Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Marta vidū plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņa, ka visus svarīgos un mazāk nozīmīgos ierēdņus apmācīs īpašos izaugsmes jeb, kā tagad moderni saka, koučinga kursos. Kā bijušajam ierēdnim, kurš ticis izēsts no amata, lasot šo, man radās ierosinājums, ko diemžēl varu paust tikai anonīmi, lai nepiedzīvoju jaunas represijas un izrēķināšanos medijos.

Manuprāt, par kursiem vajag nevis maksāt kādam cilvēkam ar kouča sertifikātu vai kārtējam politiķu noalgotajam kantorim “no malas”, bet izmantot iekšējos resursus – ministru biroju algotņus, kuri māk ne tikai naudu nopelnīt, bet arī procesus “sabīdīt”, ierēdņus pārmācīt un savu ietekmi saglabāt. Mans personīgais kandidāts numur viens noteikti ir izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas padomnieks procesu un pārvaldības jautājumos Raivis Bergs.

Tiem, kuri par Raivja Berga darbaspējām ir mazāk dzirdējuši, sniegšu trīs iemeslus, kādēļ tieši viņš būtu pelnījis būt galvenais ierēdņu koučs un ko viņš ierēdņiem var iemācīt darīt citādāk un efektīvāk. Ak, jā, šīs zināšanas noteikti noderēs arī citām organizācijām, kas grib ar valsts naudu un resursiem veidot savu ietekmi biznesā, sabiedrībā un medijos.

Bet, atgriežoties pie Raivja Berga. Ko viņš var iemācīt ierēdņiem un citiem izaugsmes kursus alkstošajiem mūsu valsts pilsoņiem?

1. Palikt sausām kājām

No publiski pieejamās informācijas var uzzināt, ka Raivim Bergam ir nācies iziet maksātnespējas procesu. Šajā gadījumā laikam nav pat būtiski, kādēļ šāda situācija kungam ir radusies. Par to ikviens, kuram ir laiks un interese, var noskaidrot oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Svarīgs ir rezultāts.

Lielākā daļa cilvēku, kuri gājuši cauri šim procesam, noteikti neļaus sameloties, ka maksātnespējīgais pēc tā īpaši turīgs nepaliek, lai neteiktu vairāk – izģērbts pa pliko, atstājot tikai pašu dzīvošanas minimumu. Tas gan neattiecas uz Raivi Bergu, kuru nevar ierindot kategorijā “pilsonis parastais” vai pat amatpersona parastā.

Kā liecina informācija paša iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā, viņu par nabadzīgu nosaukt grūti – vairāki zemes gabali, trīs dzīvokļi Rīgā un bezskaidras naudas uzkrājumi teju 65 000 eiro apmērā, skaidrā glabājas vēl 22 500 eiro. Īpašumā esošais 2018.gada transportlīdzeklis AUDI Q8, pēc ss sludinājumiem, arī velk uz skaistiem 60 000 eiro. Iespējams, mantojis no tantes Austrālijā vai partijas biedru onkuļiem Libānā. Taču šāda versija ir maz ticama.

Bet kopumā –  pieklājīgs komplekts pēc maksātnespējas procesa valsts amatpersonai palicis. Tad nu mācība, ko dot citiem ierēdņiem un ieinteresētajiem – lietas vienmēr ir jāmāk sakārtot par labu sev. Kā to izdarīt? Tas ir nākamais punkts.

2. Pareizie draugi

Pareizie sakari un draugi visos laikos ir bijuši “zelta vērtē”. To apzinās arī, cerams, nākamais ierēdņu izaugsmes apmācītājs un koučs Raivis, kurš savas prasmes jau pierādījis, izrēķinoties ar sev netīkamiem un nepaklausīgiem ierēdņiem vairākkārt.

Visaugstākā novērtētā spēja ierēdņos ir nevis laba reputācija, profesionalitāte un valsts interešu aizstāvība, bet gan spēja “pakampt” lielāko kumosu un dot tiem, kuriem Raivis liek.

