Kāpēc cels tieši PVN? Tāpēc, ka no citurienes vienkārši nevar “izcelt” tik daudz. Simtos miljonu
Guntars Vītols10.06.2024.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Kāpēc cels tieši PVN? Tāpēc, ka no citurienes vienkārši nevar “izcelt” tik daudz. Simtos miljonu.
Aptuveni trešdaļa budžeta ieņēmumu nāk no PVN. Ja likmi paceļ par 1% punktu - budžetā iekrīt kādi 180 miljoni (tas jau sen ir plānos, - tie ir tie 0,4% no IKP). Vēl ir versija par 2% punktiem.
Celt citus nodokļus? Kādus tad? Nav jau, ko… Vēl 55% budžeta ienākumu nāk no “algu nodokļiem”. Kopā ar PVN abi kopā veido 84% visa budžeta. Algu nodokļi jau tagad ir nekonkurētspējīgi augsti - par to runā gadiem. Un, jā, muld arī nepārtraukti. Neviens netaisās tos būtiski samazināt, jo tad budžetā radīsies daudzu simtu miljonu iztrūkums - tādas summas nav, no kurienes paņemt. Ja… ja turpinās “turpinām iesākto, strādāsim no pirmās dienas” kurss.
Ja noliekam maliņā algu nodokļus un PVN, tad paliek kripatas - salīdzinoši mazie nodokļi. Var tur nedaudz pacelt akcīzi (vai var arī dubultot degvielas cenu, tad gan varētu iekasēt!), var arī debilizēt tautu ar nekustamo nodokli, bet tie ir absolūtā izteiksmē nelieli nodokļi (kopā 16% budžeta ieņēmumu) - tos bišķi paaugstinot, nekādas dižās ietekmes uz budžetu nebūs. Un arī neplānojas.
Un kā tad ar sliedēm? Kāpēc Ašeradens nogūlies uz neesošām RailBaltica sliedēm un saka - naudas naff? Skaidrs, ka nav. Divas būves - Rīgas un lidostacijas stacijas maksāšot miljardu (Rundāles pils tāds pastarītis). No kurienes tādu naudu ņemt, ja ar nodokļu celšanu tu vari “sakasīt” plus tikai vairākus simtus miljonu? To gan sola izdarīt progresīvie - kā var nesolīt! Laikam plāno aiznest uz lombardu velosipēdu un apzelētu caffe latte krūzīti.
Es atļaušos pieņemt, ka manis augstāk teiktais ir bezgala elementāri. Palīgskolas līmenī. Ir taču?
Vai nē. Paskatieties to Jāņa klipiņu (https://x.com/KNL_LTV1/status/1799007514069217717). Tur tas tipiskais domburšova planktons kā nopērtas butes. Vispār “nerubī”. Kaut kādas nulles, ak, šausmas, komati vēl, un kas tā par % zīmi? Tie ir tie, kas sēž šajās nodokļu grupās tostarp. Saka runas, dziļdomīgi krekšķina, tīkšķina kaķu bildes feisītī.
Nu, neko. Ejam nobalsot, trenējamies. Varbūt kādreiz to planktonu izdosies aizvākt no televizora.
Seko mums 
Hosama kungs! Dzīve ir pārāk īsa, lai to dzīvotu tikai vienā režīmā. Un, lai nu kuram, bet nu tieši Jums būs labi zināms, ka arī veselība, starp citu, nav tikai analīzes un rindas pie speciālistiem līdz nesamaņai vai bezgalībai. Tā ir arī dzīvesprieks, tonuss un zināma… ķermeņa vidusdaļas un prāta elastība.
Eiropas pažobelē izcēlies kašķis vagaru kastā. Tā kā Grenlandes dēļ sagājuši matos vietējo verga dvēseļu bosi iz Vašingtonas un Briseles, nu vai Kopenhāgenas, latvju bezmugurkaulniekiem grūtas dieniņas. Mediji ne jau bez mājiena no augšas uzpūtuši skandālu ap Saeimas spīkeres Daigas Mieriņas parakstu vēstulei ar aicinājumu piešķirt ASV Donaldam Trampam Nobela Miera prēmiju. Vilciens sen aizgājis, bet sliedes vēl dun. Vismaz tās, kas nav nojauktas vai iekonservētas.
Dārgie uzņēmēji, darbinieki un līdzcilvēki! Šodien nācās piedzīvot patiesi sāpīgu un sirdi plosošu pieredzi!
Mūsdienu ģeopolitiskajā ainavā Grenlande ir kļuvusi par simbolu jaunai ērai, kurā klimata pārmaiņas tiešā veidā pārveido pasaules drošības arhitektūru. Ledus kušana Arktikā vairs nav tikai ekoloģisks process; tā ir atvērusi vārtus uz jauniem kuģošanas ceļiem un milzīgiem dabas resursiem, kas Grenlandi globālajā varas spēlē padara par stratēģisku balvu. Krievijas militārā ekspansija un Ķīnas ekonomiskās ambīcijas "Polārā zīda ceļa" ietvaros rada ārēju spiedienu. Taču visbūtiskākās briesmas patiesībā slēpjas pašas Rietumu alianses spējā rast kopīgu valodu.
Šodien nedaudz pastāstīšu par sudrabu. Notiek globāla histērija, tāds kā finanšu pasaules atomsprādziens.
Nesenā intervijā Valdis Birkavs aprakstīja pašreizējo valsts pārvaldes sistēmu kā faktiski pirms 30 gadiem radītu. Daudzas lietas un iestādes ir nokalpojušas savu laiku, pārbarojušās un pārpildījušās. Ir laiks to visu pārskatīt. Un to mēs arī darīsim.
Vai esat kādreiz aizdomājušies, kāpēc daudzi cilvēki, kuri pārkāpj uzticības robežas partnerattiecībās, neizjūt ne mazāko vainas apziņu? Atbilde slēpjas nevis nekaunībā vai amorālismā, bet gan spējā radīt sev un apkārtējiem nevainojamu psiholoģisko konstrukciju. Tas ir stāsts par pašattaisnošanos, sociālo validāciju un mērķtiecīgu realitātes pārrakstīšanu.
