Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

1944.gada martā Padomju Savienības teritorijā, netālu no Pleskavas fašistiskā Trešā reiha, armija visiem spēkiem centās noturēt savas agrāk okupētās Krievijas teritorijas. 16. martā fašistiem izdevās gūt, kā tobrīd likās, svarīgu uzvaru. Proti, sīvās cīņās atkarot no Padomju Armijas spēkiem taktiski nozīmīgu virsotni pie Veļikajas upes.

Šī fašistu uzvara tika panākta, pateicoties divām Latvijas leģiona divīzijām. Tieši šī konkrētā sekmīgā latviešu divīziju darbošanās Hitlera labā okupētās Padomju Savienības teritorijā ir izvēlēta par dienu, kurā rīkot gājienu uz Brīvības pieminekli un saukt to par “tautas pretošanās simbolu”.

Kādreiz skaidrojot, kāpēc vispār šajā datumā ir kaut kas jāsvin vai jāpiemin, Nacionālās apvienības politiķi bieži vien izvēlējās taktiku teikt, ka viņi neko nesvin, bet gan tikai piemin leģionāru traģisko likteni, kuri pret savu gribu tika iesaukti svešā armijā.

Pret to, skaidrs, nekas nebūtu iebilstams. Vienīgi tad nav saprotams, kādā šizofrēniķa apziņā ir radusies ideja pieminēt kareivju traģisko likteni dienā, kas sakrīt ar svarīgu uzvaru, ko šie nelaimīgi iesauktie ir guvuši. Traģisko likteni taču labāk būtu bijis svinēt, piemēram, dienā, kad leģions tika likvidēts. Vai otrādāk – pieminēt dienā, kad tas tika izveidots un šis traģiskais liktenis izlemts. Taču kādā sakarā kauju uzvaras dienā? Izskaidrojums ir vienkāršs – traģiskais leģionāru liktenis ir tikai aizbildinājums.

Šogad maskas ir kritušas, un Nacionālās apvienības (NA) līderi vairs neslēpjas un neizlokās. Šogad tiek skaidri teikts, ka runa ir par “Latvijas tautas varoņiem” (Baiba Broka) un ka šī 16. marta fašistiskās Vācijas uzvara pār PSRS armiju ir latviešu tautas pretestības diena.

Par kādu pretestību un kam, NA propagandas materiālos tiek pateikts pilnīgi skaidri – viņi pretojās uzbrūkošajai PSRS armijai, saka Edvīns Šnore.

Jā, viņam tiktāl ir pilnīga taisnība. PSRS kopā ar sabiedrotajiem ASV un Lielbritāniju tiešām uzbruka nacistiem un rezultātā arī sagrāva Trešo reihu. Gan visa Eiropa, gan Amerika un, protams, Krievija katru gadu plaši svin šīs uzvaras pār fašismu gadadienu. Bet Nacionālā apvienība, lūk, svin pretošanos šai uzvarai. Atraduši dienu, kad pretošanās fašisma sagrāvei nesa augļus, un tieši to tad arī pasludina par svinamu – ar valsts simboliem, dievkalpojumiem, karogu alejām, ziediem un vainagiem atzīmējamu dienu.

Nacionālās apvienības propagandas video šeit: https://www.facebook.com/RDzintars/videos/1918315895115675/?pnref=story

Nacionālās apvienības propagandas materiālā leģionāri vairs nav nekādi pret savu gribu svešā armijā iesaukti upuri, bet gan varoņi un, Edvīna Šnoresprāt, pat īsti supervaroņi, kuriem kā jau supervaroņiem piemita paranormālas spējas. Šajā gadījumā spēja paredzēt Eiropas nākotni pēc kara beigām.

Šnore pilnīgā nopietnībā apgalvo, ka leģionāri karoja tāpēc, lai vairāk latviešu paspētu doties bēgļu gaitās un lai vairāk latviešu tādējādi paglābtu sevi no dzīvošanas Padomju Savienībā. Tātad saskaņā ar Šnores teoriju latviešu leģionāri vēl pirms Maltas, Jaltas un Potsdamas jau zināja, kā izskatīsies pēckara Eiropa. Un tāpēc varonīgi karoja fašistu pusē, lai attālinātu fašisma sagrāvi, jo tas esot bijis Latvijas iedzīvotāju interesēs. 

Skaidri tiek pateikts, ka Latvijai būtu bijis labāk, ja fašisms netiktu sagrauts, jo tas pasargātu Latviju no atkārtotas PSRS okupācijas. Un rezultātā loģiski visi, kas atbalstīja fašistus, rīkojās Latvijas interesēs, un ir… ne vairāk, ne mazāk – Latvijas tautas varoņi. To saka nevis kaut kādi margināli ārpus parlamenta ekstrēmisti – nē, valdību veidojošas partijas vadība.

