Kāpēc dzērājpolitiķis jau kopš pirmās šīs Saeimas dienas ir pie mammas Annas?
Aldis Gobzems21.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien [pirmdien] kāds dzērājpolitiķis paziņoja, ka vajadzētu likvidēt partiju, kuras vadītājs pats skaitās. Tieši skaitās, nevis jebkad ir bijis. Šāda atziņa dzērājpolitiķim ir atnākusi līdz ar saprašanu, ka no paša it kā vadītās partijas drīz izlidos tāpat kā no Rokkafejnīcas pirms kāda laika.
Tā ir atnākusi kopā ar saprašanu, ka tas ir ceļš pie mammas Annas, kura Garciemā vasarās ar polšu rokās bļaustās pie polkovņika Juras un kura laikam šī iemesla dēļ ir atradusi kopīgu valodu ar kungu, kurš pirms vēlēšanām vienu pudeli Spirits un Wine brūnā nulle septiņi lidmašīnā uz Angliju pie vēlētājiem spēj izmalkot vienatnē, lai saceltu skandālu jau lidmašīnā dzēruma delīrijā.
Bet apziņa, ka partija jālikvidē, nav paša dzērājpolitiķa, kā jau nekas nav paša viņa. Šī ideja partijas epastos klejo jau labu laiku, izsūtīta biedriem. Tad nu dzērājpolitiķis ieslēdz aktieri, it kā paustu ko savu.
Vēl dzērājpolitiķis šodien paziņoja, ka esot kopā ar Carnikavas nēģi, kurš pirms vēlēšanām vienīgais, ko iespēja, bija neizlaist no rokām “barsetku” no deviņdesmitajiem gadiem. Saprotams, ka barsetka Carnikavas nēģi nodarbināja tik ļoti, ka divus teikumus latviešu valodā par partijas vīziju nēģis nebija spējīgs pateikt. Ne tad, ne tagad. Bet nēģiem nēģa daba - piesūkties. Piesūcies polittūrismam vairāk par visiem. Jēgas gan no tā tikpat, cik no dzērājpolitiķa smadzenēm.
Jāatzīst, ka dzērājpolitiķis nekad neko pats nav izdomājis, pat ne it kā savas partijas statūtus, kur nu vēl programmu vai jebko, kas jebkad teikts publiski. Ja neticat, droši varat paklausīties dzērājpolitiķa paša ierakstītās sarunas, kur viņš tiek stundām instruēts (kamēr pielec), kas un kā jāsaka pat slavenajā intervijā pie varas līdzskrējējas Ingas. Pat savu lielāko ļaunumu - hūti izdomāja aizgādnis no Šveices, pārskaitot naudiņu caur sev piederošām kompānijām.
Šodien dzērājpolitiķa vienīgā iespēja ir stutēt ofšoru speciālistu kino Pionieris jautājumos. Jo cilvēks parastais sen jau sēdētu gan par pie bankomātiem paņemtajiem simtniekiem, gan par mielošanos ar Šveices sieru, gan par savu brūšu likšanu fiktīvos amatos ar fiktīviem darbiem, lai kaut kā it kā legāli tiktu pie no Šveices nākošā labumiņa.
Un nobeidzot. Kāpēc dzērājpolitiķis jau kopš pirmās šīs Saeimas dienas ir pie mammas Annas? Viss loģiski - pie Annas vadībā ir Šveices advokāta skolnieks.
P.S. Visi personāži ir izdomāti. Joks.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
