Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā aizvien vairāk draugu un paziņu man ir jautājuši, kāpēc es, būdams nosacīti liberāls savos politiskajos uzskatos, kategoriski iestājos pret savas balss atdošanu partijai „Attīstībai/PAR”. Parasti šādos gadījumos dzirdu iebildumus, ka viņi ir vienīgie, kas no liberālā spārna pārvarēs 5% barjeru un pārstāvēs liberālās vērtības nākamajā Saeimā, vai arī ka tas ir „mazākais ļaunums”, salīdzinot ar citām partijām.

Daudzi patiešām uzskata, ka sliktākajā gadījumā „Attīstībai/PAR” vienkārši turpinās „Vienotības” iestaigāto centriski eiropeisko status quo ārpolitikā un nosacītu korupcijas apkarošanu iekšējās lietās.

Šādos gadījumos allaž atļaujos nepiekrist, taču sarunu biedriem parasti trūkst laika un pacietības, lai līdz galam uzklausītu manu kritiku „Attīstībai/PAR” un aiz tās stāvošajiem politdarboņiem.

Izmantojot radušos iespēju, centīšos paskaidrot savu nostāju un izcelšu piecus iemeslus, kāpēc es nekad nebalsošu par iepriekšminēto partiju.

1. Ideoloģijas trūkums. Gluži tāpat kā vairums citu Latvijas partiju „Attīstībai/PAR” turēšanās pie noteiktas ideoloģijas ir atrodama tikai partijas programmā (kas, salīdzinot ar citiem, jau ir apsveicami) un atsevišķu atslēgas personu izteikumos.

Šeit uzreiz jāatzīmē, ka partija „Attīstībai/PAR” sastāv no divām partijām – senākās „Latvijas Attīstībai” (LA) un nesen izveidotās „PAR”. Mana kritika šoreiz ir veltīta partijas senākajam spārnam.

LA biedru un dibinātāju sastāvs un iepriekšējo gadu darbība, kurai tuvāk pieskaršos atlikušajos punktos, skaidri norāda uz to, ka LA ideoloģisko pamatu veido varaskāre un ekonomiskās intereses, nevis tiekšanās pēc jelkādiem politiskiem ideāliem. Manuprāt, LA izvēle sev piekarināt liberālisma birku ir pamatojama ar diviem ļoti racionāliem un ilgtermiņā izplānotiem apsvērumiem. 

Pirmkārt, liberālisms partijas dibināšanas brīdī (2013.gadā) joprojām bija ejoša prece Eiropā, un partijas vadībai bija tuvi kontakti ar Eiropas liberāļu apvienību ALDE, kas nozīmētu, ka tai pēc nokļūšanai varas aprindās būs spēcīgs Briseles lobijs. 

Otrkārt, pēc „Vienotības” eventuāla norieta Latvijas politiskajā skatuvē visticamāk atbrīvotos vieta jaunai proeiropeiskai un liberālai partijai, ko ar lielu prieku ieņemtu LA. Līdz ar to nākas secināt, ka „Attīstībai/PAR” postulētais liberālisms jau pašos pamatos ir „ar baltiem diegiem šūts” un daļa partijas biedru (LA) visticamāk to izmanto kā viegli manipulējamu platformu nokļūšanai „pie siles”.

2. Politiskie staigātāji. „Attīstībai/PAR” ir kļuvusi par rekordisti t.s. politisko staigātāju kategorijā. Partijas elite sastāv no personām, kas vēl šogad atradās pilnīgi citās, savā starpā nesaistītos politiskajos spēkos. 

Spilgtākie piemēri ir Artis Pabriks, kurš vēl pagājušā gada rudeni skandināja, ka nekad nepametīs „Vienotību”, un Ilze Viņķele, kas kopā ar „Vienotības” liberālo spārnu nodibināja „PAR”, bet pati aizlaidās studēt uz ASV, nepildot savus amata pienākumus Saeimā. Daļa no I.Viņķeles jaunizceptajiem „PAR” biedriem vēlāk mainīja savas domas iestājās atpakaļ „Vienotībā”. Kā pēdējo ir vērts pieminēt Mārtiņu Bondaru, kurš ilgi nedomādams pameta paša vadīto Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un pievienojās LA šī gada martā.

