noskaņojumu… Nekādu faktu nebija, bet tos arī nevajadzēja. Reitingi rādīja, ka stulbā publika šādus sižetus bija gatava rīt bez kādām pārdomām.”

9) „Alksnei īsti nebija, ar ko pakonsultēties. Savāktajā raidījuma komandā katram bija savi tarakāni. No „zvaigznes” Baibiņas, kurai bija vājība gan uz alkoholu, gan uz azartspēlēm, viņa bija laimīgi tikusi vaļā, taču arī pašreizējām augsti radošajām personībām katrai bija vājībiņas, kas deva pamatu šaubām. Beigu beigās Alksne izlēma par labu Vecelksnei. Lai kā tur Ilzītei vētrainajā jaunībā būtu bijis ar kāsīšiem, grupveida seksu un citām izklaidēm, viņa vismaz bija racionāls, pietiekami prātīgs cilvēks, turklāt – kas nebija mazsvarīgi – arī galvenais pelnītājs ģimenē. Atšķirībā no draudzenes Baibiņas, kurai finansiāli izdevīgā apprecēšanās bija devusi daudz brīva laika tviterim, spēļu automātiem un dažiem kokčikiem gandrīz ik vakaru, Ilze bija kārtīga strādājoša sieviete. Revolucionārā dedzība pēdējos gados viņas skatienā gan vīdēja aizvien retāk – bet arī tāpēc jo iederīgāka viņa bija kā nepieciešamās sarunas biedrs.”

Un te vēl viens fragments – nedaudz garāks, bet ļoti izteiksmīgs:

10) „- Labi, kādi mums vispār ir varianti bez tā jūsu parasti izmantotā resnā babuļa? Nu, nu, kā viņu?

- Hahaha, kuru no visiem resnajiem babuļiem tu domā?

- Nu, to tur. To, kurai vispār nekā personīga. Nav un nevar arī būt nekā personīga... Elksne, Melksne, Šmelksne – nu, kā viņu tur sauc, kas to var atcerēties?

- Alksne, tu domā?

- Labi, lai būtu Alksne, kas no tā mainās. Tad kādi varianti?

- Kāpēc vēl kaut kādi varianti? Kas tad Alksnei vainas? Raidījums ir, reitingi ir, paklausa... Labi, varbūt ne uz vārda, bet paklausa. Un ar katru dienu labāk.

- Kas vainas, tu saki? Tad padomā pats! Labi, tu iedosi viņai. Un tālāk? Kam iedos viņa?

- Nu... tur taču ir žurnālisti visādi slaveni.

- Kurš slavenais žurnālists tad tur kaut ko šitādu pavilks? Un, ja arī pavilks, tev publika noticēs? Tak tas, ka Alksne jums no rokas ēd, ir jau visiem zināms. Bet mums vajag, lai noticētu. Lai visi noticētu. Un lai nebūtu nekādu jautājumu – kas, ko, kāpēc, kam izdevīgi?

- Un ko? Kas tad Alksnei vainas? Uztaisīs, palaidīs. Es nesaprotu, kur problēma.

- Kur problēma, kur problēma, mļa. Neesi pamanījis, ka Alksne jau sen ir otrreizējā izejviela ar visu savu raidījumu, savām kāsīšu mīļotājām un pusārstētajiem resnajiem alkoholiķiem?

- Nē, es nesaprotu. Reitingi ir, citējamība ir, ko tev vēl vajag?

- Reitingi... Citējamība... Da tu pakaļā vari iebāzt tos reitingus. Puspasaule jau zina, ka Alksne ir prasta prostitūta, kas dara, ko liek. Prestitūta, kā tagad moderni saka. Un arī tad, kad neviens neliek, jau izskatās, ka kāds liek. Domā, visi ir idioti?

- Patiesībā domāju gan. Vismaz publika lielos vilcienos – jā, tieši tā.

- Publika, publika. Mums vajag, lai nerodas jautājumi. Lai neviens neiedomājas paprasīt – kuram izdevīgi, kurš tātad pasūtīja. Bet te būs. Pat ja tā tava Alksne sasprindzinātu savu resno pakaļu, nekas viņai nesanāktu. Viņi jau ir pieraduši tā strādāt – kas jāuzmauc, to arī uzmauc pēc pilnas programmas. Bez kādiem tur aplinkiem.”