Un tad mēs brīnāmies, ka Latvijai pārmet nacisma atdzimšanu? Ja jau divas SS divīzijas bija latviešu tautas varoņi, tad jādomā, ka šo divīziju augstākie komandieri arī. Un ģenerāļi, protams, un galu galā arī pats Hitlers, kura uzdevumā šīs divīzijas darbojās. Hitlers taču pretojās kā traks uzbrūkošajai PSRS armijai un visām tām briesmām, uz kurām norāda Šnore, un bija šīs pretestības vadītājs. Tad jau tieši viņš ir pelnījis vislielāko godināšanu? Kā var novilkt robežu starp SS divīziju komandieri latvieti un tiem, kuru pavēles viņš izpilda?

Raivja Dzintara uzrunā jaušama arī atklāta un neslēpta neizpratne, ar kādām tiesībām kāds varētu norādīt “savas zemes saimniekiem”, ka tieši Hitlera uzvaru svinēšana nav īpaši laba ideja.

Pirms paust iemeslus, kāpēc tā nav laba ideja tāpat kā fašisms, antisemītisms, homofobija, pedofilija un virkne citu lietu, atgādināšu tikai, ka 2000. gadā Latvijas parlaments svītroja 16. martu no oficiālo piemiņas dienu saraksta. Jo pretējā gadījumā nekāda tālāka tuvināšanās Eiropas Savienībai un NATO nebūtu bijusi iespējama.

Arguments, kāpēc ar amatpersonu klātbūtni 16.martā nevajadzētu neko svinēt vai pieminēt nedz pie Brīvības pieminekļa, nedz Lestenē, nedz kur citur, ir vienkāršs.

Šī diena ir fašistiskās Trešā reiha armijas konkrētas uzvaras gadadiena. To svinēt ir amorāli, un neko tādu neatļaujas neviens nekur pasaulē, jo nav iespējams nodalīt Hitlera panākumus kaujas laukā no Hitlera “panākumiem”, piemēram, ebreju iznīcināšanā. Vieni “panākumi” nepastāv bez otriem. Tas, ka konkrētie leģionāri savā vairumā nebija antisemīti un nepiedalījās ebreju šaušanās, nozīmē tikai to, ka viņi nav kara noziedznieki, nevis to, ka Hitlera uzvaru kaldināšana būtu kaut kas, ar ko pēkšņi vajadzētu lepoties.

Leģionāru liktenis arī nevar būt aizbildinājums. Leģionāru liktenis ir tikpat traģisks kā, piemēram, PSRS armijas sastāvā Afganistānā karojošo latviešu liktenis. Viņi arī tika iesaukti pret savu gribu, svešā armijā, daudzi gāja bojā, daudzi tika ievainoti, daudzu likteņi salauzti. Viņu grūto likteni neviens reizi gadā diemžēl nepiemin. Nacionālās apvienības deputāti nesaka kvēlas runas, neuzņem propagandas video un nebrauc uz kapiem. Kāpēc? Kāda atšķirība starp šīm grupām? Tikai viena – vieni karoja zem dažiem tik simpātiskajiem kāškrustiem.

Ja nebūtu šīs pat vairs īpaši neslēptās NA koķetēšanas ar simpātijām pret fašistiem (pievērsiet uzmanību foniem, kas izmantoti NA propagandas video), vienīgais valstiski pareizais veids, jādomā, būtu aicināt pieminēt visus visās armijās un karos kritušos un karojušos kareivjus kādā vienā dienā. Vislabāk 11.novembrī, kā to rosināja bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Arī ar leģionāriem te nevajadzētu būt problēmai, īpaši tad, ja kāds tic Nacionālās apvienības arī šajā video izplatītajam izgudrojumam, ka leģionāri cīnījās “par Latviju”. Tas ir kā? Vai Nacionālās apvienības pseidovēsturniekiem ir zināms kāds Hitlera plāns, kas Trešā reiha uzvaras gadījumā paredzēja neatkarīgu Latviju? Nē, protams.  Visticamāk, NA paskaidrojums atkal būs atsauce uz supervaroņu un viņu pašu paranormālajām spējām zināt to, ko neviens cits nezina. Bet ko nu par tādiem niekiem kā fakti. NA stāstā tie nav svarīgi.

Lai vai kā, mēs, par laimi, dzīvojam pietiekami brīvā valstī. Un katrs, protams, var svinēt un pieminēt, ko vien vēlas, kādā vien datumā vēlas. Es to atbalstu un nevēlos nevienu privātpersonu mācīt vai aizrādīt, kur nu vēl uzspiest kādu savu redzējumu par vēsturi vai politiku.

