Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc lasītāju ierosinājuma publicējam iekšlietu ministra Riharda Kozlovska un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes sagatavotā Nacionālās drošības likuma grozījumu projekta oficiālo pamatojumu, kā arī pašu grozījumu projektu, kas, kā zināms, dotu iekšlietu ministram pēc saviem ieskatiem aizliegt „nepareizi noskaņotiem” Latvijas iedzīvotājiem izbraukšanu no valsts.

Likumprojekta „Grozījums Nacionālās drošības likumā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)


I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.

Pamatojums

Ministru kabineta 2016.gada 2.februāra protokols Nr.5, 38.§ (TA-2689-DV).

2.

Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Ievērojot Ministru kabineta 2016.gada 2.februāra sēdes protokola Nr.5 38.§ (TA-2689-DV) „Par informatīvo ziņojumu „Par Ministru kabineta 2015.gada 7.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot.Nr.18 68.§) „Par militārās pieredzes un kaujas pieredzes gūšanas ierobežošanas pasākumiem” 4.punktā uzdotā uzdevuma izpildi”” 2.punktā noteikto, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi grozījumu Nacionālās drošības likumā (turpmāk – likumprojekts).

Ņemot vērā pašreiz esošo situāciju valstu drošību jautājumos, vairākas valstis ir jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos ar mērķi novērst radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Viens no valsts līdzekļiem minētā novēršanai ir ierobežot personas tiesības ceļot uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, Šengenas līguma dalībvalstīm un trešajām valstīm. Šo ierobežojumu piemērošana ir kā galējais līdzeklis attiecīgā mērķa sasniegšanai. Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas Ceturtā protokola, kurš nodrošina noteiktas tiesības un brīvības, kuras nav iekļautas konvencijā un tās pirmajā protokolā, 2. un 3.pantu ikvienam, kurš tiesiski atrodas kādas valsts teritorijā, ir tiesības uz brīvu pārvietošanos un tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu šajā valstī un ikvienam ir tiesības brīvi atstāt jebkuru valsti, ieskaitot savu valsti. Šo tiesību izmantošanai nedrīkst noteikt nekādus ierobežojumus, izņemot tos, kurus nosaka likums un kas ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā valsts drošības un sabiedriskās drošības interesēs, lai aizsargātu sabiedrisko iekārtu, nepieļautu noziedzīgus nodarījumus, aizsargātu veselību vai tikumību vai lai aizsargātu citu cilvēku tiesības un brīvības. Tiesības, kas noteiktas 2.panta pirmajā daļā, zināmos apvidos var tikt pakļautas ierobežojumiem, ko nosaka likums un kuri ir noteikti sabiedrības interesēs demokrātiskā sabiedrībā. Turklāt nevienu nedrīkst izraidīt nedz individuāli, nedz kolektīvi no tās valsts teritorijas, kuras pilsonis viņš ir, un nevienam nedrīkst liegt tiesības ieceļot tās valsts teritorijā, kuras pilsonis viņš ir. Arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 45.pants paredz ikvienam Savienības pilsonim tiesības brīvi pārvietoties un apmesties uz dzīvi dalībvalstu teritorijā.

Ievērojot minēto, norādām, ka valstij piešķirtās pilnvaras ierobežot tiesības ceļot ir izmantojamas izņēmuma gadījumā, katrā gadījumā (individuāli) rūpīgi pārbaudot ierobežojuma samērīgumu, tādējādi novēršot pārvietošanās brīvības pārkāpumu. Valstij ir jāpanāk līdzsvars starp konkurējošām personas interesēm un sabiedrības interesēm. Ar minētajām pilnvarām valsts ierobežo tās personas, kuras vēlas iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, tādējādi novēršot, ka šādas personas, kuras, iespējams, ir radikalizējušās (mērķi tiek sasniegti ar vardarbīgām metodēm, pamatojoties uz attiecīgo ideoloģiju), atgriežoties dzimtenē, apdraud sabiedrības intereses un drošību. Radikalizācija ir tādu uzskatu pieņemšana, kas pieļauj vardarbības izmantošanu politisku vai ideoloģisku mērķu sasniegšanai. Pretterorisma kontekstā ar radikalizāciju saprot tieši radikālās islāma ideoloģijas pieņemšanu, kas var novest pie terorisma kā procesa vai cīņas (džihāda) atbalstīšanas un iesaistes tajā. Īpaša uzmanība pievēršama nepilngadīgām personām, kuras ir mazāk aizsargātas un tām nav pilnīga izpratne par iesaistīšanās mērķi prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos.

