Kāpēc bankas nav ieinteresētas palīdzēt atklāt likumpārkāpumus?
Ilmārs Muižnieks, jurists20.05.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Laikā, kad gandrīz vai katru dienu medijos parādās ziņas par dažādiem ekonomiskiem noziegumiem, KNAB un policijas veiktajām pārbaudēm un kratīšanām, izskatās, ka Latvijas komercbankas dara visu, lai dotu iespēju šiem noziedzniekiem slēpt pēdas, izmantojot banku noslēpumu kā aizsegu.
Kā rakstīts medijos, Latvijas Komercbanku asociācija, kur pirmo vijoli spēlē lielās zviedru bankas, uzskata, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir jāstrādā tikai ar likumdošanas pilnveidošanu, nevis noziedzīgu darījumu izmeklēšanu, tādējādi pēc būtības atsakoties no izmeklēšanas darbam nepieciešamo datu sniegšanas.
Nereti tieši šādas situācijas, kad informācija par iespējamo likumpārkāpēju Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai nav pieejama, samazina varbūtību, kad, aktīvi rīkojoties un iesaistot izmeklēšanā policijas struktūras, vēl ir iespējams apturēt kārtējo noziegumu, tādējādi glābjot iedzīvotājus un uzņēmumus no iespējamiem finansiāliem zaudējumiem.
Latvijas Komercbanku asociācija neatbalsta arī Saeimas jaunpieņemto normu Kredītiestāžu likumā, kas paredz tiesības parlamentārās izmeklēšanas komisijai pieprasīt bankām tās uzdevumu veikšanai nepieciešamo informāciju, tostarp neizpaužamās ziņas.
Neviļus rodas aizdomas, vai tikai Latvijas Komercbanku asociācija nav nostādījusi sevi pret valsti? Un kādi cilvēki veido šo asociāciju, kādi ir tās patiesie mērķi?
16. maijā likumprojekta galīgajā lasījumā Saeima kā steidzamus tomēr pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā. Par spīti Komercbanku asociācijas pretestībai parlamentārieši atbalstīja deputāta Andreja Elksniņa (SC) priekšlikumu, kas kredītiestādēm paredz pienākumu sniegt arī parlamentārās izmeklēšanas komisijai nepieciešamo informāciju, kas vajadzīga tās uzdevumu veikšanai.
Deputāts Saeimas sēdē skaidroja, ka likumā uzskaitītas daudzas iestādes, kurām kredītiestādes sniedz informāciju. Tās ir gan izmeklēšanas iestādes, gan noziedzīgo līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesti, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, prokuratūra, operatīvās darbības iestādes, tiesu izpildītāji, Valsts kase, Valsts kontrole, Valsts ieņēmumu dienests u.c.
Elksniņš arī uzsvēra, ka viņa priekšlikuma mērķis ir papildināt šo sarakstu ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Konkrētā priekšlikuma nozīme un būtība tika apspriesta parlamentārās izmeklēšanas komisijā saistībā ar Latvijas Krājbankas gadījumu. Šādas izmaiņas bija nepieciešamas, lai nodrošinātu parlamentāro kontroli un parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbotos efektīvi.
Var teikt, ka bankas pašlaik ieņēmušas ērtu pozīciju – izveidojušas tādu kā savu valsti valstī. Tās izvirza savus noteikumus un, iespējams, strādā pret sabiedrības un Latvijas valsts interesēm. Kā šī situācija attīstīsies tālāk? Kur vēlas tautu un valsti novest banku klerki, kam sava kabata un izdevīgums vienmēr ir pirmajā vietā?
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
