Kāpēc esmu pieņēmis lēmumu izstāties no partijas “Jaunā Vienotība”
Renārs Putniņš21.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu ārsts, tādēļ ļoti labi saprotu mediķu sašutumu par valdības nepildītajiem solījumiem. Ļoti pārdzīvoju, ka joprojām nav izdevies nodrošināt cienīgu atalgojumu medicīnas māsām, bez kuru pašaizliedzīgā darba un palīdzības ārsti savu darbu nevarētu veikt. Zemo algu dēļ veselības aprūpē katastrofāli trūkst māsu, tādēļ vairākkārt esmu nonācis situācijās, kad nav iespējams veikt operāciju.
Mediķi ir bijuši ārkārtīgi pacietīgi. Gadiem esam runājuši ar iepriekšējiem veselības ministriem, paļāvušies uz politiķu solījumiem un cerējuši, ka beidzot tiksim sadzirdēti un atalgojuma jautājumu risinās. Diemžēl nekas nav mainījies, solījumi netiek pildīti, māsiņas, jaunie ārsti pamet Latviju, un stāvoklis veselības aprūpē kļūst arvien dramatiskāks.
Pretēji tam, kas izskanējis medijos, absolūtajam vairākumam mediķu algas ir nelielas. Jā, ir ārsti ar ļoti lieliem ienākumiem, tomēr šeit būtu jārunā par politiķu atbildību, jo līdzīgi kā mūsu sabiedrībā kopumā arī veselības aprūpē ir notikusi noslāņošanās un izveidojusies ienākumu nevienlīdzība. Politiķi nav pienācīgi rūpējušies, lai mediķu algas būtu līdzsvarotas. Arī Vācijā klīnikas vadītāja, ārstu un māsu algas ir atšķirīgas, tomēr starpība nav tik ievērojama. Tātad pie mums kaut kas pašos pamatos nav kārtībā, un tā ir politiķu vaina.
Alga, kas tikai nedaudz pārsniedz tūkstoti eiro, ir neadekvāti zema, sevišķi ņemot vērā to, ka mediķu studiju un izglītošanās process aizņem 10 un vairāk gadus. Šāda alga ir absolūti neatbilstoša, ņemot vērā, ka citur Eiropas Savienības valstīs ārstu un māsiņu atalgojums ir ievērojami augstāks, un piedāvājumus aizbraukt mūsu mediķi saņem katru dienu.
Taču pats nepatīkamākais ir tas, ka gan valdības ministri, gan Saeimas deputāti ir atteikušies pildīt pašu pieņemtajā Veselības aprūpes finansēšanas likumā iekļautās prasības un apņemšanās par atalgojuma palielināšanu. Tas ir bezprecedenta gadījums ne tikai Latvijā, bet, iespējams, visā Eiropas Savienībā. Tikpat briesmīgi ir tas, ka gandrīz neviens valdības vai koalīcijas politiķis neiebilda tam, ka valdība nepilda parlamenta pieņemtu likumu, bet Saeima izliekas, ka tāda likuma nemaz nav bijis. Gandrīz neviens valdības ministrs vai aktīvais politiķis, izņemot varbūt vienīgi Saeimas vadītāju, ārstiem un māsiņām neizteica cilvēcisku līdzjūtību.
Diemžēl cerības nav attaisnojusi arī veselības ministre Ilze Viņķele, kura, šķiet, tikai vārdos, bet ne darbos spēj iestāties par pacientu un ārstu interesēm. Nekas par valdības solījumu nepildīšanu nebija dzirdams arī no “Attīstībai/Par!” – politiskā spēka, kas uzņēmies atbildību par veselības aprūpi. Klusē arī ministru prezidenta pārstāvētā “Jaunā Vienotība”. Tāpat kā pats ministru prezidents, kurš izrādīja vien šķietamu ieinteresētību mediķu algu jautājuma risināšanā. Tas viss liek domāt, ka valdošajai koalīcijai šāda solījumu nepildīšana un katastrofālā situācija veselības aprūpē ir pieņemama un pat vienaldzīga.
Paužot solidaritāti saviem kolēģiem mediķiem, un nepiekrītot valdības rīcībai vai, pareizāk sakot, nespējai rīkoties un pildīt savus solījumus, esmu pieņēmis lēmumu izstāties no partijas “Jaunā Vienotība”.
Atbalstu mediķu lūgumu valsts prezidentam atdot otrreizējai caurlūkošanai 2020. gada budžetu.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