Vērtējot savu valstspiederīgo dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs, daudzas valstis jau pašlaik ir atzinušas, ka šādas personas un to rīcība rada būtisku apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai, kā arī rada apdraudējumu vairākām interešu grupām, piemēram:

1. tiek ievērojami apdraudētas starptautiskā miera intereses;

2. tiek apdraudētas tautu un nāciju mierīgas līdzpastāvēšanas intereses;

3. tiek pastiprināts apdraudējums citu valstu ārējās un iekšējās drošības interesēm;

4. ievērojami tiek apdraudēta cilvēktiesību nodrošināšana – apdraudētas tiek visas būtiskākās personas pamattiesības un pamatbrīvības;

5. apdraudētas tiek arī nacionālās drošības intereses – riski saistāmi gan ar valsts starptautisko reputāciju, gan ar kaujas pieredzi guvušo personu atgriešanos un iespējamu teroristisku darbību veikšanu.

Valstis, kuras ievēro apņemšanos neizmantot karu kā konfliktu risināšanas līdzekli, ir ieinteresētas nepieļaut savu valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs, kontroles nepieciešamību pamatojot ar ievērojamiem valsts un sabiedrības drošības apdraudējumiem, kas rodas pēc šādu personu atgriešanās valstī.

Pašreiz Latvijā nav paredzētas pilnvaras ierobežot personas tiesības ceļot, ievērojot sabiedrības un nacionālās drošības intereses.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 255.pantā noteiktajam, procesa virzītājam ir tiesības noteikt aizliegumu izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Taču minētais ir piemērojams tikai tajos gadījumos, kad pret personu ir uzsākts kriminālprocess, bet gadījumos, kad kriminālprocess nav uzsākts, bet valsts drošības iestādēm ir attiecīgās ziņas par personas iespējamo vēlmi iesaistīties prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos, valsts rīcībā nav preventīva mehānisma personas ceļošanas tiesību ierobežošanai.

Savukārt Pilsonības likuma 24.pantā ir uzskaitīti pilsonības atņemšanas nosacījumi. Proti, Latvijas pilsonību personai atņem, ja tā bez Ministru kabineta atļaujas brīvprātīgi dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, veikusi darbību, kas vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, publiski aicinājusi vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, publiski aicinājusi veikt vai veikusi organizatoriskas darbības, kas vērstas uz Latvijas Republikas valstiskās neatkarības likvidēšanu, tas konstatēts ar tiesas spriedumu. Minētajos gadījumos pilsonība ir atņemama tikai tad, ja Latvijas pilsonības atņemšanas gadījumā šī persona nekļūst par bezvalstnieku.

Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi grozījumu Nacionālās drošības likumā, paredzot papildināt likumu ar II.1nodaļu “Aizliegums personai izceļot no Latvijas Republikas”, kurā ir noteikta kārtībā, kādā tiek īstenots izceļošanas aizliegums.

3.

Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Projekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1.

Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Personas, kas pārkāps noteikto izceļošanas aizliegumu no Latvijas Republikas.

2.

Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Valsts pārvaldes administratīvais slogs palielinās, jo iekšlietu ministrs pieņems lēmumu par izceļošanas aizliegumu.

3.

Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Projekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

III. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

Projekts šo jomu neskar.

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1.

Nepieciešamie saistītie tiesību aktu projekti

Vienlaikus nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Krimināllikumā un Personu apliecinošu dokumentu likumā.

