Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā aizvien vairāk draugu un paziņu man ir jautājuši, kāpēc es, būdams nosacīti liberāls savos politiskajos uzskatos, kategoriski iestājos pret savas balss atdošanu partijai „Attīstībai/PAR”. Parasti šādos gadījumos dzirdu iebildumus, ka viņi ir vienīgie, kas no liberālā spārna pārvarēs 5% barjeru un pārstāvēs liberālās vērtības nākamajā Saeimā, vai arī ka tas ir „mazākais ļaunums”, salīdzinot ar citām partijām.

Daudzi patiešām uzskata, ka sliktākajā gadījumā „Attīstībai/PAR” vienkārši turpinās „Vienotības” iestaigāto centriski eiropeisko status quo ārpolitikā un nosacītu korupcijas apkarošanu iekšējās lietās.

Šādos gadījumos allaž atļaujos nepiekrist, taču sarunu biedriem parasti trūkst laika un pacietības, lai līdz galam uzklausītu manu kritiku „Attīstībai/PAR” un aiz tās stāvošajiem politdarboņiem.

Izmantojot radušos iespēju, centīšos paskaidrot savu nostāju un izcelšu piecus iemeslus, kāpēc es nekad nebalsošu par iepriekšminēto partiju.

1. Ideoloģijas trūkums. Gluži tāpat kā vairums citu Latvijas partiju „Attīstībai/PAR” turēšanās pie noteiktas ideoloģijas ir atrodama tikai partijas programmā (kas, salīdzinot ar citiem, jau ir apsveicami) un atsevišķu atslēgas personu izteikumos.

Šeit uzreiz jāatzīmē, ka partija „Attīstībai/PAR” sastāv no divām partijām – senākās „Latvijas Attīstībai” (LA) un nesen izveidotās „PAR”. Mana kritika šoreiz ir veltīta partijas senākajam spārnam.

LA biedru un dibinātāju sastāvs un iepriekšējo gadu darbība, kurai tuvāk pieskaršos atlikušajos punktos, skaidri norāda uz to, ka LA ideoloģisko pamatu veido varaskāre un ekonomiskās intereses, nevis tiekšanās pēc jelkādiem politiskiem ideāliem. Manuprāt, LA izvēle sev piekarināt liberālisma birku ir pamatojama ar diviem ļoti racionāliem un ilgtermiņā izplānotiem apsvērumiem. 

Pirmkārt, liberālisms partijas dibināšanas brīdī (2013.gadā) joprojām bija ejoša prece Eiropā, un partijas vadībai bija tuvi kontakti ar Eiropas liberāļu apvienību ALDE, kas nozīmētu, ka tai pēc nokļūšanai varas aprindās būs spēcīgs Briseles lobijs. 

Otrkārt, pēc „Vienotības” eventuāla norieta Latvijas politiskajā skatuvē visticamāk atbrīvotos vieta jaunai proeiropeiskai un liberālai partijai, ko ar lielu prieku ieņemtu LA. Līdz ar to nākas secināt, ka „Attīstībai/PAR” postulētais liberālisms jau pašos pamatos ir „ar baltiem diegiem šūts” un daļa partijas biedru (LA) visticamāk to izmanto kā viegli manipulējamu platformu nokļūšanai „pie siles”.

2. Politiskie staigātāji. „Attīstībai/PAR” ir kļuvusi par rekordisti t.s. politisko staigātāju kategorijā. Partijas elite sastāv no personām, kas vēl šogad atradās pilnīgi citās, savā starpā nesaistītos politiskajos spēkos. 

Spilgtākie piemēri ir Artis Pabriks, kurš vēl pagājušā gada rudeni skandināja, ka nekad nepametīs „Vienotību”, un Ilze Viņķele, kas kopā ar „Vienotības” liberālo spārnu nodibināja „PAR”, bet pati aizlaidās studēt uz ASV, nepildot savus amata pienākumus Saeimā. Daļa no I.Viņķeles jaunizceptajiem „PAR” biedriem vēlāk mainīja savas domas iestājās atpakaļ „Vienotībā”. Kā pēdējo ir vērts pieminēt Mārtiņu Bondaru, kurš ilgi nedomādams pameta paša vadīto Latvijas Reģionu apvienību (LRA) un pievienojās LA šī gada martā.

