Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jaunajā „politiskajā trillerī” Bailes, kas izziņots kā mēneša vispirktākā grāmata Latvijā, faktiski visi personāži ir pietiekami viegli atpazīstami, jo vairāk, ka aiz pseidonīma „Indriķis Latvietis” aizslēpies autors (vai autoru grupa) nav īpaši nopūlējies/-ušies, pārveidojot „prototipu” uzvārdus. Taču ir viens intriģējošs izņēmums, faktiski - pretruna, kas liek uzdot nopietnu jautājumu: kāpēc tā? Kāpēc viena no trillera „varonēm” saucas Ineta Alksne, tā norādot uz LTV ziņu dienesta vadītāju Ivetu Elksni, bet viss šīs grāmatā aprakstītās, zem specdienestu „jumta” esošās „žurnālistes” apraksts norāda uz raidījuma Nekā Personīga producenti Artu Ģigu? Tātad – kāpēc Bailēs ir nevis Alda Figa vai Antra Piga, bet gan Ineta Alksne?

Atļaušos nocitēt dažus nelielus fragmentus no grāmatas, kuri veltīti „Inetas Alksnes” nodarbēm, fiziskajiem parametriem utml. Lasiet un domājiet līdzi – kam tie precīzi atbilst, bet kam – nepavisam ne.

1) „Televīzijas producente – faktiski jau nedēļas nogales „informatīvi analītiskā raidījuma” galvenā veidotāja un vismaz formālā satura noteicēja. Ja galīgi nebija faktu, labi derēja arī pusizdomājumi un „iespējams” formā pasniegtas baumas. Ik pa laikam Inetai radās skumīgas aizdomas, ka izdomājumi un baumas vietējai publikai derēja pat labāk nekā fakti. Bet viens bija skaidrs – katru nedēļu bija vajadzīgs jauns saturs. Runa bija par raidījumu komerctelevīzijā, kas strādāja aizvien mazākā un mazākā tirgū. Tā ka televīzija – tas nozīmēja nepārtraukti cīnīties par izdzīvošanu un staigāt pa naža, nē, kur nu naža, žiletes asmeni. Kas ar viņas komplekciju, hahaha, nemaz nebija tik viegli.”

2) „Visus tos gadus, kad Juta bija zirgā, Inetas ziņu kaislība bija apmierināta faktiski pilnībā. Un tur arī nekādu iekšēju konfliktu nebija – Alksne bija svēti pārliecināta, ka Juta dara svētīgu darbu. Lielā mērā – tāpēc, ka Juta, lai nu cik psiha būdama, par informāciju nekad neko neprasīja pretī. Par to, ka reizēm Jutas pozitīvo trakumu viņas kolēģis Durašs un viņa draugi izmantoja jau savām biznesa darīšanām, - par to Ineta bija nosolījusies sākt domāt, tikko būs konkrēti fakti. Kuru, protams, nebija.”

3) „Kad Inetai pēc ilgāka laika parādīja dienesta ziņojumu, kuru bija sarakstījis viens no „draugiem”, viņa, protams, sarāvās – un kā tur nesarauties? No trīs lappusītes garā dokumenta varēja noprast – informatore atskaitās savam kuratoram par virkni jautājumu...”

4) „Nu jau gandrīz ik nedēļu „draugu” piegādātā informācija par atkal jauniem un jauniem piektās kolonnas nedarbiem brīžam gan bija aiz matiem pievilkta un brīžam pat ar nelielu smaciņu, taču publikai acīmredzami patika. Pat vairāk – publika bija sajūsmā...”

5) „Diena sākās ar diezgan ikdienišķām un caurcaurēm praktiskām galvassāpēm – Alksnei vajadzēja iziet cauri sava uzņēmuma pagājušā gada finansēm. Ja precīzāk, lielākoties sava, bet arī pāris kolēģu. Visi oficiālie ienākumi skaitījās nākuši tikai un vienīgi no televīzijas raidījumu producēšanas. Labi, pilnīgi simtprocentīgi tas tā nebija, bet lielos vilcienos tā varēja teikt. Tas nozīmēja – televīzija pirka no viņas raidījumu, un tikai un vienīgi no televīzijas vadības noskaņojuma bija atkarīgs... nu, faktiski pilnīgi viss. Labi, ja vēl būtu tikai no noskaņojuma – bet patiesībā arī no televīzijas naudas maka biezuma, un tas bija ellīgs salikums. It kā uz pagājušo gadu bija izdevies izspiest būtisku palielinājumu, bet tas viss varēja mainīties jebkuru brīdi. Turklāt arī palielinājums ļāva savilkt galus kopā, tikai un vienīgi jau ierasti krāpjot valsti.”

