Kāpēc esmu pieņēmis lēmumu izstāties no partijas “Jaunā Vienotība”
Renārs Putniņš21.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu ārsts, tādēļ ļoti labi saprotu mediķu sašutumu par valdības nepildītajiem solījumiem. Ļoti pārdzīvoju, ka joprojām nav izdevies nodrošināt cienīgu atalgojumu medicīnas māsām, bez kuru pašaizliedzīgā darba un palīdzības ārsti savu darbu nevarētu veikt. Zemo algu dēļ veselības aprūpē katastrofāli trūkst māsu, tādēļ vairākkārt esmu nonācis situācijās, kad nav iespējams veikt operāciju.
Mediķi ir bijuši ārkārtīgi pacietīgi. Gadiem esam runājuši ar iepriekšējiem veselības ministriem, paļāvušies uz politiķu solījumiem un cerējuši, ka beidzot tiksim sadzirdēti un atalgojuma jautājumu risinās. Diemžēl nekas nav mainījies, solījumi netiek pildīti, māsiņas, jaunie ārsti pamet Latviju, un stāvoklis veselības aprūpē kļūst arvien dramatiskāks.
Pretēji tam, kas izskanējis medijos, absolūtajam vairākumam mediķu algas ir nelielas. Jā, ir ārsti ar ļoti lieliem ienākumiem, tomēr šeit būtu jārunā par politiķu atbildību, jo līdzīgi kā mūsu sabiedrībā kopumā arī veselības aprūpē ir notikusi noslāņošanās un izveidojusies ienākumu nevienlīdzība. Politiķi nav pienācīgi rūpējušies, lai mediķu algas būtu līdzsvarotas. Arī Vācijā klīnikas vadītāja, ārstu un māsu algas ir atšķirīgas, tomēr starpība nav tik ievērojama. Tātad pie mums kaut kas pašos pamatos nav kārtībā, un tā ir politiķu vaina.
Alga, kas tikai nedaudz pārsniedz tūkstoti eiro, ir neadekvāti zema, sevišķi ņemot vērā to, ka mediķu studiju un izglītošanās process aizņem 10 un vairāk gadus. Šāda alga ir absolūti neatbilstoša, ņemot vērā, ka citur Eiropas Savienības valstīs ārstu un māsiņu atalgojums ir ievērojami augstāks, un piedāvājumus aizbraukt mūsu mediķi saņem katru dienu.
Taču pats nepatīkamākais ir tas, ka gan valdības ministri, gan Saeimas deputāti ir atteikušies pildīt pašu pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā iekļautās prasības un apņemšanās par atalgojuma palielināšanu. Tas ir bezprecedenta gadījums ne tikai Latvijā, bet, iespējams, visā Eiropas Savienībā. Tikpat briesmīgi ir tas, ka gandrīz neviens valdības vai koalīcijas politiķis neiebilda tam, ka valdība nepilda parlamenta pieņemtu likumu, bet Saeima izliekas, ka tāda likuma nemaz nav bijis. Gandrīz neviens valdības ministrs vai aktīvais politiķis, izņemot varbūt vienīgi Saeimas vadītāju, ārstiem un māsiņām neizteica cilvēcisku līdzjūtību.
Diemžēl cerības nav attaisnojusi arī veselības ministre Ilze Viņķele, kura, šķiet, tikai vārdos, bet ne darbos spēj iestāties par pacientu un ārstu interesēm. Nekas par valdības solījumu nepildīšanu nebija dzirdams arī no “Attīstībai/Par!” – politiskā spēka, kas uzņēmies atbildību par veselības aprūpi. Klusē arī ministru prezidenta pārstāvētā “Jaunā Vienotība”. Tāpat kā pats ministru prezidents, kurš izrādīja vien šķietamu ieinteresētību mediķu algu jautājuma risināšanā. Tas viss liek domāt, ka valdošajai koalīcijai šāda solījumu nepildīšana un katastrofālā situācija veselības aprūpē ir pieņemama un pat vienaldzīga.
Paužot solidaritāti saviem kolēģiem mediķiem, un nepiekrītot valdības rīcībai vai, pareizāk sakot, nespējai rīkoties un pildīt savus solījumus, esmu pieņēmis lēmumu izstāties no partijas “Jaunā Vienotība”.
Atbalstu mediķu lūgumu valsts prezidentam atdot otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu.
Seko mums 
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
Cēli Dombura vārdi KNL: "Informatīvajos karos var uzvarēt tikai gudras nācijas!" Diemžēl mūsu Latvijas un arī Eiropas informatīvajā telpā joprojām valda informatīvā migla Romas kluba un Davosas foruma krāsās. VIENPUSĒJS faktu ATSPOGUĻOJUMS! No piektdienas gaidu, kad mūsu Latvijas informatīvajā telpā, ar to saprotot arī sociālos tīklus, kāds žurnālists vai "viedokļa līderis" sniegs izvērstu, OBJEKTĪVU analīzi par notiekošo. Nesagaidīju! Žēl, jo gudra nācija var kļūt tikai tad, ja tā ir informēta, zinoša un spriestspējīga!
Saeimas Juridiskā komisija šā gada 19. februārī lēma par grozījumiem likumprojektā “Saeimas kārtības rullis”: “Papildināt likumu ar 118.4. pantu šādā redakcijā: “118.4. (1) Ministru kabinets ik pēc diviem gadiem līdz attiecīgā gada 15. septembrim iesniedz Saeimai ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts valodas saglabāšanai, aizsardzībai, attīstīšanai un ietekmes palielināšanai. Šā ziņojuma kopijas nekavējoties izsniedz deputātiem.”
Reiz runāju ar kādu Latvijas patriotu, kurš daudz darījis Latvijas labā. Viņš teica: “Vislabākā valsts pārvaldes forma ir absolūta monarhija.” Šķiet, ka, ja runa būtu tikai par valsts pārvaldi, es varētu viņam piekrist, taču, ņemot vērā, ka Latvijas lielākā problēma ir stagnējoša jeb, kā šobrīd redzams, lejupejoša ekonomika, tad esmu pārliecināts, ka ir vēl kāda cita pārvaldes sistēma, kuras nosaukums ir ietverts mūsu valsts oficiālajā nosaukumā. Tā ir Republika.
