Iesaki rakstu: 
Man noteikti pārmetīs, ka tā ir nepatika pret savu bijušo partiju vai ka Pavļuta kungs viens cenšas, bet citi valdības locekļi un antivakseri viņa darbu sabotē. Tātad īsumā par iemesliem.
Danielu Pavļutu es pirmo reizi satiku jau pirms daudziem gadiem K. Apkalna piedzīvojumu stāstu pasākumā. Toreizējais ekonomikas ministrs uz mani atstāja ļoti labu iespaidu.
Pie Daniela Pavļuta arī vērsos 2018. gada Saeimas vēlēšanu laikā, kad uzzināju par „Taureņu” sarunām. Daļēji Daniela Pavļuta dēļ es pirmajā reizē nepieņēmu deputāta mandātu, lai viņš mierīgi varētu nodoties ministra pienākumiem un viņam nevajadzētu manis dēļ darbu apvienot ar deputāta amatu.
Personīgi apsveicu Danielu Pavļutu, viņam kļūstot par ministru un, zinot viņu, cerēju, ka būs labāk. Pavļuta kungs arī neļaus samelot, ka es viņu privāti informēju par manā rīcībā nonākušām ziņām, piemēram, par nejēdzībām ar Covid testēšanu.
Taču diemžēl situācija nav uzlabojusies. Izgāztais vakcīnu iepirkums tika sākts izmeklēt, bet izmeklēšana ne ar ko nebeidzās. Vakcinēšana sākās, bet mēs esam starp pēdējām valstīm Eiropas Savienībā. Popularizēšana un reklāmas kampaņa vakcinācijai notika, bet populāra vakcinēšanās nekļuva.
Tika izdomāts luksofora princips, taču netika ieviests. Slimnīcu kapacitāte netika kāpināta. Tagad mēs esam situācijā, kad tiek domāts par mediķu mobilizāciju, kurai neatsaucoties, mediķiem draudēs kriminālatbildība.
Protams, var runāt, ka atbildīgi ir antivakseri, zaļais Valentīns, kultūras un izglītības ministri, Cipules kundze, ģimenes ārsti un neizglītotā tauta. Taču es tam nepiekrītu. Veselības ministrs tāpēc ir veselības ministrs, lai būtu atbildīgs par šo jomu.
Arī es teicu, ka būs slikti, vēl pirms Pavļuta, un es ne tuvu nebiju vienīgais. Ja pārējā valdība neieklausās, tad ministrs vienmēr var atkāpties. Turklāt liekas, ka pats ministrs nav ieklausījies mediķu teiktajā un ka stingrākais aicinātājs ir bijis Kariņa kungs, kuru arī par izlēmīgu un stingru šajā situācijā es nesauktu.
Nav sasniegti Pavļuta kunga paša piesauktie vakcinēšanas mērķi, slimnīcas nav gatavas šādam saslimušo skaitam, saslimstības ziņā esam pirmajā vietā pasaulē. Tikmēr ministra kungs aizvaino ārstus un nodarbojas ar sevis reklamēšanu, apzvanot cilvēkus, kuri nav vakcinējušies.
Par vēlu! Ir piekrāpti cilvēki, kuri apzinīgi vakcinējās, pasargājot sevi un citus – par apsmieklu vakcīnskeptiķiem nu viņi ievēro tikpat stingrus ierobežojumus kā tie, kuri par visu šo smejas.
Un nemaz negribas pieminēt tos cilvēkus, kuri tiešām kādu objektīvu iemeslu dēļ nevar vakcinēties(to skaitā bērni) un kuriem nekāda izeja no situācijas nav redzama ne 15.novembrī, ne arī tuvākajā pārredzamajā nākotnē.
Es aicinu Danielu Pavļutu demisionēt, un viņa vietā par ministru no partiju apvienības „Attīstībai/PAR!” varētu kļūt Andris Skride, kurš ir ārsts, profesionālis, patīkams komunikācijā, zinošs un ar autoritāti ārstu vidū. Ņemot vērā ārkārtas stāvokli, domāju, ka lēmumi nav jāsasteidz un Daniels Pavļuts varētu atkāpties pēc 15.novembra.
P.S. Es uzskatu, ka būtu tikai godīgi, ja kopā ar Pavļuta kunga demisiju Latvijas ārsti no savu biedrību vidus izslēgtu vai vismaz nomainītu vadībā visus ārstus, kuri apšaubīja vakcinēšanos, noliekot zem sitiena savus kolēģus un pacientus.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