Lai gan katrs no iepriekšminētajiem politiķiem partijas maiņu pamato citādāk, ir skaidrs, ka politiskā kursa izmaiņas bija saistītas ar „Vienotības” un LRA zemajiem reitingiem un pieaugošajiem draudiem „izkrist” no nākamās Saeimas sasaukuma. Manuprāt, tik vieglprātīga staigāšana šurpu turpu no personām, kas gatavojas ieņemt valsts augstākos amatus, nav pieļaujama.

3. Vecie vēži. Lai gan „Attīstība/Par” ir ieguldījuši daudz darba, lai sevi prezentētu kā „jauno partiju”, tās kodolu joprojām veido cilvēki, kas uz Latvijas politiskās skatuves grozās jau vismaz 10 – 20 gadus. Kā piemēru apskatīšu partijas reģionu pirmos numurus un viņu iepriekšējo politisko pieredzi – 

1) Rīgas pirmais numurs Daniels Pavļuts – no 2003.-2006.gadam bija Kultūras ministrijas valsts sekretārs, 2011.gadā ar Zatlera Reformu partijas ziņu kļuva par ekonomikas ministru, pēcāk darbojās kā ministru Vjačeslava Dombrovska un Edgara Rinkēviča padomnieks. Secinu, ka D.Pavļuts Latvijas politikai ir pietuvināts vismaz 15 gadus

2) Vidzemes pirmais numurs Artis Pabriks – 1998.gadā piedalījās oligarha Andra Šķēles kabatas projekta „Tautas partija” dibināšanā, 2004.gadā kļuva par ārlietu ministru, 2007.gadā tika izvirzīts kā „Tautas partijas” kandidāts uz Valsts prezidenta amatu, pēcāk iestājās „Vienotībā”, kuras rindās 2010.gadā kļuva par aizsardzības ministru, bet 2014.gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. A.Pabriks ir bijis Saeimas deputāts četros Saeimas sasaukumos. Latvijas politikā A.Pabriks darbojas jau vismaz 20 gadus. 

3) Kurzemes pirmais numurs Juris Pūce – 2002.gadā tika ievēlēts Sociāldemokrātu savienības domē un kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātu savienība 2002.gadā atdalījās no Jura Bojāra vadītās LSDSP, pēcāk tika pārsaukta par Sociāldemokrātisko partiju SDP, bet 2010.gadā kopā ar Jāņa Jurkāna izloloto „Tautas Saskaņas partiju” un Sergeja Dolgopolova „Jauno centru” nodibināja „Saskaņas centru”. 2010.gadā J.Pūce ar sava klasesbiedra Edgara Jaunupa ziņu kļuva par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru. Toreiz E.Jaunups siltā vietiņā iekārtoja vēl vienu savu klasesbiedru – advokātu Lauri Leju, viņam, tika VID ģenerāldirektora vietnieka amats. Savukārt 2013.gadā J.Pūce nodibināja partiju „Latvijas Attīstībai”. J.Pūce Latvijas politikā ir darbojies vismaz 16 gadus

4) Zemgales reģiona pirmais numurs Ilze Viņķele – 2000.gadā kļuva par VARAM ministra padomnieci un preses sekretāri, pēcāk iestājās „TB/LNNK”, bija Roberta Zīles palīdze Eiropas Parlamentā, 2006.gadā kļuva par īpašo uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri, 2008.gadā bija viena no partijas „Pilsoniskā savienība” dibinātājiem. 2010.gadā tika ievēlēta Saeimā no „Vienotības” un tika iecelta Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā, tika ievēlēta arī 11.Saeimā un 12.Saeimā. I.Viņķeles tēvs Juris Vidiņš un vīrs Juris Viņķelis arī ir aktīvi darbojušies Latvijas politikā. I.Viņķele Latvijas politikā aktīvi darbojas vismaz 18 gadus. 