Lai gan katrs no iepriekšminētajiem politiķiem partijas maiņu pamato citādāk, ir skaidrs, ka politiskā kursa izmaiņas bija saistītas ar „Vienotības” un LRA zemajiem reitingiem un pieaugošajiem draudiem „izkrist” no nākamās Saeimas sasaukuma. Manuprāt, tik vieglprātīga staigāšana šurpu turpu no personām, kas gatavojas ieņemt valsts augstākos amatus, nav pieļaujama.

3. Vecie vēži. Lai gan „Attīstība/Par” ir ieguldījuši daudz darba, lai sevi prezentētu kā „jauno partiju”, tās kodolu joprojām veido cilvēki, kas uz Latvijas politiskās skatuves grozās jau vismaz 10 – 20 gadus. Kā piemēru apskatīšu partijas reģionu pirmos numurus un viņu iepriekšējo politisko pieredzi – 

1) Rīgas pirmais numurs Daniels Pavļuts – no 2003.-2006.gadam bija Kultūras ministrijas valsts sekretārs, 2011.gadā ar Zatlera Reformu partijas ziņu kļuva par ekonomikas ministru, pēcāk darbojās kā ministru Vjačeslava Dombrovska un Edgara Rinkēviča padomnieks. Secinu, ka D.Pavļuts Latvijas politikai ir pietuvināts vismaz 15 gadus

2) Vidzemes pirmais numurs Artis Pabriks – 1998.gadā piedalījās oligarha Andra Šķēles kabatas projekta „Tautas partija” dibināšanā, 2004.gadā kļuva par ārlietu ministru, 2007.gadā tika izvirzīts kā „Tautas partijas” kandidāts uz Valsts prezidenta amatu, pēcāk iestājās „Vienotībā”, kuras rindās 2010.gadā kļuva par aizsardzības ministru, bet 2014.gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. A.Pabriks ir bijis Saeimas deputāts četros Saeimas sasaukumos. Latvijas politikā A.Pabriks darbojas jau vismaz 20 gadus. 

3) Kurzemes pirmais numurs Juris Pūce – 2002.gadā tika ievēlēts Sociāldemokrātu savienības domē un kandidēja 8.Saeimas vēlēšanās. Sociāldemokrātu savienība 2002.gadā atdalījās no Jura Bojāra vadītās LSDSP, pēcāk tika pārsaukta par Sociāldemokrātisko partiju SDP, bet 2010.gadā kopā ar Jāņa Jurkāna izloloto „Tautas Saskaņas partiju” un Sergeja Dolgopolova „Jauno centru” nodibināja „Saskaņas centru”. 2010.gadā J.Pūce ar sava klasesbiedra Edgara Jaunupa ziņu kļuva par Ekonomikas ministrijas valsts sekretāru. Toreiz E.Jaunups siltā vietiņā iekārtoja vēl vienu savu klasesbiedru – advokātu Lauri Leju, viņam, tika VID ģenerāldirektora vietnieka amats. Savukārt 2013.gadā J.Pūce nodibināja partiju „Latvijas Attīstībai”. J.Pūce Latvijas politikā ir darbojies vismaz 16 gadus

4) Zemgales reģiona pirmais numurs Ilze Viņķele – 2000.gadā kļuva par VARAM ministra padomnieci un preses sekretāri, pēcāk iestājās „TB/LNNK”, bija Roberta Zīles palīdze Eiropas Parlamentā, 2006.gadā kļuva par īpašo uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās parlamentāro sekretāri, 2008.gadā bija viena no partijas „Pilsoniskā savienība” dibinātājiem. 2010.gadā tika ievēlēta Saeimā no „Vienotības” un tika iecelta Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres amatā, tika ievēlēta arī 11.Saeimā un 12.Saeimā. I.Viņķeles tēvs Juris Vidiņš un vīrs Juris Viņķelis arī ir aktīvi darbojušies Latvijas politikā. I.Viņķele Latvijas politikā aktīvi darbojas vismaz 18 gadus. 

5) Latgales pirmais numurs Mārtiņš Bondars – 1998.gada kļuva par Viļa Krištopana Ministru kabineta biroja vadītāju, 1999.gadā par Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītāju. 2000.gadā iestājās „TB/LNNK”, 2014.gadā tika uzņemts „Reģionu aliansē” un kļuva par LRA priekšsēdētāju. Iepriekš ir bijis Saeimas deputāts, kā arī kandidējis uz deputāta amatu Eiropas Parlamentā, kā arī izvirzījis savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam. M.Bondars Latvijas politikā darbojas vismaz 20 gadu.