6) „Vairākus gadus viens no Alksnes ļaunākajiem murgiem bija – kāds beidzot ir iedziļinājies viņas producentu uzņēmuma finansēs un kaut kur publiskā vietā pajautā: mīļā, tu, kas katru dienu cīnās pret valsts nozadzējiem, vai tu varētu izskaidrot pati savas firmas algu un nodokļu skaitļus? Tur nebija, ko skaidrot. Tur viss bija skaidrs no pirmā acu uzmetiena. Divpadsmit darbinieku. Kopējās oficiālās algas – nepilni piecdesmit pieci tūkstoši eiro. Tātad oficiāli vidējā mēnešalga, no kuras tika maksāti nodokļi, – aptuveni trīssimt astoņdesmit eiro uz papīra. Nekāda sakara ar reālo, īsto atalgojumu. Valsts krāpšana un apzagšana visā godībā, neko piebilst. Alksne to labi apzinājās – bet tur neko nevarēja padarīt. Tādi bija spēles noteikumi šajā valstī. Gribēji te izdzīvot – nācās šo valsti krāpt.”

7) „Pirms dažiem gadiem atklātībā bija nonākušas ziņas, kā viņa ar savu uzņēmumu – tā paša analītiskā un neatkarīgā raidījuma producētāju - paklusām bija piepelnījusies, palīdzot taisīt politiskās reklāmas. Jā, bija nonākušas – un kas? Visi pāris dienas paņēmās un likās mierā. Tad ko uztraukties par kaut kādiem tur nodokļiem un valsts krāpšanu, it īpaši, ja tā darīja visi un valsts izlikās, ka viss ir puslīdz kārtībā? Tā ka pēdējā laikā Alksne par šo tēmu pat neiedomājās.”

8) „Šādi sižeti bija Alksnes jājamzirdziņš – Krieviju viņa patiešām uzskatīja par draudu numur viens un tāpat bija pārliecināta, ka karā pret šādu draudu visi līdzekļi ir labi. Reālajā ikdienā tas visbiežāk nozīmēja, ka visikdienišķākos faktus varēja apliet ar „Krievijas draudu” mērcīti – un viss rullēja tā, prieks. Krievijas specdienesti cenšas atjaunot sadarbību ar saviem bijušajiem darbiniekiem arī Latvijā... Komentāri interneta portālos tiek izmantoti, lai izplatītu Krievijas specdienestu radītu vīrusu, kas inficē datorus, lai spiegotu… Krievijas specdienesti slepus pēta Latvijas pierobežas iedzīvotāju noskaņojumu… Nekādu faktu nebija, bet tos arī nevajadzēja. Reitingi rādīja, ka stulbā publika šādus sižetus bija gatava rīt bez kādām pārdomām.”

9) „Alksnei īsti nebija, ar ko pakonsultēties. Savāktajā raidījuma komandā katram bija savi tarakāni. No „zvaigznes” Baibiņas, kurai bija vājība gan uz alkoholu, gan uz azartspēlēm, viņa bija laimīgi tikusi vaļā, taču arī pašreizējām augsti radošajām personībām katrai bija vājībiņas, kas deva pamatu šaubām. Beigu beigās Alksne izlēma par labu Vecelksnei. Lai kā tur Ilzītei vētrainajā jaunībā būtu bijis ar kāsīšiem, grupveida seksu un citām izklaidēm, viņa vismaz bija racionāls, pietiekami prātīgs cilvēks, turklāt – kas nebija mazsvarīgi – arī galvenais pelnītājs ģimenē. Atšķirībā no draudzenes Baibiņas, kurai finansiāli izdevīgā apprecēšanās bija devusi daudz brīva laika tviterim, spēļu automātiem un dažiem kokčikiem gandrīz ik vakaru, Ilze bija kārtīga strādājoša sieviete. Revolucionārā dedzība pēdējos gados viņas skatienā gan vīdēja aizvien retāk – bet arī tāpēc jo iederīgāka viņa bija kā nepieciešamās sarunas biedrs.”

