Sākums Kas mēs esam Kontakti Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima no valdības ir saņēmusi Veselības aprūpes finansēšanas likuma projektu, kurš nu ir sācis savu gaitu par to atbildīgajā Sociālo un darba lietu komisijā, kas ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārziņā. Saeimai nu jāpacenšas uzlabot zemās kvalitātes likumu. Kaut arī plānots pārrakstīt veselus pantus, tik un tā pats normatīvais akts kopumā izskatās diezgan bēdīgs - savārstījums, kas neatbilst virsrakstam.

Kaut arī Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz jaunā Veselības apdrošināšanas likuma izstrādi, tā aprises vēl pat nav iezīmētas, nav skaidri nosaukti arī izrietošie Ministru kabineta noteikumi ar anotācijām. Tāpat nav pieejami aprēķini vai kādi citi informatīvi dokumenti, kas pamatotu, ka likums strādās un iedzīvotāju veselības rādītāji un ārstniecības kvalitāte būtiski uzlabotos.

Nav pamatotas pārliecības, ka beidzot no veselības sistēmas pazudīs vārds \\\"kvota\\\", kaut likums paredz, ka atbrīvotās kategorijas visus pakalpojumus saņems tāpat kā līdz šim. Labi zināms, ka pašreizējais finansējums nespēj nodrošināt bezmaksas medicīniskos pakalpojumus bērniem un savlaicīgu palīdzību pensionāriem.

Likumam iesniegtie priekšlikumi ir pieejami Saeimas mājaslapā, kur parādās arī politisko partiju vēlme izcelties. Partijas Saskaņa priekšlikumi sakrīt ar Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Kera priekšlikumiem un iepriekš pausto viedokli par finansējuma palielināšanas grafiku un apjomu. Vēl nesen starp abām organizācijām pastāvēja sadarbības līgums. Iespējams, ka līguma vairs nav, bet sadarbība veiksmīgi turpinās.

Partija Vienotība iesniegusi priekšlikumus, kas paredz, ka turpmāk valsts finansējuma daļu prioritāri saņems valsts un pašvaldību ārstniecības iestādes, kur vairāk nekā 50% pieder publiskam īpašniekam.

Priekšlikums ļautu Veselības ministrijai (VM) pārdalīt un koncentrēt pakalpojumu, lai attīstītu ambulatorā sektora darbu pie slimnīcām, kas nodrošinātu lielāku darba apjomu un attiecīgi atalgojuma pieaugumu, jo nav noslēpums, ka ambulatorās daļas pakalpojumi pašlaik ir daudzkārt izdevīgāki par valsts maksāto slimnīcām, jo šo pakalpojumu apmaksā ir ievērojama peļņas daļa, kas ir ielobēta no privāto pakalpojumu sniedzēju puses.

Valsts pasūtījums šīm iestādēm kalpo pacientu piesaistīšanai, kuri atstāj arī ievērojamu daļu savas naudas dažādos maksas pakalpojumos un aptiekās, un sistēmu kopumā \\\"darbina\\\" ģimenes ārsti, kuru streika laikā jūlijā bija ievērojama visu ambulatoro kabinetu dīkstāve un pustukšas slimnīcas.

Vēsturiski ir izveidojusies situācija, ka slimnīcas tikai veic stacionāra darbu, bet pārsvarā privātās poliklīnikas un laboratorijas paņem lauvas tiesu no ambulatorā sektora. Tas ir izveidojies valsts un pašvaldību medicīnas iestāžu vājā menedžmenta un arī slinkuma dēļ, strādājot pēc principa – kādēļ darīt, ja var nedarīt.

Ja kāds grib ārpus darba laika (un arī darba laikā) kaut kur piepelnīties, tad tas ir vienkāršāk nekā organizēt ambulatorā sektora darbu savā slimnīcā, jo vadības alga no tā nemainās. Labāk vadošie darbinieki paši izmanto šo iespēju piestrādāt – piemēram, Stradiņu slimnīcas apvienotās laboratorijas vadītāja Dagnija Straupmane vienlaikus skaitās arī kā laboratorijas speciālists Klīniskās nodaļas vadītājas amatā privātajā NMS laboratorijā.

Par pašvaldību naudu un tagad par Eiropas Savienības līdzekļiem tiek iepirkts milzum daudz aparatūras. Nevienā iepirkumā nav prasīts, lai pēc uzstādīšanas tiktu nodrošināts maksimāls aparatūras jaudas izlietojums vai vismaz tuvu tam. "Bruņošanās" ar aparatūru notiek pēc nezināmiem principiem, kam gan privātais sektors rūpīgi seko līdz un cenšas ietekmēt, lai jaunās iekārtās neapdraud viņu biznesa daļu.