5) Latgales pirmais numurs Mārtiņš Bondars – 1998.gada kļuva par Viļa Krištopana Ministru kabineta biroja vadītāju, 1999.gadā par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. 2000.gadā iestājās „TB/LNNK”, 2014.gadā tika uzņemts „Reģionu aliansē” un kļuva par LRA priekšsēdētāju. Iepriekš ir bijis Saeimas deputāts, kā arī kandidējis uz deputāta amatu Eiropas Parlamentā, kā arī izvirzījis savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam. M.Bondars Latvijas politikā darbojas vismaz 20 gadu.

Pieņemu, ka tālāk komentāri ir lieki – „Attīstībai/PAR” valdošo kliķi veido Latvijas politikas smagsvari, kuri vienā vai citā veidā iepriekš ir atradušies pie Latvijas vadības grožiem. Jebkādas runas par šīs partijas „svaigumu” ir vienkārši absurdas.

4. Pelēkie kardināli. Aiz „Attīstībai/PAR” stāv neskaidri finansējuma un ietekmes avoti, kurus tā visticamāk ir pārmantojusi no LA, kas sākotnēji bija ieplānots kā atsevišķu politekonomisko grupējumu instruments savas ietekmes palielināšanai Latvijas politikā. Nosaukšu tikai dažas personas, kurām reiz ir bijusi (vai joprojām ir) vērā ņemama ietekme „Attīstībai/PAR” rindās – 

1) Edgars Jaunups – partijas sarakstos nav atrodams, taču viņa intereses oficiāli partijas rindās pārstāv tēvs Modris Jaunups, labi pazīstams Latvijas satiksmes nozares aprindās. Par E.Jaunupu, komentāri, manuprāt, ir lieki. Viņš ir bijis iejaukts vairākos korupcijas skandālos un ir sevi pierādījis kā cilvēku ar neskaidriem ienākumu avotiem. Neskatoties uz to, ka E.Jaunups nekad nav bijis uzņēmējs, klīst baumas, ka viņa bagātība ir mērāma miljonos. Laikā, kad rakstīju šo rakstu, publiskajā telpā virmoja baumas par t.s. „pirts sarunu” nopludināšanu, kurās tieši iesaistīts ir arī E.Jaunups, korupcijā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un odiozais uzņēmējs Māris Martinsons

2) Māris Martinsons – kopā ar I.Rimšēviču tiek apsūdzēts plaša mēroga kukuļņemšanas organizēšanā banku nozarē. Tiek uzskatīts, ka M.Martinsonam joprojām ir tuvi sakari ar E.Jaunupu. Uz šo brīdi M.Martinsons atrodas sev neglaimojošā situācijā – pakāpeniski zaudē savus uzņēmumus un tiek apsūdzēts plaša mēroga korupcijā. M.Martinsona ieinteresētībā „Attīstībai/PAR” atbalstīšanā, visticamāk, ir saistīta ar personīgajām ambīcijām – nepieciešamību „glābt savu kažoku”. 

3) Emīls Jakrins – partijas „Latvijas Attīstībai” dibinātājs, izbijis „nacionālists” (bijis „NA” biedrs”). Pašlaik vada bēdīgi slaveno Rīgas Domes Satiksmes departamentu un uztur tuvas attiecības ar Nila Ušakova ģimeni (līdzīgi kā „nacionāliste” Baiba Broka draudzējas ar N.Ušakova sievu Ivetu Strautiņu). E.Jakrins bija bijušā satiksmes ministra Ainara Šlesera biroja vadītājs no 2008.-2009.gadam – šajā laikā izcīnīja savu vietu oligarhu pārvaldītajā satiksmes nozarē, 2011.gadā kļuva par CSDD valdes locekli, bet 2016.gadā par N.Ušakova kabatas uzņēmuma „Rīgas Satiksme” valdes locekli un Rīgas Domes Satiksmes departamenta direktoru.