2.

Atbildīgā institūcija

Iekšlietu ministrija.

3.

Cita informācija

Nav.

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām

Projekts šo jomu neskar

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes

1.

Plānotās sabiedrības līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Projekts publicēts Iekšlietu ministrijas tīmekļa vietnē sadaļā „Sabiedrības līdzdalība”, tādējādi dodot iespēju sabiedrībai līdzdarboties tiesību akta izstrādes procesā.

2.

Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Projekts šo jomu neskar.

3.

Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Projekts šo jomu neskar.

4.

Cita informācija

Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1.

Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Iekšlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, valsts drošības iestādes, Latvijas Republikas Augstākā tiesa.

2.

Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

Saistībā ar projekta izpildi nav nepieciešams veidot jaunas institūcijas, likvidēt vai reorganizēt esošās.

3.

Cita informācija

Nav.

       

Likumprojekts Grozījums Nacionālās drošības likumā 

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3.nr.; 2002, 1., 12.nr.; 2007, 9., 10., 16.nr.; 2008, 11.nr.; 2009, 2., 15.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76.nr.; 2013, 61.nr.; 2014, 105., 114.nr.; 2016, 48.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likumu ar II.1nodaļu šādā redakcijā:

“Aizliegums personai izceļot no Latvijas Republikas

“18.1 Izceļošanas aizliegums

(1) Pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, ir aizliegts izceļot no Latvijas Republikas, ja iekšlietu ministrs ir pieņēmis lēmumu par aizliegumu izceļot no Latvijas Republikas.

(2) Iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par aizliegumu pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, izceļot no Latvijas Republikas uz noteiktu laiku līdz trim gadiem, ja valsts drošības iestāde ir konstatējusi, ka minētā persona ārvalstīs plāno dalību tādos pasākumos, kā rezultātā persona var radikalizēties tādā mērā, ka atgriežoties Latvijas Republikā tā varētu apdraudēt valsts drošību un sabiedrības intereses, vai ja persona savu īpašību dēļ nespēj apzināties dalības sekas minētajos pasākumos.

(3) Pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, par kuru pieņemts lēmums saskaņā ar šā panta otro daļu, viena mēneša laikā pēc lēmuma uzzināšanas ir tiesības to pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā. Pieteikuma iesniegšana tiesā neaptur šā panta otrajā daļā minētā lēmuma izpildi. Pieteicējs nav tiesīgs lūgt tiesai apturēt šā lēmuma darbību.

18.2 Lēmums pa izceļošanas aizliegumu

(1) Valsts drošības iestādes vadītājs atzinumu par šā likuma 18.1 panta otrajā daļā minēto nosacījumu esamību nosūta iekšlietu ministram lēmuma par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas pieņemšanai.

(2) Lēmumā par aizliegumu pilsonim, nepilsonim vai personai, kurai Latvijas Republikā piešķirts bezvalstnieka statuss, izceļot no Latvijas Republikas ir šādas ziņas:

1) iestādes nosaukums un adrese;

2) adresāts (vārds, uzvārds vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu);

3) atzinuma par šā likuma 18.1 panta otrajā daļā minēto nosacījumu esamību datums un identificējošais numurs;

4) piemēroto tiesību normu uzskaitījums;

5) termiņš, uz kādu ir noteikts personai aizliegums izceļot;

6) norāde, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

(3) Iekšlietu ministrs, nosakot izceļošanas aizlieguma termiņu, kas pārsniedz gadu, pārskata pieņemto lēmumu ik pēc gada no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas un, ja ir zudusi nepieciešamība izceļošanas aizlieguma noteikšanai uz attiecīgo termiņu, pieņem lēmumu saīsināt aizlieguma termiņu vai atcelt izceļošanas aizliegumu.

