Kāpēc „banku uzraugi” uz Latvijas radio atsūta histērisku muļķa jaunuvi

Uz interviju apgaismot šo te sabiedrību, kuras pietiekami lielu daļu Latvijas Krājbankas krahs ir nostādījis, maigi izsakoties, diezgan nepatīkamā situācijā, bija atnākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve: glīta, izpušķota (tiešā un pārnestā nozīmē) un sakopta, spriežot pēc iepriekšējā dienā televīzijā redzētā, un histēriska, nezinoša un nekompetenta, jau spriežot pēc intervijā dzirdētā.

Ko vien viņai pajautāt, Latvijas galvenā un atbildīgākā banku uzrauga pārstāve spēja atbildēt vienu un to pašu – es nezinu, tas vēl nav pasakāms, cerēsim uz labāko, to lai noskaidro izmeklēšana, varētu būt, varētu arī nebūt – un tā tālāk, un tā tālāk.

It kā dīvaini bija pat no mūsu mīļo un jau labi pazīstamo banku uzraugu puses saskatīt tādu nekompetences demonstrējumu (labi, labi, par komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes uzstāšanos televīzijā aizmirsīsim), - lai nu ko, bet melot viņi vismaz kopš Parex laikiem ir mācējuši visnotaļ plūstoši un tekoši.

Bet te – histēriska jaunuve, kura, kā šķita, aizvainojumā par nejaukajiem un „nesaprātīgajiem” jautājumiem (tas jau nekas, ka tie interesē droši vien pilnīgi visu Latvijas sabiedrību) teju teju zaudēs elpu vai vienkārši apraudāsies un kurai skaidra atbilde bija tikai viena – banku uzraugi ne pie kā nav vainīgi, viņi visu ir izdarījuši pie labākās sirdsapziņas, taču ļauni noziedznieki viņus ir nekrietni apčakarējuši...

Kas tad bija šī staigājošā nekompetence? Un tagad ieklausieties un aizdomājieties – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas BIROJA VADĪTĀJA! Latvijas bankas uzraugošā institūcija brīdī, kad svarīgāk kā jelkad ir cilvēkiem detalizēti, skaidri, pārliecinoši un, galvenais, zinoši pastāstīt, kas tad īsti ir noticis un kas gaidāms, uz valsts sabiedrisko radio aizsūta savu biroja vadītāju. Ne kādu no saviem izcili atalgotajiem vadītājiem, ne kādu speciālistu, bet, atvainojiet, ģevušku – mapju pārvietotāju un citu biroja lietu kārtotāju.

Kāpēc tā? Šķiet, iespējamie skaidrojumi var būt tikai divi – viens par otru sliktāks. Pirmais: mūsu cienījamajam banku uzraugu kantorim patiesībā ir pie kājas, ko tur aunu tauta domā, saprot, uztraucas un bažījas, - kantorim ir pašam savas, svarīgākas lietas, par ko uztraukties. Nu, piemēram, kā kārtējo reizi iztēlot, ka vainīgi notikušajā ir visi pārējie, tik ne pats kantoris.

Un otrais, vēl skumīgākais, - ja reiz banku uzraugi uz Latvijas radio stāstīt par notiekošo sūta savu biroja vadītāju, vai tik tas nav tāpēc, ka viņa varbūt patiešām ir salīdzinoši kompetentākais cilvēks šajā liekēžu varzā. Un tādā gadījumā, protams, par visiem „uzraugu” jau nogulētajiem un vēl noguļamajiem banku krahiem nav ne mazākā pārsteiguma.

Novērtē šo rakstu: