Kāpēc ekonomika stāv uz vietas un nav ne mazāko cerību, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies
Katrīna Iļjinska31.12.2024.
Komentāri (81)
Iesaki rakstu: 
Tuvojas svētki, tāpēc šodien mierīgāk, bet par būtību. Par to, kāpēc ekonomika stāv uz vietas un kāpēc nav ne mazāko cerību, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies.
Es patvītošu, parakstīšu, tauta sacepsies, varbūt pat valdība pamainīsies, bet visdrīzāk, ka ne. Vēlēšanu jaunu nebūs, Saeimu neatlaidīs. un maksimums vienkārši vietām pamainīsies cilvēki. Tur pieslēgsies drošībnieki un paši izlems, kuram neiedot pielaidi un izsvītrot no spēles. Tautas balsīm tur nav nekādas nozīmes. Bet tagad ne par to.
Interesants fakts - Ekonomikas ministrija (EM) ir tāda interesanta vieta, kur jauniem ministriem pamācīties. Vai zinājāt, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas gandrīz visiem ekonomikas ministriem tā bija pirmā ministrēšana!? (Man to Viktors Valainis pastāstīja, es pārbaudīju, bet acīmredzot slikti pārbaudīju.)
EM tiek uzskatīta par mazo ministriju. Tādu, ar nesvarīgiem jautājumiem, uz kuriem politiķiem patrenēties ministrēšanu.
Kādi tad jautājumi ir šajā treniņministrijā?
- Enerģētika: Latvenergo, Sadales tīkls, bišķi Rīgas Siltums, Latvijas Gāze, mājokļu siltināšanas jautājumi u.c.
- Possessor: valsts kapitāldaļu pārvaldīšana, nodrošinājuma jautājumi, valsts naftas rezerves, privatizācija, patvertnes kara gadījumam, Tet/LMT utml.
- Ekonomikas attīstība un uzņēmējdarbība: Altum, LIAA, ostas, produktivitāte, konkurētspējas jautājumi, darba tirgus, būvniecība.
Plus ik pa brīdim premjere un viss MK "uzdod" kaut kādus īpašos uzdevumus, ko EM uzņemas. Nu, piemēram, tagad EM strādā pie plāna, kā attīstīt Latvijas kapitāla tirgu. Protams, 30 gadus ne Latvijas Banka, ne Finanšu ministrija netika galā ar šo uzdevumu, tas ir grūts, sarežģīts jautājums, kurā neviens neorientējas. Tāpēc ko? Tāpēc uzgrūdīsim to Ekonomikas ministrijai un Valainim. Jo tad "tie tur" netiks galā un varēs bakstīt ar pirkstu, vainot un aizrādīt. Šādu gadījumu ir daudz.
Rezumē.
Valsts ekonomikas jautājumi ir treniņjautājumi. Divkāršot ekonomiku? Nebūtu slikti, bet es neredzu nekādu reālistisku pamatu, kāpēc lai tas notiktu. Un kas to izdarīs? Tie paši cilvēki, kuri Ziemassvētku rotaļas ap Latvijas Banku vadību uztver kā normu? Tie paši, kuri katru mīļu dienu apzog valsti, jo tas ir vienīgais, ko tik īsā laikā var paspēt, līdz tavā vietā atnāks jauns treniņministrs? Nesmīdiniet.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
