Kāpēc dzērājpolitiķis jau kopš pirmās šīs Saeimas dienas ir pie mammas Annas?
Aldis Gobzems21.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien [pirmdien] kāds dzērājpolitiķis paziņoja, ka vajadzētu likvidēt partiju, kuras vadītājs pats skaitās. Tieši skaitās, nevis jebkad ir bijis. Šāda atziņa dzērājpolitiķim ir atnākusi līdz ar saprašanu, ka no paša it kā vadītās partijas drīz izlidos tāpat kā no Rokkafejnīcas pirms kāda laika.
Tā ir atnākusi kopā ar saprašanu, ka tas ir ceļš pie mammas Annas, kura Garciemā vasarās ar polšu rokās bļaustās pie polkovņika Juras un kura laikam šī iemesla dēļ ir atradusi kopīgu valodu ar kungu, kurš pirms vēlēšanām vienu pudeli Spirits un Wine brūnā nulle septiņi lidmašīnā uz Angliju pie vēlētājiem spēj izmalkot vienatnē, lai saceltu skandālu jau lidmašīnā dzēruma delīrijā.
Bet apziņa, ka partija jālikvidē, nav paša dzērājpolitiķa, kā jau nekas nav paša viņa. Šī ideja partijas epastos klejo jau labu laiku, izsūtīta biedriem. Tad nu dzērājpolitiķis ieslēdz aktieri, it kā paustu ko savu.
Vēl dzērājpolitiķis šodien paziņoja, ka esot kopā ar Carnikavas nēģi, kurš pirms vēlēšanām vienīgais, ko iespēja, bija neizlaist no rokām “barsetku” no deviņdesmitajiem gadiem. Saprotams, ka barsetka Carnikavas nēģi nodarbināja tik ļoti, ka divus teikumus latviešu valodā par partijas vīziju nēģis nebija spējīgs pateikt. Ne tad, ne tagad. Bet nēģiem nēģa daba - piesūkties. Piesūcies polittūrismam vairāk par visiem. Jēgas gan no tā tikpat, cik no dzērājpolitiķa smadzenēm.
Jāatzīst, ka dzērājpolitiķis nekad neko pats nav izdomājis, pat ne it kā savas partijas statūtus, kur nu vēl programmu vai jebko, kas jebkad teikts publiski. Ja neticat, droši varat paklausīties dzērājpolitiķa paša ierakstītās sarunas, kur viņš tiek stundām instruēts (kamēr pielec), kas un kā jāsaka pat slavenajā intervijā pie varas līdzskrējējas Ingas. Pat savu lielāko ļaunumu - hūti izdomāja aizgādnis no Šveices, pārskaitot naudiņu caur sev piederošām kompānijām.
Šodien dzērājpolitiķa vienīgā iespēja ir stutēt ofšoru speciālistu kino Pionieris jautājumos. Jo cilvēks parastais sen jau sēdētu gan par pie bankomātiem paņemtajiem simtniekiem, gan par mielošanos ar Šveices sieru, gan par savu brūšu likšanu fiktīvos amatos ar fiktīviem darbiem, lai kaut kā it kā legāli tiktu pie no Šveices nākošā labumiņa.
Un nobeidzot. Kāpēc dzērājpolitiķis jau kopš pirmās šīs Saeimas dienas ir pie mammas Annas? Viss loģiski - pie Annas vadībā ir Šveices advokāta skolnieks.
P.S. Visi personāži ir izdomāti. Joks.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