Manuprāt, te nav ne vismazāko šaubu – viss apraksts kā uzliets atbilst vienam konkrētam cilvēkam, un šis cilvēks ir raidījuma Nekā personīga producente, ļoti ētiskās Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle un Re:Baltica dibinātāja un amatpersona Arta Ģiga.

Jautājums tad nu man tāds – kā šai te Artai Ģigai ir izdevies „atpirkties” no viņas tiešas un skaidras pieminēšanas grāmatā? Vai arī runa ir nevis par atpirkšanos, bet kādu citu iedarbes veidu? Piemēram, šantāžu vai draudiem?

Ja jā, tad kam ir draudēts vai no kā ir notikusi „atpirkšanās”? Un kā ir sanācis tā, ka šī „atpirkšanās” ir devusi tik nejēdzīgus, acīmredzami absurdus rezultātus? Ka uzvārds gan nomainīts, bet apraksts palicis – un nevienam nav ne mazāko šaubu, kura ir tā „žurnāliste”, kas atrodas zem Drošības policijas darboņu „jumta”?

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Morālā neatlaidīgā prasība jeb nacionāli politiskais imperatīvs

FotoMorāla neatlaidīga prasība un organiska nepieciešamība ir sastopama ne tikai ētikā atbilstoši slavenā filosofa slavenajam terminam “kategoriskais imperatīvs”. Kants tā dēvēja vispārēju obligātu, mūžīgu un nemainīgu tikumisko likumu. Tas ir jāievēro ikvienam cilvēkam neatkarīgi no apstākļiem. Kategoriskais imperatīvs ir iespējams arī nacionāli politiskajā sfērā. Piemēram, latviešu nacionāli politiskajā sfērā. Faktiski tas cilvēku apziņā un dzīves praksē ir ne vien iespējams, bet vitāli vajadzīgs kā konstruktīvs un kompetents morālais uzstādījums un orientieris nacionāli politiskajos risinājumos.
Lasīt visu...

15

Pieteikšanās par vainīgu

FotoGodātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.
Lasīt visu...

18

Vadoņa gaidīšanas svētki

FotoŠovasar plānotas Latvijas prezidenta vēlēšanas, un šobrīd neviens vispār nepiemin tagadējo prezidentu Raimondu Vējoni. Liekas, ka viņa izredzes tikt ievēlētam uz otru prezidentūras termiņu ir ļoti vājas. Vējonis tiek kritizēts par slikto oratora mākslu un sliktām angļu valodas prasmēm, viņam tiek pārmesta pasivitāte un piesaukti vēl dažādi citi trūkumi.
Lasīt visu...

15

Egils Levits ir devis neatsveramu ieguldījumu, ir vienīgais un vislabākais

FotoŠī gada jūnijā tiks ievēlēts nākamais Latvijas Valsts prezidents. Latvija ir parlamentāra republika, kurā Valsts prezidenta pilnvaras ir ierobežotas. Tomēr Valsts prezidents Latvijā nav tikai ceremoniālā figūra – parlamentārās demokrātijas iekārtā Valsts prezidenta pamatuzdevums ir uzrādīt valstij un sabiedrībai nākotnes attīstības virzienus, veicināt sabiedrības saliedētību un valsts ilgtspēju, ikdienas politisko darbu atstājot Saeimas un valdības pārziņā.
Lasīt visu...

21

Muļķim būt

FotoMaz ir to, kuri spēj saprast, kas notiek, un tomēr viņiem ir svarīgi, lai tiem būtu savs viedoklis par notiekošo.
Lasīt visu...

12

Rietumu civilizācijas krīze

FotoIevērojamais britu vēsturnieks Arnolds Toinbijs ir rakstījis, ka nevienas nācijas un nācijvalsts vēsturi nevar izskaidrot pašu par sevi – tas ir iespējams tikai civilizācijas kontekstā.[1] Tāpēc ikvienam no mums ir būtiski izprast Rietumu civilizācijas būtību, tās vēsturi un šodienu. Manuprāt, Rietumu civilizāciju šodien raksturo viens vārds – krīze. Un tā vistiešākajā veidā attiecas uz mums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Divi vienā

Lasot manas publikācijas laikrakstos no astoņdesmito gadu beigām līdz manis uzrakstītām un izdotām grāmatām, lasītāji zina, ka nespecializējos uz kādu konkrētu tematu, bet rakstu...