(4) Iekšlietu ministrs triju darbdienu laikā informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par to, ka ir noteikts izceļošanas aizliegums, samazināts izceļošanas aizlieguma termiņš vai ka atcelts izceļošanas aizliegums personu apliecinoša dokumenta atzīšanai par nederīgu un jauna personu apliecinoša dokumenta izsniegšanai.

18.3 Pieteikuma par iekšlietu ministra lēmuma par aizliegumu personai izceļot no Latvijas Republikas izskatīšana tiesā

(1) Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteikumu par šā likuma 18.panta otrajā daļā minēto lēmumu, izskata divu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu.

(2) Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lietu izskata koleģiālā sastāvā mutvārdu procesā.

(3) Pēc tiesas lēmuma lietu var izskatīt slēgtā tiesas sēdē, lai aizsargātu valsts noslēpumu vai citu ierobežotas pieejamības informāciju, kas saistīta ar valsts drošību, kā arī personas privātās dzīves apstākļus, komerciālo vai profesionālo noslēpumu.

(4) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošu informāciju, lietu sagatavo un izskata tiesneši, kuriem ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Speciālā atļauja nepieciešama arī tiesas sēdes sekretāram, kā arī tiesas tulkam un citiem tiesas darbiniekiem, ja viņi piedalās lietas sagatavošanā vai izskatīšanā.

(5) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu, tiesa nosaka tiesas sēdes laiku un vietu, kā arī uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.

(6) Atbildētāja pusē tiesa papildus var pieaicināt tās iestādes pārstāvi, kura sniegusi šā likuma 18.2 panta pirmajā daļā minēto atzinumu.

(7) Ja uzaicinātās personas nav ieradušās, tiesa var lemt par lietas izskatīšanu bez uzaicināto personu klātbūtnes.

(8) Pieteicējam ir pienākums iesniegt viņa rīcībā esošos pierādījumus, kas apliecina lietas izspriešanai būtiskus apstākļus. Atbildētājam ir pienākums pamatot pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu.

(9) Ja lietas apstākļu objektīvai noskaidrošanai tiesai ir nepieciešams pārbaudīt valsts noslēpumu saturošus pierādījumus, šo pierādījumu pārbaudē piedalās lietas dalībnieki, kā arī, ja nepieciešams, citas personas, kurām ir speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

(10) Ja pieteicēja pārstāvim nav speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, tiesa ieceļ par pieteicēja pārstāvi šajā procesa daļā Latvijā praktizējošu advokātu, kuram ir izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Ja pieteicējs šādai pārstāvībai nepiekrīt, tiesa pārbauda ar valsts noslēpumu saistīto informāciju, nepiedaloties pieteicējam un viņa pārstāvim.

(11) Tiesas sēde tiek protokolēta. Tiesas sēdes protokolā izdara atzīmi par laiku, kad tiesa uzsāka un pabeidza pārbaudīt valsts noslēpumu saturošus pierādījumus, kā arī fiksē attiecīgo pierādījumu pārbaudi.

(12) Ja tiesas sēdē tika pārbaudīti valsts noslēpumu saturoši pierādījumi, tiesas sēdes protokols klasificējams kā valsts noslēpuma objekts. No tiesas sēdes protokola sagatavo izrakstu par to tiesas sēdes posmu, kurā tiesa nepārbaudīja valsts noslēpumu saturošus pierādījumus.

(13) Lietas materiāliem valsts noslēpumu saturošos pierādījumus nepievieno.

(14) Tiesas sēdē nedrīkst izmantot informāciju, kas var atklāt slepeno palīgu identitāti.

(15) Tiesa spriedumā neatspoguļo informāciju, kas ir valsts noslēpuma objekts, bet norāda, ka ar šo informāciju ir iepazinusies un to izvērtējusi.

(16) Tiesas nolēmums ir galīgs un nepārsūdzams un stājas spēkā pasludināšanas brīdī.

(17) Tiesa, izskatot lietu un pieņemot spriedumu, nelemj par valsts noslēpuma subjekta iesniegtās klasificētās informācijas atbilstību valsts noslēpuma objekta statusam.