Pieņemu, ka tālāk komentāri ir lieki – „Attīstībai/PAR” valdošo kliķi veido Latvijas politikas smagsvari, kuri vienā vai citā veidā iepriekš ir atradušies pie Latvijas vadības grožiem. Jebkādas runas par šīs partijas „svaigumu” ir vienkārši absurdas.

4. Pelēkie kardināli. Aiz „Attīstībai/PAR” stāv neskaidri finansējuma un ietekmes avoti, kurus tā visticamāk ir pārmantojusi no LA, kas sākotnēji bija ieplānots kā atsevišķu politekonomisko grupējumu instruments savas ietekmes palielināšanai Latvijas politikā. Nosaukšu tikai dažas personas, kurām reiz ir bijusi (vai joprojām ir) vērā ņemama ietekme „Attīstībai/PAR” rindās – 

1) Edgars Jaunups – partijas sarakstos nav atrodams, taču viņa intereses oficiāli partijas rindās pārstāv tēvs Modris Jaunups, labi pazīstams Latvijas satiksmes nozares aprindās. Par E.Jaunupu, komentāri, manuprāt, ir lieki. Viņš ir bijis iejaukts vairākos korupcijas skandālos un ir sevi pierādījis kā cilvēku ar neskaidriem ienākumu avotiem. Neskatoties uz to, ka E.Jaunups nekad nav bijis uzņēmējs, klīst baumas, ka viņa bagātība ir mērāma miljonos. Laikā, kad rakstīju šo rakstu, publiskajā telpā virmoja baumas par t.s. „pirts sarunu” nopludināšanu, kurās tieši iesaistīts ir arī E.Jaunups, korupcijā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un odiozais uzņēmējs Māris Martinsons

2) Māris Martinsons – kopā ar I.Rimšēviču tiek apsūdzēts plaša mēroga kukuļņemšanas organizēšanā banku nozarē. Tiek uzskatīts, ka M.Martinsonam joprojām ir tuvi sakari ar E.Jaunupu. Uz šo brīdi M.Martinsons atrodas sev neglaimojošā situācijā – pakāpeniski zaudē savus uzņēmumus un tiek apsūdzēts plaša mēroga korupcijā. M.Martinsona ieinteresētībā „Attīstībai/PAR” atbalstīšanā, visticamāk, ir saistīta ar personīgajām ambīcijām – nepieciešamību „glābt savu kažoku”. 

3) Emīls Jakrins – partijas „Latvijas Attīstībai” dibinātājs, izbijis „nacionālists” (bijis „NA” biedrs”). Pašlaik vada bēdīgi slaveno Rīgas Domes Satiksmes departamentu un uztur tuvas attiecības ar Nila Ušakova ģimeni (līdzīgi kā „nacionāliste” Baiba Broka draudzējas ar N.Ušakova sievu Ivetu Strautiņu). E.Jakrins bija bijušā satiksmes ministra Ainara Šlesera biroja vadītājs no 2008.-2009.gadam – šajā laikā izcīnīja savu vietu oligarhu pārvaldītajā satiksmes nozarē, 2011.gadā kļuva par CSDD valdes locekli, bet 2016.gadā par N.Ušakova kabatas uzņēmuma „Rīgas Satiksme” valdes locekli un Rīgas Domes Satiksmes departamenta direktoru.