Taču man ir tiesības prasīt no valsts amatpersonām, lai tās neapkauno manu valsti. Lai tās nedara savu septiņprocentīgo sīkpartiju dēļ neko tādu, kas apkauno Latviju Eiropā un citur pasaulē, un nemēģina sagrozīt vēsturi tā, ka rodas iespaids, it kā latvieši Otrā pasaules kara laikā būtu bijuši Hitlera sabiedrotie un vēl aizvien svinīgi pieminētu uzvaras, kas kopā gūtas.

Latvija nebija Hitlera sabiedrotā, un Hitlera pretošanās sakāvei nav nedz latviešu tautas pretošanās simbols, kā to apgalvo Raivis Dzintars (attēlā kopā ar Jevgēņiju Osipovu), nedz kaut kas, kam latviešu tauta masveidā būtu palīdzējusi. Līdz ar to latviešu tautai nav pilnīgi nekā, ko svinēt vai pieminēt 16. martā.

Pārpublicēts no puaro.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Naida runas” fabricēšana un orveliskā domu kontrole

Foto"Visapkārt mums plosās naida runas uzplaiksnījumi,” - tā apgalvo tie, kuri vēlas attēlot noteiktus viedokļus vissliktākajā iespējamajā skatījumā, lai tos deleģitimizētu. Ja jūs uzdrošināsieties uzturēt atšķirīgus viedokļus par konkrētiem jautājumiem un atklāti paudīsiet šos viedokļus, tad to uzskatīs par naida runu. Nevis tāpēc, ka tā ir naidpilna, bet tāpēc, ka tiem, kas iebilst pret atšķirīgiem viedokļiem, nav nekādu pretargumentu, un tad nu tie tos apzīmē par kaut ko morāli sliktu.
Lasīt visu...

18

Politiku vairs nevērošu, bet pievienošos Viņķelei un Pūcem, lai tiktu pie vietas Eiroparlamentā

FotoMani sauc Ivars Ījabs. Esmu politoloģijas profesors Latvijas Universitātē, taču žurnālisti reizēm mani dēvē arī par “politikas vērotāju”. Lai nu tā būtu, tomēr ir pienācis laiks, kad ar vērošanu vien ir par maz. Ir jānāk darīšanai. Tādēļ esmu pieņēmis lēmumu iesaistīties politikā un kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās no Attīstībai/Par saraksta. Paskaidrošu, kāpēc.
Lasīt visu...

21

Transformeri jeb Putas vai krējums?

FotoKā vienmēr iedvesmu kaut ko uzrakstīt dod pati dzīve, bet dzīve Latvijā radošam cilvēkam ir īpaši piemērota, jo materiālu pārdomām piespēlē vai ik dienas.
Lasīt visu...

21

Kremļa ierocis

FotoLai ilustrētu ne tikai mākslas, bet arī plašāk – kultūras un cilvēka attiecības, Jānis Miezītis savā grāmatā «Būt latvietim» runā par ūdeni peldošu cilvēku. Viss, kas palīdz cilvēkam peldot noturēties virs ūdens, ir māksla (kultūra), bet viss, kas to velk uz dzelmi, ir antimāksla (antikultūra).
Lasīt visu...

21

Zagšana un tautas vara

FotoPie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vīrs, sev priekšā stumjot ķerru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. Pārdevēja viņu sagaidīja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircēja, šķita, ka ir kļuvis par laupīšanas liecinieku.
Lasīt visu...

21

Nacionālā ideālisma strupceļš un humanitātes noziedzība

FotoIdeālisms tradicionāli asociējas ar atsevišķa cilvēka garīgo pasauli. Tajā ietilpst cilvēka domas, sirdsapziņas morālā pulsācija, prāta iztēles radošie sapņi. Bez visa tā cilvēkam piemīt tieksme sekot cildeniem un svētiem ideāliem. Cilvēks tic ideāliem un cenšas tos realizēt dzīvē. Ideālistiska pieeja parasti tiek slavēta, veicināta, atbalstīta, audzināta, skolota, ideoloģiski iedvesta. Ideāli vienmēr liecina par cilvēka apziņas attīstību un cilvēka morālo, estētisko, tikumisko principu daudzsološo kvalitāti.
Lasīt visu...