4) Ainārs Ščipčinskis – partijas sarakstos nav atrodams, taču viņa intereses partijas rindās oficiāli pārstāv sieva Dace Rukšāne, erotisko romānu autore, kas vēl nesen sociālajā tīklā Twitter nespēja līdz galam atšķirt, kurā partijā viņa ir iestājusies – „Attīstībai/PAR” vai „Progresīvie”. A.Ščipčinskis ir PR uzņēmuma McCann Worldgroup Latvia valdes priekšsēdētājs. Šīs vasaras sākumā viņa vadītais uzņēmums iegādājās Ērika Stendzenieka kompāniju „Mooz!”. A.Ščipčinskis ir bijis viens no dāsnākajiem LA ziedotājiem un laika posmā no 2013.-2018.gadam kopā partijai ir ziedojis 89 728,72 eiro. Domājams, ka par tik dāsnu ziedošanu A.Ščipčinskis ir ieguvis tiesības veidot partijas priekšvēlēšanu PR kampaņu, bet pēc vēlēšanām iegūs prioritāru vietu valsts institūciju reklāmu iepirkumu sarakstos. Šie ir tikai daži no „Attīstībai/PAR” pelēkajiem kardināliem. Mazliet iedziļinoties, secinu, ka potenciāla ietekme partijā varētu būt palikusi arī, piemēram, baņķierim Valērijam Belokoņam (iesaistīts skandālos par naudas atmazgāšanu caur Baltic International Bank), ekonomistam Uldim Osim (90.gados, būdams finanšu ministrs, bija atbildīgs par pāreju uz tirgus ekonomiku, vēlāk konsultēja Aivara Šķēles „Tautas partiju” un A.Šlesera „Latvijas Pirmo partiju’”), miljonāram Olafam Berķim (agrāk bija redzamākais Aivara Lemberga oponents, savu kapitālu nodrošinājis pateicoties AS „Ventbunkers”) u.c. Latvijas politikai ilglaicīgi pietuvinātām finansiāli ietekmīgām personām.

5. Iepriekšējā darbība. „Attīstībai/PAR” ir nepārliecinoši sevi prezentējusi pašvaldību darbā. 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā „Attīstībai/PAR” ierindojās otrajā vietā (uzreiz aiz „Saskaņas”), neskatoties uz to, partijas deputāti Domes darbā ir bijuši salīdzinoši neaktīvi. Tas man liek domāt, ka partija jau sākotnēji orientējās tikai uz šī gada Saeimas vēlēšanām un tās plānos nemaz neietilpa nopietnas opozīcijas sastādīšana N.Ušakovam.

Interesanti, ka ar laiku partijas deputāti sāka novērsties no opozīcijas vienotās nostājas un atsevišķos balsojumos sāka atbalstīt „Saskaņas” iniciatīvas. Partijas līderis J.Pūce toreiz skaidroja, ka ar „Saskaņu” ir pienācis laiks veidot „konstruktīvu dialogu”. Savukārt aizkulisēs ļaudis sprieda, ka „Attīstībai/PAR” nevēlēšanās nostāties opozīcijā N.Ušakovam ir saistīta ar Rīgas brīvostas dāsnajiem ziedojumiem E.Jaunupa basketbola klubam „VEF”.

Tāpat pieminēšanas vērts ir fakts, ka 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Rēzeknē „Attīstībai/PAR” startēja kopā ar prokremliskā Daugavpils miljonāra Aleksandra Mirska partiju „Alternative”. Iepriekš A.Mirskis sevi ir prezentējis kā Kremlim lojālu politiķi, kura ideoloģiskie uzskati bija „par šerpu” pat priekš „Saskaņas”, kuru politiķis pameta 2011.gadā. Tiesa, partijas „Alternative” atklāti prokremliskā nostāja 2017.gadā nekavēja tās sadarbošanos ar „Attīstībai/PAR”.

Jānorāda, ka šādas likumsakarības (ideoloģisko robežu trūkums) ir visai raksturīgas partijas galvenajam ideologam J.Pūcem, kurš iepriekš neoficiālās sarunās ir vairākkārtēji paudis pārliecību, ka „politiķim primārais ir iegūt varu, pat, ja tas nozīmē sadarboties ar saviem oponentiem” (precīzs vārdu salikums mainīts).