Viens no šādiem Raivja un viņa ģimenes draugiem vai darījumu partneriem (konkrēto attiecību statusu komentēt nemācēšu) ir slavenais “Ļimončiks” jeb Jānis Dūklavs. Saistība ar ZZS Raivim nav traucējusi, bet gan drīzāk palīdzējusi “ieriktēties” siltā vietiņā pie izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas.

Ministrijā gan runā, ka atceļoja viņš pie mums kopā ar Čakšu no Lembergam pietuvinātās ZZS vēl no laika, kad Čakša pati bija ZZS seja un politiķe. Tam ir tikai divi izskaidrojumi. Vai nu viņš ir ārkārtīgi kompetents, ko gan mana darba pieredze liek apšaubīt, vai vienkārši ir pietiekami slidens, lai spētu, tirgojoties ar ietekmi, iegūt “draugus” visur un sakārtot lietas savā labā.

Vēl viena pieminēšanas vērta persona ir Ilze Bagatska, kas oficiāli ministrijā nemaz nav amatā, bet ir Berga labā roka, turklāt ar pieredzi maksātnespējas procesu organizēšanā un valsts kapitālsabiedrību valdēs. Kā viena no valdes loceklēm notiesāta arī bēdīgi slavenajā “Latvijas Krābankas” lietā par 15 miljonu piedziņu, kur tiesas spriedumā noteikts, ka nav rīkojusies kā atbildīgs saimnieks.

Un šī kundze, kuras bijušais vīrs nejaušas sakritības rezultātā ir ministres ārštata padomnieks, kopā ar jau minēto Bergu dala izglītības budžetam paredzēto naudu un sakārto lietas vajadzīgajā virzienā. Skolotāju algas grūti pārdalīt sev vēlamiem sponsoriem un draugiem, bet sporta aptuveni 40 miljonus eiro jau vieglāk, jo skaidru kritēriju nav un varam darīt, kā gribam, uzrakstot tikai nepieciešamo anotāciju valdības lēmumam.

Vērojot publiskajā telpā notiekošo un skaidri redzot Berga rokrakstu, esmu šokā, ka uz šo visu pasīvi noraugās arī premjere. Par Čakšu pārsteigumu nav, jo tieši ar viņas ziņu un padoto rokām šobrīd tiek grauta Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un caur to arī viens no valsts galvenajiem pīlāriem – izglītības sistēma kopumā.

Tieši cīņa par naudu ir galvenais iemels, kādēļ ar dažādu mediju un “draugu” palīdzību tiek medijos publiski risināti konflikti un ar draudzīgo mediju atbalstu tiek veidoti tendenciozi stāsti un atentāti pret citiem, kas gluži nav mierā ar IZM pārvaldību. Jau divi ministrijas valsts sekretāri un Sporta departamenta vadītāji ar bosinga, mobinga un citām Jaunās vienotības (JV) funkcionāru iecienītām metodēm ir bijuši spiest atstāt amatu, jo iebilduši Berga iecerēm naudas sadalē un varas kārē.

Ietekmes veidošanā lieti noder arī pazīšanās medijos. Pats minētais kungs savā „Facebook” profilā ir norādījis, ka bijis padomnieks izdevniecībā “Rīgas viļņi”. Gribētos gan zināt, kādus padomus viņš ir devis Šmidru ģimenei, kas savā dzimtas vēsturē noteikti var lepoties ar ne vienu vien skaistu biznesa un naudas apgūšanas stāstu.

Vēsture gan neklusē par to, ka izdarīgā ierēdņa māsa Elīna Berga ir izdevniecības operatīvā vadītāja. Vai tāpēc šajā portālā nav atrodama neviena ziņa par izrēķināšanos ar IZM ierēdņiem, bet aktīvi tiek publicēts Čakšas PR saturs? Galvenais, ka ir pazīšanās un caur IZM kontrolētām sporta iestādēm tiek nodrošināta finansiāla piešprice medijos, un līdz ar to atkrīt arī problēmas meklēt dzirdīgas ausis, ja ir jānomelno kāds cilvēks vai organizācija, kas kādā brīdī ir traucējis vai var traucē “kampt”.

