Iesaki rakstu: 
Piektdien, 16. jūnijā Tieslietu padome atzina par nepieņemamu ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumu intervijā žurnālā „Ieva” un aicināja ģenerālprokuroru turpmāk ievērot profesionālo ētiku, kā arī rūpīgi izvērtēt publiskās komunikācijas saturu un formu.
Tieslietu padome atzīst, ka ģenerālprokurora J. Stukāna izteikumi saistībā ar Jēkabpils novadā notikušo slepkavību, pasakot, ka cietušās advokāte viennozīmīgi varēja darīt vairāk, konkrētajā kontekstā ir bijis nekorekts, un tas varēja aizskart gan cietušās pārstāvi, gan advokatūru kopumā, tāpēc arī raisījis sabiedrībā plašu rezonansi un nosodījumu.
Tieslietu padome norāda, ka ne katrs nekorekts vai neētisks izteikums pats par sevi sasniedz to pakāpi, kas veidotu pamatu rosināt ģenerālprokurora atlaišanu no ieņemamā amata. Konkrētajā gadījumā Tieslietu padome nerod pietiekamu pamatu atzinumam, ka ģenerālprokurora J. Stukāna izteikumi būtu tādi, par kuriem būtu nepieciešams ierosināt ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.
Tieslietu padome uzsver, ka Jēkabpils novadā izdarītā nozieguma nenovēršana ir valsts sistēmiska kļūda, kuras rezultātā, apstākļos, kad dzīvības apdraudējums bija jānovērš, iestājušās smagas sekas – personas nāve. Šajā procesā nav vietas starpinstitucionālām nesaskaņām. Tā vietā uzmanība ir jāvelta problēmas cēloņu identificēšanai un novēršanai, kā arī sistēmisku risinājumu meklēšanai. Valsts institūciju pienākums ir sadarboties, lai stiprinātu tiesiskumu un aizsargātu personu pamattiesības.
Tieslietu padomes izveidotā darba grupa strādā pie padziļinātas analīzes par tiesu sistēmas darbu un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbu lietās, kas saistītas ar vardarbību un draudiem personas dzīvībai un veselībai.
* Tieslietu padomē ietilpst:
Aigars STRUPIŠS, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes priekšsēdētājs
Dzintra BALTA, Augstākās tiesas senatore (ievēlēta 11.09.2020.), Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece
Aldis LAVIŅŠ, Satversmes tiesas priekšsēdētājs
Inese LĪBIŅA-EGNERE, tieslietu ministre
Juris STUKĀNS, ģenerālprokurors
Andrejs JUDINS, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs
Jānis ROZENBERGS, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs
Jānis SKRASTIŅŠ, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs
Iveta KRUKA, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja
Juris SILIŅŠ, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs (ievēlēts 08.09.2020.)
Ilze CELMIŅA, Rīgas apgabaltiesas tiesnese (ievēlēta 16.09.2020.)
Guntars PLORIŅŠ, Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama priekšsēdētājs (ievēlēts 15.09.2022.)
Aija ĀVA, Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja (ievēlēta 13.11.2019.)
Līga AŠITOKA, Vidzemes rajona tiesas Cēsīs tiesnese (ievēlēta 10.11.2021.)
Baiba OZOLIŅA, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese (ievēlēta 28.09.2022.)
Seko mums 
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