Foto

Trīs aktuāli izskaidrojumi un viens negaidīts secinājums

1.Nogurums no patiesības jeb patiesības destruktivitāte. Nogurums no patiesības ir realitāte. Tāds psihiskais stāvoklis ir iespējams individuālā līmenī. Iespējams...

Foto

Rīga. Vai tiešām bezceRīga?

Kādu laiku nebiju braukusi pa Rīgu, taču aizvadītajās brīvdienās pabraukāju pa vairākiem mikrorajoniem (man gan labāk patīk teikt apkaimēm). Ticiet man –...

Foto

Vai „Jaunajai Vienotībai” ir jāpilda „Vecās Vienotības” solījumi?

Izglītības un zinātnes ministrija Vienotību pārstāvošā ministra Kārļa Šadurska personā 2018.gadā apsolīja pedagogiem darba samaksas pieaugumu. Šis solījums turklāt tika...

Foto

Kam mēs esam pret

KPV LV vajadzētu sākt aizdomāties par to, lai latvieši neatceras, kā boļševiki kungu mājas dedzināja. Kam pieder valsts vēlētājiem solīto darbu izpilde -...

Foto

Linkaits izvēlas „Yandex Taxi”?

Otrdien, 12.februārī pie Satiksmes ministrijas (SM) tiek plānots protests, kas tieši vērsts pret nozares politisko vadītāju Tāli Linkaitu (Jaunā konservatīvā partija). To...

Foto

Latvietis "Saskaņas" mītiņā pie Rīgas domes

Mans paziņojums par vēlmi piedalīties „Saskaņas” mītiņā pie Rīgas domes bija izsaucis vētru ne tikai sociālajos tīklos, bet arī ģimenē...

Foto

Ģeopolitika un mūsu neapskaužamais stāvoklis

Visjaunākie notikumi Venecuēlā, saprotams, pirmkārt un galvenokārt attiecas uz šīs valsts iedzīvotājiem un nekorekti ir iejaukties ar komentāriem viņu kultūras norisēs....

Foto

Koncepcijas projekts „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

Gatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi...

Foto

Precedents

Jau rakstīju par negaidītajiem pavērsieniem Armēnijā, par Roberta Kočarjana un Serža Sargsjana atstumšanu no varas, par Armēnijas «Samta» revolūciju, kā arī par vēlēšanām, kurās Armēnijā...

Foto

Nodrāztais tiesiskums Bordāna stilā: paši beidzām, dosim citiem

Pēdējo gadu laikā par vienu no iemīļotākajiem dažādu partiju pārstāvju vārdiem ir kļuvis vārds “tiesiskums”. Tas tiek locīts...

Foto

Vai tiešām Rozenvalds nesaprot, ka ir kļuvis par noderīgo idiotu Kremļa propagandas ķetnās?

Uzzināju, ka piektdien, 01.02.2019. "masu medija" Sputnik lapā ir intervija ar "Latvijas Universitātes sociālo un...

Foto

Rūpējoties par Baltijas valstu izaugsmi un saviem klientiem, no darba atlaidīsim 800 darbinieku

2019. gada laikā Luminor vienkāršos savu darbības modeli, tostarp samazinot darbinieku skaitu visos...

Foto

Latvistikas politiskā seja un etnopolitoloģija

Šis teksts ir veltīts latviešu tautas mentalitātes vienotībai ar politiku. Mentalitāte, demogrāfija un kultūra ir trīs pīlāri, uz kuriem balstās burtiski...

Foto

Es redzēju sapnī, kā…

“Neviens nav pārāk liels cietumam. Neviena persona vai uzņēmums, kas kaitē ASV ekonomikai, nav ārpus likuma. Tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem,”...

Foto

Kailcirte: kaimiņa skatījums

Skaidrs, ka pārskatāmā nākotnē lielāks vai (cerams) mazāks kailciršu īpatsvars Latvijas mežos ir neizbēgams. Jā, kailcirtēm nav nekāda ekoloģiska attaisnojuma, un sabiedrībai tās...

Foto

Obskurantisma aprobācija

2019.gada 28.janvārī internetā varēja izlasīt: “Līdz ar tiesnešu neatkarības palielināšanos būtiski jāpalielinās arī tiesnešu atbildības apmēram, un par šo divu aspektu samērīgumu iestāsies arī...