(18) Šajā pantā neregulētajos ar pieteikuma vai lietas izskatīšanu saistītajos jautājumos tiesa piemēro Administratīvā procesa likuma nosacījumus”.

Likums stājas spēkā 2017. gada 1. janvārī.

Iekšlietu ministrs R.Kozlovskis

Vīza: Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre I.Pētersone - Godmane

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Alda Gobzema rekviēms

FotoTuba Mirum (Pastarā diena) – ar to mūsu valdībai un visiem ļaunajiem spēkiem draud Aldis Gobzems kopš tā brīža, kad iesaistījās par cīņu pie varas galda. Gobzema aktivitātes var pielīdzināt kopējai plūsmai, kura sākās ar Brexit kampaņu un Donalda Trampu nākšanu pie varas ASV un notikumiem citur pasaulē, kur par galveno dzinuli ir ārējs vai iekšējs drauds, briesmas, netaisnība. Gobzems draud ar procesu sākšanu visiem par neslavas celšanu, bet sausais atlikums ir tāds, ka nekas tāds nav noticis. Turpretim ir ierosināti procesi pret viņu par neslavas celšanu, kur verdikts ir bijis viens ne Aldim par labu.
Lasīt visu...

12

Mieru, tikai mieru

FotoŠie slavenā, gudrā un šarmantā vīreļa ar propelleri uz muguras - Karlsona vārdi mūsdienās ieguvuši sevišķu aktualitāti. Jo nav viegli saglabāt mieru tik masīva infoterora un valsts terora apstākļos. Piemēram, izrādās (un tas pat netiek vairs slēpts), ka "brīvprātīgi" pieejamās vakcīnas ir ekperimentālas, attiecīgi - vakcinējamie cilvēki piedalās klīniskā eksperimentā. Bez samaksas. Ar risku savai veselībai vai dzīvībai. Pat oficiālajos medijos ir "pasprukusi" šī informācija.
Lasīt visu...

21

Kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19 (jo īpaši ar mRNA tipa vakcīnām)?

FotoTā kā arī Latvijā valdība sāk apšaubāmu masveida vakcinācijas propagandas kampaņu, kas var izvērsties pat mēģinājumos uzsākt piespiedu vakcināciju modernizēta totalitārisma stilā, īsumā jānorāda galvenie iemesli, kādēļ nav ieteicams vakcinēties pret COVID19, jo īpaši ar jaunā tipa mRNA vakcīnām.
Lasīt visu...

6

Labklājības ministrijas un pašvaldību neizdarība noved pie dzīvības apdraudējuma cilvēkiem, kuri uzturas sociālās aprūpes centros

FotoKopš ārkārtējās situācijas valstī, ko izraisījusi Covid-19 krīze, tiesībsargs ar vērību seko līdzi notikumiem, kas saistīti ar personām, kas ilgstoši atrodas sociālās aprūpes centros. Tiesībsargs uzskata, ka Labklājības ministrijas un pašvaldību neefektīvās sadarbības dēļ tiek pārkāptas personu tiesības uz veselību un dzīvību.
Lasīt visu...

15

Pele spēlējas ar kaķi: Ivo Leitāns pret Aivaru Lembergu

FotoKad vienā no Ventspils mēra Aivara Lemberga preses konferencēm jautājumus sāka uzdot LTV žurnālists Ivo Leitāns, uzreiz izvērtās aizraujošas debates starp kaķi un peli teju stundas garumā, turklāt šis ir no tiem gadījumiem, kad abas puses vienlīdz var uzskatīt par kaķi un par peli reizē.
Lasīt visu...

13

Pieaug slēgto tirgotāju skaits, jāglābj nozare

FotoNozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību tiek gaidīts lēmums par nomas maksas atbalsta piešķiršanu. Vienlaikus pieaug pircēju neapmierinātība ar sortimenta ierobežojumiem un valdības sadārdzināto aizliegto preču iegādes procedūru. Savukārt, uzņēmēji neapmierināti ar preču krājumu iesaldēšanu un aizliegumu nopelnīt tirdzniecības vietu saglabāšanai (komunālie maksājumi, noma).
Lasīt visu...

6

Atbilde ir tuvāk, nekā tu domā

FotoCik labi, ka mēs dzīvojam laikā, kad ir tik daudz iespēju! Piemēram, ir tik daudz iespēju baidīties:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pilsoni! Ja gribi paspēt nodibināt partiju, tad kur ņemt nosaukumu? Tev palīgā nāks Ukraina

Skatoties uz pašvaldību vēlēšanām šogad un Saeimas vēlēšanām nākamgad, plāno dibināties ne...

Foto

Esmu brīvs un spēcīgs cilvēks, tāpēc iesūdzēšu visus, kas man darīs pāri

Esmu ar savu parakstu apliecinājis dalību partijā Likums un kārtība! Un Tu? Seko man un...

Foto

Kam tic tie, kas grib, lai netici nekam

Brīžos, kad plašākam sabiedrības lokam piemin okultismu, tad vieni smīkņā klusi, citi steigtu pildīt savu operatīvo armijai pielīdzināmo...

Foto

Tikai slikti cilvēki iebilst pret datu nesēju atlīdzību mobilajiem telefoniem

Latvijas autoru, mūzikas izpildītāju un producentu organizācijas ir gandarītas par LR Kultūras ministrijas (KM) virzītajām izmaiņām...

Foto

Pietiek norādīt kā piemēru citu valstu neizdarību, attaisnojot mūsējās

Kas mainījies? Kad studēju medicīnu, mums mācīja, ka no desmit cilvēkiem vismaz viens ir savādāk domājošs. Vai...

Foto

Zakatistovam, Nemiro un kompānijai nāksies atskaitīties

Šā gada 7.janvārī Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis 2020.gada 6.decembra politiskās partijas KPV LV ārkārtas biedru sapulcē ievēlēto valdi:...

Foto

Vajadzētu pieprasīt arī izglītības un zinātnes ministres demisiju

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neatstāt bez ievērības Latvijas Izglītības un zinātnes...

Foto

Par cenzūru portālā Draugiem (ja vēl atceraties tādu)

Līdz 2017.gada maijam biju pārliecināts par to, ka visi cilvēki pasaulē  vissiltākos pateicības vārdus saka un vislielāko cieņu...

Foto

Kāpēc Latvijas vara un mediji nekomentē Lielā Restarta konceptu?

Pēc gandrīz gada juku un haosa atbilde uz šo jautājumu ir acīmredzama. „Jaunās Perestroikas” ieviešanai uzsvars tiek...

Foto

Šoreiz mēģināšu atbildēt par saviem vārdiem: politiskās partijas "Likums un kārtība" dibināšanas manifests

Mēs neticam papīru kalniem. Papīrs panes visu. Līdz šim Latvijā ir bijušas simtiem...

Foto

Praktiski padomi - kā apturēt vīrusu

Kopš pavasara nekas nav mainījies, vēl joprojām tie paši labie, vecie, efektīvie ieteikumi! Tātad vīruss nekad nesākas uzreiz plaušās, tas...

Foto

Pietiek muļļāties

Lai nu kā kādam nepatiktu Latvijas pašreizējā valdība, kura rīkojas pēc Krilova fabulas motīviem, tad nu šoreiz jānoņem cepure premjera priekšā....

Foto

Kas traucē?

Gada pirmajā pusē mēs lepojāmies ar to, ka mūsu „aktīvās” rīcības rezultātā esam labā epidemioloģiskā situācijā, salīdzinot ar citām valstīm. To, lepni krūtis izgāzuši,...

Foto

Es sekoju un izprotu

Pastāvīgi un rūpīgi sekojot līdzi situācijai, izprotu Ministru prezidenta lēmumu un tā pamatojumu pieprasīt veselības ministres demisiju....