21

Kāpēc leftisti neieredz vīrišķību

FotoNepārtraukti skanošā leftistu mantra pauž pārliecību, ka visi ir balto vīriešu upuri, un diezgan daudzas sievietes arī dzied līdzi šim meldiņam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valsts "augstākā līmeņa vadītājus" par jūsu naudu turpināsim attīstīt vēl līdz pat 2022.gadam

Nepārtraukta attīstība – tas ir atslēgvārds, kas attiecas uz ikvienu mūsdienīgu cilvēku, tai...

Foto

Viņš pats sev bija varonis

Šis teksts ir mana pateicība profesoram Mavrikam Vulfsonam. Viņam šodien ir dzimšanas diena. Profesors bija un ir viens no lielākajiem cilvēkiem...

Foto

Tieši augstākā līmeņa Latvijas valsts vadītājus visvairāk demonstrē izdegšanas pazīmes

Par Valsts kancelejas organizētajiem apzinātības treniņiem “Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā”: apzinātības treniņi bija viena no Augstākā...

Foto

Iesniegums KNAB par Madonas novada atbildīgo amatpersonu rīcību

Ar šo vēlos informēt par Madonas novada atbildīgo amatpersonu Gunta Ķevera un Ivara Miķelsona ieņemamā amata iespējamo ļaunprātīgo...

Foto

Krievija

Lasot latviešu patriotu rakstus, bieži jālasa vai nu kādas no dzīves atrautas teorijas vai arī raksti, kuros, kā mēdz teikt datorspeciālisti, «pēc noklusējuma» mums automātiski...

Foto

Reputācijas šķidrā reputācija

Reputācijas sociālais institūts (uzstādījums, iekārtojums sabiedrībā) uz planētas nodibinājās reizē ar pirmo divu cilvēku piedzimšanu. Ievas un Ādama laikā jau bija reputācijas sociālais...

Foto

Slēptās verdzības darbības principi

Patērētāju kults, kas valda mūsdienu Rietumu pasaulē, nav brīvas sabiedrības izpausme. Tas tiek uzturēts ar mūsdienu verdzības mehānismu palīdzību....

Foto

Latvijas „sabiedriskā” radio žurnālists: ja kāds ierēdnis vai politiķis ir dusmīgs, darbs ir padarīts labi

Latvijas Žurnālistu asociācija turpina interviju sēriju mediju kritikas projekta ietvaros. Viens...

Foto

Nostāja, ka migrācija var radīt apdraudējumu Latvijas sabiedrībai, ir pretrunā žurnālistu ētikas kodeksam

Decembrī Latvijas publisko telpu sarunās par migrāciju dominēja spraiga viedokļu apmaiņa par ANO...

Foto

Vējoņa un Kučinska gadumijas uzrunas

Publicējam Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska gadumijas uzrunas....

Foto

Helisata

Viņa dzīvoja kaimiņos vienu māju tālāk. Veca sieviete. Ar dziļām rievām sejā, vairāk līdzīgas cirtuma rētām nekā laika pēdām. Sirmi, sirmi mati. Smaga nospiedoša gaita,...

Foto

Es balsošu pret „Vienotības” valdību un uz to aicināšu arī KPV frakciju

Esmu izlēmis - es balsošu pret Vienotības valdību un uz to aicināšu arī frakciju...

Foto

MVU žurnālistikas fakultātē bija nākamo spiegu kalve. S.V. arī?

Ideoloģiskie apsvērumi ir svarīgi, bet ne vienīgie, kādēļ VDK tik ļoti uzmanīja un pārbaudīja Maskavas Valsts universitātes...

Foto

Vai Latvija ir demokrātiska valsts un Ārlietu ministrija to zina?

Kad biju mazs, es tam ticēju. Tagad, it īpaši pēc pēdējām vēlēšanām, tam tic retais. Jo...

Foto

Vēlreiz par valsts drošību

Ja tauta ir valstsnespējīga, tautas politiskā apziņa ir nulles līmenī, tauta neciena valstisko suverenitāti un savu valsti ar prieku nodod valdīt ārpasaules...

Foto

Vēstījums 2018. gada Ziemsvētkos

Ziemsvētkus sauc par brīnumu laiku. Mēs varam pārnest mājās eglīti, skatīties uz to un domāt – lūk, brīnums! Mazā sēkliņā Dievs ir...

Foto

Bērnu galēšana... ar cirvjiem

Šis ir laiks, kad cirvju vicināšanu vismaz uz brīdi varētu nolikt malā. Vismaz attiecībā pret neaizsargātiem bērniem! Par tiem šodien būs runa. Jo...

Foto

Juta Anna nodarbojas ar mūsu partijas biedru vervēšanu VDK vislabākajā manierē un tradīcijās

Mūsu partiju šobrīd cenšas šķelt, cerot, ka mūsu partijā būs nodevēji. Ļoti aktīvi....