Foto

Ir tikai divas izvēles iespējas

Mēs visi vērojam un vērtējam pasauli, kurā dzīvojam. Atbilstoši savam vērtējumam mēs izdarām savu izvēli, un šī izvēle nosaka mūsu praktisko...

Foto

Ja Jurašs ir tik tīrs, ko tad šis tā baidās no tiesas un ko tad “bezkompromisa tiesiskuma” ieviesēji tā raustās no tiesiskuma?

Visticamākais, Juris Jurašs ir...

Foto

Nacionālā apvienība visu laiku pūš Kremļa taurē, tikai neviens to negrib redzēt

Sveicināti, mīlīši, Latvijas nacionālpatriotiski noskaņotie pilsoņi un pilsones, sveiciens arī tev, skaistā Dace Kalniņa,...

Foto

Liberālā agonija jeb ideāli, kas ātri var izzust

Sākšu ar to, ka pats pēc politiskās pārliecības vairāk tiecos būt liberāls dažādos jautājumos, kas būtu kaut vai...

Foto

„Normāla cilvēka” viedoklis un himēriskuma anatomija

Pēc 13.Saeimas vēlēšanām sākās valdības veidošanas šarāde. Tajā figurēja demogrāfiskā aina. Mūsu slavenie “naciķi” neatlaidīgi iesacīja organizēt “demogrāfijas ministriju”. Momentā...

Foto

Ideoloģija un mūsdienas: sabiedrisko organizāciju pilnvaru uzplaukums “čekas maisu” paēnā

Laikraksta “Diena” 15.janvāra numura ievadrakstā tika uzdots retorisks jautājums, proti, kas notika ar personām, kuras savulaik...

Foto

Vara barikādēs

Ikdienišķos notikumos varas attieksme pret sabiedrību ir standartizēta un iepriekš paredzama. Emocionālās piesātinātības brīžos arī dažus varas pārstāvjus pārņem sabiedrībā valdošās noskaņas un viņi...

Foto

Svarīgi, lai katrs uzņēmuma darbinieks ir iesaistīts kvalitatīvā klientu apkalpošanā

Vēlos sniegt informāciju saistībā ar publikāciju „Jauns izdomas līmenis valsts naudas šķērdēšanā: „Valsts nekustamie īpašumi” pasūta...

Foto

Kas gaidāms

2018. gada nogalē bija skaidrs, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rīcība labvēlīgi ietekmē ASV ekonomiku un radīti vairāk nekā četri miljoni jaunu darbavietu kopš...

Foto

Artus, neizdari kļūdu, nepievil un nepamet mani

Artus, piecus gadus, gatavojot informāciju un faktus Tavām Suņu būdām un vēlāk arī Saeimas runām, iepazinu Tevi kā principiālu...

Foto

Ir arī laipni un atsaucīgi mediķi

Mūsdienās, kad ir tik daudz negatīvā, tajā skaitā par veselības aprūpē notiekošo, gribētos pateikt kādu labu vārdu ar portāla starpniecību,...

Foto

Eiropas kolonizēšana: Latvijas pieredze

Gadumijā apsveŗot, kas bijis svarīgākais notikums pērn Eiropā un kas visvairāk ietekmēs tās turpmākos likteņus, atbildēt ir viegli. Tas, ka turpinājās [Rietumu]...

Foto

Kartītes, nejaušas kā proftehmeiteņu likstas

Nedēļa man sākās ar smagu izāzēšanu – izrādīju pat pusotru minūti ilgu apstulbumu, kamēr meklēju atbildi uz jautājumu: “Vai tu jau...

Foto

Izglītības interpretācijas konflikti: iemesli un untumi

Saeimas vēlēšanās uzvarējušās “6.oktobra paaudzes” valdības sastādīšanas šarādē jau no pirmās ainas figurēja solījums turpināt izglītības reformas. Tas neapšaubāmi ir...

Foto

Cik zaļi dzīvosim vecumdienās? Pensiju sistēmas ilgtspējas šķietamība

Daudz ir rakstīts un diskutēts par mūsu pensiju sistēmas nākotnes finansiālo ilgtspēju, t.i., par nākotnē sagaidāmo budžeta ieņēmumu...

Foto

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja...