Iesaki rakstu: 
Piektdien, 16. jūnijā Tieslietu padome atzina par nepieņemamu ģenerālprokurora Jura Stukāna izteikumu intervijā žurnālā „Ieva” un aicināja ģenerālprokuroru turpmāk ievērot profesionālo ētiku, kā arī rūpīgi izvērtēt publiskās komunikācijas saturu un formu.
Tieslietu padome atzīst, ka ģenerālprokurora J. Stukāna izteikumi saistībā ar Jēkabpils novadā notikušo slepkavību, pasakot, ka cietušās advokāte viennozīmīgi varēja darīt vairāk, konkrētajā kontekstā ir bijis nekorekts, un tas varēja aizskart gan cietušās pārstāvi, gan advokatūru kopumā, tāpēc arī raisījis sabiedrībā plašu rezonansi un nosodījumu.
Tieslietu padome norāda, ka ne katrs nekorekts vai neētisks izteikums pats par sevi sasniedz to pakāpi, kas veidotu pamatu rosināt ģenerālprokurora atlaišanu no ieņemamā amata. Konkrētajā gadījumā Tieslietu padome nerod pietiekamu pamatu atzinumam, ka ģenerālprokurora J. Stukāna izteikumi būtu tādi, par kuriem būtu nepieciešams ierosināt ģenerālprokurora atlaišanas procedūru.
Tieslietu padome uzsver, ka Jēkabpils novadā izdarītā nozieguma nenovēršana ir valsts sistēmiska kļūda, kuras rezultātā, apstākļos, kad dzīvības apdraudējums bija jānovērš, iestājušās smagas sekas – personas nāve. Šajā procesā nav vietas starpinstitucionālām nesaskaņām. Tā vietā uzmanība ir jāvelta problēmas cēloņu identificēšanai un novēršanai, kā arī sistēmisku risinājumu meklēšanai. Valsts institūciju pienākums ir sadarboties, lai stiprinātu tiesiskumu un aizsargātu personu pamattiesības.
Tieslietu padomes izveidotā darba grupa strādā pie padziļinātas analīzes par tiesu sistēmas darbu un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbu lietās, kas saistītas ar vardarbību un draudiem personas dzīvībai un veselībai.
* Tieslietu padomē ietilpst:
Aigars STRUPIŠS, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Tieslietu padomes priekšsēdētājs
Dzintra BALTA, Augstākās tiesas senatore (ievēlēta 11.09.2020.), Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece
Aldis LAVIŅŠ, Satversmes tiesas priekšsēdētājs
Inese LĪBIŅA-EGNERE, tieslietu ministre
Juris STUKĀNS, ģenerālprokurors
Andrejs JUDINS, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs
Jānis ROZENBERGS, Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs
Jānis SKRASTIŅŠ, Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs
Iveta KRUKA, Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja
Juris SILIŅŠ, Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs (ievēlēts 08.09.2020.)
Ilze CELMIŅA, Rīgas apgabaltiesas tiesnese (ievēlēta 16.09.2020.)
Guntars PLORIŅŠ, Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu nama priekšsēdētājs (ievēlēts 15.09.2022.)
Aija ĀVA, Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja (ievēlēta 13.11.2019.)
Līga AŠITOKA, Vidzemes rajona tiesas Cēsīs tiesnese (ievēlēta 10.11.2021.)
Baiba OZOLIŅA, Rīgas pilsētas tiesas tiesnese (ievēlēta 28.09.2022.)
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
