Kāpēc „banku uzraugi” uz Latvijas radio atsūta histērisku muļķa jaunuvi
L. Lapsa23.11.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja kādam nejauši vēl bija palikušas kādas šaubas par to, ko mūsu tā saucamie banku uzraugi patiesībā domā par sabiedrību, kuras vārdā un interesēs viņi it kā dara to, ko paši sauc par finanšu un kapitāla tirgus uzraudzīšanu, tām noteikti vajadzētu pagaist pēc Latvijas Radio šīrīta intervijas noklausīšanās.
Uz interviju apgaismot šo te sabiedrību, kuras pietiekami lielu daļu Latvijas Krājbankas krahs ir nostādījis, maigi izsakoties, diezgan nepatīkamā situācijā, bija atnākusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve: glīta, izpušķota (tiešā un pārnestā nozīmē) un sakopta, spriežot pēc iepriekšējā dienā televīzijā redzētā, un histēriska, nezinoša un nekompetenta, jau spriežot pēc intervijā dzirdētā.
Ko vien viņai pajautāt, Latvijas galvenā un atbildīgākā banku uzrauga pārstāve spēja atbildēt vienu un to pašu – es nezinu, tas vēl nav pasakāms, cerēsim uz labāko, to lai noskaidro izmeklēšana, varētu būt, varētu arī nebūt – un tā tālāk, un tā tālāk.
It kā dīvaini bija pat no mūsu mīļo un jau labi pazīstamo banku uzraugu puses saskatīt tādu nekompetences demonstrējumu (labi, labi, par komisijas vadītājas Irēnas Krūmanes uzstāšanos televīzijā aizmirsīsim), - lai nu ko, bet melot viņi vismaz kopš Parex laikiem ir mācējuši visnotaļ plūstoši un tekoši.
Bet te – histēriska jaunuve, kura, kā šķita, aizvainojumā par nejaukajiem un „nesaprātīgajiem” jautājumiem (tas jau nekas, ka tie interesē droši vien pilnīgi visu Latvijas sabiedrību) teju teju zaudēs elpu vai vienkārši apraudāsies un kurai skaidra atbilde bija tikai viena – banku uzraugi ne pie kā nav vainīgi, viņi visu ir izdarījuši pie labākās sirdsapziņas, taču ļauni noziedznieki viņus ir nekrietni apčakarējuši...
Kas tad bija šī staigājošā nekompetence? Un tagad ieklausieties un aizdomājieties – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas BIROJA VADĪTĀJA! Latvijas bankas uzraugošā institūcija brīdī, kad svarīgāk kā jelkad ir cilvēkiem detalizēti, skaidri, pārliecinoši un, galvenais, zinoši pastāstīt, kas tad īsti ir noticis un kas gaidāms, uz valsts sabiedrisko radio aizsūta savu biroja vadītāju. Ne kādu no saviem izcili atalgotajiem vadītājiem, ne kādu speciālistu, bet, atvainojiet, ģevušku – mapju pārvietotāju un citu biroja lietu kārtotāju.
Kāpēc tā? Šķiet, iespējamie skaidrojumi var būt tikai divi – viens par otru sliktāks. Pirmais: mūsu cienījamajam banku uzraugu kantorim patiesībā ir pie kājas, ko tur aunu tauta domā, saprot, uztraucas un bažījas, - kantorim ir pašam savas, svarīgākas lietas, par ko uztraukties. Nu, piemēram, kā kārtējo reizi iztēlot, ka vainīgi notikušajā ir visi pārējie, tik ne pats kantoris.
Un otrais, vēl skumīgākais, - ja reiz banku uzraugi uz Latvijas radio stāstīt par notiekošo sūta savu biroja vadītāju, vai tik tas nav tāpēc, ka viņa varbūt patiešām ir salīdzinoši kompetentākais cilvēks šajā liekēžu varzā. Un tādā gadījumā, protams, par visiem „uzraugu” jau nogulētajiem un vēl noguļamajiem banku krahiem nav ne mazākā pārsteiguma.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