No visa iepriekšminētā esmu spiests secināt, ka partija „Attīstībai/PAR” šajā priekšvēlēšanu ciklā ne tuvu nav „mazākais ļaunums”, kā to dēvē daudzi tās potenciālie vēlētāji. Vēl jo vairāk, manuprāt, „Attīstībai/PAR” ir ļoti daudz analogu īpašību ar pašu asi kritizēto KPV LV, tā kā man ir ārkārtīgi grūti ieraudzīt kādas fundamentālas atšķirības starp to vai šo partiju grožus kontrolē A.Gobzems / A.Šlesers vai E.Jaunups / M.Martinsons. Abos gadījumos šīs partijas pārstāv atsevišķu personu, nevis Latvijas tautas intereses.

Novērtē šo rakstu:

223
25

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

No NT pūdernīcas. Padomiski formāli un iesaiste

FotoNevar būt nekādu šaubu! Mērķis ir skaidri redzams! NT (“nācijas tēvs”) vēlas latviešu inteliģenci uztaisīt par sapioseksuāļu inteliģenci. Atcerēsimies, ka sapioseksuālis ir indivīds, kuru seksuāli piesaista un uzbudina cita cilvēka inteliģence un prāts.
Lasīt visu...

21

“Jo lielāki meli, jo ātrāk tiem noticēs.” 1. daļa. Kā sākās karš, jeb Molotova - Ribentropa pakts trīs dienu hronikā

FotoAutortiesības uz šo “spārnoto” frāzi kļūdaini tiek piedēvētas J.Gebelsam, kaut patiesībā to uzrakstīja Hitlers, runājot par ebreju un marksistu lomu Vācijas sagrāvē Pirmā pasaules karā. Neskatoties uz to, trešā reiha propagandas ministrs savā darbībā konsekventi pieturējās pie šīs “gudrības”, un izskatās, ka Vladimirs Putins, pievērsdamies Otrā pasaules kara tēmai, ir ņēmis piemēru no minētajām personām.
Lasīt visu...

3

Ja mums nebūs jaunas ēkas par pārdesmit miljoniem eiro, kura stiprinās mūsu kapacitāti, mēs arī turpmāk nevarēsim notvert nevienu spiegu

FotoAtbilstoši 2017. gadā pieņemtam valdības lēmumam Rīgā, Brīvības gatvē 207 ir plānota Valsts drošības dienesta (VDD) ēkas būvniecība, kas tiks sākta jau šogad.
Lasīt visu...

21

Lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā

FotoNacionālā apvienība (NA) iesniegusi likuma grozījumus, lai priekšvēlēšanu reklāmas būtu tikai valsts valodā. JKP atbalsta. A/Par neatbalsta. Vienotība un KPV vēl domā.
Lasīt visu...

21

Mihoelss, ebreju antifašistu komiteja un “ārstu-indētāju” lieta

FotoPērnā gada nogalē Vladimirs Putins bija kārtējo reizi pievērsies vēsturei, necenzēti nolamājot pirmskara Polijas vēstnieku Vācijā par it kā viņa antisemītiskiem izteikumiem. Tēma tika attīstīta, un “izcilais vēsturnieks” nonāk pie secinājuma, ka patiesībā WWII izraisīja nevis Hitlers ar Staļinu, bet gan Polija. Nu ko, nākošais atklājums varētu būt tāds, ka, tie 20 tūkstoši poļu virsnieki nevis tika nošauti Katiņā un citviet ar čekistu iecienīto paņēmienu - lodi pakausī, bet nomiruši pašu neuzmanības dēļ, masveidīgi saindējoties ar sēnēm.
Lasīt visu...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Šakāļi

Tā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali,...

Foto

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

Latvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo...

Foto

Intelektuālā atombumba

Cilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku...

Foto

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

Pēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu...

Foto

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

Ģeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras...

Foto

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei,...

Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...