Kāpēc cels tieši PVN? Tāpēc, ka no citurienes vienkārši nevar “izcelt” tik daudz. Simtos miljonu
Guntars Vītols10.06.2024.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc cels tieši PVN? Tāpēc, ka no citurienes vienkārši nevar “izcelt” tik daudz. Simtos miljonu.
Aptuveni trešdaļa budžeta ieņēmumu nāk no PVN. Ja likmi paceļ par 1% punktu - budžetā iekrīt kādi 180 miljoni (tas jau sen ir plānos, - tie ir tie 0,4% no IKP). Vēl ir versija par 2% punktiem.
Celt citus nodokļus? Kādus tad? Nav jau, ko… Vēl 55% budžeta ienākumu nāk no “algu nodokļiem”. Kopā ar PVN abi kopā veido 84% visa budžeta. Algu nodokļi jau tagad ir nekonkurētspējīgi augsti - par to runā gadiem. Un, jā, muld arī nepārtraukti. Neviens netaisās tos būtiski samazināt, jo tad budžetā radīsies daudzu simtu miljonu iztrūkums - tādas summas nav, no kurienes paņemt. Ja… ja turpinās “turpinām iesākto, strādāsim no pirmās dienas” kurss.
Ja noliekam maliņā algu nodokļus un PVN, tad paliek kripatas - salīdzinoši mazie nodokļi. Var tur nedaudz pacelt akcīzi (vai var arī dubultot degvielas cenu, tad gan varētu iekasēt!), var arī debilizēt tautu ar nekustamo nodokli, bet tie ir absolūtā izteiksmē nelieli nodokļi (kopā 16% budžeta ieņēmumu) - tos bišķi paaugstinot, nekādas dižās ietekmes uz budžetu nebūs. Un arī neplānojas.
Un kā tad ar sliedēm? Kāpēc Ašeradens nogūlies uz neesošām RailBaltica sliedēm un saka - naudas naff? Skaidrs, ka nav. Divas būves - Rīgas un lidostacijas stacijas maksāšot miljardu (Rundāles pils tāds pastarītis). No kurienes tādu naudu ņemt, ja ar nodokļu celšanu tu vari “sakasīt” plus tikai vairākus simtus miljonu? To gan sola izdarīt progresīvie - kā var nesolīt! Laikam plāno aiznest uz lombardu velosipēdu un apzelētu caffe latte krūzīti.
Es atļaušos pieņemt, ka manis augstāk teiktais ir bezgala elementāri. Palīgskolas līmenī. Ir taču?
Vai nē. Paskatieties to Jāņa klipiņu (https://x.com/KNL_LTV1/status/1799007514069217717). Tur tas tipiskais domburšova planktons kā nopērtas butes. Vispār “nerubī”. Kaut kādas nulles, ak, šausmas, komati vēl, un kas tā par % zīmi? Tie ir tie, kas sēž šajās nodokļu grupās tostarp. Saka runas, dziļdomīgi krekšķina, tīkšķina kaķu bildes feisītī.
Nu, neko. Ejam nobalsot, trenējamies. Varbūt kādreiz to planktonu izdosies aizvākt no televizora.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