Un te vēl viens fragments – nedaudz garāks, bet ļoti izteiksmīgs:

10) „- Labi, kādi mums vispār ir varianti bez tā jūsu parasti izmantotā resnā babuļa? Nu, nu, kā viņu?

- Hahaha, kuru no visiem resnajiem babuļiem tu domā?

- Nu, to tur. To, kurai vispār nekā personīga. Nav un nevar arī būt nekā personīga... Elksne, Melksne, Šmelksne – nu, kā viņu tur sauc, kas to var atcerēties?

- Alksne, tu domā?

- Labi, lai būtu Alksne, kas no tā mainās. Tad kādi varianti?

- Kāpēc vēl kaut kādi varianti? Kas tad Alksnei vainas? Raidījums ir, reitingi ir, paklausa... Labi, varbūt ne uz vārda, bet paklausa. Un ar katru dienu labāk.

- Kas vainas, tu saki? Tad padomā pats! Labi, tu iedosi viņai. Un tālāk? Kam iedos viņa?

- Nu... tur taču ir žurnālisti visādi slaveni.

- Kurš slavenais žurnālists tad tur kaut ko šitādu pavilks? Un, ja arī pavilks, tev publika noticēs? Tak tas, ka Alksne jums no rokas ēd, ir jau visiem zināms. Bet mums vajag, lai noticētu. Lai visi noticētu. Un lai nebūtu nekādu jautājumu – kas, ko, kāpēc, kam izdevīgi?

- Un ko? Kas tad Alksnei vainas? Uztaisīs, palaidīs. Es nesaprotu, kur problēma.

- Kur problēma, kur problēma, mļa. Neesi pamanījis, ka Alksne jau sen ir otrreizējā izejviela ar visu savu raidījumu, savām kāsīšu mīļotājām un pusārstētajiem resnajiem alkoholiķiem?

- Nē, es nesaprotu. Reitingi ir, citējamība ir, ko tev vēl vajag?

- Reitingi... Citējamība... Da tu pakaļā vari iebāzt tos reitingus. Puspasaule jau zina, ka Alksne ir prasta prostitūta, kas dara, ko liek. Prestitūta, kā tagad moderni saka. Un arī tad, kad neviens neliek, jau izskatās, ka kāds liek. Domā, visi ir idioti?

- Patiesībā domāju gan. Vismaz publika lielos vilcienos – jā, tieši tā.

- Publika, publika. Mums vajag, lai nerodas jautājumi. Lai neviens neiedomājas paprasīt – kuram izdevīgi, kurš tātad pasūtīja. Bet te būs. Pat ja tā tava Alksne sasprindzinātu savu resno pakaļu, nekas viņai nesanāktu. Viņi jau ir pieraduši tā strādāt – kas jāuzmauc, to arī uzmauc pēc pilnas programmas. Bez kādiem tur aplinkiem.”

Manuprāt, te nav ne vismazāko šaubu – viss apraksts kā uzliets atbilst vienam konkrētam cilvēkam, un šis cilvēks ir raidījuma Nekā personīga producente, ļoti ētiskās Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekle un Re:Baltica dibinātāja un amatpersona Arta Ģiga.

Jautājums tad nu man tāds – kā šai te Artai Ģigai ir izdevies „atpirkties” no viņas tiešas un skaidras pieminēšanas grāmatā? Vai arī runa ir nevis par atpirkšanos, bet kādu citu iedarbes veidu? Piemēram, šantāžu vai draudiem?

Ja jā, tad kam ir draudēts vai no kā ir notikusi „atpirkšanās”? Un kā ir sanācis tā, ka šī „atpirkšanās” ir devusi tik nejēdzīgus, acīmredzami absurdus rezultātus? Ka uzvārds gan nomainīts, bet apraksts palicis – un nevienam nav ne mazāko šaubu, kura ir tā „žurnāliste”, kas atrodas zem Drošības policijas darboņu „jumta”?

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...