Foto

Pareiziem medijiem, kas cer uz valsts finansiālu atbalstu, ir jāuzvedas pareizi

Jau kopš marta Latvijas iedzīvotāju ikdienu būtiski ietekmē koronavīrusa izraisītā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi...

Foto

Ir nepieciešamas skaidras atbildes

Ir skaidrs, ka šis šovs ar varas sevis slavinošo vakcinācijas uzvaras gājienu turpināsies ar arvien lielāku jaudu. Tieši tāpat kā turpināsies krāpnieciskās...

Foto

Es jums atkal došu daudzus lieliskus padomus: kad un kā Latvija sāks ķert kaimiņus?

Vienmēr ir interesanti un noderīgi salīdzināt dažādu valstu datus, it sevišķi, ja...

Foto

Kur ir manas ragaviņas?

Labdien, valdība! Vispirms apsveicu ar iespēju sākt vakcinēties! Gaidu ar nepacietību arī savu kārtu. Bet, kamēr gaidu (un, cerams, sagaidu), nenocietos un...

Foto

Aicinu ikvienu saglabāt piesardzību un rīkoties atbildīgi

Godājamie Latvijas iedzīvotāji un visi, kuriem dārga mūsu mīļā Latvija! Aizejošais gads ir bijis izturības un pārbaudījumu gads. Covid-19...

Foto

Izturību, iejūtību un drosmi

Mīļie Latvijas cilvēki! Jaunajā gadā es gribu mums visiem novēlēt izturību, iejūtību un drosmi....

Foto

Šodienas izaicinājumi prasa tikai veselo saprātu

Mūsu vēsturē ne reizi vien Ziemassvētki bijis smagu kauju laiks. Gan strēlnieki, gan leģionāri ar asiņu sarkano krāsojuši gada garākās...

Foto

Ieteikumi par COVID-19 ambulatoru ārstēšanu

Atsaucoties uz Latvijas Ārstu biedrības aicinājumu iesaistīties COVID-19 pandēmijas apkarošanā, varu rekomendēt dažus ieteikumus ambulatoram ārstēšanas procesam....

Foto

Ministrs Plešs ignorē Būtiņģes termināla naftas noplūdi

Būtiņģes naftas termināla atrašanās Baltijas jūrā ir bumba ar laika degli, tādēļ naftas noplūde no Būtiņges termināla ir likumsakarīga....

Foto

Ko vajag darīt, lai cilvēki Latvijā neticētu vakcīnai pret koronavīrusu. 10 punkti

1. Vairākas desmitgades nepiešķirt pietiekami daudz līdzekļu izglītībai un zinātnei. Lai cilvēki tic instagram influenceriem ne...

Foto

Aicinājums valsts augstākajām amatpersonām

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa taisīja spriedumu, kas ir guvis plašu rezonansi Latvijas sabiedrībā. Likumdevējiem tas nozīmē nopietnus izaicinājumus nākotnē. Latvijas...

Foto

Ko es darītu, ja pats saslimtu ar Covid–19

Vakardienas saruna. Atstāstīšu, kā nu mācēšu. Mans sarunu biedrs – mans sens paziņa, tik sens, ka esam vienaudži,...

Foto

Kārtējais „eksperts” kārtējo reizi paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās beigas

Politologs, demagogs un bijušais sektants Andis Kudors savā nesenajā intervijā vēlreiz paredz Vladimira Putina valdīšanas gaidāmās...

Foto

Vīrieši, appreciet savas sievietes: vēstījums 2020. gada Ziemsvētkos

Dieva mīļotie, es sirsnīgi sveicu jūs Kristus dzimšanas svētkos! Septiņsimt gadus pirms Jēzus dzimšanas pravietis Jesaja vēstīja, ka...

Foto

Mīlestības likums liek mums raudzīties uz ikvienu kā savu laikabiedru

Kā vadmotīvu šai svētku uzrunai paņemsim tekstu no Lūkasa Evaņģēlija: Un viņi steigā atnāca un atrada...

