Iesaki rakstu: 
Man noteikti pārmetīs, ka tā ir nepatika pret savu bijušo partiju vai ka Pavļuta kungs viens cenšas, bet citi valdības locekļi un antivakseri viņa darbu sabotē. Tātad īsumā par iemesliem.
Danielu Pavļutu es pirmo reizi satiku jau pirms daudziem gadiem K. Apkalna piedzīvojumu stāstu pasākumā. Toreizējais ekonomikas ministrs uz mani atstāja ļoti labu iespaidu.
Pie Daniela Pavļuta arī vērsos 2018. gada Saeimas vēlēšanu laikā, kad uzzināju par „Taureņu” sarunām. Daļēji Daniela Pavļuta dēļ es pirmajā reizē nepieņēmu deputāta mandātu, lai viņš mierīgi varētu nodoties ministra pienākumiem un viņam nevajadzētu manis dēļ darbu apvienot ar deputāta amatu.
Personīgi apsveicu Danielu Pavļutu, viņam kļūstot par ministru un, zinot viņu, cerēju, ka būs labāk. Pavļuta kungs arī neļaus samelot, ka es viņu privāti informēju par manā rīcībā nonākušām ziņām, piemēram, par nejēdzībām ar Covid testēšanu.
Taču diemžēl situācija nav uzlabojusies. Izgāztais vakcīnu iepirkums tika sākts izmeklēt, bet izmeklēšana ne ar ko nebeidzās. Vakcinēšana sākās, bet mēs esam starp pēdējām valstīm Eiropas Savienībā. Popularizēšana un reklāmas kampaņa vakcinācijai notika, bet populāra vakcinēšanās nekļuva.
Tika izdomāts luksofora princips, taču netika ieviests. Slimnīcu kapacitāte netika kāpināta. Tagad mēs esam situācijā, kad tiek domāts par mediķu mobilizāciju, kurai neatsaucoties, mediķiem draudēs kriminālatbildība.
Protams, var runāt, ka atbildīgi ir antivakseri, zaļais Valentīns, kultūras un izglītības ministri, Cipules kundze, ģimenes ārsti un neizglītotā tauta. Taču es tam nepiekrītu. Veselības ministrs tāpēc ir veselības ministrs, lai būtu atbildīgs par šo jomu.
Arī es teicu, ka būs slikti, vēl pirms Pavļuta, un es ne tuvu nebiju vienīgais. Ja pārējā valdība neieklausās, tad ministrs vienmēr var atkāpties. Turklāt liekas, ka pats ministrs nav ieklausījies mediķu teiktajā un ka stingrākais aicinātājs ir bijis Kariņa kungs, kuru arī par izlēmīgu un stingru šajā situācijā es nesauktu.
Nav sasniegti Pavļuta kunga paša piesauktie vakcinēšanas mērķi, slimnīcas nav gatavas šādam saslimušo skaitam, saslimstības ziņā esam pirmajā vietā pasaulē. Tikmēr ministra kungs aizvaino ārstus un nodarbojas ar sevis reklamēšanu, apzvanot cilvēkus, kuri nav vakcinējušies.
Par vēlu! Ir piekrāpti cilvēki, kuri apzinīgi vakcinējās, pasargājot sevi un citus – par apsmieklu vakcīnskeptiķiem nu viņi ievēro tikpat stingrus ierobežojumus kā tie, kuri par visu šo smejas.
Un nemaz negribas pieminēt tos cilvēkus, kuri tiešām kādu objektīvu iemeslu dēļ nevar vakcinēties(to skaitā bērni) un kuriem nekāda izeja no situācijas nav redzama ne 15.novembrī, ne arī tuvākajā pārredzamajā nākotnē.
Es aicinu Danielu Pavļutu demisionēt, un viņa vietā par ministru no partiju apvienības „Attīstībai/PAR!” varētu kļūt Andris Skride, kurš ir ārsts, profesionālis, patīkams komunikācijā, zinošs un ar autoritāti ārstu vidū. Ņemot vērā ārkārtas stāvokli, domāju, ka lēmumi nav jāsasteidz un Daniels Pavļuts varētu atkāpties pēc 15.novembra.
P.S. Es uzskatu, ka būtu tikai godīgi, ja kopā ar Pavļuta kunga demisiju Latvijas ārsti no savu biedrību vidus izslēgtu vai vismaz nomainītu vadībā visus ārstus, kuri apšaubīja vakcinēšanos, noliekot zem sitiena savus kolēģus un pacientus.
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