4) Ainārs Ščipčinskis – partijas sarakstos nav atrodams, taču viņa intereses partijas rindās oficiāli pārstāv sieva Dace Rukšāne, erotisko romānu autore, kas vēl nesen sociālajā tīklā Twitter nespēja līdz galam atšķirt, kurā partijā viņa ir iestājusies – „Attīstībai/PAR” vai „Progresīvie”. A.Ščipčinskis ir PR uzņēmuma McCann Worldgroup Latvia valdes priekšsēdētājs. Šīs vasaras sākumā viņa vadītais uzņēmums iegādājās Ērika Stendzenieka kompāniju „Mooz!”. A.Ščipčinskis ir bijis viens no dāsnākajiem LA ziedotājiem un laika posmā no 2013.-2018.gadam kopā partijai ir ziedojis 89 728,72 eiro. Domājams, ka par tik dāsnu ziedošanu A.Ščipčinskis ir ieguvis tiesības veidot partijas priekšvēlēšanu PR kampaņu, bet pēc vēlēšanām iegūs prioritāru vietu valsts institūciju reklāmu iepirkumu sarakstos. Šie ir tikai daži no „Attīstībai/PAR” pelēkajiem kardināliem. Mazliet iedziļinoties, secinu, ka potenciāla ietekme partijā varētu būt palikusi arī, piemēram, baņķierim Valērijam Belokoņam (iesaistīts skandālos par naudas atmazgāšanu caur Baltic International Bank), ekonomistam Uldim Osim (90.gados, būdams finanšu ministrs, bija atbildīgs par pāreju uz tirgus ekonomiku, vēlāk konsultēja Aivara Šķēles „Tautas partiju” un A.Šlesera „Latvijas Pirmo partiju’”), miljonāram Olafam Berķim (agrāk bija redzamākais Aivara Lemberga oponents, savu kapitālu nodrošinājis pateicoties AS „Ventbunkers”) u.c. Latvijas politikai ilglaicīgi pietuvinātām finansiāli ietekmīgām personām.

5. Iepriekšējā darbība. „Attīstībai/PAR” ir nepārliecinoši sevi prezentējusi pašvaldību darbā. 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā „Attīstībai/PAR” ierindojās otrajā vietā (uzreiz aiz „Saskaņas”), neskatoties uz to, partijas deputāti Domes darbā ir bijuši salīdzinoši neaktīvi. Tas man liek domāt, ka partija jau sākotnēji orientējās tikai uz šī gada Saeimas vēlēšanām un tās plānos nemaz neietilpa nopietnas opozīcijas sastādīšana N.Ušakovam.

Interesanti, ka ar laiku partijas deputāti sāka novērsties no opozīcijas vienotās nostājas un atsevišķos balsojumos sāka atbalstīt „Saskaņas” iniciatīvas. Partijas līderis J.Pūce toreiz skaidroja, ka ar „Saskaņu” ir pienācis laiks veidot „konstruktīvu dialogu”. Savukārt aizkulisēs ļaudis sprieda, ka „Attīstībai/PAR” nevēlēšanās nostāties opozīcijā N.Ušakovam ir saistīta ar Rīgas brīvostas dāsnajiem ziedojumiem E.Jaunupa basketbola klubam „VEF”.

Tāpat pieminēšanas vērts ir fakts, ka 2017.gada pašvaldību vēlēšanās Rēzeknē „Attīstībai/PAR” startēja kopā ar prokremliskā Daugavpils miljonāra Aleksandra Mirska partiju „Alternative”. Iepriekš A.Mirskis sevi ir prezentējis kā Kremlim lojālu politiķi, kura ideoloģiskie uzskati bija „par šerpu” pat priekš „Saskaņas”, kuru politiķis pameta 2011.gadā. Tiesa, partijas „Alternative” atklāti prokremliskā nostāja 2017.gadā nekavēja tās sadarbošanos ar „Attīstībai/PAR”.

Jānorāda, ka šādas likumsakarības (ideoloģisko robežu trūkums) ir visai raksturīgas partijas galvenajam ideologam J.Pūcem, kurš iepriekš neoficiālās sarunās ir vairākkārtēji paudis pārliecību, ka „politiķim primārais ir iegūt varu, pat, ja tas nozīmē sadarboties ar saviem oponentiem” (precīzs vārdu salikums mainīts).

No visa iepriekšminētā esmu spiests secināt, ka partija „Attīstībai/PAR” šajā priekšvēlēšanu ciklā ne tuvu nav „mazākais ļaunums”, kā to dēvē daudzi tās potenciālie vēlētāji. Vēl jo vairāk, manuprāt, „Attīstībai/PAR” ir ļoti daudz analogu īpašību ar pašu asi kritizēto KPV LV, tā kā man ir ārkārtīgi grūti ieraudzīt kādas fundamentālas atšķirības starp to vai šo partiju grožus kontrolē A.Gobzems / A.Šlesers vai E.Jaunups / M.Martinsons. Abos gadījumos šīs partijas pārstāv atsevišķu personu, nevis Latvijas tautas intereses.

Novērtē šo rakstu:

229
27

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

21

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...