Iespējams, tieši šīs pazīšanās dēļ mediji šo izcilo biroja darbinieku nav pietiekami izcēluši, jo neies jau apšaubīt naudas devēju un tā protežē ministres izskatā. Manuprāt, tautai gan ir jāzina savi varoņi un “know-how”, kā pēc maksātnespējas palikt pārtikušam un kā vislabāk apmācīt ierēdņus paklausībā, bet klusi un bez lieka trokšņa sodīt tos, kas nav gatavi valsts naudu izsaimniekot privātu personu un partiju interesēs.

3. Valsts nauda kā paša nopelnīta

Būt par uzņēmēju nav viegli, pat ne tik izdarīgam indivīdam kā Raivis Bergs, kurš prasmes apguvis ar dažāda līmeņa Latvijas politbiznesmeņiem.

Kā liecina informācija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, pirms darba valsts maizē Raivis Bergs ir mēģinājis būt uzņēmējs. Tiesa gan, ne tik sekmīgi, kā pašam gribētos, jo netrūkst arī informācijas par parādu piedziņas procesiem, un kur tad nu vēl minētais maksātnespējas process. Tieši tāpēc šobrīd viņa vienīgais kreditētājs ir valsts budžets un sponsori, jo neviena banka šādiem personāžiem aizdevumus neizsniedz.

Visticamāk, tieši ietekmīgi draugi un spēja šiverēt ar valsts naudu kā paša nopelnīto ir atslēgas vārds, lai Raivis nepazustu un varētu audzēt savu kapitālu jau kā valsts amatpersona. Arī citi ministrijas bijušie un esošie darbinieki neļaus samelot, ka ministrijā darba ir patiesi daudz, bet arogance, bosings, represijas, draudi un mobings ir tie, kas šobrīd valda ministrijā. Ierēdņiem patiesi noderētu koučings, kā to visu pārdzīvot.

Rezumējot – ja nepieciešams paveikt kādu netīru darbiņu, sadalīt valsts naudu pareizajiem, kādu nomelnot vai atlaist, droši, vērsieties pie Raivja, jo, pateicoties arī viņam, ministrijā ir brīvas štata vietas, lai to kopā ar viņu paveiktu. Noteikti būs iespēja arī “sarunāt” publikācijas, slavinājumus un atbalstu svaigi rebrendotā portālā. Bet tiem, kuriem naudas nav, – mācieties, mācieties un vēlreiz mācieties no Raivja, kā lietas jākārto politiķu ielikteņiem, kuri grib dzīvot kā bajāri un valdīt ministrijā kā savā kņazistē.

Novērtē šo rakstu:

164
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā raidījums “De Facto” Ogres novadā sensācijas meklēja

FotoPlašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Lasīt visu...

13

Vēja parki kā tiešs apdraudējums

FotoEkonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
Lasīt visu...

3

Taksometrus pie lidostas es jau „sakārtoju”, tagad varētu „sakārtot” pārtikas cenas

Foto5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Lasīt visu...

21

Vācija iznīcina pati savu nākotni

FotoKamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Lasīt visu...

21

Arodbiedrības vēl varētu kļūt par reālu spēku darba tirgū, kas aizstāv darbiniekus un uzlabo viņu dzīves kvalitāti

FotoCik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Lasīt visu...

21

Mans amerikāņu draugs man pastāstīja patiesību par Donaldu Trampu, kas bieži tiek aizmirsta

FotoNeatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Lasīt visu...

21

Pie kā noved lēmumi, kas balstīti aplamos datos? Pie betonā izpļakarētiem simtiem miljonu

FotoIedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Lasīt visu...

21

Krievijas dienesti izmanto nevalstiskās organizācijas, domnīcas un zinātniskos institūtus kā piesegu savām izlūkdarbībām, kā arī ietekmes operāciju īstenošanai

FotoRīgas rajona tiesa 14. februārī  piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Lasīt visu...

3

Re, kāds man bija foršs plezīrs Amerikā

FotoPagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi