Iesaki rakstu: 
Par visu pēc kārtas. Pirmais. Kamdēļ manos soctīklos pazuda saturs? Ir dzīve pirms kara, kuras vairs nav. Un ir šodiena, cita realitāte. Es nedzīvoju pagātnē. Viss soctīklu pagātnes saturs ir bezjēdzīgs. Tāpēc tika izdzēsts. Ir cita situācija, citāda dzīve. Bildes dažviet nav nomainītas, jo Facebook neļauj kārtējā bana dēļ. Mani nobanoja, jo nopublicēju policijas man uzliktu sodu. Tik banāli vienkārši. Vakar jau rakstīju, dzīve nesākas un nebeidzas ar soctīkliem.
Otrs. Vai Tev viss kārtībā? Jā. Esmu kompānijā ar tiem, kuri mani mīl. Baigi labā štelle. Iesaku arī citiem. Maza piezīme. Nesen notika neadekvāts naida uzbrukums manai dzīvesvietai, un secīgi tika apdraudēti mani bērni. Tā kā arī Latvijas policija mani vajā, nevis sargā, tad man bija jārīkojas pašam un jāpasargā mani bērni. Viņi nav Latvijā un neatgriezīsies tuvāko pusgadu. Ja iedzīvosies, paliks ārzemēs pavisam. Ja paliks esošā vara, es tad neredzu saviem bērniem nākotni Latvijā jebkurā gadījumā. Kaut vai izglītības un gaidāmās Latvijas nabadzības dēļ. Ir gudri laicīgi sagatavoties. Atvest atpakaļ vienmēr var paspēt.
Trešais. Esmu saņēmis neadekvātas un galēji rupjas īsziņas no cilvēka, kurš esot NMPD vadošais vai viens no vadošajiem ārstiem, lai gan saņemto rupjību daudzums un neadekvātums liecina par nopietnām garīgas veselības problēmām. Šādas garīgas veselības problēmas novērojamas plašā frontē. Cilvēki netiek galā ar sevi, savām fobijām. Tās tiek eksponētas uz citiem. Pēc kāda laika daudziem būs milzīgs kauns par to. Es negribu tajā naida pasaulē piedalīties. Tas nav mans.
Ceturtais. Ir skaidrs, ka Jurašs Ukrainā nodarbojas ar PR un visu ko, tikai ne ar karošanu. Ir skaidrs, ka man joprojām šķiet amorāli lielīties, kā katrs palīdz. Ir amorāli taisīt sev PR, ar ko šobrīd nodarbojas vairums to labdaru. Labdarība nav skaļa PR akcija savu spalvu spodrināšanai.
Piektais. Saeimas vēlēšanās, ja tādas būs, ir tikai divas opcijas, divi scenāriji. Pirmais - uzvar tie, kuri tagad ir pie varas, jo tautai ir zelta zivtiņas atmiņa un pietiek ar pabļaustīšanos par karu vai selfijs uz karoga fona. Un otrs - uzvar opozīcija, ja tā prot nolikt visu ego un savstarpējus apvainojumus, uzmetienus malā un apvienojas, izvirzot vienu kopīgu līderi. Ja tas nenotiek, uzvar tie, kuri zaga pēdējos 20 gadus un pēdējos divus jo īpaši, un opozīcija kā tāda Latvijā beidz eksistēt. Tad paliek tikai menedžerīši no Vilmingtonas ar dubultpilsonību, kuru uzdevums ir valsti nolaist pa burbuli.
Sestais. Manā organizācijā ir izdevies nepieļaut šķelšanos, taču tajā arī ir cilvēki, kuri gatavi mani uzmest. Es šos cilvēkus zinu, bet pagaidām ļauju performēt. Mans uzdevums būs visu nolikt savās vietās, kad būs jānoliek.
Septītais. Pēc idejas Latvijā visam vajadzēja uzplaukt, jo pēdējais šķērslis Latvijas uzplaukumam ir novērsts - es neatrodos valstī šobrīd, esmu izslēgts no Saeimas, neparazitēju uz nodokļu maksātāju rēķina, dzīvei vajadzēja iet uz augšu. Bet izskatās, ka uz augšu tā neiet. Es piedalīšos vēlēšanās un būšu valstī, ja izrādīsies, ka mana prombūtne patiesībā valsti padara arvien nabadzīgāku un bezcerīgāku. Šobrīd vienkārši kā gudrs cilvēks es aizvedu bērnus no valsts, kur pret mani tiek veikti reāli naida neadekvāti uzbrukumi. Iekārtošu skolā un atgriezīšos.
Astotais. Es varu rekomendēt ļoti labu auklīti bērniem, ja nu kādam tas ir aktuāli Latvijā. Atdošu tikai labi situētai un kārtīgai ģimenei. Tāpat principā varu piedāvāt izīrēt vai pārdot savu Baltezera māju. Tā ir ideāla vieta dzīvošanai. Man dzīvot ir, kur, bet tā kā šajā vietā ir noticis naida uzbrukums pēc pazīmes - Gobzems - tad mani bērni tur vairs nedzīvos, es nevaru atļauties, ka kāds Fūrmanis kārtējā prāta aptumsumā vai kaut vai varas algots kretīns uztaisa psihotraumu manām atvasēm. Vismaz, kamēr nebeigsies psihopātija Latvijā, tikmēr gudri ir nepiedalīties tajā psiho vājprātā.
Un nobeidzot. Vai es ticu, ka Latvijas sabiedrību var apvienot? Es šaubos. Bet mēģināšu vēl pašu beidzamo reizi.
Post Scriptum. Būt valstsvīram nenozīmē kādu izklaidēt un baidīties būt pašam. Ja Jums mani nevajag tādu, kāds esmu, Jums ir Kariņš, Levits, Pabriks un Rinkēvičs, Pavļuts vai Bordāns. Izvēlieties un beidziet gaidīt, kurš Jums apsolīs vairāk vai kurš izteiksmīgāk nofotogrāfēsies uz karoga fona.
Seko mums 
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