Foto

Mūsdienu Ziemassvētku stāsts

Vakar pa nakti sniga. 8:00 - uzcēlu sniegavīru....

Foto

Aicinām priesteri Aleksandru Stepanovu nevērsties pret pāvesta kalpojumu

A. god. priesterim Aleksandram Stepanovam (attēlā), Tukuma Romas katoļu draudzes prāvestam un portāla www.civitas.lv redaktoram. Latvijas Romas katoļu...

Foto

Arhibīskaps Stankevičs, viņa sirdsapziņa un Gērings, kurš tika notiesāts…

Rīgas arhibīskapa metropolīta Zbigņeva Stankeviča uzruna Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izraisīja sašutumu ne tikai...

Foto

Mans piedāvājums – ieviest formulējumu “Kopīgas deklarētās mājsaimniecības un savstarpējās aprūpes likums”

15. decembrī es piedalījos Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, kurā aicināju, nemainot...

Foto

Alkoholu un cigaretes drīkst, grāmatas nedrīkst

Gudri ļaudis vienmēr ir teikuši: meitiņ, neej gulēt nikna. Vakar izlasīju valdības lēmumu, izdarīju visu, lai dusmas mazinātu (vienīgi pastaigāties...

Foto

Pasaule pesimista acīm jeb nepatīkamā patiesība

Cik ir divi reiz divi? Nu, ja godīgi, tikai tev – divi reiz divi ir pieci. Iegaumē, lai kur tu...

Foto

Ministriem nepelnītais algas pielikums ir jāziedo labdarībai

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma normu, kas paredz ņemt vērā gan vidējās algas,...

Foto

Izbrauciet no auzām un atveriet brīvdienās veikalus

Godātie valdības vīri! Laiku pa laikam katram mums sanāk “iebraukt auzās”. Šoreiz no valdības gaidām izbraukšanu no auzām, jo...

Foto

Ir īstais laiks, lai daži desmiti tūkstošu eiro nodokļu maksātāju naudas tiktu samaksāti par dievkalpojumu pārraidīšanu komercmedijos

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu “Par Ziemassvētku dievkalpojumu...

Foto

„Nekā personīga” „galma dziesminieku" meli par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem

TV3 raidījumā „Nekā personīga” "galma dziesminieki", stāstot par viltus ziņu izplatītājiem un viņu sekotājiem,...

Foto

Konservatīvo cenzūra – “radikāļu sazvērestība” vai realitāte?

Pēdējās nedēļās Latvijā un pasaulē ir izskanējušas diezgan likumsakarīgas ziņas, proti, daudzi Nacionālās apvienības (NA) biedri, tostarp Saeimas deputāts...

Foto

Mēs visi zinām, ka šo pandēmijas vilni, kas veļas pāri visai pasaulei, nav radījuši Latvijas politiķi, - un vēl citas manas svarīgās domas

Mēs visi ejam...

Foto

Var risināt cilvēku problēmas citu kopdzīves veidu gadījumā, nepielīdzinot tās ģimenei un laulībai

Latvijas sabiedrībā plašu rezonansi ieguva Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra spriedums, kas...

Foto

Dodiet naudiņu mūsu kontrolētajām NVO, bet valsts aizsardzības mācību skolās nevajag: vēstule valsts prezidentam Egilam Levitam

Augsti godātais Levita kungs! 2020. gada 3. decembrī Saeima pieņēma...

Foto

Mēs prasām savu valsti atpakaļ

Azeru nesenais panākums Kalnu Karabahas atgūšanā un dekolonizācijā, kā arī Lukašenko nespēja apklusināt protestus Baltkrievijā lika atcerēties Krievijas politiķa Viktora Alkšņa...

Foto

K.Kariņa k-gam no Latvieša Pelēkā

Premjera kungs! Rakstu Jums, jo vēl ir laiks novērst problēmas, ko var radīt savstarpēja nesaprašanās. Mani senči te dzīvoja cara laikos,...