Kaut arī šāds punkts likumā būtu, nekas būtisks veselības aprūpes pakalpojumu tirgū nemainīsies, jo VM lielākajās kapitālsabiedrībās, kas paņem gandrīz pusi no visām slimnīcām domātā finansējuma, joprojām nav leģitīmas valdes - Stradiņu slimnīcā valdes priekšsēdētāja bez konkursa jeb pienākumu izpildītāja, valdes locekļa medicīnas jautājumos nav, tieši tāpat Austrumu slimnīcā.

Nav nekādā konkrēta uzstādījuma no īpašnieka - VM - strādāt efektīvi un veikt aprēķinus vai pasākumus finanšu rādītāju uzlabošanai, kas ir komercsabiedrības darbības pamatuzdevums. Vieglāk ir atnākt uz Saeimu un vienkārši paprasīt 16 miljonu eiro parādu segšanai.

VM darbs un ministres Andas Čakšas darbs nav vērsts uz kādu menedžmenta vai sistēmas sakārtošanu, lai efektīvāk izmantotu esošos līdzekļus, veiktu aprēķinus un maksimāli noslogotu esošos resursus, attīstīt ko jaunu. Ir viegli un ērti nemitīgi prasīt naudu un visas nebūšanas pamatot ar naudas trūkumu.

Ir smieklīgi klausīties, kā A.Čakša lepojas, ka šogad jau rudenī nav beigušās kvotas. Pamatā tam ir cita pakalpojuma apjoma aprēķina kārtība, kas tiek saukta arī par iepirkuma konkursu, kur līguma summa tiek rēķināta nevis no 9 mēnešu apgrozījuma, bet no visa gada apgrozījuma un nav nepieciešams to iztērēt īsākā laikā, bet tas nenozīmē, ka visi tiek īsā nepieciešamā laikā pie speciālista vai izmeklējumiem. Pieraksts faktiski visās veselības iestādēs ir tikai uz nākamo gadu, un te nav redzams nekāds VM sasniegums.

Seko mums

Mēs domājam, ka...

1

Ābrama nolādēšanas monitorings: klaušas, augļošana un ZTP

FotoBībeles leģendām var ticēt un var neticēt. Tā ir katra cilvēka brīva izvēle. Tie cilvēki, kuriem Bībeles saturs nav vienaldzīgs, tic leģendai par Ābrama nolādēšanu. Leģenda par Ābrama nolādēšanu viņiem ir savdabīgs intelektuāli metaforisks atskaites punkts vēsturiskās pieredzes interpretācijā. Viņi tic Ābrama mantojumam, jo viņa nolādēšana nepalika bez sekām. Arī Latvijā un arī latviešu tautā. Katrā ziņā uz cilvēces vēsturi drīkstam palūkoties ar Bībeles leģendas acīm. Bībeles leģenda var būt filosofisko pārdomu tēma.
Lasīt visu...

1

Dažādas vaļības, apvainojumi, pat naida runa nereti tiek maskēti kā demokrātijas izpausmes

Foto1918. gada 18.novembris ir tā vēsturiskā diena, kurā pirms 99 gadiem tika proklamēta mūsu neatkarīgā Latvijas valsts. Kopš tā laika šī diena ir mūsu likteņzīme, mūsu spēka zīme, mūsu svētki!
Lasīt visu...

1

Nāk kailcirtes izgreznot Latviju?

FotoJau vairākus gadus, uzrunājot tautiešus, arī mūsu novadniekus, kas kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo un strādā ārzemēs, nevar nepamanīt apbrīnojamu vienprātību viņu teiktajā par to, kā svešumā visvairāk pietrūkst. Līdztekus ģimenei un māju sajūtai nereti kā pirmā tiek minēta Latvijas daba un jo īpaši tās neskarto mežu un tēraudzilās jūras daļa. Un, kā izrādās, šim viedoklim par svarīgākajām Tēvzemes dabas vērtībām ir gatavs pievienoties absolūtais šī brīža Latvijas iedzīvotāju vairākums. To atklājis arī nesen veiktais Pasaules Dabas fonda un „Kantar” TNS veiktais pētījums, kurā 85% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 65 gadiem piekrīt apgalvojumam, ka “Latvijas daba ir unikāla”, bet 75% aptaujāto kā īpašas dabas vērtības nosaukuši dabiskos mežus, 66% Baltijas jūru un tās piekrasti.
Lasīt visu...

1

Valsts svētkos vēlu beidzot sākt domāt par nacionālo drošību

FotoPatriotiskā nedēļa pirms mūsu valsts svētkiem ir laiks, kad cildinām Latviju un arī tos cilvēkus, kas rūpējas par mūsu valsts un iedzīvotāju drošību. Mūsu tēvzemi sargā ne tikai Robežsardze, Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze, bet arī tiesībsargājošie un drošības dienesti, kuru darbs nav tik apjūsmots un nereti saņem pamatīgu kritikas devu - bieži arī pamatoti.
Lasīt visu...