Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nesen Valsts kontrole (VK) nāca klajā ar apjomīgu ziņojumu par ambulatorās aprūpes darbu, kurā atklājās neglaimojoši fakti par Veselības ministrijas (VM) darbu un kontroles trūkumu. Svarīgs secinājums - arī Valsts kontrolei nav izprotama Veselības ministrijas nevēlēšanas veicināt pasākumus, lai uzlabotu nozares resursu efektīvu izlietojumu, jo ministrija neuzskata par nepieciešamu veicināt klīnisko vadlīniju izstrādi un apstiprināšanu, uzskatot, ka tā ir tikai nozares speciālistu kompetence.

Veselības ministre Anda Čakša piekrīt visiem secinājumiem, taču savu vainu par slikto ministrijas darbu nesaskata, kaut VM kā padomniece un nu jau ministre strādā kopā gadu un pirms tam bijusi valdes locekle Veselības ministrijas kapitālsabiedrībās.

Čakšas laikā nav notikusi gandrīz nekādu vadošo ierēdņu darbības izvērtēšana, tieši pretēji – Nacionālā veselības dienesta (NVD) vadībā stājās ilggadējā direktora vietniece I.Miloševiča, par valsts sekretāru kļuva valsts sekretāra vietnieks K. Ketners, un savā amatā kā valsts sekretāra vietniece atpakaļ atgriezās D. Mūrmane – Umbraško, kas liecina, ka ministre ir apmierināta ar VM un ierēdņu darbu.

Čaksā kā vienmēr izmanto savu galveno saukli - nozarei trūkst naudas, bet VK atzinumu, ka nav realizētas aktivitātes, kam ir ietekme uz valsts budžetu un tika piešķirts papildus finansējums, vispār neuzskata par svarīgu. Tieši tāpat kā dīvainos izdevīgos un neizdevīgos tarifus ambulatorajā veselības aprūpē, kuru pārskatīšanu paredz pat valdības rīcības plāns.

Būtu dīvaini, ja par nopietnu tiktu uzskatīts VK minētais fakts, ka ambulatorie pakalpojumi kā izdevīgi būtu pilnā apjomā pēc iespējām jānodrošina publiskās kapitālsabiedrības un tikai pēc tam privātās.

Piemēram, Austrumu slimnīca atkārtoti ziņojumos ir minējusi, ka tās kapacitāte ir ievērojami lielāka, nekā šobrīd tiek izmantota. Taču privātos aizstāv arī P.Apinis, jo tuvāko draugu vidū ir privāto ārstniecības iestāžu īpašnieki, piemēram, J.Birks no Jūras medicīnas centra, kura veiksme medicīnas biznesā ir tieši atkarīga no valsts pasūtījuma un šobrīd miljoni tiek ieguldīti jauna Radioloģijas centra izveidei.

Čakša ir ievērojusi, ka mediķi dodas strādāt uz privāto sektoru, taču ministre nedara neko, lai mediķi pilnībā tiktu noslogoti pamatdarbā un neskraidītu pa vairākām darbavietām, kā tas ir izplatīts arī viņas pašas iepriekš vadītajā Bērnu slimnīcā.

Čakša kā argumentu pakalpojumu novirzīšanai min privāto iestāžu kvalitāti, taču nav neviena objektīvi, precīzi veikta pētījuma, kas to pierādītu. Ir acīmredzama vēlme neko nemainīt, - tas redzams nesen notikušajā NVD valsts iepirkumā ambulatoro pakalpojumu sniegšanai 2017. gadam, kur proporcionālais sadalījums saglabā privātos kā svarīgu šo pakalpojumu sniedzēju.

Ģimenes ārsti tikai izpilda Veselības ministrijas noteikumus, jo diemžēl reti kurš ministrs ņem vērā labojumus VM virzītajos noteikumos, un lielā mērā VK konstatētie fakti tādi ir tieši tāpēc, ka VM neieklausās mediķu iebildumos un viedoklī.

Ne mazāk interesanti ir - kāpēc vairāk vai mazāk runā par ambulatoro aprūpi, bet par stacionāriem pārmetumu nav. Atbilde ir vienkārša – VM pa šo laiku nav izstrādājusi un, kā redzams, arī nevēlas izstrādāt vadlīnijas, kvalitātes kritērijus vai citus regulējumus, pēc kā varētu slimnīcas kontrolēt un uzraudzīt. Nav vienotas metodikas, kā tiek konstatētas medicīniskās kļūdas. Tādu Latvijā vispār nav vai ir ļoti maz, kas, jāatzīst, ir unikāls sasniegums pat pasaules medicīnā.

Ja veselības nozare netiktu nosaukta kā prioritāra nozare, kur ministre nemitīgi pieprasa ievērojumus papildu līdzekļus, varbūt arī tas nebūtu tik svarīgi, taču šobrīd VM vadībā ir cilvēks, kas cenšas neko nedarīt, lai tikai neradītu kādus mehānismus, kā uzlabot un kontrolēt kvalitāti vai arī notiktu kāda biznesa pārdale.

Iespējams, ka tieši veselības nozarē plūstošie miljoni un arī ļoti daudz ieinteresēto šo miljonu skaitu palielināt, nevis efektīvi izmantot, augstākajos valdības līmeņos notur šādu ministri amatā, jo cita skaidrojuma tam, ka nekas būtisks nozarē netiek reformēts un ministrs saglabā amatu, nav. Nepieciešams arī finansējums pašvaldību kampaņai, ne velti E.Tavars kvēli aizstāv Čakšas darbu partijā, kaut tur jau sen nav ko aizstāvēt un slavēt.

Valsts kontroles secinājumi lasāmi šeit:

http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2015/2.4.1-11_2015/vaiambulatoraveselibasaprupessistemalatvijairpilnveidojama.pdf

http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2015/2.4.1-11_2015/revizijas_zinojums__vm_30122016.pdf 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

21

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

FotoNevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem un Ministru kabineta ar ierosinājumiem grozījumiem noteikumos, kas regulē aptieku izvietojumu saistībā ar pēdējā laikā aktualizēto medikamentu pieejamības un to dārdzību Latvijā.
Lasīt visu...

21

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

FotoMežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža koku krājas pieaugums, proti, koksne, ko augšanas procesā saražo koki, saskaņā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” veiktajiem pētījumiem veido apmēram 26 miljonus kubikmetru gadā, no tā izmantojam apmēram 16 līdz 17 miljonus kubikmetru, bet vismaz 6 miljoni kubikmetru koksnes atmirst citu faktoru – kukaiņu, slimību, vēja un sniega – dēļ. Tā rezultātā ik gadu koksnes krāja Latvijas mežos palielinās par aptuveni 3 līdz 4 miljoniem kubikmetru.
Lasīt visu...

12

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

FotoManiem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā pārvarēt pašreizējo krīzi. Viena - sarežģīta un godīga, otra - ātra un gļēva.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...