Kāpēc cels tieši PVN? Tāpēc, ka no citurienes vienkārši nevar “izcelt” tik daudz. Simtos miljonu
Guntars Vītols10.06.2024.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc cels tieši PVN? Tāpēc, ka no citurienes vienkārši nevar “izcelt” tik daudz. Simtos miljonu.
Aptuveni trešdaļa budžeta ieņēmumu nāk no PVN. Ja likmi paceļ par 1% punktu - budžetā iekrīt kādi 180 miljoni (tas jau sen ir plānos, - tie ir tie 0,4% no IKP). Vēl ir versija par 2% punktiem.
Celt citus nodokļus? Kādus tad? Nav jau, ko… Vēl 55% budžeta ienākumu nāk no “algu nodokļiem”. Kopā ar PVN abi kopā veido 84% visa budžeta. Algu nodokļi jau tagad ir nekonkurētspējīgi augsti - par to runā gadiem. Un, jā, muld arī nepārtraukti. Neviens netaisās tos būtiski samazināt, jo tad budžetā radīsies daudzu simtu miljonu iztrūkums - tādas summas nav, no kurienes paņemt. Ja… ja turpinās “turpinām iesākto, strādāsim no pirmās dienas” kurss.
Ja noliekam maliņā algu nodokļus un PVN, tad paliek kripatas - salīdzinoši mazie nodokļi. Var tur nedaudz pacelt akcīzi (vai var arī dubultot degvielas cenu, tad gan varētu iekasēt!), var arī debilizēt tautu ar nekustamo nodokli, bet tie ir absolūtā izteiksmē nelieli nodokļi (kopā 16% budžeta ieņēmumu) - tos bišķi paaugstinot, nekādas dižās ietekmes uz budžetu nebūs. Un arī neplānojas.
Un kā tad ar sliedēm? Kāpēc Ašeradens nogūlies uz neesošām RailBaltica sliedēm un saka - naudas naff? Skaidrs, ka nav. Divas būves - Rīgas un lidostacijas stacijas maksāšot miljardu (Rundāles pils tāds pastarītis). No kurienes tādu naudu ņemt, ja ar nodokļu celšanu tu vari “sakasīt” plus tikai vairākus simtus miljonu? To gan sola izdarīt progresīvie - kā var nesolīt! Laikam plāno aiznest uz lombardu velosipēdu un apzelētu caffe latte krūzīti.
Es atļaušos pieņemt, ka manis augstāk teiktais ir bezgala elementāri. Palīgskolas līmenī. Ir taču?
Vai nē. Paskatieties to Jāņa klipiņu (https://x.com/KNL_LTV1/status/1799007514069217717). Tur tas tipiskais domburšova planktons kā nopērtas butes. Vispār “nerubī”. Kaut kādas nulles, ak, šausmas, komati vēl, un kas tā par % zīmi? Tie ir tie, kas sēž šajās nodokļu grupās tostarp. Saka runas, dziļdomīgi krekšķina, tīkšķina kaķu bildes feisītī.
Nu, neko. Ejam nobalsot, trenējamies. Varbūt kādreiz to planktonu izdosies aizvākt no televizora.
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
